93% Latvijas sabiedrības neuzticas partijām, 88%-Saeimai, 81%-MK, 95,5%-valsts garantētai pensijai, 85%-valsts budžeta tēriņu pamatotībai

    0
    2129

    Latvijas iedzīvotāji visvairāk neuzticas politiskajām partijām, Saeimai un Ministru kabinetam, turklāt pēdējos gados neuzticēšanās krīze kļūst arvien dziļāka, atsaucoties uz laikraksta pasūtīto SKDS pētījumu, vēsta “Neatkarīgā”.
    Šā gada decembrī zemākais negatīvais reitings – mīnus 77 – ir bijis politiskajām partijām, kurām uzticējušies tikai 7% aptaujāto, neuzticējās – 84%, bet pārējiem nebija viedokļa. Partijām sekoja Saeima, kuras reitings bijis mīnus 70,3, un valdība – mīnus 54,7.
    Turklāt pēdējo pāris gadu laikā iedzīvotāju neuzticēšanās šīm institūcijām arvien pieaugusi: ja 2014.gada izskaņā partijām uzticējās 14% aptaujāto, tad šogad vairs tikai 7%. Uzticēšanās Saeimai ir samazinājusies no 24% līdz 12%, bet valdībai – no 27% 2014.gadā līdz 19% šogad.
    Savukārt salīdzinoši vislielāko iedzīvotāju uzticēšanos bauda izglītības iestādes, armija un baznīca, kuru reitings šī gada decembrī bijis attiecīgi plus 61,4, 38,6 un 34,1 punkts. Tomēr arī šīs institūcijas ir piedzīvojušas uzticības zudumu: uzticēšanās izglītības iestādēm ir samazinājusies no 78% 2014.gadā līdz 76% šogad, uzticēšanās bruņotajiem spēkiem – no 65% līdz 61%, bet baznīcai – no 66% līdz 57%.
    Pozitīvu uzticēšanās reitingu – plus 28,5 – bauda arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tomēr arī uzticēšanās viņam ir samazinājusies no 65% pagājušā gada izskaņā līdz 58% šogad.
    Uzticēšanos zaudējot arī masu mediji. Uzticēšanās radio Latvijā ir samazinājusies no 61% 2014.gadā līdz 55% šogad, uzticēšanās televīzijām – no 62% līdz 51%, uzticēšanās drukātajiem masu medijiem – no 50% līdz 39%, bet uzticēšanās interneta portāliem – no 42% līdz 35%, līdz ar to portālu uzticības reitings bijis negatīvs – mīnus 7,5.
    Šī gada izskaņā pozitīvs uzticības reitings bijis pašvaldībām – plus 18,4, Latvijas Bankai – plus 16,4, veselības aprūpes iestādēm – plus 6,3, arodbiedrībām – plus 6,1, savukārt negatīvs tas bijis nevalstiskajām organizācijām – mīnus 0,8, komercbankām – mīnus 12,5, uzticēšanās līmenis kurām gan ir augošs.
    …Info avots: http://nozagts.com/news/aptauja-partijas-saeima-un-valdiba-sligst-arvien-dzilaka-iedzivotaju-neuzticesanas-krize?9991

    Imants Vīksne
    Pēc Neatkarīgās pasūtījuma tapušais SKDS pētījums par iedzīvotāju uzticēšanos institūcijām liecina, ka uzticības krīze sabiedrībā top arvien dziļāka. Ja iepriekš iedzīvotāji ar katru gadu arvien izteiktāk neuzticējās politiskajām institūcijām, tad tagad uzticības kritumu piedzīvo arī daudzas citas jomas, sākot no represīvajām iestādēm un beidzot ar medijiem.
    Topa trijnieks joprojām ir nemainīgs. Visvairāk iedzīvotāji uzticas izglītības iestādēm, Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem un baznīcai. (Reitings tiek veidots, no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvos vērtējumus.)

    Pirmajiem diviem tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pat minimāli pozitīva, baznīcai – neliels kritums. Bet jau nākamā pozīcija reitingā – Valsts prezidents – piedzīvojis kritumu par 12,6 punktiem, paliekot vairs tikai nedaudz uzticamāks par radio.

    Personības ietekme
    Kopumā Raimonda Vējoņa valdīšanas laiks tiek vērtēts ar plusa zīmi. SKDS direktors Arnis Kaktiņš spriež, ka šāda labvēlība skaidrojama gan ar šā amata ierobežotajām pilnvarām, gan arī prezidenta personību. No svara bijusi arī sabiedrības līdzjūtība laikā, kad R. Vējonis bija sasirdzis.
    Līdzīgi no personības atkarīgs arī tiesībsarga institūcijas pozitīvais vērtējums. Pašreizējais tiesībsargs Juris Jansons ir aktīvs – sistemātiski nāk klajā ar jauniem paziņojumiem – un attiecīgi tiek novērtēts. Salīdzinājumam Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa sabiedrības uzmanības lokā iekļūst retāk, un par jebkurām nebūšanām valstī cilvēki var pavaicāt, kāpēc te nekas netiek kontrolēts? Pavaicā, un, iespējams, tāpēc reitings no 18,4 punktiem nošļucis līdz 1,8.
    Bet šogad uzticības reitingā piedzīvoti arī krietni zemāki kritieni. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piedzīvo kopš 2010. gada zemāko punktu. No mīnus 3,6 uz mīnus 28,4 punktiem. Vairs tikai 29% respondentu uzticas šai iestādei. Šādus rezultātus neapšaubāmi sekmējis ilgstošais kaislību seriāls. Konflikts starp vadību, padotajiem un jau atlaistajiem darbiniekiem, kā arī nesekmīgais konkurss uz KNAB vadītāja amatu.

    Kara sekas
    Tāpat uzticības krīzi piedzīvo Valsts ieņēmumu dienests, kas šogad nokļuva sabiedrības uzmanības epicentrā gan ar korupcijas skandāliem, gan priekšnieku maiņas dēļ. No pozitīvajiem 9,3 punktiem nokrītot līdz mīnus 19,6.
    Diemžēl arī sabiedrības uzticēšanās medijiem ir kritusies, un visvairāk cietuši ziņu portāli internetā. No 6,5 punktiem plusā uz 7,5 mīnusā. Ja pērn šī tendence tika skaidrota ar pārlieku bezrūpību informācijas atlasē un mediju telpas pārplūdināšanu ar kaķu video, tad šogad iemesls nopietnāks. Informācijas karš ar Krieviju. Auditorijai nemitīgi tiek stāstīts, ka visa informācija ir jāfiltrē, ka jādomā ar savu galvu, ka skatītājus, klausītājus un lasītājus nepārtraukti mēģina piemānīt. Tad nu tā arī domā, bet uzticība līdz ar to iedragāta visiem medijiem – televīziju, radio un drukāto presi ieskaitot.

    Cēloņsakarību ķēde
    Salīdzinoši labs gads bijis bankām. Latvijas Komercbankas kraham paliekot pagātnē, tās ar katru aptauju tuvojas pozitīvajai vērtējuma skalai. Arī arodbiedrības atkal piepulcējušās pozitīvi vērtētajām institūcijām.
    Taču reitinga pēdējās trijotnes rādītāji ir hroniski briesmīgi un ar tendenci pasliktināties. Ministru kabinetam uzticas tikai 19% respondentu, Saeimai uzticas – 12%, bet politiskajām partijām – tikai 7%. Attiecīgi reitingu skalā valdība iegūst mīnus 53,6 punktus, parlaments mīnus 69,7, bet partijas mīnus 78,9 punktus.
    «Gada noslēgumā izpildītā etīde nodokļu regulēšanas un valsts budžeta jomā ir hrestomātisks piemērs, kā nedrīkst darīt. Šai rīcībai ir postošas sekas uz iedzīvotāju uzticēšanos,» secina Arnis Kaktiņš. Un sliktākais, ka augstajam neuzticības līmenim ir visciešākā saistība ar iedzīvotāju vēlmi maksāt nodokļus. SKDS šos datus prezentēja nesen Finanšu ministrijas organizētajā Nodokļu maksātāju forumā 2016. Pašlaik tikai 15% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļu nauda tiek tērēta pareizi, un 95,5% netic, ka vecumdienās saņems pietiekamu pensiju. Nodokļu nemaksāšanu attaisno vairāk nekā puse respondentu. Cēloņsakarību ķēde ir īsa.
    ***
    Cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas valsts un sabiedriskajām institūcijām (salīdzināti pēdējie trīs gadi
    Avots: SKDS pētījums pēc Neatkarīgās pasūtījuma
    Gads uzticas/ grūti pateikt/ neuzticas
    Izglītības iestādes (skolas, universitātes u.c.)
    12.2014. 78 11 12
    12.2015. 75 11 14
    12.2016. 76 10 14
    Nacionālie Bruņotie spēki
    12.2014. 65 12 23
    12.2015. 61 14 24
    12.2016. 61 17 22
    Valsts prezidents
    12.2014. 54 7 39
    12.2015. 65 11 24
    12.2016. 58 14 29
    Baznīca
    12.2014. 66 10 24
    12.2015. 60 16 24
    12.2016. 57 20 23
    Radio
    12.2014. 61 13 26
    12.2015. 59 12 29
    12.2016. 55 18 28
    Jūsu novada / pilsētas pašvaldība
    12.2014. 56 10 34
    12.2015. 59 8 33
    12.2016. 55 9 36
    Valsts policija
    12.2014. 54 9 37
    12.2015. 55 9 37
    12.2016. 53 11 36
    Televīzija
    12.2014. 62 6 32
    12.2015. 60 8 33
    12.2016. 51 10 39
    Veselības aprūpes iestādes (slimnīcas, poliklīnikas u.c.)
    12.2014. 63 5 32
    12.2015. 56 6 38
    12.2016. 50 6 44
    Latvijas Banka
    12.2014. 51 14 35
    12.2015. 51 13 36
    12.2016. 50 17 34
    Tiesībsargs
    12.2014. 48 29 23
    12.2015. 45 33 22
    12.2016. 47 29 24
    Valsts kontrole
    12.2014. 57 15 28
    12.2015. 50 19 31
    12.2016. 41 19 40
    Drukātā prese
    12.2014. 50 16 34
    12.2015. 50 14 36
    12.2016. 39 19 42
    Prokuratūra
    12.2014. 42 19 39
    12.2015. 44 22 35
    12.2016. 38 23 39
    Tiesas
    12.2014. 40 17 43
    12.2015. 42 21 37
    12.2016. 38 21 42
    Arodbiedrības
    12.2014. 41 29 30
    12.2015. 34 32 35
    12.2016. 37 32 31
    Komercbankas
    12.2014. 33 15 53
    12.2015. 34 14 52
    12.2016. 36 15 49
    Ziņu portāli internetā
    12.2014. 42 26 32
    12.2015. 41 24 35
    12.2016. 35 23 43
    Valsts ieņēmumu dienests
    12.2014. 49 14 37
    12.2015. 46 17 37
    12.2016. 34 13 53
    Nevalstiskās (sabiedriskās) organizācijas
    12.2014. 38 28 34
    12.2015. 33 33 34
    12.2016. 33 33 34
    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
    12.2014. 41 15 44
    12.2015. 40 16 44
    12.2016. 29 15 57
    Ministru kabinets
    12.2014. 27 9 64
    12.2015. 19 7 74
    12.2016. 19 8 73
    Saeima
    12.2014. 24 7 69
    12.2015. 17 6 78
    12.2016. 12 6 82
    Politiskās partijas
    12.2014. 14 9 77
    12.2015. 10 9 82
    12.2016. 7 7 84.
    ***
    Cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas valsts un sabiedriskajām institūcijām
    Izglītības iestādes (skolas, universitātes u.c.) 61,4
    Nacionālie Bruņotie spēki 38,6
    Baznīca 34,1
    Valsts prezidents 28,5
    Radio 27,2
    Tiesībsargs 23,5
    Jūsu novada/ pilsētas pašvaldība 18,4
    Valsts policija 16,9
    Latvijas Banka 16,4
    Televīzija 11,6
    Veselības aprūpes iestādes 6,3
    Arodbiedrības 6,1
    Valsts kontrole 1,8
    Prokuratūra -0,7
    Nevalstiskās (sabiedriskās) organizācijas -0,8
    Drukātā prese -3,6
    Tiesas -3,8
    Ziņu portāli internetā -7,5
    Komercbankas -12,5
    Valsts ieņēmumu dienests -19,6
    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs -28,4
    Ministru kabinets -54,7
    Saeima -70,3
    Politiskās partijas -77.
    Avots: SKDS/Neatkarīgā
    …Info avots: http://nra.lv/latvija/196009-uzticibas-krize-padzilinas-reitingi-krit-visiem-ari-valsts-prezidentam.htm