25.11.2018 Šveicē notiek referendumi par pabalstu izkrāpēju izsekošanu un par govju ragiem

    0
    552

    Šveicē notiek referendums par pabalstu izkrāpēju izsekošanu

    Berne, 25.nov., LETA–THE LOCAL. Šveicē šodien notiek referendums par grozījumiem sociālās apdrošināšanas likumā, kas paredz piešķirt plašas pilnvaras “sabiedriskajiem detektīviem” to cilvēku novērošanā, kuri tiek turēti aizdomās par krāpšanos ar pabalstiem.
    Grozījumus pavasarī izdevās ātri apstiprināt parlamentā, deputātiem atzīstot, ka tie nepieciešami, lai cīnītos ar krāpniecību un atjaunotu uzticību Šveices sociālās labklājības sistēmai.
    Taču oponenti, kas pārstāv kreisās partijas, apgalvo, ka jaunās normas paredz pārmērīgu iejaukšanos pilsoņu privātajā dzīvē un piešķir tā dēvētajiem sabiedriskajiem detektīviem tādas pilnvaras, kādas piešķiramas vienīgi policijai un tiesām.
    Grupa satrauktu pilsoņu grozījumu apstrīdēšanai izmantoja Šveices tiešās demokrātijas procedūru, kas dod iespēju jebkuru no jauna pieņemtu likumu vai izmaiņas jau esošā likumā nodot referendumam, ja 100 dienu laikā kopš likumprojekta pieņemšanas parlamentā izdodas savākt vismaz 50 000 parakstu.
    Lai gan jau iepriekš Šveices sociālie dienesti ir izmantojuši detektīvu pakalpojumus, veicot klientu novērošanu gadījumos, kad pastāvējušas aizdomas par krāpšanos, Eiropas Cilvēktiesību tiesa kādā Šveices pilsones lietā 2016.gadā atzina, ka likumā nav skaidri noteikta šādas novērošanas pilnvarošanas kārtība, tās uzraudzība un ilgums.
    Tāpēc varasiestādēm nācās izstrādāt atbilstošus likuma grozījumus, kas ļauj sociālajiem dienestiem un veselības apdrošināšanas uzņēmumiem aizdomu gadījumos veikt savu klientu novērošanu vai nolīgt tās veikšanai atbilstošus speciālistus.
    Likums ļauj “sabiedriskajiem detektīviem” bez tiesneša sankcijas veikt aizdomās turamo filmēšanu un noklausīšanos sabiedriskajās vietās, kā arī vietās, kas redzamas no kādas sabiedriskas vietas.
    Ar tiesneša sankciju privātdetektīvi varēs izmantot arī GPS datus aizdomās turamo atrašanās vietas noskaidrošanai.
    Saskaņā ar Šveices Sociālās apdrošināšanas pārvaldes (FSIO) datiem aizdomās turēto krāpnieku izsekošana ļāvusi tikai invaliditātes apdrošināšanas sistēmai laikā no 2009. līdz 2016.gadam ietaupīt 320 miljonus Šveices franku (283 miljonus eiro).
    Neskatoties uz likuma grozījumu oponentu iebildumiem, aptaujas liecina, ka vēlētāji referendumā tos tomēr atbalstīs.
    Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma “gfs Bern” novembra sākumā veikto aptauju, par likuma grozījumiem grasās balsot 59% šveiciešu, bet pret tikai 38%.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/world/5D78292F-7B96-4413-BDEF-697CEB400622/

    Šveicē notiek referendums par govju ragiem

    Berne, 25.nov., LETA–THE LOCAL. Šveicē šodien notiek referendums par jautājumu, vai lauksaimniekiem, kuri nenogriež govīm un kazām ragus, būtu jāpiešķir subsīdijas ar šo praksi saistīto papildu izmaksu segšanai.
    Referenduma idejas iniciators ir 67 gadus vecais zemnieks Armins Kapauls, kurš 2010.gadā nosūtīja vēstuli Federālajam Lauksaimniecības birojam. Kad varasiestādes nekādi nereaģēja, Kapauls 2014.gadā sāka iniciatīvu, lai savāktu 10 000 parakstu, kas nepieciešami referenduma noorganizēšanai.
    Iniciatīva tika plaši atspoguļota Šveices medijos, un arī ārvalstu prese izrādīja interesi par šo jautājumu. Raksti par Kapaulu tika publicēti pat tādās tālās zemēs kā Laosa un Dominikānas Republika.
    Kapauls atzina, ka viņam ir grūti noticēt, ka referendums tiešām notiks.
    “Es nekad nedomāju, ka sēdēšu šeit,” preses konferencē mediju centrā Šveices parlamentā Bernē sacīja Kapauls. “Es tikai gribēju dot balsi govīm un kazām.”
    Kapaula dēļ jautājums par ragu nogriešanu kļuvis par dzīvnieku cieņas jautājumu.
    Aplēses liecina, ka Šveicē ar ragiem ir aptuveni desmit līdz 25% no visām govīm.
    Iniciatīvas atbalstītāji norāda, ka ragiem ir nozīme dzīvnieka metabolisma procesā, higiēnā un komunikācijā ar citiem dzīvniekiem.
    Iniciatīvas mājaslapā citēts Bernes Universitātes pētījums, kurā teikts, ka daudziem teļiem pēc ragu nogriešanas ir ilgtermiņa negatīvas sekas.
    Taču lauksaimniekiem lēmums nenogriezt govīm ragus nozīmē papildus izmaksas, jo govīm ar ragiem nepieciešamas plašākas telpas un tās prasa intensīvāku aprūpi. Tādēļ Kapauls un viņa domubiedri vēlas nodrošināt, lai brīdī, kad jāizlemj par ragu nogriešanu vai atstāšanu, ekonomiskais aspekts lauksaimniekiem nav noteicošais. Viņi vēlas valsts subsīdijas papildu izmaksām, nevis valsts mēroga aizliegumu nogriezt ragus.
    Šveices valdība oficiāli nostājusies pret šo iniciatīvu, apgalvojot, ka govis ar ragiem ir daudz bīstamākas citiem dzīvniekiem un kopējiem.
    Valdība atbalsta govju turēšanu kūtīs, kur tās var brīvi pārvietoties, taču govis ar ragiem drošības apsvērumu dēļ jātur atsevišķos nodalījumos, norādīja lauksaimniecības ministrs.
    Savukārt dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācijas atbalsta Kapaula iniciatīvu, kurai atbalstu padusi arī organiskās pārtikas asociācija “Bio Suisse” un organizācija “ProSpecieRara”, kas cīnās par ģenētisko daudzveidību.
    Ietekmīgā Šveices Lauksaimnieku savienība paziņojusi, ka tās locekļi var balsot pēc pašu sirdsapziņas.
    Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 49% vēlētāju atbalsta Kapaula iniciatīvu, bet 46% to neatbalsta.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/world/FB668532-77F3-4A1B-812E-2AC84ADF87CD/

    FOTO avots: https://www.wsj.com/articles/swiss-voters-on-horns-of-a-dilemma-1542995533