13.12.2017. plkst. 10:30 pie Rīgas domes notiks protesta akcija “Glābsim Āgenskalna tirgu!”

    0
    450

    2017. gada 13. decembrī no plkst. 10:30 līdz 11:30 pie Rīgas domes (Rātslaukums 1, Riga, Latvia-LV-1050) notiks protesta akcija “Glābsim Āgenskalna tirgu!”.
    Publisks pasākums · Rīko Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai.
    Kultūrvēsturiski nozīmīgais Āgenskalna tirgus ir sliktā tehniskā stāvoklī. Tas 20 gadu garumā nav pienācīgi uzturēts un šobrīd Rīgas domei nav izstrādāta plāna, kā tirgu attīstīt nākotnē.
    ❗Vienīgais Ušakova plāns ir afēra – nodot tirgu partijai “Saskaņa” pietuvinātam uzņēmējam.
    Āgenskalna tirgus ilgstoši tika iznomāts uzņēmumam SIA “ROVEKS” par 0.01 līdz 0.20 eiro par vienu kvadrātmetru. Šis uzņēmums ir cieši saistīts ar partiju “Saskaņa” un tā īpašnieks vairākas reizes kandidējis uz Rīgas domi.
    Rīgas vicemērs teicis, ka tirgus sakārtošanai nepieciešami aptuveni 2 miljoni eiro. Tikai nedēļu vēlāk Ušakovs publiski paziņoja, ka nepieciešami 10 miljoni eiro, lai tirgu savestu kārtībā.
    Tas acīmredzami norāda uz briestošu afēru – Āgenskalna tirgus privatizāciju. Jau iepriekš minētais SIA “ROVEKS”, kurš tirgu ir nolaidis līdz kliņķim, ir pieteicies ēku pārņemt savā īpašumā.
    Situācija ir skaudra – ilgstošas nolaidības rezultātā no nākamā gada, Latvijas simtgadē, Āgenskalna apkaimei tik nozīmīgo vietu Ušakovs grib slēgt. Rīgas dome, pienācīgi un savlaicīgi nesakārtojot tirgu, bez sirdsapziņas pārmetumiem vēlas iznīcināt Āgenskalna apkaimes centru.
    Ja Tev rūp Āgenskalna tirgus nākotne un Tu nevēlies pieļaut, ka tirgus ar esošās Rīgas domes varas shēmošanu nonāk “Saskaņai” pietuvināta uzņēmēja rokās, trešdien, 13. decembrī, plkst. 10:30 esi pie Rīgas domes.
    Nepieļausim, ka Āgenskalna tirgus tiek slēgts un nonāk ar “Saskaņu” saistīta uzņēmēja rokās!
    …Info avots: https://www.facebook.com/events/1948215845417832/

    “Latvijas reģionu apvienība/Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcija sasauc preses konferenci

    “Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai” (LRA/LA) Rīgas domes frakcija aicina plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus 13.decembrī plkst. 10:00 uz preses konferenci, lai iepazīstinātu ar frakcijas priekšlikumiem nākamā gada Rīgas pašvaldības budžetam un lēmumprojektu saistībā ar Āgenskalna tirgu.
    LRA/LA Rīgas domes frakcija ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus nākamā gada budžetam, kas skar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas satiksme”, ceļu infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, kā arī sporta, izglītības un sociālo sfēru.
    Vienlaikus ir sagatavots priekšlikums par rīcību saasinātajā Āgenskalna tirgus jautājumā, ar kuru detalizētāk mediju pārstāvji tiks iepazīstināti trešdien.
    Preses konferencē piedalīsies visi LRA/LA frakcijas Rīgas domes frakcijas deputāti.
    Mediju ievērībai!
    Mediju pārstāvji laipni aicināti uz preses konferenci, kas 13.decembrī plkst. 10:00 norisināsies Rīgas domes 508. kabinetā.
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/85CBCB09-C78E-41A1-9728-3599B1F6031E/

    Burovs: Āgenskalna tirgus nomas maksai jāmotivē investorus ieguldīt nekustamā īpašuma attīstībā

    Rīga, 9.dec., LETA. Āgenskalna tirgus nomas maksa jānosaka tādā apmērā, lai tā motivētu investorus ieguldīt nekustamā īpašuma attīstībā, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
    Viņš norādīja, ka patlaban notiek diskusijas par Āgenskalna tirgus tālāko darbību. Līdz šim izskanējuši varianti, ka ēku varētu daļēji ekspluatēt gan tās rekonstrukcijas laikā, gan slēdzot tikai daļu ēkas. Tomēr viņš norādīja, ka minētie jautājumi pašlaik nav pašvaldības dienaskārtībā, jo, atbilstoši ekspertu slēdzienam, tirgus ēka ir jāslēdz. “Šeit ir tas pats kā ar slimu cilvēku – ja viņam ir nozīmēta operācija, tad viņu vajadzētu operēt uzreiz – nevar operēt pa daļām (..) Tev vajadzētu gulēt slimnīcā un tev ir norīkota operācija. Šeit arī ir tas pats,” skaidroja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs.
    Viņš norādīja, ka patlaban aktuāls ir jautājums, kas veiks Āgenskalna tirgus rekonstrukciju un par kādu naudu tas tiks darīts. Rīgas domes pārstāvis skaidroja, ka pašvaldība neiegulda līdzekļus tur, kur notiek kaut kāda veida tirdzniecība, bet gan sabiedriski nozīmīgos objektos, piemēram, skolās vai Rīgas 1.slimnīcā. “Tāpēc šobrīd ļoti normāli vajadzētu pieņemt lēmumu – vai to dara pats [Āgenskalna tirgus apsaimniekotājs, pašvaldības uzņēmums] “Rīgas centrāltirgus (RCT) par savu naudu, ņem kredītu vai ar citām metodēm, vai to dara Rīgas dome,” norādīja Burovs.
    Tāpat viņš noliedza iepriekš izskanējušu versiju, ka Āgenskalna tirgu plānots slepeni atsavināt, uzsverot, ka to nav iespējams izdarīt, jo, atbilstoši normatīvajiem aktiem, par katru objektu jābūt publiskai izsolei. Pašvaldībā šāds jautājums patlaban dienaskārtībā nav, uzsvēra Burovs.
    Viņš skaidroja, ka pagaidām tiek diskutēts par to, kā tirgum piesaistīt investoru – vai to dara RCT, vai pašvaldība ar nomas līgumu uz 30 gadiem. Viņš sacīja, ka minētais līguma termiņš ir pietiekami liels, lai piesaistītu vērā ņemamas investīcijas, kuras līguma izpildes laikā būtu iespējams atpelnīt un gūt zināmu peļņu. “Protams, jautājums – cik liela ir nomas maksa? Bet es domāju, ka nomas maksai jābūt tādai, ka nomnieks ir ieinteresēts ieguldīt naudu nekustamajā īpašumā,” norādīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs.
    Vienlaikus, vaicāts, kādi ir plāni saistībā ar Āgenskalna tirgus būvprojekta izstrādi, Burovs sacīja, ka to būtu jāizstrādā investoram. Neatkarīgi no tā, kas izlems attīstīt Āgenskalna tirgu – RCT vai tā nomnieks – tiem ir jābūt būvprojekta pasūtītājiem. Gadījumā, ja nomnieks būs pasūtītājs, tad tam būvprojekts jāsaskaņo atbilstoši nomas līgumā paredzētajiem nosacījumiem. “Viņi nevar tur paredzēt kazino vai viesnīcu, kas nav aprakstīts līgumā. (..) Ja līgumā aprakstīts, ka tur nevar būt lielveikali un veikali ar platību vairāk nekā tik daudz metri, tad to tur nebūs. Tāpēc šeit ir ļoti būtiski, ka ir līgums, kurā noteikts līguma priekšmets un līguma nosacījumi,” teica Burovs.
    Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ir svarīgi ņemt vērā Āgenskalna tirgus vēsturisko statusu. Līdz ar to ikvienam, kas to plāno attīstīt, ir jāsaprot koncepcija atbilstoši ēkas vēsturiskajai nozīmei, kuru tālāk nodot izstrādei arhitektiem. Piemēram, būvprojekta pasūtītāja ziņā būtu iespēja lemt, ko izveidot pie tirgus esošā sakņu un dārzeņu paviljona vietā, kas uzbūvēts padomju laikos un vairākus gadus ir slēgts, jo atrodas avārijas stāvoklī. Burovs sacīja, ka paviljonu nebūtu lietderīgi atjaunot un tas būtu jānojauc, bet to, ko tā vietā būvēt – pastāvīgu celtni, īslaicīgu celtni vai paviljonu ielas tirdzniecībai vasarā – tas ir īpašuma attīstītāja pārziņā.
    Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs norādīja, ka, ņemot vērā, ka Āgenskalna tirgus teritoriāli ir apkaimes centrs, tad tas būtu tikai loģiski, ka to līdzīgi Kalnciema kvartālam attīstītu kā kultūras un izklaides centru. “Mēs nerunājam, ka tur būtu jābūt skatuvei vai koncertzālei, vai kaut kam tādam. Bet kaut kādi sabiedriski pasākumi (..) var palielināt apgrozījumu.(..) Tas arī pievērš cilvēku uzmanību, kas ne tikai dzīvo šajā apkaimē, bet visiem rīdziniekiem un tūristiem,” sacīja Burovs.
    Kā ziņots, Burovs šā gada novembra beigās Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēdē par Āgenskalna tirgus ēkas pašreizējo tehnisko stāvokli un tā nākotnes potenciālu piedāvāja pēc tirgus slēgšanas pārņemt to no RCT Īpašumu departamenta pārziņā un rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem. Tāpat viņš piedāvāja veidot īpašu komisiju, kurā tiktu pārstāvētas visas domē esošās frakcijas, kurā diskutētu un meklētu risinājumu līdzekļu piesaistei tirgus renovācijai.
    Deputāti un atbildīgās institūcijas ilgstoši diskutēja par tirgus nākotnes attīstības iespējām un visi vienprātīgi piekrita, ka pēc teritorijas slēgšanas un vēlāk – rekonstrukcijas – Āgenskalna tirgū nebūtu jāparedz nekāda cita veida darbība kā tikai tirgošanās, kas tur bijusi līdz šim.
    Šobrīd galvenā problēma esot rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma piesaiste. Burovs pauda neticību, ka RCT pēkšņi sāks investēt tirgus attīstībā, jo līdz šim Āgenskalna tirgus investīcijas gada laikā sastādījušas vien 5% no RCT apgrozījuma, kas ir nedaudz vairāk par 50 000 gadā un kas acīmredzami nav pietiekoša summa.
    Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) iepriekš paziņoja, ka tirgus rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma apmērs ir aptuveni 10 miljoni eiro.
    Līdz ar to Burovs rosināja nodot Āgenskalna tirgu Īpašumu departamenta pārziņā, kas varētu atrast līdzekļus ēkas iekonservēšanai un vēlāk meklēt iespējas piesaistīt finansējumu darbības atjaunošanai.
    Deputāti vienojās, ka līdz nākamā gada 15.janvārim RCT un Īpašumu departaments izstrādās Āgenskalna tirgus nākotnes vīziju un iesniegs to izvērtēšanai Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai un vēlāk – Rīgas domei.
    Jau vēstīts, ka no 2018.gada 1.janvāra uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība.
    Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925.gadā. Tā kopējā platība ir 8300 kvadrātmetru. Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20.gadsimta sākuma racionālais jūgendstils.
    .…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6C55868E-12D4-4ACF-BC8A-27B25923AD87/

    Burovs: Āgenskalna tirgus iepriekšējais nomnieks nespēja to rentabli apsaimniekot

    Rīga, 12.dec., LETA. Āgenskalna tirgus iepriekšējais nomnieks SIA “Roveks” nespēja to rentabli apsaimniekot, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
    Pēc viņa teiktā, laikā, kad SIA “Roveks” apsaimniekoja Āgenskalna tirgu, tā finansiālie rādītāji ar katru gadu samazinājās. Atbilstoši apkopotajiem finanšu datiem, laikā no 2013.gada līdz 2015.gada, Āgenskalna tirgus apgrozījums ar katru gadu samazinājās – 2013.gadā Āgenskalna tirgus apgrozījums 229 330 eiro apmērā veidoja 3,3% no kopējā RCT apgrozījuma, 2014.gadā tie bija 224 087 eiro jeb 3,2%, bet 2015.gadā tie bija jau 139 809 eiro jeb 2% no kopējā RCT apgrozījuma. RCT Āgenskalna tirgu pārņēma savā pārziņā 2016.gada 1.aprīlī, aizvadīto gadu noslēdzot ar apgrozījumu 317 843 eiro apmērā, kas veidoja 4,6% no kopējā RCT apgrozījuma. Savukārt Āgenskalna tirgus apgrozījuma sagaidāmā izpilde 2017.gada beigās ir 347 040 eiro jeb 5% no RCT apgrozījuma.
    Spriežot pēc finansiālajiem rādītājiem, Burovs sacīja, ka SIA “Roveks” nespēja adekvāti apsaimniekot Āgenskalna tirgu, par ko liecina arī tā apgrozījuma apmēra pieaugums laikā, kad tirgus apsaimniekošanu savā pārziņā pārņēma RCT. “Rezultāts ir tāds, kāds tas ir šobrīd. Šeit nav nekādas emocijas, šeit ir cipari. Tad, kad RCT pieņēma lēmumu, un mēs viņiem arī ieteicām to darīt, 2016.gadā izbeigt līgumu ar SIA “Rovex”, apgrozījums palielinājās divas reizes – no 2% uz 4,6%. Cipari liecina, kā strādāja SIA “Rovex”. Man nevajadzētu to stāstīt,” uzsvēra Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs.
    Savukārt komentējot SIA “Roveks” direktora Jevgeņija Šeleņina publiski pausto, ka AS “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) vadība un Rīgas dome kavējusi Āgenskalna tirgus attīstību, Burovs sacīja, ka Šeļeņins bija iepriekš vērsies Rīgas domes Īpašumu departamentā ar vēlmi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) naudu tirgus attīstībai no Kultūras ministrijas (KM) programmām, kas paredzēta vēsturiskiem īpašumiem kultūras mantojuma sakārtošanai. Burovs norādīja, ka Šeļeņins ES naudu tirgum gribēja piesaistīt caur privātu kompāniju, ar kuru SIA “Roveks” bija noslēgts līgums.
    Tomēr Burovs uzsvēra, ka lēmumi saistībā ar ES naudu tiek pieņemti konkursa kārtībā atbilstoši noteiktiem kritērijiem, un tā ieguve caur kādu privātu uzņēmumu, balstoties tikai uz solījumiem dabūt finansējumu, ir apšaubāma. Turklāt naudas piesaisti caur programmu, kas paredzēta kultūrvēsturiskiem objektiem, nav iespējams piesaistīt caur objektu, kurā notiek komercdarbība, jo tam jābūt kultūras objekta statusā.
    Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs skaidroja, ka SIA “Roveks” bija iepriekš informējis par tirgus tehnisko stāvokli, tomēr tā nebija norādījusi, ka tam ir nepieciešami plaša mēroga remontdarbi. Tāpat viņš norādīja, ka uzņēmums iepriekš bija paudis apņēmību pildīt nomas līgumā ar RCT noteikto normu katru gadu ieguldīt līdzekļus Āgenskalna tirgus attīstībā. “Viņi solīja, ka plāno paši sev piesaistīt investoru un atjaunot tirgu. Viņi visu laiku kaut ko solīja. Jā, viņi veica kaut kādus darbus, bet tie darbi bija minimāli, un šobrīd redzams, ka tie bija absolūti nepietiekoši. Šobrīd nepieciešami kardināli, lieli darbi, lai sakārtotu to īpašumu,” skaidroja Burovs.
    Taujāts, vai tomēr atbildība par ēkas tehnisko stāvokli nebūtu jāuzņemas RCT, jo tas bija ēkas nomātājs, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs sacīja, ka, protams, RCT valde ir atbildīga par Āgenskalna tirgus ēku, tomēr to plašāk ir grūti komentēt, jo ap to laiku, kad tika veiktas pārbaudes RCT pārvaldītajos Rīgas tirgos, mainījās RCT vadība. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Rīgas domes Pilsētas īpašumu departaments bija viens no Āgenskalna tirgus tehniskā stāvokļa izpētes ierosinātājiem, ņemot vērā neizdevīgo apsaimniekošanas līgumu ar SIA “Roveks”.
    Vienlaikus Burovs skaidroja, ka patlaban RCT galvenais uzsvars ir uz tā teritorijas sakārtošanu Centrālās stacijas tuvumā. Pēc viņa teiktā, lēmumi par investīcijām objekta sakārtošanā tiek pieņemti balstoties uz uzņēmuma apgrozījuma rādītājiem. Ņemot vērā, ka 92% apgrozījuma veido RCT, tas ir loģisks solis ieguldīt līdzekļus objektā, kam ir labākie finanšu rādītāji. Līdz ar to, balstoties uz Āgenskalna tirgus finanšu datiem, RCT ir svarīgi apsvērt, vai uzņēmumam ir vērts ieguldīt līdzekļus tā attīstībā ar cerību caur to gūt lielāku peļņu, vai tam tomēr būtu jāatbrīvojas no tāda peļņu neesoša aktīva. “Šobrīd tas ir jautājums par, ko līdz 15.janvārim domās RCT valde,” sacīja Burovs.
    Kā ziņots, Burovs šā gada novembra beigās Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēdē par Āgenskalna tirgus ēkas pašreizējo tehnisko stāvokli un tā nākotnes potenciālu piedāvāja pēc tirgus slēgšanas pārņemt to no RCT Īpašumu departamenta pārziņā un rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem. Tāpat viņš piedāvāja veidot īpašu komisiju, kurā tiktu pārstāvētas visas domē esošās frakcijas, kurā diskutētu un meklētu risinājumu līdzekļu piesaistei tirgus renovācijai.
    Deputāti un atbildīgās institūcijas ilgstoši diskutēja par tirgus nākotnes attīstības iespējām un visi vienprātīgi piekrita, ka pēc teritorijas slēgšanas un vēlāk – rekonstrukcijas – Āgenskalna tirgū nebūtu jāparedz nekāda cita veida darbība kā tikai tirgošanās, kas tur bijusi līdz šim.
    Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) iepriekš paziņoja, ka tirgus rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma apmērs ir aptuveni 10 miljoni eiro.
    Līdz ar to Burovs rosināja nodot Āgenskalna tirgu Īpašumu departamenta pārziņā, kas varētu atrast līdzekļus ēkas iekonservēšanai un vēlāk meklēt iespējas piesaistīt finansējumu darbības atjaunošanai.
    Deputāti vienojās, ka līdz nākamā gada 15.janvārim RCT un Īpašumu departaments izstrādās Āgenskalna tirgus nākotnes vīziju un iesniegs to izvērtēšanai Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai un vēlāk – Rīgas domei.
    Jau vēstīts, ka no 2018.gada 1.janvāra uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība.
    Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925.gadā. Tā kopējā platība ir 8300 kvadrātmetru. Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20.gadsimta sākuma racionālais jūgendstils.
    .…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/34783220-8258-43E0-98A8-651F7F929834/

    If you have found a spelling error, please, notify us by selecting that text and pressing Ctrl+Enter.