21.7.2017. notiek Saeimas ārkārtas sēde nodokļu reformas likumu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Saeimas budžets 2018.gadā saglabāsies šā gada līmenī – 22,04 miljoni eiro

    0
    721

    Rīga, 20.jūl., LETA. Saeimas Prezidijs sasauca parlamenta ārkārtas sēdi, kas notiks piektdien, 21.jūlijā, plkst.10, lai izskatītu nodokļu reformas likumus pirmajā lasījumā.
    Parlamenta sēdes darba kārtībā iekļauti arī vairāki citi likumprojekti un jautājumi.
    Valdošā koalīcija šonedēļ gaidāmajā Saeimas sēdē atbalstīs nodokļu reformas likumus pirmajā lasījumā, pirmdien pēc politisko spēku sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
    Premjers norādīja, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš šiem likumprojektiem varētu būt 24.jūlija plkst.13. Tos otrdien, 25.jūlijā, izskatīs valdībā, un tajā pašā dienā sāks vērtēt arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
    Galīgajā lasījumā šos likumprojektus paredzēts skatīt Saeimā 27.jūlijā. Tomēr sēde neilgšot līdz naktij, bet vēlākais – līdz plkst.18, un vajadzības gadījumā turpināsies piektdien.
    Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.
    Ar grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā paredzēts, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu – fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu. Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece – personas izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, četru procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā.
    Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts IIN sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.
    Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekts paredz, ka sociālās iemaksas tiek palielināts par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs.
    Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Plānots, ka autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.
    Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.
    Ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.
    Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro.
    Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada palielinās par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli palielinās par 12% – no 231 eiro līdz 206 eiro par 1000 litriem.
    Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm cels par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija. Savukārt vīna akcīzes nodokli cels par 18% – no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% – no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.
    Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem cels akcīzi par 15% – no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem cels akcīzes nodokli par 15% – no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.
    Savukārt grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz saglabāt vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.
    Ja iepriekš Ekonomikas ministrija rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.
    Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EE420364-B11E-4155-855D-D878AB2D0083/

    Saeimas budžets 2018.gadā saglabāsies šā gada līmenī – 22,04 miljoni eiro

    Rīga, 20.jūl., LETA. Saeimas Prezidijs šodien apstiprināja parlamenta budžeta pieprasījumu 2018.gadam – tas plānots 22,04 miljonu eiro apmērā, līdzšinējo funkciju veikšanai paredzot finansējumu šā gada līmenī.
    Nākamgad Saeima plāno deputātu un darbinieku atlīdzībām tērēt 17,15 miljonus eiro, kas ir teju par miljonu eiro vairāk nekā šogad, kad atlīdzībām paredzēti 16,27 miljoni eiro. Saeimas deputātu algas ik gadu mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām. Mainoties valstī strādājošo vidējai darba samaksai, ik gadu tiek pārskatīts valsts amatpersonu atalgojums.
    Budžeta pieprasījums paredz, ka 2019.gadā atlīdzībām būs nepieciešami 16,98 miljoni eiro, bet 2020.gadā – 17,27 eiro.
    Vienlaikus nākamgad plānots finansējums vairākiem vienreizējiem pasākumiem. Papildu līdzekļi rezervēti saistībā ar 13.Saeimas vēlēšanām, lai nodrošinātu likumā noteikto vienreizējo pabalstu izmaksu deputātiem, kuri netiek pārvēlēti nākamajā parlamentā. Atzīmējot valsts simtgadi, arī Saeima rīkos vairākus svinīgus pasākumus. Tāpat plānots, ka jubilejai par godu Latviju apmeklēs vairāk ārvalstu viesu, piemēram, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentāriešu delegācija, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
    2018.gadā plānots ieguldīt līdzekļus Saeimas ēku pieejamībā, nomainot novecojušus liftus un invalīdu pacēlāju.
    Tāpat finansējums paredzēts Saeimas ēku kompleksa drošības pilnveidošanai. Plānoti pasākumi gan kiberdrošības jomā, gan ēku iekšējā un ārējā perimetra aizsardzības uzlabošanai. Nākamgad plānots ieguldīt arī datu drošības pilnveidošanā, modernizējot serveru sistēmu un attīstot ugunsmūri.
    Nākamgad plānots sākt Saeimas Sēžu zāles informatīvās sistēmas, tostarp elektroniskās balsošanas sistēmas, nomaiņas projektu, ņemot vērā, ka līdzšinējā tehnika ir uzstādīta pirms 20 gadiem, un ražotājs tai vairs nenodrošina tehnisko atbalstu.
    Attīstot analītisko un pētniecības funkciju, kā arī stiprinot Analītisko dienestu, papildu finansējums paredzēts ekspertu piesaistei pētījumu veikšanai.
    Apstiprinātais budžeta pieprasījums tiks nodots Finanšu ministrijai iekļaušanai nākamā gada valsts budžeta projektā.
    Saeimas 2017.gada budžets bija 20,41 miljons eiro, bet 2016.gadā tas bija apstiprināts 23,64 miljonu eiro apmērā.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8EBA35CD-8154-4D6A-BF8D-35CF34742C71/

    Uzņēmēji: Valsts budžetā var ieekonomēt līdzekļus ar esošo izdevumu pārskatīšanu

    Rīga, 20.jūl., LETA. Valsts budžetā iespējams ieekonomēt līdzekļus, pārskatot esošos izdevumus, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja.
    Aptaujā noskaidrojies, ka 98% uzņēmēju ieskatā valsts budžetā ir iespējams ietaupīt līdzekļus, pārskatot izdevumus. Tikai 1% aptaujāto apgalvoja, ka līdzekļus valsts budžetā nav iespējams ieekonomēt, pārskatot izdevumus, bet vēl 1% nebija viedokļa.
    Lielākā daļa jeb 93% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžets nav sabalansēts un tā pārvaldība nav efektīva, bet 3% sniedza pretēju atbildi.
    Vairāk nekā puse jeb 54% LTRK biedru ieskatā 10-20% valsts budžeta līdzekļiem pašlaik tiek tērēti nelietderīgi, savukārt 18% aptaujā ieskatā nelietderīgi tiek tērēts vēl lielāks apmērs valsts budžeta līdzekļu. Vairāk nekā desmitā daļa jeb 14% respondentu ieskatā budžeta tēriņus iespējams samazināt 5-10% apmērā.
    Tāpat 54% LTRK biedru uzskata, ka pilnīgi visās jomās ir iespējams ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Savukārt 27% respondenti sacīja, ka valsts budžeta līdzekļus ir iespējams ietaupīt dažādu aģentūru un iestāžu administratīvajās izmaksās. Retāk minētas arī konkrētākas jomas – izglītība, veselība, pašvaldības, būvniecība, ceļi un infrastruktūra. Mazāk nekā puse jeb 46% uzņēmēju ieskatā par nelietderīgiem tēriņiem ir atbildīgi visi valsts darbā strādājošie, savukārt 20% uzskata, ka atbildīgie ir atbildīgās ministrijas ierēdņi.
    “Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka neuzticas tam, kā pašreiz valsts apsaimnieko budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Izveidojusies situācija, kur no vienas puses tiek prasīta godīga attieksme pret valsti, bet no otras – trūkst jebkādas atbildības,” sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Pēc viņa teiktā, normāla situācija būtu, konstatējot līdzekļu trūkumu, vispirms samazināt nevajadzīgos tēriņus.
    Viņš arī piebilda – ja pieņem, ka Latvijas budžetā iespējams ieekonomēt vairāk nekā miljardu eiro, tas būtu pilnīgi pietiekami, lai finansētu ne tikai medicīnu, izglītību un citas jomas. Tāpat tas būtu pietiekami, lai realizētu vidēja termiņa nodokļu reformu tādā izskatā, kā paredzēja valdībā apstiprinātās pamatnostādnes, atsakoties no nodokļu celšanas.
    “Ik dienu strādājot un sadarbojoties ar dažādām iestādēm, biznesa pārstāvji regulāri saskaras ar milzīgu birokrātiju un daudziem ierēdņiem. Diemžēl, bieži vien nerodas sajūta, ka šie cilvēki vēlas palīdzēt un atrisināt jebkādu problēmu vai situāciju, tā vietā sūtot no viena kabineta uz otru, kā rezultātā tiek patērēts laiks un resursi. Tieši šī attieksme bieži vien liek aizdomāties par to, cik atbildīgi valsts darbā nodarbinātie izturas pret saviem pienākumiem un vai maz pelnījuši tur atrasties,” sacīja Endziņš.
    LTRK informē, ka uzņēmēju aptauja veikta šā gada jūlijā un tajā piedalījās 268 kompāniju vadītāji un vadošie darbinieki.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C650EFEB-1A62-4872-9C7A-A89E1DFC6073/

    LTRK: uzņēmēji uzskata, ka valsts budžetā iespējams ieekonomēt 10% līdz 20%

    Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru aptaujā noskaidrojusi, ka 98% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, visbiežāk norādot, ka to iespējams veikt no 10% līdz 20% apjomā.
    Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu. Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir kompāniju augstākais vadības līmenis, uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, tikai 1% apgalvoja pretējo, bet vēl 1% nebija viedokļa.
    Savukārt, jautājot uzņēmēju viedokli par to, vai valsts budžets ir sabalansēts un tā pārvaldība ir efektīva, lielākā daļa jeb 93% sacīja, ka nē, tikai 3% norādot, ka jā. “Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka neuzticas tam, kā pašreiz valsts apsaimnieko budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Izveidojusies situācija, kur no vienas puses tiek prasīta godīga attieksme pret valsti, bet no otras – trūkst jebkādas atbildības,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka normāla situācija būtu tad, ja, konstatējot līdzekļu trūkumu, vispirms tiktu samazināti nevajadzīgie tēriņi, “kamēr turpināsim domāt nevis par to, kā dzīvot ar pieejamajiem līdzekļiem, nevis pāri tiem, izdomājot arvien jaunas prioritātes, reformas un vēlmes, tikmēr labklājību nesasniegsim un nevarēsim maksāt labas algas, pensijas utt.”
    Jautāti par to, cik, Jūsuprāt, procentuāli liels apjoms no valsts budžeta pašlaik tiek tērēts nelietderīgi, LTRK biedri 54% gadījumu pauda, ka robežās no 10 līdz 20%, savukārt 18% norādīja, ka vēl vairāk. Savukārt 14% respondentu atbildēja, ka budžeta tēriņus iespējams samazināt no 5% līdz 10%. “Ja pieņemam, ka uzņēmējiem ir taisnība, tad Latvijas budžetā iespējams ieekonomēt vairāk nekā miljardu eiro, kas savukārt būtu pilnīgi pietiekami, lai finansētu ne tikai medicīnu, izglītību un citas jomas, bet arī realizētu vidēja termiņa nodokļu reformu tādā izskatā, kā paredzēja valdībā apstiprinātās pamatnostādnes, atsakoties no nodokļu celšanas,” saka J.Endziņš.
    Kā galvenās jomas, kur iespējams ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, LTRK biedri 54% norādīja, ka pilnīgi visās, savukārt 27% respondenti sacīja, ka dažādu aģentūru un iestāžu administratīvās izmaksas. Retāk minētas arī konkrētākas jomas – izglītība, veselība, pašvaldības, būvniecība, ceļi un infrastruktūra.
    Savukārt jautājot par to, kurš ir atbildīgs par nelietderīgiem tēriņiem, 46% uzskata, ka visi valsts darbā strādājošie, savukārt 20% – atbildīgās ministrijas ierēdņi. “Ik dienu strādājot un sadarbojoties ar dažādām iestādēm, biznesa pārstāvji regulāri saskaras ar milzīgu birokrātiju un daudziem ierēdņiem. Diemžēl, bieži vien nerodas sajūta, ka šie cilvēki vēlas palīdzēt un atrisināt jebkādu problēmu vai situāciju, tā vietā sūtot no viena kabineta uz otru, kā rezultātā tiek patērēts laiks un resursi. Tieši šī attieksme bieži vien liek aizdomāties par to, cik atbildīgi valsts darbā nodarbinātie izturas pret saviem pienākumiem un vai maz pelnījuši tur atrasties,” saka J.Endziņš.
    Uzņēmēju aptauja veikta 2017.gada jūlijā, kurā piedalījās 268 kompāniju vadītāji un vadošie darbinieki.
    Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 1900 individuāli biedri un vairāk kā 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2014.gadā pārsniedza 17,5 miljardus eiro.
    LTRK pārstāv savu biedru – uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.
    LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma – vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un daudzu miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) – biedre.
    Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevaldības organizācijām – LTRK ir uzņēmēju balss un atbalsts jau vairāk nekā 80.gadu!
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/72C4B2AE-E031-4C7B-9E3C-87E00FB79DFC/