13.Saeimas pirmsvēlēšanu gaisotnē tauta krīt «ekstāzē»: Optimisma populistiskā iebarošana sabiedrībai “sit augstu vilni”, lai gan valdības darbs un Latvijas ekonomiskais stāvoklis iedzīvotājus neapmierina

0
210

Rīga, 12.sept., LETA. Lai gan Māra Kučinska (ZZS) valdība skaļi “pūš taurēs” par strauju Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, iedzīvotāji diez cik apmierināti ar pašreizējo Latvijas ekonomisko stāvokli nav, liecina socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS “Latvijas barometra” pētījums šī gada augustā.
Kā atzīmēja SKDS vadītāja Arnis Kaktiņš, tikai 5% aptaujāto uzskata, ka Latvijas ekonomikas stāvoklis ir labs, 46% vērtē, ka tas ir viduvējs, bet 46% – ka slikts, tostarp 10% – ka ļoti slikts. Patlaban šie rādītāji pēc neliela kritiena 2016. un 2017.gadā ir aptuveni atgriezušies 2015.gada līmeni.
Tam, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, piekrīt tikai 29% aptaujāto, bet nedaudz vairāk kā puse (53%) uzskata, ka virziens ir nepareizs. “Pēdējā gada laikā vērtējumos lielu izmaiņu nav,” rezumēja Kaktiņš, atgādinot, ka vēsturiski vispozitīvākos vērtējums situācijas attīstības virzienam iedzīvotāji ir snieguši 2015.gada jūlijā, kad 33% likās, ka virziens pareizs, bet 43% – ka nepareizs.
Pašreizējās valdības darba vērtējums pusotru mēnesi pirms vēlēšanām ir vairāk negatīvs: tikai 22% ar to ir apmierināti, bet 73% – nav. “Kopumā pēdējā gada laikā šajā jomā lielu izmaiņu nav. Izskatās, ka Kučinska valdība +/- beigs ar apmēram tādiem pašiem rādītājiem, kādi tai bija, uzsākot darbu,” vērtēja sociologs.
Kaktiņš atzīmēja, ka ne pārāk daudzi ir noticējuši straujajam IKP pieaugumam, jo tikai 16% uzskata, ka Latvijas ekonomikas situācija šobrīd kopumā uzlabojas, 48% uzskata, ka tā nemainās, bet 26% – ka tā pasliktinās.
Ģimenes finansiālā stāvokļa vērtējumi kā ierasts esot pozitīvāki, nekā valsts. Augustā kopumā 13% savu un ģimenes pašreizējo finansiālo stāvokli novērtējuši kā labu, 58% – kā viduvēju, bet 28% – kā sliktu, bet Kaktiņš novērojis, ka daudziem Latvijā patīkot vārdos izlikties mazāk turīgiem nekā viņi patiesībā ir. “Taču zīmīgi, ka, neskatoties uz jūsmīgajiem bieži redzētajiem ziņu virsrakstiem par straujajiem algu pieaugumiem, šis rādītājs, ja arī aug, tad pēdējo gadu laikā tas notiek ļoti lēni,” atzīmējis sociologs.
Savukārt runājot par personīgo finansiālo nākotni, Latvijas iedzīvotāji kopš 2012.gada biežāk ir optimisti nekā pesimisti. Tā patlaban 18% domā, ka pēc 12 mēnešiem viņiem finansiāli ies labāk nekā patlaban, 57% – ka tāpat, bet 10% paredz situācijas pasliktināšanos. Šis nelielais optimisma pārsvars pēdējo sešu gadu laikā īpaši neesot mainījies.
Lai gan daudzās vietās un jomās Latvijā patlaban jau ir izteikts darba roku trūkums, augusta aptauja liecina, ka 50% aptaujāto iespējas atrast labu darbu vērtē kā ļoti vai drīzāk sliktas, un tikai 9% uzskata, ka tās ir labas.
“Jādomā, ka cēlonis tik pesimistiskiem vērtējumiem ir tas, ka jautājumā tiek jautāts par iespējam atrast “labu darbu”,” pieļāvis Kaktiņš, “taču lai arī kā, “darba izredžu vērtējuma indekss” ir indikators, kur iedzīvotāju noskaņojumi ļoti lēnām un pamazām kopš 2009.gada ir uzlabojušies. Arī pēdējā gada darba izredžu vērtējuma indekss ir gājis uz augšu. Tomēr līdz “trekno gadu” līmenim tam vēl ir tālu.”
Pēc Kaktiņa sniegtās informācijas, Latvijas iedzīvotāju kopējais noskaņojuma indekss liecina, ka šis Saeimas laikā tas īpaši nav mainījies: 2016. un 2017.gada bija vērojami nelieli pesimisma uzplūdi, bet patlaban noskaņojumi ir atgriezušies 2014. un 2015.gada līmenī.
“Taču lai arī kā, kopumā kopš 2008.gada nekas labāks kā patlaban nav pieredzēts!” uzsvēris SKDS vadītājs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CD841AD1-D7BA-4863-87DE-AA5655B5BB9C/