Ar Krimināllikumu pret hibrīdkaru: kā iespējams vērsties pret iestājoties NATO un ES Latvijas jau de facto zaudēto suverenitāti?

0
778

Saeimas Juridiskā un Nacionālās drošības komisija vienojās iesniegt parlamentā grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti.
Likumprojekta iesniedzēji pamato, ka ģeopolitiskā situācija pasaulē pastāvīgi mainās, Latvijai līdzīgi kā citām valstīm ir jāsaskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem nacionālajai drošībai.
Krimināllikuma panti, kas saistīti ar noziegumiem pret valsti, nav grozīti kopš 1999.gada.
Deputāti un drošības iestādes uzskata, ka šobrīd spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā. “Tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus,” teikts likumprojekta anotācijā.
Mūsdienās arvien retāk tiek izmantotas tiešas militāras operācijas, priekšroku dodot citām metodēm, lai savas valsts nacionālās intereses īstenotu, iegūstot ietekmi un kontroli pār citas valsts politiskiem, sabiedriskiem, ekonomiskiem un militāriem procesiem, secinājuši grozījumu autori.
“Tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt kontroli pār citu valsti, proti, tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbību, gan nevardarbīgu, gan atklātu, gan slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm,” pausts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi izstrādāti, lai būtu iespējams vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas ir vērsts pret Latvijas pamatinteresēm vai citādu apdraudējumu valsts nacionālās drošības interesēm. Likumprojekta mērķis ir arī uzlabot valsts noslēpuma aizsardzību un novērst tā vai citas valstij svarīgas informācijas nonākšanu ārvalsts rīcībā, kas var kaitēt Latvijas iekšējās un ārējās drošības interesēm.
“To cik būtiska ir šāda spēja savlaicīgi reaģēt uz valsts drošības apdraudējumiem, apliecina nesenie notikumi Ukrainā – situācijas eskalācija, kad nepietiekami savlaicīga reaģēšana uz darbībām, kas vērstas pret valsts pamatinteresēm, tai skaitā no valsts iekšienes, un valsts drošību, noveda pie ļoti smagām sekām valstij un tās iedzīvotājiem,” norādījuši grozījumi autori.
Tāpat Latvijai starp NATO un Eiropas Savienības valstīm esot viens no vājākajiem regulējumiem spiegošanas radītā apdraudējuma novēršanai.
Likumprojekts paplašina krimināltiesiski aizsargāto valsts interešu loku – šobrīd par noziedzīgu atzīstama vēršanās pret valstisko neatkarību, teritoriālo vienotību, valsts varu un iekārtu, savukārt grozījumi paredz kriminalizēt arī tādu darbību, kas vērsta pret Latvijas suverenitāti.
Nodarījumu sastāvi būs nošķirami atkarībā no noziedzīgās darbības, nevis apdraudētajām interesēm. Vēršanās pret jebkuru no Latvijai vitāli svarīgajām interesēm pēc būtības būs vēršanās pret Latviju kopumā.
Darbības, kas vērstas pret Latvijai vitāli svarīgajām interesēm, likumprojektā ir kriminalizētas neatkarīgi no šo darbību rakstura – organizatoriskas, vardarbības vai jebkādas citas darbības.
Pret Latviju vērstas darbības gadījumā papildsods – probācijas uzraudzība – turpmāk būs obligāti piemērojams. Šobrīd to var arī nepiemērot. Izslēgts papildsods par mantas konfiskāciju, bet palielināta brīvības atņemšana soda maksimālā robeža par nodarījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību. Šobrīd Krimināllikums paredz, ka brīvības atņemšanu par vēršanos pret Latviju paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. Grozījumi paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
Savukārt par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti, vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu, ja tā izdarīta, pielietojot vardarbību, sods būs brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem un ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.
Turpmāk par spiegošanu paredzēts uzskatīt neizpaužamu ziņu, tostarp valsts noslēpuma, vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, kā arī jebkādu citu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību. Līdz šim kriminālatbildība par spiegošanu bija paredzēta tikai gadījumos, kad neizpaužamu ziņu vākšana vai nodošana notikusi ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas interesēm.
Saeimas komisiju deputāti vienojās grozījumus iesniegt Saeimā un skatīt nākamās ceturtdienas plenārsēdē.
…Info avots: http://www.la.lv/pastiprinas-sodus-par-noziegumiem-pret-valsti/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=say&utm_campaign=post_1563469626
Rīga, 25.febr., LETA. Krimināllikumā strauji vēlas pastiprināt atbildību par noziegumiem pret valsti. Šodien Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas kopsēdē deputāti un uzaicinātie analizēja sagatavotos grozījumu Krimināllikumā, lai uzlabotu normas attiecībā uz noziegumiem pret valsti.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis skaidroja, ka drošības iestādes saskārušās ar situāciju, kad nav iespējams veikt kriminālvajāšanu pret personu saistībā ar noziegumiem pret valsti esošās likumdošanas dēļ. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns piekrita, ka apspriestie grozījumi būs precīzāki un skaidrojošāki, salīdzinot ar pašreizējo likuma redakciju.
Skaidrojot, kādēļ grozījumi likumā tik virzīti šādā kārtībā, apejot valdību, SAB vadītājs izteicās, ka “jo ātrāk, jo labāk”, proti, norādot uz nepieciešamo likumprojekta steidzamību. Dzīvojam tādu ģeopolitisko notikumu laikā, kad ir grūti prognozēt, kas notiks pat nedēļu vai mēnešu laikā. “Esam gatavi rīkoties, tostarp ar krimināltiesiskām metodēm,” sacīja Maizītis.
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa teica, ka situācija Latvijā, Ukrainā un citviet pasaulē pierāda, ka panti likumā, kas attiecas uz noziegumiem pret valsti, ir lielā mērā zaudējuši aktualitāti, jo, piemēram, piedāvātajos grozījumos liela uzmanība pievērsta hibrīdkaram. Esošais normatīvais regulējums nav pietiekams, lai drošības iestādes apkarotu tās personas, kuru darbības liecina par viņu nelikumīgu darbību.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka likuma grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu.
Tāpat likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi uzlabot valsts noslēpuma aizsardzību un novērst valsts noslēpuma vai citas valstij svarīgas informācijas nonākšanu ārvalsts rīcībā, kas var kaitēt Latvijas iekšējās un ārējās drošības interesēm.
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta vadītājs Pēteris Dzalbe uzskata, ka grozījumi likumā ir vajadzīgi, tomēr pašreizējā redakcijā likuma piemērotājiem varētu rasties dažas problēmas. Pēc viņa domām, jau laicīgi būtu jāsāk skaidrojošs, komentējošs darbs, lai piemērotāji zinātu, kā grozītās likuma normas piemērot.
Tieslietu ministrijas pārstāve sacīja, ka, uzklausot drošības iestāžu skaidroto problemātiku, nevienam darba grupā, kas strādāja pie šiem grozījumiem, neradās šaubas, ka esošais regulējums ir novecojis. Siliņa piebilda, ka gan iekšlietu ministrs, gan tieslietu ministrs ir vienojušies, ka grozījumi ir virzāmi caur Saeimu.
Deputāts Ringolds Balodis (NSL) pauda, ka būtu vajadzīgi arī pārejas noteikumi, kas palīdzētu tiesām vēlāk vieglāk strādāt. Patlaban grozījumos tādi nav paredzēti.
Likumprojekta anotācijā grozījumu autori skaidro, ka Latvijai starp NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm ir viens no vājākajiem regulējumiem spiegošanas radītā apdraudējuma novēršanai. Tiek norādīts, ka, piemēram, ārvalstīs tiek kriminalizētas dažāda rakstura darbības – atbildība tiek noteikta gan par vardarbīgām, gan nevardarbīgām darbībām pret valsts konstitucionālo kārtību, savukārt Krimināllikums koncentrējas uz atklātām, tiešām un vardarbīgām darbībām.
Līdz ar grozījumiem tiek piedāvāts papildināt likumu ar jaunu nozieguma sastāvu – darbību, kas vērsta pret Latvijas suverenitāti. Tiek skaidrots, ka līdzšinējā pieeja noziedzīgu nodarījumu sastāvu nošķiršanā pēc apdraudējuma interesēm nav pietiekami skaidra un efektīva.
Likumprojekts paredz arī izmaiņas piemērojamajās sankcijās par attiecīgajiem noziegumiem. Piemēram, pret valsti vērstas darbības gadījumā papildsods – probācijas uzraudzība – turpmāk būtu obligāti piemērojams. Tāpat plānots palielināt brīvības atņemšanas soda maksimālo robežu par nodarījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību.
Vēl likumprojektā plānots izslēgt divus pantus, kuros paredzēta kriminālatbildība par publisku aicinājumu vērsties pret noteiktām Latvijas pamatinteresēm un par organizatoriskām darbībām, kas tieši vērstas pret šīm interesēm.
Kopsēdē tika nolemts, ka Saeima varētu nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijā jau nākamajā nedēļā. Visticamāk, komisijas lūgs izskatīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā. Likumprojektam tiks noteikta steidzamība.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/7AF8F812-FCC3-4C23-A87C-B4182247F3E9/
usa-eating-the-world