17.10.2017. ir Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena: Latvijas iedzīvotāju noskaņojums pasliktinās, jo nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā augstāks par ES vidējo. Latvijas valdošajai elitei tas viss “pie kājas”!

    0
    766

    17.oktobrī atzīmējam Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu

    Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena ir veltīta aicinājumam uz solidāru darbību nabadzības izskaušanai. Tās pirmsākumi meklējami 1987. gada 17. oktobrī Parīzē. Ap 100 000 cilvēku no dažādām valstīm klātesot, visnabadzīgāko iedzīvotāju tiesību aizstāvības kustības dibinātājs Džozefs Vresinskis vērsās ar saucienu – ja cilvēks ir spiests dzīvot nabadzībā, tiek pārkāptas viņa cilvēktiesības. Tāpēc solidāra apvienošanās šo tiesību ievērošanai un cieņai ir mūsu katra pienākums. Pēc pieciem gadiem – 1992. gadā – ANO Ģenerālā asambleja izsludināja 17. oktobri par Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu, aicinot visas valstis šajā dienā proponēt pasākumus nabadzības apkarošanai.
    2015. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 424 tūkstoši jeb 21.8% iedzīvotāju, kuru ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli, piemērojot ekvivalences skalu, bija zemāks par nabadzības riska slieksni jeb 318 euro mēnesī. Visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti tie, kas dzīvo vieni, īpaši pensijas vecuma cilvēki, nestrādājošie, personas ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem, viena vecāka ģimenes ar bērniem, kā arī daudzbērnu ģimenes. 2016. gadā Latvijā ir reģistrētas 68 816 trūcīgas personas, kas veido 3.5% no kopējā iedzīvotāju skaita, un šo cilvēku ienākumi veidoja līdz 128,06 euro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.
    Lai mazinātu nabadzību, 2017. gadā veikti vairāki pasākumi:
    ? minimālā mēneša darba alga palielināta līdz 380 euro mēnesī;
    ? palielināts atbalsts trūcīgām personām, kurām, uzsākot strādāt, pirmos 3 mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram;
    ? ar gada sākumu palielināts ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem līdz 50,07 euro mēnesī;
    ? ar 1. oktobri pensiju indeksācijā piemēroti 50% (iepriekš 25%) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;
    ? palielināts valsts atbalsts apgādnieku zaudējušiem bērniem. Par bērnu līdz 6 gadu vecuma sasniegšanai minimālais apmērs palielināts līdz 92,5 eiro (bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro), bet pēc bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas – 111 eiro.
    Trūcīgas un maznodrošinātas personas var saņemt no pašvaldībām atbalstu un pakalpojumus, t.sk. dzīvokļa jautājumu risināšanai, pārtikai, veselības aprūpei, izglītībai u.c. Valsts nodrošina atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām personām, kompensējot elektroenerģiju par samazinātu cenu, ka arī trūcīgas personas var saņemt atvieglojumus veselības aprūpē, izglītības, tieslietu un kultūras jomā.
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/7DF31A98-3B0E-4A86-B393-FF5402214E8B/

    Pētījums: Latvijas iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies

    Rīga, 17.okt., LETA. Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir pasliktinājies, aģentūrai LETA pavēstīja “Baltic International Bank” korporatīvās komunikācijas vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz jaunākā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījuma datiem.
    Viņa norādīja, ka līdz ar rudenīgajiem laikapstākļiem arī Latvijas iedzīvotāju skatījums uz situāciju kā valstī kopumā, tā ģimenē kļuvis drūmāks – visas pētījumā analizētās jomas (kopējā situācija, ekonomika, ģimenes materiālais stāvoklis, darba izredzes un valdības darbs) piedzīvojušas kritumu par vidēji trim indeksa punktiem. Tostarp viskritiskāk vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam sarūkot no -9 līdz -11 indeksa punktiem.
    Vērtējot ģimenes materiālo stāvokli pēc gada, optimismu jaunākajā pētījumā pauduši 17% respondentu, kamēr pretējās domās bija 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, savukārt ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes indekss mēneša laikā ir piedzīvojis vēl straujāku lejupslīdi – mēnesi iepriekš šis indekss bija par četriem punktiem augstāks.
    Tāpat pētījums atklāj, ka mazākās izmaiņas vērojamas kopējās situācijas attīstības un pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējumā, katrai pozīcijai nokrītot vien par vienu indeksa punktu. Vērtējot kopējo situācijas attīstību, 25% respondentu atzinuši, ka tā attīstās pareizā virzienā.
    Lūgti novērtēt valdības darbu, 77% aptaujāto iedzīvotāju pauduši neapmierinātību. “Pašlaik šajā pozīcijā vērojams viszemākais sabiedrības vērtējums ar -43 indeksa punktiem,” piebilda Lapsa.
    Viņa piebilda, ka ir jūtams arī cilvēku negatīvais noskaņojums attiecībā uz darba tirgu – 61% iedzīvotāju atzīmējis, ka Latvijā patlaban nav iespējas atrast labu darbu.
    Pētījuma mainīgās daļas ietvaros šoreiz noskaidroti iedzīvotāju viedokļi par Latvijas demogrāfiju un emigrāciju, vēlamo un esošo bērnu skaitu ģimenē, šķēršļiem demogrāfijas veicināšanā un reemigrācijā.
    Plašāki pētījuma otrās daļas rezultāti tiks publiskoti ceturtdien, 19.oktobrī.
    “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/00534EE3-DADD-4B87-845A-900B019A814D/

    “Baltic International Bank Latvijas barometrs”: iedzīvotāju noskaņojums ir pasliktinājies – kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas

    Jaunākais “Baltic International Bank Latvijas barometrs” liecina, ka mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies – kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem.
    Līdz ar rudenīgajiem laikapstākļiem arī Latvijas iedzīvotāju skatījums uz situāciju kā valstī kopumā, tā ģimenes šūniņā kļuvis drūmāks – visas pētījumā analizētās jomas (kopējā situācija, ekonomika, ģimenes materiālais stāvoklis, darba izredzes un valdības darbs) piedzīvojušas vidēji 3 indeksa punktu kritumu.
    Vērtējot ģimenes materiālo stāvokli pēc gada, optimismu pauda vien 17% pētījuma dalībnieku, bet pretējās domās bija 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuri uz uzlabojumiem nākotnē necer. Ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes indekss mēneša laikā ir piedzīvojis vēl dziļāku lejupslīdi, – mēnesi iepriekš šis indekss bija par 4 punktiem augstāks.
    Pētījuma rezultāti liecina, ka vismazākās izmaiņas vērojamas kopējās situācijas attīstības un pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējumā, katrai pozīcijai nokrītot vien par 1 indeksa punktu. Vērtējot kopējo situācijas attīstību, katrs ceturtais aptaujātais (25%) uzskatīja, ka tā attīstās pareizā virzienā.
    Lūgti novērtēt valdības darbu, vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju (77%) pauda neapmierinātību. Pašlaik šajā pozīcijā vērojams viszemākais sabiedrības vērtējums ar -43 indeksa punktiem.
    Jūtams cilvēku negatīvais noskaņojums arī attiecībā uz darba tirgu – 61% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā patlaban nav iespējas atrast labu darbu. Likumsakarīgi, ka Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss ir pazeminājies (jūlijā: -22, augustā: -25), tā rezultātā nokrities arī nākotnes vērtējuma indekss – par veseliem trim punktiem (no 0 līdz -3).
    Pētījuma mainīgās daļas ietvaros šoreiz tika noskaidroti iedzīvotāju viedokļi par Latvijas demogrāfiju un emigrāciju, vēlamo un esošo bērnu skaitu ģimenē, šķēršļiem demogrāfijas veicināšanā un reemigrācijā. Plašāki pētījuma otrās daļas rezultāti tiks publiskoti 19.oktobrī.
    “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/83A6E465-EA73-4E6E-8BAC-C25B523CC4EE/

    “Eurostat”: Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

    Rīga, 17.okt., LETA. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.
    Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki. Igaunijā šis īpatsvars ir mazāks – 24,4%, un tur šīm riskam pakļauti 320 000 cilvēku, bet Lietuvā īpatsvars ir lielāks – 30,1%, un riskam pakļauti 870 000 cilvēku.
    ES vidēji nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 23,4% iedzīvotāju jeb apmēram 117 miljoni cilvēku.
    Visaugstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir Bulgārijā (40,4%), Rumānijā (38,8%) un Grieķijā (35,6%). Augstāks nekā vidēji ES šis īpatsvars ir arī Horvātijā (28,5%), Spānijā (27,9%), Kiprā (27,7%), Ungārijā (26,3%) un Portugālē (25,1%).
    Zemāks nekā ES vidēji nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir Lielbritānijā (22,2%), Polijā (21,9%), Beļģijā (20,17%), Maltā (20,1%), Luksemburgā un Vācijā (abās valstīs 19,7%), Slovēnijā (18,4%), Zviedrijā (18,3%), Francijā (18,2%), Slovākijā (18,1%), Austrijā (18%), Nīderlandē (16,8%), Dānijā (16,7%), Somijā (16,6%) un Čehijā (13,3%).
    Par Itāliju un Īriju dati nav pieejami.
    Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti cilvēku vidū ir visi tie, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem: pastāv nabadzības risks, ir nopietna materiālā atstumtība vai viņi dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti – mājsaimniecībā esošie cilvēki līdz 59 gadu vecumam pēdējā gada laikā ir strādājuši mazāk nekā 20% no sava kopējā potenciālā darba laika.
    Materiālās deprivācijas līmenis tiek noteikts, iekļaujot deviņus faktorus – spēju tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, samaksāt par vienu nedēļu ilgu atvaļinājumu ārpus mājām, nokārtot parādsaistības un rēķinus, katru otro dienu ieturēt maltīti, kurā ir gaļa un zivis vai veģetārs šo produktu aizstājējs, finansiāli nodrošināt sava mājokļa apkuri, iespēju iegādāties veļas mazgājamo mašīnu, krāsu televizoru, telefonu un automašīnu. Ja vismaz četras no šīm deviņām lietām cilvēks nevar atļauties, viņa dzīves apstākļi definējami kā smaga materiālā atstumtība.
    Saskaņā ar “Eurostat” metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.
    Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaita samazināšana ir viens no galvenajiem ES mērķiem, kas noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/322B4A68-13B2-4C10-9ADA-18B4D121C4D8/