Ar fiktīvu nodarbināšanu saistītajā RNP nodaļā naudu pelnījušas “Saskaņai” un Ušakovam pietuvinātas personas

    0
    831

    Pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pirms diviem gadiem likvidētajā Attīstības projektu nodaļā, kurā tiesībsargājošās iestādes konstatēja fiktīvas nodarbināšanas pazīmes, naudu pelnījušas vairākas ar partiju “Saskaņa” un Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S) saistītas personas, šovakar vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
    Kā ziņots, 18.aprīlī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra nolēma 12 personas saukt pie kriminālatbildības lietā par fiktīvu nodarbināšanu RNP. Šo personu vārdus prokuratūra neatklāja.
    “Nekā personīga” šovakar vēstīja, ka veselu gadu pašvaldības uzņēmumā “uz papīra” kā darbinieki skaitījās Rīgā valdošajām partijām pietuvinātas personas, kuras kapitālsabiedrībā saņēma ievērojamu atalgojumu, bet darbu faktiski neveica.
    Saskaņā ar raidījuma vēstīto, pēc pašvaldības uzņēmuma “Rīgas dārzi un parki” pievienošanas “Rīgas mežiem” 2014.gada 14.martā izveidotās RNP Attīstības projektu nodaļas vadīšana tika uzticēta ilggadējam “Rīgas dārzu un parku” direktoram Agnim Kalnkaziņam. Šajā pašā RNP nodaļā darbā par projektu vadītāju ar 1958 eiro mēnešalgu tika pieņemta Rīgas domes “Saskaņas” deputāta Jefemija Klementjeva dzīvesbiedre Aleksandra Klementjeva. Tāpat šajā nodaļā darbā tika noformēta “Saskaņas” domnieka Ruslana Pankratova dzīvesbiedre Žanna Pankratova. Aptuveni 2000 eiro liela alga no RNP Attīstības projektu nodaļas pienācās arī Rīgas domes “Saskaņas” deputātei Svetlanai Savickai.
    Savicka raidījumam pastāstīja, ka RNP Attīstības projektu nodaļā nodarbojusies ar “dažādu aktivitāšu plānošanu” un viņas primārais darbs bijis saistīts ar invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanu. Savickas amatpersonas deklarācijā par 2015.gadu viņas ienākumi no RNP norādīti 11 037 eiro apmērā, bet par 2014.gadu – 17 995 eiro apmērā.
    Kalnkaziņš savukārt raidījumam stāstīja, ka viņa nodaļā strādājošie meklējuši nelegālus interneta pieslēgumus un pētījuši, cik labs asfalts ir RNP apsaimniekoto namu iekšpagalmos. Darbinieku atskaites tālāk viņš esot nodevis valdei. Kalnkaziņš gan raidījumam noliedza, ka būtu pazinis Savicku vai Pankratova un Klementjeva sievas, kuras saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem strādāja viņa vadītajā nodaļā.
    “Nekā personīga” vēstīja, ka RNP Attīstības projektu nodaļā strādājis arī Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš un Ivans Staļnojs, kurš iestājies pret izglītību valsts valodā un patlaban izveidojis “zirnekļu tīklu” sociālajos tīklos, kura vēstījumi saskan ar “Saskaņas” lozungiem. Gan Točs, gan Staļnojs RNP pelnījuši 1400 eiro mēnesī.
    Valsts kontrole 2014.gada nogalē veiktajā revīzijā RNP Attīstības projektu nodaļā pamanīja vairākas dīvainības, proti, nevienam no nodaļas darbiniekiem nebija ne savas darbavietas, ne izsniegta datora. Tāpat, atšķirībā no pārējiem kolēģiem uzņēmumā, viņiem nebija sava e-pasta konta vai pieejas automatizētās lietvedības sistēmai. Tas ļautu pārliecināties par jaunākajiem rīkojumiem vai citādi sekot līdzi kapitālsabiedrībā notiekošajam.
    Aizdomas esot pastiprinājis arī atskaitēs norādītais, ka šie darbinieki darbā bijuši nepārtraukti. Piemēram, Klementjeva vienlaikus strādājusi arī bērnu un jauniešu centrā “Zolitūde”, kas nozīmē, ka viņai būtu vajadzējis atrasties divās vietās vienlaikus, vēstīja raidījums.
    2015.gada aprīlī, kad Valsts kontroles revidenti negaidīti ieradušies RNP un pieprasījuši ziņas par šiem darbiniekiem, uzņēmuma valde ar Ivo Leci priekšgalā nolēmusi nodaļu likvidēt un cilvēkus atlaist, pamatojot šo lēmumu ar administratīvo izdevumu samazināšanu – tas mēnesī ļaušot uzņēmumam ietaupīt vairāk nekā 35 000 eiro.
    Ušakovs nejūtas atbildīgs ne par iespējamo fiktīvo darbinieku pieņemšanu RNP, ne līdzekļu izkrāpšanu. Viņš Valsts kontroles, policijas un prokuratūras rīcību nosauca par politisko pasūtījumu un uz raidījuma jautājumiem izvēlējās neatbildēt.
    Kā ziņots, policija šonedēļ paziņojumā presei rakstīja, ka, saskaņā ar izmeklēšanā noskaidroto, fiktīvi nodarbinot cilvēkus, no RNP izkrāpti gandrīz 150 000 eiro. Lieta pret 12 aizdomās turētajiem tika nodota prokuratūrai, kura personām jau uzrādījusi apsūdzības.
    Veicot revīziju RNP, Valsts kontrole konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014.gada marta līdz 2015.gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti 12 darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Par šīm aizdomām Valsts kontrole vērsās prokuratūrā, kura par minēto faktu sāka kriminālprocesu un nodeva to tālākām izmeklēšanas darbībām Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.
    Policija pirmstiesas izmeklēšanas laikā ieguva pierādījumus, kas liecina par šo personu iespējamu darba pienākumu apzinātu nepildīšanu, vienlaikus par to saņemot algu. Tādējādi, par faktiski neveiktiem darba pienākumiem, personas ar viltu izkrāpušas naudas līdzekļus no pašvaldības uzņēmuma gandrīz 150 000 eiro apmērā.
    Turpinot izmeklēšanu, par notikušo policijā tika sākts kriminālprocess par dokumenta viltošanu. Tāpat daļai aizdomās turēto kriminālprocess ierosināts par krāpšanu.
    …Info avots:
    http://www.leta.lv/news/latvia/3FAB22E4-67E3-49BD-9B1B-99C0B64102ED/