20.03.2019 plkst. 8:30 pie Saeimas 2500 pedagogu protestēs par solītajiem 9 miljoniem eiro pedagogu algām

    0
    123

    Aisma Orupe

    Vēl meklē 9 miljonus eiro pedagogu algām

    Pedagogu algu palielināšanai trūkstošajiem deviņiem miljoniem eiro šobrīd tiek meklēti dažādi avoti. Par to liecina premjera Krišjāņa Kariņa sarunas ar atbildīgajiem ministriem gan iepriekšējā, gan šajā nedēļā. Skolotāji ir skaidri likuši saprast: ja naudas darba samaksas celšanai budžeta projektā, ko valdības sēdē skata otrdien, nebūs, tad 20. martā pie Saeimas pulcēsies vismaz pusotrs tūkstotis niknu pedagogu.
    Gan iepriekšējā nedēļā, gan šonedēļ premjers Krišjānis Kariņš tiekas ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, finanšu ministru Jāni Reiru un vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, lai pārrunātu gan pedagogu darba samaksas palielināšanas, gan skolu tīkla optimizācijas un izglītības kvalitātes jautājumus. Daudz laika sarunām nav, jo otrdien, 5. martā, valdības sēdē tiek skatīts šā gada valsts budžeta projekts. Līdz šim gan konkrēti avoti, no kuriem smelt iztrūkstošos deviņus miljonus eiro, kas vajadzīgi algu celšanai, netiek minēti. Premjers izteicies, ka, lūk, to 50 pašvaldību, kas nav sakārtojušas skolu tīklu, skolotājiem uz biezāku maciņu nevajadzētu cerēt. Jāatgādina, ka jau iepriekšējā valdība gribēja šādu «soda mēru» ieviest, tomēr pēdējā brīdī apdomājās un algas tika paaugstinātas visiem skolotājiem.
    Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure pret tādu nevienlīdzīgu attieksmi noteikti iebilst. Ne jau pedagogi pieņemot lēmumus par skolu tīkla optimizāciju. Savukārt pašvaldības to dara, izvērtējot bērnu vajadzības un sabiedrības pieprasījumu. Turklāt nevajag cerēt, ka no izglītības iestāžu reorganizācijas un likvidācijas būs lieli ieguvumi. Jau pērn tas bija vien 1,4 miljoni eiro, lai gan tika plānota daudz lielāka summa. Jo jārēķinās taču ar to, ka atlaistajiem pedagogiem vajadzēs kompensācijas, jāuztur arī slēgto skolu ēkas un tamlīdzīgi, uzskaita I. Dundure. Turklāt šāda «vainīgo pašvaldību» sodīšana tikai sarīda nozari un nav labs pārvaldības piemērs. Jāņem vērā, ka liela daļa vietvaru jau tagad piemaksā saviem pedagogiem, lai nodrošinātu konkurētspējīgāku algu un piesaistītu jaunos speciālistus. Savukārt I. Vanaga rosina palūkoties kaimiņu, proti, Lietuvas, virzienā, kur finansējums vis neseko skolēnam, bet gan klasei. Varbūt tas ir risinājums sen nevienu neapmierinošajam modelim?
    I. Vanaga piekrīt I. Šuplinskas pārmetumam, ka algu palielināšanas grafiks tapis saforsēti, taču tas nedodot tiesības to nepildīt. Turklāt viņai ne vienu vien reizi nācies uzklausīt padomus – lai taču LIZDA ejot un runājot ar pašvaldībām, lai tās optimizē savas skolas! Tur, kur arodbiedrība tiek aicināta, tā arī darot, bet nevarot taču vienkārši iet un ieteikt: sak, jums ir piecas skolas, atstājiet trīs, lai tajās skolotājiem būtu lielākas algas. Tāpat viņa nepiekrītot uzstādījumam, ka skolām nav jāpilda sociālās funkcijas – reālā dzīve rāda, ka nereti nākas to darīt, lai nepalielinātos no skolas pirms laika izkritušo skaits.
    Runājot par iztrūkstošajiem deviņiem miljoniem eiro, I. Vanaga atgādina jau iepriekš Latvijas Brīvo arodiedrību savienības teikto: tos varētu ņemt no ēnu ekonomikas apkarošanā iegūtajiem līdzekļiem. Tāpat atbalstāms ir Nacionālās apvienības ierosinājums novirzīt algām līdzekļus no Liepājas cietuma celtniecībai (to nolemts atlikt) paredzētās summas – 113,5 miljoniem eiro. Ir vēl izskanējis ieteikums par papildu finansējumu no mežu nozares, ja tiktu liberalizēti izciršanas noteikumi. Tā, ka iespējas ir, vajag tikai meklēt, uzskata I. Vanaga.
    Katrā ziņā LIZDA priekšsēdētāja ir gatava runāt par šo problēmu rītdienas Ministru kabineta sēdē. Ja tomēr valdība nesadzirdēs skolotāju prasības un budžeta projektā neparādīsies papildu nauda algām, tad, visticamāk, jau 6. martā tiks iesniegts piketa pieteikums Rīgas domē un 20. martā pie Saeimas, kad budžets tiks skatīts 1. lasījumā, ieradīsies vismaz 1500 pedagogu. Jau šobrīd daļa arodbiedrības nodaļu vadītāji sākot rosīties un rezervēt transportu. Ja tomēr arī piketam nebūs atbalss valsts budžetā, tad tiks rīkots streiks, un tad vairs nebūšot runa par 40 eiro pielikumu, bet gan par to, lai skolotāji varētu saņemt vidējo algu valstī.
    …Info avots: https://nra.lv/latvija/274440-vel-mekle-9-miljonus-eiro-pedagogu-algam.htm

    LIZDA rīt iesniegs pieteikumu vismaz 2500 pedagogu piketam

    Rīga, 5.marts, LETA. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rīt, 6.martā, dosies iesniegt pieteikumu pedagogu protestu akcijai, aģentūrai LETA pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
    Vanaga pauda, ka valdības nostāja, nepildot iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, spiež skolotājus doties ielās. Tāpēc rīt LIZDA pārstāvji dosies uz Rīgas pašvaldību, lai iesniegtu pieteikumu par protesta akciju, kura paredzēta 20.martā plkst.8.30 pie Saeimas.
    Plānots, ka protesta akcijā piedalīsies vismaz 2500 pedagogu, neizslēdzot iespēju, ka protestā varētu piedalīties vairāk cilvēku.
    Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām.
    Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām.
    Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.
    Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.
    Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka finansējuma pieaugumu iespējams nodrošināt tikai reformu ceļā.
    “Ja vēlamies pieaugumu, to var panākt vienīgi reformējot. Šo valdību sagaida vairākas reformas un viena no tām ir administratīvi teritoriālā reforma, kas ļaus sakārtot arī izglītības sistēmu. Tāpēc izglītības un zinātnes ministrei būs liels izaicinājums izveidot tādu izglītības modeli, kas nodrošinās kvalitatīvu izglītību. Lai varētu maksāt pedagogiem atbilstošas algas, vispirms ir jāsakārto sistēma,” uzsvēra premjers.
    Vanaga pēc valdības sēdes aģentūrai LETA atzina, ka pedagogi pret šādu valdības lēmumu piketēs pie Saeimas, un gadījumā, ja arī parlaments nesadzirdēs pedagogu prasības, tie streikos.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B368E28F-2A4A-4442-BC4E-FB857A99AF5C/

    LIZDA pikets 20. martā – politiķiem likumi un priekšvēlēšanu solījumi ir jāpilda!

    Šodien, 2019.gada 5.martā Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts un apstiprināts likumprojekts par “Par valsts budžetu 2019.gadam”, kurā nav paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei. Jau iepriekš ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 20.februāra Padomes ārkārtas sēdē tika nolemts valdībai pieprasīt paredzēt finansējumu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019.gada 1.septembra un turpmākam periodam līdz 2022.gada 31.decembrim. Kā arī līdz š.g. 5.martam informēt LIZDA par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019.gada 1.septembra un turpmākam periodam līdz 2022.gada 31.decembrim papildus nepieciešamo līdzekļu finanšu avotiem.
    Nesagaidot politikas veidotāju lēmumu par finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei, LIZDA š.g. 6.martā Rīgas pilsētas pašvaldībai iesniegs pieteikumu par piketa organizēšanu 2019.gada 20.martā, no plkst.8.30 līdz plkst.11.00 pie Latvijas Republikas Saeimas. Piketā pulcēsies ~ 2500 izglītības un zinātnes darbinieki un citi atbalstītāji, lai pieprasītu politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu, kas nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019 gada 1.septembra.
    Jau iepriekš valdībā apstiprinātais grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, t. sk, pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 euro plānots celt līdz 750 euro – 2019. gada septembrī,790 euro – 2020. gada septembrī, 830 euro – 2021. gada septembrī un 900 euro – 2022. gada septembrī. Grafiks paredz arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2018.gada līdz 2022.gadam.
    LIZDA pieprasa, lai tiktu pildīta:
    1. Izglītības likuma 53.panta trešā daļa: “Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par MK apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”,
    2. 2018.gada 15.janvāra MK rīkojums Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim”,
    3. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktais, ka izglītībā strādājošo vidējā darba alga (bruto) salīdzinājumā ar vidējo darba algu valstī – 2020.gadā ir vienāda.
    LIZDA pieprasa ievērot spēkā esošos normatīvos aktus un nodrošināt pedagogiem cieņpilnu, konkurētspējīgu atalgojumu salīdzinājumā ar citām intelektuālajām profesijām, kas atbilst pedagogu paveiktajam darbam un atbildībai, izglītojot un audzinot Latvijas nākamo iedzīvotāju paaudzi.
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/DEB589EF-A5F3-47C8-9396-F14B051793DD/

    Kultūras darbinieki atbalsta LIZDA pieteikto pedagogu piketu prasībā pildīt darba samaksas paaugstināšanas grafiku

    Rīga, 11.marts., LETA. Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF) pauž atbalstu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pieteiktajai pedagogu protesta akcijai prasībā pildīt darba samaksas paaugstināšanas grafiku 2019.gadā, aģentūru LETA informēja federācijā.
    LKDAF vērsusies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, solidarizējoties ar LIZDA un pieprasot minētā grafika izpildi.
    Organizācija atgādina, ka arī Kultūras ministrijas padotībā un pārraudzībā ir liels izglītības iestāžu tīkls, kas nodrošina kultūrizglītības pakalpojumus visos izglītības līmeņos. Kultūrizglītību veido 147 pašvaldību un privātās profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, mūzikas un dejas programmas, kā arī 14 valsts un divas pašvaldību profesionālās vidējās izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, dizaina un mūzikas izglītības programmas, un trīs augstskolas.
    LKDAF jautājumā par 2019.gada valsts budžeta projektu atbalsta LIZDA prasības pildīt Izglītības likumā noteikto kā arī precīzi īstenot grafikā noteikto.
    LETA jau ziņoja, ka, ņemot vērā 2019.gada budžeta projektā neiekļauto pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, 20.martā pie Saeimas notiks vismaz 2500 pedagogu pikets. Ja arī pēc protesta akcijas līdzekļi algu paaugstināšanai no šī gada septembra netiks rasti, pedagogi gatavi streikam.
    Pēc LIZDA ārkārtas padomes slēgtās daļas sēdes Vanaga norādīja, ka padomes locekļi bija vienoti pārliecībā par to, ka ir jāpastāv par savām tiesībām un normatīvajos aktos noteiktā pildīšanu, cenšoties panākt iepriekš valdībā apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi.
    Jau vēstīts, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā, izriet no Kariņa iepriekš sacītā žurnālistiem. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu”, skaidroja Kariņš.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/28A1B506-735C-4C10-A201-4951AF33F665/

    FOTO avots: https://www.delfi.lv/15-gadu-hronologija/maijs/