Badā kopš dzimšanas

0
814

MĀRA LIBEKA
Ja zināms, ka gadā piedzimst apmēram 20 000 bērnu, tad, ņemot vērā sociālo dienestu informāciju, aptuveni 10% no šā skaita nāk pasaulē trūcīgās ģimenēs.
Normālas ģimenes nonāk trūkumā un lūdz palīdzību ziedotājiem jaundzimušā ēdienam
Uz gaidāmo bēgļu uzņemšanai plānoto miljonu fona ik pa laikam LTV skan reklāma ar lūgumu ziedot naudu piena maisījumam 2000 mazuļiem. Rodas iespaids, ja nebūtu fonda “Ziedot.lv”, kas vāc šos līdzekļus, tad, visticamāk, šie bērni ciestu badu, jo ne ģimene, ne valsts nav spējīga nodrošināt pamata lietas, kas nepieciešamas jaunās paaudzes pilnvērtīgai attīstībai. Tiesa, jāvaicā, kādās ģimenēs šie bērni ir piedzimuši un kāpēc mātes nebaro savu mazuli ar krūti, bet prasa piena maisījumu? Kur radusies statistika par 2000 mazuļiem?
“Ziedot. lv” sociālās palīdzības programmas vadītāja Inese Danga pastāstīja, ka daudziem vecākiem, kuri nav ne alkoholiķi, ne izlaidīga dzīves veida piekopēji citādā veidā, trūkst naudas, lai sagādātu visu nepieciešamo savam bērnam. Visbiežāk palīdzība nepieciešama trūcīgām ģimenēm, kurās aug bērni līdz divu gadu vecumam.
“Ja zināms, ka gadā piedzimst apmēram 20 000 bērnu, tad, ņemot vērā sociālo dienestu informāciju, aptuveni 10% no šā skaita nāk pasaulē trūcīgās ģimenēs. Patlaban sabiedrība ir saziedojusi naudu, lai varam palīdzēt vairāk nekā tūkstoš šādiem mazuļiem, dodot iespēju viņu vecākiem saņemt autiņbiksītes un bērnam nepieciešamo ēdienu. Vislabāk, protams, ir mātei pašai barot savu bērnu, bet ne visām jaunajām māmiņām ir piens un ne visas ir tik izglītotas, ka saprot: barošana ar krūti ir labākais, lai bērns augtu vesels un laimīgs. Tas atkarīgs arī no ģimenes ārsta un mazuļu aprūpes speciālistu spējām un ieinteresētības sniegt topošajai māmiņai visu nepieciešamo informāciju. Arī mūsu labdarības fonds palīdz izglītot jaunās māmiņas par bērna barošanu, piesaistot Diānu Zandi, kura kādreiz pati saņēmusi trūcīgās ģimenes pabalstu,” saka sociālās palīdzības programmas vadītāja.
Piecu mazbērnu opītis Aivars Velde (vārds un uzvārds mainīts. – M. L.), kurš arī vērsies labdarības fondā, veicis ilgu un garu ceļu, lai palīdzētu izdzīvot savām dvīņu mazmeitām, kas piedzimušas viņa meitas ģimenē, kurā gan tēvam, gan mātei ir augstākā izglītība. Materiālās grūtības radās tad, kad ģimene kļuva kuplāka un trijiem bērniem pievienojās vēl divi.
“Meita, saskaroties ar sociālā dienesta nelaipno, neieinteresēto attieksmi, atteicās tur lūgt materiālo palīdzību, tāpēc es iesaistījos, jo palīdzība patiešām bija ļoti nepieciešama. Mana meita palika bez darba neilgi pirms aiziešanas dekrēta atvaļinājumā, tāpēc viņai netika maksāts bērna kopšanas pabalsts. Bērnu tēvam bija darbs, bet viņš bija spiests to atstāt, lai varētu saņemt pabalstu, ko nemaksāja mātei. Tas bija tik mazs, ka piecus bērnus par to nebija iespējams uzturēt, tāpēc dzīvojām no maniem ienākumiem. Tāpēc vērsos sociālajā dienestā pēc finansiālas palīdzības, un to ģimene saņēma pēc diviem gadiem – dienests piedāvāja putraimus.
Šo divu gadu vēsturi izanalizēja arī Tiesībsargs un uzrakstīja vēstuli sociālajam dienestam, pēc kuras saņemšanas ģimenei tika piešķirts vienreizējs 141 eiro liels pabalsts, tā teikt, ārkārtas situācijai,” pastāstīja A. Velde.
Vakar Ministru prezidente Laimdota Straujuma Saeimai atskaitījās par valdības deklarācijas izpildi, kurā citstarp ir apsolīts prioritāri gādāt par ģimeņu ar bērniem labklājību un nabadzības riska mazināšanu, kas ir pamats kuplāku ģimeņu veidošanai. Centrā atkal bija bēgļu jautājums, nevis jaundzimušie, kuru vecākiem nepietiek naudas, lai viņus pabarotu.
Demogrāfs Ilmārs Mežs norāda, ka valsts attieksme joprojām ir ciniska: ja nespējat pabarot bērnus, taisiet abortu. “Latvijā ģimenes ar bērniem ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, jo valsts to atbalstam iegulda 1,2 – 1,5% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Igaunijā un Lietuvā – 2%, bet vidēji Eiropas Savienībā – 2,5 procentus.
Valdība savu prioritāro solījumu par nabadzības riska mazināšanu pilda ar mīnus zīmi – pasliktina šo ģimeņu situāciju 2016. gada valsts budžetā. Diferencētais neapliekamais minimums finansiāli palīdzēs strādājošajiem, kuri saņem mazu algu, nevis ģimenēm ar bērniem. Neapliekamais minimums par apgādībā esošajiem bērniem būtu jāpalielina līdz tādam pašam apjomam, kāds tas ir pensionāriem (jāceļ no 165 eiro līdz 235 eiro), vienlaikus varētu atteikties no dārgās un neefektīvās prakses nodokļu atlaidēm par izglītības un ārstēšanās izdevumiem.
Mēs varam moralizēt hroniskam bezdarbniekam vai bomzim, bet pie kā vainīgs bērns, kurš piedzimis mazturīgā ģimenē?” vaicā I. Mežs.
***
Ikmēneša ģimenes pabalsts (eiro)
Latvijā Igaunijā
1 bērns – 11,38 1 bērns – 45
2 bērni – 34,14 2 bērni – 90
3 bērni – 68,28 3 bērni – 190
4 bērni – 102,42 4 bērni – 290
5 bērni – 136,56 5 bērni – 390
Igaunijā vēl papildus ir mājokļa pabalsts: 4 – 7 bērnu ģimenēm – līdz 6500 eiro; 8 un vairāk bērnu ģimenēm – līdz 13 000 eiro. Latvijā šāda pabalsta nav.
***
Viedoklis
Laika Grāvere, Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītāja: “Civillikuma 179. panta pirmajā daļā noteiktais vecāku pienākums uzturēt bērnu ir absolūts beznosacījuma vecāku pienākums. Tas ietver ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu. Katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Tātad par ēdiena nodrošināšanu bērnam, arī zīdainim, ir atbildīgi viņa vecāki. Savukārt, ja ģimene nonāk materiālajās grūtībās un nevar nodrošināt bērna pamatvajadzības, tad pastāv iespēja vērsties pēc palīdzības pašvaldības sociālajā dienestā. Par bērna tiesību pārkāpumu iespējams runāt tikai tādā gadījumā, ja ģimene vērsusies pēc palīdzības pašvaldības sociālajā dienestā, bet ir saņēmusi nepamatotu atteikumu.”
…Info avots: http://news.lv/Latvijas_Avize/2015/10/02/bada-kops-dzimsanas
ziidainis