ABLV likvidācija ekonomikai varētu maksāt apmēram 0.8% no IKP. No teju tūkstoša “ABLV Bank” darbinieku 300 darbu zaudēs jau nākamnedēļ. VID vērsušies 85 uzņēmumi, kuriem “ABLV Bank” krīze radījusi problēmas nodokļu nomaksā

0
441

Eksperti: “ABLV Bank” darbinieku atlaišana darba tirgū būtiskus satricinājumus neradīs

Rīga, 27.febr., LETA. Vairāku simtu AS “ABLV Bank” darbinieku atlaišana darba tirgū būtiskus satricinājumus neradīs, aģentūrai LETA komentēja aptaujātie personāla atlases eksperti.
Personāla atlases uzņēmuma “Eiropersonāls” valdes locekle Evita Mackeviča teica, ka augstas kvalifikācijas speciālistiem noteikti nebūs jāsatraucas, jo Latvijā ir novērojams kvalificētu darbinieku trūkums.
Tiesa, to nevar teikt par tiem darbiniekiem, kas nav augstas kvalifikācijas speciālisti. Taču arī šajā ziņā satraukumam par situāciju darba tirgū nebūtu jābūt. Tas skaidrojams ar to, ka jau patlaban ir novērojama dažādu finanšu centru interese par pieredzējušu klientu speciālistu piesaisti, atzīmēja Mackeviča.
Tāpat šī situācija var pastiprināt konkurenci jau finanšu nozarē strādājošo vidū, jo nav izslēgta iespēja, ka darba devēji varētu izvērtēt iespējas pieņemt darbā savā uzņēmumā kādu no “ABLV Bank” darbu zaudējušajiem augstākas vai ne augstākas kvalifikācijas speciālistu, prognozēja Mackeviča.
Pēc viņas teiktā, visu “ABLV Bank” darbinieku atbrīvošana no darba tirgū būtiskus satricinājumus neradīs.
Mackeviča arī teica, ka saskaņā ar viņas rīcībā esošo informāciju vairākas personāla atlases kompānijas Latvijā jau ir sākušas “ABLV Bank” darbinieku kvalifikācijas un specialitāšu apzināšanu, lai varētu tos pēc iespējas drīzāk piedāvāt saviem klientiem, kuri ir darbinieku meklējumos.
Personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns sacīja, ka daļa no šiem darbiniekiem, piemēram, finanšu speciālisti varētu ieinteresēt to pašu banku sektoru, kurā novērojama nemitīga cīņa par labākajiem cilvēku resursiem. Tāpat interese varētu būt no auditorkompāniju puses vai dalīto pakalpojumu centriem, kuri “apsaimnieko” savu uzņēmumu finanšu sfēru no Latvijas biroja.
Viņš atzīmēja, ka tāpat uzņēmumi noteikti neizslēdz iespēju, ka šādā veidā darba tirgū nokļuvušie speciālisti varētu būt pretimnākošāki atalgojuma ziņā, jo tuvākā vai tālākā nākotnē tiem būs jāmeklē darbs.
Tam, ka nekādu būtisku seku uz darba tirgu varētu nebūt no tā, ka darbu zaudēs “ABLV Bank” augstas kvalifikācijas speciālisti, piekrīt arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.
Taču, pēc viņas domām, visu “ABLV Bank” darbinieku darba zaudēšana var radīt nelielu speciālistu pārprodukciju tirgū.
Kā ziņots, “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis teica, ka jau nākamās nedēļas laikā 30% jeb aptuveni 300 AS “ABLV Bank” darbinieki zaudēs darbu. Tie būs augstas kvalifikācijas speciālisti – finansisti, mārketinga eksperti un citi.
Kopumā bankā strādā vairāk nekā 900 cilvēku.
Jau vēstīts, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” norāda, ka šādā veidā vislabāk spēšot nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED03F-36E1-88ED-4557-E957B799BB40/

ABLV Bank sabrukums rada 8 miljardu eiro vērtu jautājumu

Latvijā strādājošās ABLV Bank darbības izbeigšana rada 8 miljardu eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai, raksta Reuters.
Tas ir tādēļ, ka 8 miljardi eiro ir apjoms, ko ārvalstnieki ir noguldījuši Latvijas komercbankās. Bankas likvidācijas gadījumā izmaksas parastajiem valsts iedzīvotājiem ir minimālas, taču ir grūti lēst kopējo banku sektora maksu saistībā ar šo situāciju.
ABLV gadījums ir izvirzījis eirozonas dalībvalsts finansiālās nepatikšanas priekšplānā. Bankas situācija izskatījās stabila – tāpat kā vairākās citās kaimiņvalstīs, tā pieņēma depozītus no bijušajām Padomju Savienības valstīm, kapitāla un pelnītspējas rādītāji atbilda labākajai Eiropas praksei un likviditāte bija augstā līmenī. Taču pēc ASV Finanšu ministrijas paziņojuma nedēļa laikā banka zaudēja aptuveni piektdaļu no tās 2,7 miljardu eiro depozītu apmēra. Nedēļas nogalē Eiropas Centrālā banka atzina, ka banka visdrīzāk darbību pārtrauks.
Tiek uzsvērts, ka fiskālā ietekme nebūs liela, taču koncentrējot uzmanību uz to, tiek zaudēts cits aspekts. Neskatoties uz pastāvīgajiem pierādījumiem par nepietiekami darbības atbilstību, vietējie uzraugi un ECB esošajā situācijā ir kā apjukuši, raksta Reuters. Tas palielina risku, ka šī situācija izplatīsies arī uz citām vietējām bankām, kas savu biznesu finansē ar ienākumiem, kas iegūti no sadarbības ar ofšoriem, kas pieder Krievijas īpašniekiem. Rezultātā ārvalstu noguldītāji un sadarbības partneri var balsot ar kājām, un, pat ja Latvijas institūcijas uzsāks novēloto klientu tīrīšanu, patlaban paliek jautājums, cik daudz no tiem 8 miljardiem eiro nerezidentu depozītu paliks nobeigumā.
…Info avots: http://www.db.lv/zinas/ablv-bank-sabrukums-rada-8-miljardu-eiro-vertu-jautajumu-472436

Politiķi uzskata ABLV pašlikvidāciju par pozitīvu faktoru

ABLV Banka pieņēmusi lēmumu pašlikvidēties, likvidatoru izvēlēsies bankas akcionāru sanāksme.
Latvijas ABLV Bank bankas akcionāru ārkārtas sēdē 26. februārī pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, vēsta Mixnews.lv. ABLV Bank uzskata, ka tādējādi vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
“Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” — uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
“Lēmums ir ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais,” — pateica Bernis.
Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, piecu dienu laikā ABLV Bank ir jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) pašlikvidācijas projekts, savukārt likvidatoru izvēlēsies bankas akcionāru sanāksme. Iesniegumam jāpievieno pēdējā bankas atskaite, kurā atspoguļots tā finanšu stāvoklis atskaites perioda beigās, un ziņas par potenciālo likvidatoru.
Pēc tam, kad tiks saņemti visi dokumenti, FKTK 30 dienu laikā pārbaudīs, vai kredītiestāde ir spējīga norādītajā termiņā un pilnā mērā izpildīt savas saistības pret kreditoriem, un iesniegs Eiropas Centrālajā bankā licences anulēšanas lēmuma projektu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas preses sekretāre Ieva Upleja paziņoja, ka komisija pagaidām neesot saņēmusi oficiālo ABLV Banka akcionāru lēmumu.

Izdevīgs lēmums

ABLV Bank pašlikvidācijas projekts iz izdevīgs Latvijas ekonomikai, paziņoja Latvijas Radio intervijā investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Pēc viņa domām tas ir labākais scenārijs ABLV Bank gadījumā. Par ieguvējiem no pašlikvidācijas kļūs gan Latvijas ekonomika, gan paši bankas īpašnieki, jo tai būs iespēja patstāvīgi izvēlēties likvidācijas administratoru. Iepriekšējie likvidācijas procesi padarīja bagātākus tikai maksātnespējas administratorus, pateica Rungainis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka finanšu situācija bankā ir pietiekoši laba, un tas nozīmē, ka visi ieguldītāji varēs atgūt savu naudu. Mazāk risku, labāk Latvijai Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, komentējot LETA situāciju ar ABLV Bank likvidāciju, paziņoja, ka tā īpaši neietekmēs ekonomikas stāvokli, vēsta rus.tvnet.lv. Šobrīd ekonomika attīstās, un tas palīdzēs atgūt nodokļu ienākumus, kuri vairs netiks saņemti no ABLV Bank. Deputāts pievērsa uzmanību tam, ka ABLV Bank strādāja arī ar tādiem līdzekļiem, kam bija augsts riska līmenis — tā dēvēto “čaulas kompāniju” naudu, par kuras izcelsmi nebija pilnīga skaidrība.
Pēc Vucāna sacītā, jo mazāk valstī banku ar tik riskantu biznesu, jo labāk. Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka Latvijai ir jākoncentrējas uz banku sektora un pārējās ekonomikas aktivizēšanas, kuras pamatā atrodas droši finanšu līdzekļi.
Finanšu ministrijas parlamenta sekretārs Edgars Putra arī uzskata, ka šajā situācijā ABLV pašlikvidācija nav sliktākais risinājums, kaut gan bankas slēgšana, kurā strādā 800 darbinieku un kura maksā budžetā 20 miljonus eiro gadā, protams, ir zaudējums ekonomikai.
…Info avots: https://sputniknewslv.com/economy/20180227/7516982/latvija-ablv-paslikvidacija-komentari.html

“Certus” direktors: “ABLV Bank” likvidācija valstij varētu maksāt apmēram 0,8% no IKP

Rīga, 27.febr., LETA. Komercbankas “ABLV Bank” likvidācija valstij varētu izmaksāt apmēram 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūrai LETA norādīja domnīcas “Certus” direktors Vjačeslavs Dombrovskis.
To Dombrovskis secinājis, ņemot vērā Latvijas Bankas datus par finanšu nozari 2016.gadā, auditorkompānijas “Deloitte” pērn veikto novērtējumu par starptautisko klientu (nerezidentu) segmenta pienesumu IKP un nodarbinātībai, kā arī Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” datus.
Pirmkārt esot jāatbild uz jautājumu, vai kāda no citām Latvijas komercbankām varētu pārņemt “ABLV Bank” biznesu, proti, vai bankas bizness ir aizstājams.
“Visticamāk, atbilde uz šo jautājumu ir “nē”, jo pēc sava biznesa modeļa “ABLV Bank” ir finanšu pakalpojumu eksportētājs. Ņemot vērā pasaules tendences un triecienu Latvijas finanšu sektora reputācijai, var prognozēt, ka diez vai citas Latvijas bankas spēs pārņemt “ABLV Bank” starptautiskus klientus,” sacīja “Certus” direktors.
Viņš norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas datiem, finanšu pakalpojumu eksports 2016.gadā Latvijā bija 446 miljoni eiro, bet “ABLV Bank” eksportēto pakalpojumu apjoms precīzi nav zināms. Tomēr ir loģiski pieņemt, ka finanšu pakalpojumu eksports ir tieši proporcionāls nerezidentu noguldījumu apjomam, līdz ar to “ABLV Bank” pārziņā varētu būt apmēram trešdaļa (33,7%) no visiem nerezidentu depozītiem, skaidroja Dombrovskis. Tādejādi “ABLV Bank” finanšu pakalpojumu eksports 2016.gadā varētu būt ap 150 miljoniem eiro.
Viņš sacīja, ka atbilstoši auditorkompānijas “Deloitte” pērn veiktajam novērtējumam par starptautisko klientu (nerezidentu) segmenta pienesumu IKP un nodarbinātībai, tika aplēsts, ka sektora tiešais efekts uz IKP 2016.gadā bija 1,01%. Tomēr “Certus” direktors uzsvēra, ka tam jāpieskaita klāt tā saucamais “multiplikatora efekts”. Līdz ar to, izmantojot “Eurostat” aprēķināto multiplikatoru, tiek aplēsts ka starptautisko klientu segmenta kopējais efekts uz Latvijas IKP 2016.gadā bija 2,37% jeb 592,4 miljoni eiro.
“Pieņemot, ka “ABLV Bank” ir apmēram trešdaļa no šīs nozares, var secināt, ka bankas likvidācijas varētu maksāt apmēram 0,8% no IKP,” atzina Dombrovskis.
Savukārt vērtējot ietekmi uz darba tirgu, “Certus” direktors norādīja, ka saskaņā ar “ABLV Bank” sniegto informāciju banka nodarbina 970 cilvēkus. Tomēr, izmantojot “Eurostat” multiplikatoru finanšu nozarei, Dombrovskis secinājis, ka “ABLV Bank” likvidācijas rezultātā kopumā tiks pazaudētas 2280 darba vietas.
Viņš uzsvēra, ka šie aprēķini balstās uz 2016.gada datiem un pieņēmumiem par “ABLV Bank” lomu finanšu pakalpojumu eksportā.
“Latvijas Bankai ir pieejami precīzi dati, un tā neapšaubāmi spēj labāk novērtēt “ABLV Bank” likvidācijas sekas Latvijas tautsaimniecībai,” sacīja Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
“ABLV Bank” otrdien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti likvidatori.
Kā ziņots, ka 23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Lai gan FKTK apgalvoja, ka bankas likvidācija ir tikai viens no variantiem, “ABLV Bank” jau uzreiz pēc FKTK lēmuma par noguldījumu nepieejamības iestāšanos atzina, ka tas pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. Banka pārmetumus noliedz.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro, liecina bankas publiskotā bilance.
Tādejādi “ABLV Bank” pagājušās darba nedēļas beigās bija sarūpējusi vairāk nekā miljardu eiro, taču visa nauda vēl nebija nonākusi kontā Latvijas Bankā, kā paredzēja Eiropas Centrālā bankas (ECB) izvirzītais nosacījums par “ABLV Bank” darbības turpināšanu. Kā aģentūra LETA noskaidroja bankā, bija paredzams, ka šī nauda Latvijas Bankas kontā ienāktu tuvākajās dienās. Darījumi bijuši apstrādes procesā.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank” aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
Kredītos “ABLV Bank” 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank” noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2CE2749F-61D0-46D0-9D1C-35DBAFE02437/

No teju tūkstoša “ABLV Bank” darbinieku 300 darbu zaudēs jau nākamnedēļ

Rīga, 27.febr., LETA. Jau nākamās nedēļas laikā 30% jeb aptuveni 300 AS “ABLV Bank” darbinieki zaudēs darbu, otrdien žurnālistus informēja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Viņš norādīja, ka tie būs augstas kvalifikācijas speciālisti – finansisti, mārketinga eksperti un citi.
Kopumā bankā strādā vairāk nekā 900 cilvēku.
Kā norādīja Bernis, pirmo atlaišanas kārtu veiks bankas vadība, bet tālākās – bankas likvidatori.
“ABLV Bank” mājaslapā norādīts, ka bankas darbinieku vidējais vecums ir 34 gadi.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) aģentūrai LETA sacīja, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžets ir pilnībā gatavs, lai sniegtu finansiālu atbalstu “ABLV Bank” darbiniekiem, kuri zaudēs savu darbu.
Reirs uzsvēra, ka sociālais budžets un Labklājības ministrija ir pilnībā gatavi “šāda veida krīzei”, tāpēc neesot jārunā par kādiem papildu izdevumiem, kas varētu rasties.
Ministrs norādīja, ka sociālā budžeta mērķis ir aizsargāt darbiniekus “šāda veida krīzē”, proti, palīdzēt darbiniekiem pēc iespējas mazāk sāpīgi pārvarēt notikušo.
Reirs sacīja, ka “ABLV Bank” par saviem darbiniekiem maksājusi visus nodokļus, līdz ar to šīs bankas darbinieki saņems pilnu kompensāciju, un viņiem tiks dota iespēja pārvarēt posmu, kura laikā tiks meklēta jauna darbavieta, nejūtot materiālos zaudējumus. “Tieši šis ir pierādījums tam, cik svarīgi, ka par darbiniekiem tiek maksāti sociālie nodokļi,” uzsvēra ministrs.
Kā ziņots, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” norāda, ka šādā veidā vislabāk spēšot nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/97B056E3-DBA4-4916-8AEB-515900F93DA2/

Reirs: Sociālais budžets pilnībā gatavs sniegt atbalstu “ABLV Bank” darbiniekiem

Rīga, 27.febr., LETA. Valsts sociālās apdrošināšanas budžets ir pilnībā gatavs, lai sniegtu finansiālu atbalstu AS “ABLV Bank” darbiniekiem, kuri zaudēs savu darbu, aģentūrai LETA apliecināja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Reirs uzsvēra, ka sociālais budžets un Labklājības ministrija ir pilnībā gatavi “šāda veida krīzei”, tāpēc neesot jārunā par kādiem papildu izdevumiem, kas varētu rasties.
Ministrs norādīja, ka sociālā budžeta mērķis ir aizsargāt darbiniekus “šāda veida krīzē”, proti, palīdzēt darbiniekiem pēc iespējas mazāk sāpīgi pārvarēt notikušo.
Reirs sacīja, ka “ABLV Bank” par saviem darbiniekiem maksājusi visus nodokļus, līdz ar to šīs bankas darbinieki saņems pilnu kompensāciju, un viņiem tiks dota iespēja pārvarēt posmu, kura laikā tiks meklēta jauna darbavieta, nejūtot materiālos zaudējumus. “Tieši šis ir pierādījums tam, cik svarīgi, ka par darbiniekiem tiek maksāti sociālie nodokļi,” uzsvēra ministrs.
Jau ziņots, ka nākamās nedēļas laikā 30% jeb aptuveni 300 AS “ABLV Bank” darbinieku zaudēs darbu, otrdien žurnālistus informēja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. Viņš norādīja, ka tie būs augstas kvalifikācijas speciālisti – finansisti, mārketinga eksperti un citi.
Kopumā bankā strādā vairāk nekā 900 cilvēku. Kā norādīja Bernis, pirmo atlaišanas kārtu veiks bankas vadība, bet tālākās – bankas likvidatori.
Kā ziņots, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” norāda, ka šādā veidā vislabāk spēšot nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E3D604D0-7140-435A-88EE-9CC318AD332B/

VID vērsušies 85 uzņēmumi, kuriem “ABLV Bank” krīze radījusi problēmas nodokļu nomaksā

Rīga, 27.febr., LETA. Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vērsušies 85 uzņēmumi, kuriem komercbankas “ABLV Bank” krīze radījusi problēmas nodokļu nomaksā, aģentūru LETA informēja VID.
“Šobrīd VID ir saņemti 58 iesniegumi, kuros nodokļu maksātājs lūdz pagarināt nodokļu samaksas termiņu saistībā ar “ABLV Bank” krīzi un 27 iesniegumi ar lūgumu neaprēķināt nokavējuma naudu nodokļu maksājumiem, saistībā ar “ABLV Bank” klientu debeta operāciju ierobežojumu,” informēja VID.
Tāpat no uzņēmumiem ir saņemti arī vispārēji jautājumi par rīcību šajā situācijā.
Jau vēstīts, ka “ABLV Bank” maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju. “ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
Kā ziņots, ka 23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros “ABLV Bank” 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank” aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet “ABLV Bank” prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos “ABLV Bank” 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank” noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/995FB141-C9A8-4173-B9C4-79A125B5E13B/

NVA aicinājusi “ABLV Bank” tikties, lai apspriestu atlaižamajiem darbiniekiem nepieciešamo palīdzību

Rīga, 28.febr., LETA. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzrunājusi AS “ABLV Bank” , aicinot tās vadības pārstāvjus maksimāli īsākā laikā tikties, lai detalizētāk apspriestu atlaižamajiem darbiniekiem nepieciešamo palīdzību, aģentūrai LETA skaidroja NVA direktore Evita Simsone.
Simsone uzsvēra, ka NVA ir gatava dažādos veidos sniegt atbalstu “ABLV Bank” darbiniekiem, kuri var zaudēt darbu.
Pēc viņas paustā, patlaban NVA datu bāzē tiek atlasītas ar finanšu un banku sektoru saistītās vakances, lai operatīvi varētu piedāvāt “ABLV Bank” darbiniekiem darba zaudēšanas gadījumā. “Brīvo darba vietu meklējumos aicinām izmantot arī NVA CV un Vakanču portāla iespējas,” piebilda NVA direktore.
Tāpat NVA bezdarba riskam pakļautos darbiniekus informēs par to, kādus pakalpojumus piedāvā aģentūra, kur un kā var pieteikties bezdarbnieka statusam un pabalsta saņemšana. “Esam gatavi izstrādāt arī īpašu pakalpojumu piedāvājumu,” norāda Simsone.
Pagaidām NVA nav saņēmusi pieteikumu no “ABLV Bank” par kolektīvās atlaišanas veikšanu.
Jau ziņots, ka nākamās nedēļas laikā 30% jeb aptuveni 300 “ABLV Bank” darbinieku zaudēs darbu, otrdien žurnālistus informēja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. Viņš norādīja, ka tie būs augstas kvalifikācijas speciālisti – finansisti, mārketinga eksperti un citi.
Kopumā bankā strādā vairāk nekā 900 cilvēku. Kā norādīja Bernis, pirmo atlaišanas kārtu veiks bankas vadība, bet tālākās – bankas likvidatori.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” norāda, ka šādā veidā vislabāk spēšot nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5AC5E547-A99D-46D4-A6CB-0B46579652AB/