Ar oligarhiem saistīti mediji slepeni lobē cenzūrai līdzīgas iestādes atjaunošanu Latvijā

    0
    352

    Imants Liepiņš

    Likumā nekur neparedzēta kontroles iestāde, kas izvērtēšot mediju publikācijas un lemšot par valsts naudas atņemšanu, ja medijam tādu būs izdevies izcīnīt, — tāds ir jaunākais plāns, kādu tirgus pārdalei jau kopš vasaras virza mediji ar visšaubīgākajiem īpašniekiem valstī, kā arī mazāk sekmīgās rajonu avīzītes.
    Līdz šim nenoskaidrotā brīdī ap Jāņiem sanāca kopā personu grupa, kurā, kā vēlāk konstatēts, bija pārstāvēta Dobeles rajona avīze Zemgale (ap 1100 abonentiem), kā arī vēl viena rajona avīze, kas meklējama starp mazāk sekmīgajām, viens portāls ar nezināmiem īpašniekiem un nepubliskotiem labuma guvējiem, toties ar 78 tūkstošu nodokļu parādiem un reklāmas līgumiem ar Saskaņas vadīto Rīgas domi, kā arī ziņu aģentūra — savas nišas monopoliste, utt. Nešaubīgi, piedalījās arī konkrēta Ventspils oligarha ģimenes uzņēmumam piederošā A/S Latvijas Mediji. Darbojās arī viena biedrība, kas tāpat vēsturiski bijusi saistīta ar vēl viena oligarha, kurš ticis notiesāts par korupciju, finansējumu.
    Šīs personas slepeni vienojās izveidot “darba grupu”, kura virzīja likumā neparedzēta “mediju ombuda” izveidi, kaut gan neviens likums tādu neparedz. Taču plānā bija gan publiska nosodījuma izteikšana nevēlamajiem medijiem, gan valsts finansējuma atņemšana.
    Šeit jāpiezīmē, ka pēdējos divos gados ieviesti vairāki kvalitatīvās žurnālistikas finansēšanas mehānismi ārpus sabiedriskajiem medijiem: privātie mediji, tajā skaitā reģionālie, varējuši pretendēt uz gabaliņiem no valsts pasūtījuma. Daudzi tika pie līdzfinansējuma kvalitatīvajam saturam no Valsts reģionālās attīstības aģentūras konkursa, citi — no Sabiedrības integrācijas fonda konkursa, daži raidošie savas specifikas dēļ spēj tikt pat pie tiem līdzekļiem, kuru izcelsme saistāma ar sabiedrisko pasūtījumu NEPLP atbildībā. Visu šo finansējumu var iegūt tikai, ja piedalās un uzvar konkursos.
    Saprotot, ka ir parādījusies nauda, kura aizplūst “nevēlamajiem” un netiek “pareizajiem”, minēto personu grupa nolēma izveidot privātu kantori ar cenzūras iezīmēm, jo atklātos konkursos iegūtas naudas atņemšana par “nepareizu” materiālu publiskošana ir klaja cenzūras iezīme.
    Iegalvojot, ka šie atsevišķie (un lielākoties ne pārāk sekmīgie) mediji pārstāvot “nozares viedokli”, tie apgādājās ar Kultūras ministrijas atbalstu, kuras telpās 29. augustā sarīkoja sanāksmi savu ideju bīdīšanai.
    Latvijas Žurnālistu savienība par to uzzināja trīs dienas pirms šīs sapulces, kad kāds — acīmredzot kļūdas pēc — nosūtīja uzaicinājumu uz sapulci arī arodbiedrībai. Sanāksmē LŽS vārdā tika raksturotas reālās problēmas mediju nozarē:
    — Krimināllietu un civillietu draudi pret redaktoriem un žurnālistiem;
    — Viltus ziņu uzmācība no visām pusēm;
    — Pašvaldību informatīvie biļeteni, kas kropļo tirgu un ļauj vietējiem politiķiem kopā ar domes ierēdņiem pašslavināties;
    — Informācijas sistemātiska neizsniegšana daudzās iestādēs;
    — Krievijas ietekme uz raidošo mediju vidi, utt.
    Tika norādīts, ka “mediju ombuda” izveide neatrisinās nevienu pašu no augstākminētajām problēmām. Patiesību sakot, ir paredzams, ka “mediju ombuda” izveide vārda brīvību un sabiedrības pieeju patiesai, faktos balstītai informācijai tikai pasliktinās: ja šobrīd dažādiem noziedzniekiem, blēžiem, korumpantiem un shēmotājiem ir tiesības ierosināt pret žurnālistiem gan krimināllietas, gan civillietas, tad tagad top vēl viena institūcija, kurā viņi visi varēs sūdzēties par to, ka tikuši atmaskoti, un medijiem būs tērēt laiku un naudu, lai skaidrotos ar vēl vienu institūciju.
    Turklāt nevienā vietā nav paredzēts, ka šis kantoris būtu veidots, lai cīnītos ar viltus ziņām un pseidomedijiem — tas plānots kā vēl viens mērkaķis uz kakla tiem žurnālistiem un medijiem, kas jau tagad ievēro visus profesionālos standartus, likumu un ētikas normas.
    Tomēr šāda argumentācija neko neapturēja, un plāns ar Kultūras ministrijas starpniecību tika virzīts caur Ministru kabinetu, lai piešķirtu tam leģitimizāciju. Dienā, kad to apsprieda valdības sēdē, Žurnālistu savienības pārstāvis, kurš bija sagatavojies argumentēt pret cenzūrai līdzīgas institūcijas veidošanu, fiziski netika ielaists ēkā ar pamatojumu “Jums šodien caurlaide nav”.
    Tikmēr šīs organizācijas statūtu projekta 6.6. punkts izskatās šādi:
    “Par padomes atzinumiem tiek informēti mediji un ar to finansēšanas projektiem saistītas organizācijās, tajā skaitā Latvijas Republikas Kultūras ministrija un tās Mediju politikas nodaļa, Tieslietu ministrija, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, un Sabiedrības integrācijas fonds.”
    Pilns statūtu projekts redzams lasāms zemāk:
    Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” STATŪTI
    1. Biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšana no Biedrības
    1.1. Biedrībā “Latvijas Mediju ētikas padome” (turpmāk arī – Biedrība) var iestāties jebkura rīcībspējīga juridiska persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, kas veic darbību mediju jomā vai to aktīvi atbalsta un ir ieinteresēta Biedrības sekmīgā darbībā, iesniedzot valdei pieteikumu. Asociētā biedra statusā par Biedrības biedru var kļūt jebkura rīcībspējīga un tiesībspējīga persona, kura piekrīt Biedrības statūtiem. Asociētais biedrs var piedalīties visās Biedrības aktivitātēs, taču tas nebauda šo Statūtu 2.1.1. un 2.1.4. punktos paredzētās Biedra tiesības.
    1.2. Valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata 1 (viena) mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas brīža. Valdei motivēts lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam 2 (divu) nedēļu laikā no tā pieņemšanas brīža.
    1.3. Valdes noraidošo lēmumu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt biedru sapulcei. Ja arī biedru sapulce noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par Biedrības biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa izbeigšanās.
    1.4. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības, rakstveidā paziņojot par to valdei.
    1.5. Biedru var izslēgt no Biedrības ar valdes lēmumu, ja:
    1.5.1. biedrs vairāk nekā 1 gadu nav nomaksājis biedra naudu;
    1.5.2. biedrs nepilda biedru sapulces lēmumus, statūtus vai ētikas kodeksu un to savā lēmumā konstatējusi Biedrības Padome;
    1.5.3. biedrs nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;
    1.5.4. biedrs veic citu darbību, kas ir pretrunā ar šajos statūtos noteikto.
    1.6. Jautājumu par Biedrības biedra izslēgšanu izskata biedru sapulce, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis biedru sapulces lēmuma pieņemšanai. Valdei lēmums par biedra izslēgšanu no Biedrības un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram 5 (piecu) darba dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.
    1.7. Biedra izstāšanās vai izslēgšanas gadījumā iemaksātā iestāšanās nauda un biedru nauda netiek atmaksāta.
    2. Biedru tiesības un pienākumi
    2.1. Biedriem ir šādas tiesības:
    2.1.1. piedalīties Biedrības pārvaldē, izvirzīt savu pārstāvi Biedrības valdes un padomes locekļa amatam;
    2.1.2. lietot Biedrības simboliku;
    2.1.3. piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli;
    2.1.4. saņemt informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar Biedrības finanšu pārskatiem un visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem.
    2.2. Biedriem ir šādi pienākumi:
    2.2.1. ievērot Biedrības statūtus un ētikas kodeksu, pildīt biedru sapulces, valdes un padomes lēmumus;
    2.2.2. regulāri maksāt biedra naudu;
    2.2.3. ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķu realizēšanu;
    2.2.4. ja biedrs apvieno vairākas dalīborganizācijas un šāda biedra pārstāvis darbojas Biedrības Padomē, informēt biedrības valdi par tās dalīborganizācijām, lai nodrošinātu šo Statūtu 5.6.punktā paredzēto noteikumu ievērošanu.
    2.3. Papildu saistības biedram var noteikt ar biedru sapulces, valdes un padomes lēmumu. Nosakot biedram papildus saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, ir nepieciešama šā biedra piekrišana.
    3. Biedru sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana
    3.1. Biedru sapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija.
    3.2. Biedru sapulcē ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedri. Balsstiesības biedru sapulcē ir visiem biedriem, izņemot asociētos biedrus. Biedri var piedalīties biedru sapulcē personīgi vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.
    3.3. Kārtējā biedru sapulce tiek sasaukta vienu reizi gadā ne vēlāk kā līdz 31. martam.
    3.4. Ārkārtas biedru sapulce var tikt sasaukta pēc valdes iniciatīvas, vai ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā 1/10 (viena desmitā daļa) Biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.
    3.5. Biedru sapulce tiek sasaukta, ne vēlāk kā 2 (divas) nedēļas pirms sapulces nosūtot katram biedram rakstisku uzaicinājumu. Uzaicinājums biedriem var tikt nosūtīts elektroniski.
    3.6. Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedriem.
    3.7. Ja biedru sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, 3 (trīs) nedēļu laikā tiek sasaukta atkārtota biedru sapulce, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz 2 (divi) biedri.
    3.8. Biedru sapulces kompetencē ietilpst:
    3.8.1. grozījumu izdarīšana Biedrības statūtos;
    3.8.2. valdes un padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;
    3.8.3. revidenta ievēlēšana un atsaukšana;
    3.8.4. biedru izslēgšana no Biedrības;
    3.8.5. lēmuma pieņemšana par Biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;
    3.8.6. gada pārskata apstiprināšana;
    3.8.7. citu jautājumu izlemšana, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem ir biedru sapulces kompetencē.
    3.9. Biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem. Lēmums par statūtu grozījumiem, Biedrības darbības izbeigšanu un turpināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.
    4. Valde
    4.1. Biedrības izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no viena valdes locekļa.
    4.2. Valdes pienākumos ietilpst visi jautājumi, kas nav ekskluzīvā biedru sapulces un padomes kompetencē, to starpā:
    4.2.1. pārzināt un vadīt Biedrības ikdienas darbu;
    4.2.2. uzņemt biedrus un vest Biedrības biedru reģistru;
    4.2.3. organizēt Biedrības grāmatvedības uzskaites vešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
    4.2.4. organizēt Biedrības budžeta sagatavošanu;
    4.2.5. organizēt Biedrības gada pārskatu sagatavošanu;
    4.2.6. izvērtēt nepieciešamību pēc citiem darbiniekiem Biedrības darbības nodrošināšanai un nepieciešamības gadījumā noslēgt līgumus ar šādiem darbiniekiem;
    4.2.7. izpildīt Biedru sapulces lēmumos noteiktos uzdevumus;
    4.2.8. sagatavot Padomē izskatāmās lietas un jautājumus.
    4.3. Valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt Biedrību.
    4.4. Valde tiek ievēlēta uz trim gadiem
    4.5 Valdes locekļi pilda savus pienākumus par atlīdzību.
    5. Padome
    5.1. Biedrības mediju ētikas kodeksa uzraudzības un kontroles institūcija ir padome, kas sastāv no 9 (deviņiem) padomes locekļiem, pa vienam loceklim no organizācijām – Latvijas Preses Izdevēju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas un Latvijas Reklāmas asociācijas, kā arī pārstāvji no dažādām mediju organizācijām, dažādām platformām (ne vairāk kā divi pārstāvji no katras), ja minētās organizācijas ir kļuvušas par Biedrības biedriem.
    5.2. Par padomes locekļiem var būt Biedrības biedru deleģēti mediju, ētikas un juridiskās nozares profesionāļi ar nevainojamu reputāciju. Padomes locekļa amatam deleģētā persona var nebūt Biedrības biedrs.
    5.3. Padomes locekļi no sava vidus ievēlē Padomes priekšsēdētāju, kurš vada Padomes darbu.
    5.4. Padomes locekļi pilda savus pienākumus bez atlīdzības.
    5.5. Padomes sēde tiek sasaukta pēc Padomes locekļu vai valdes iniciatīvas, bet ne retāk kā 1 (vienu) reizi mēnesī.
    5.6. Lai novērstu iespējamo interešu konfliktu, padomes locekļi nepiedalās lēmumu pieņemšanā tajos jautājumos, kur atbildētāja puse ir saistīta ar plašsaziņas medijiem, to organizācijām, kurus padomes loceklis pārstāv. Padomes locekļi ievēro godprātības principu, atklājot iespējamos interešu konfliktus. Padomes loceklim ir pienākums deklarēt savas saistības ar strīdā iesaistītajām pusēm. Padome izlemj jautājumu par Padomes locekļa nepieciešamību atstatīties no lēmuma pieņemšanas.
    5.7. Padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz 6 (seši) no 9 (deviņiem) padomes locekļiem. Lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalso 6 (seši) padomes locekļi. Ja Padomes locekļi interešu konflikta gadījumā ir atstatīti vai atstatījušies no lēmuma pieņemšanas un Padomei nav iespējams pieņemt lēmumu kvoruma trūkuma dēļ, tiek sasaukta biedru sapulce, kura ieceļ ad hoc Padomes locekļus konkrētās lietas izskatīšanai.
    5.8. Padomes kompetencē ietilpst:
    5.8.1. fizisku un juridisku personu iesniegto sūdzību izskatīšana un atzinuma sniegšana par mediju izdarītiem ētikas pārkāpumiem;
    5.8.2. mediju, mediju uzņēmumu un žurnālistu sūdzību izskatīšana un atzinuma sniegšana ētikas pārkāpuma, mediju vai vārda brīvības ierobežojuma gadījumā;
    5.8.3. viedokļa paušana par jautājumiem, kas saistīti ar mediju apdraudējumu vai ietekmēšanu, mediju nozares stāvokļa pasliktināšanos, redakcionālo autonomiju vai neatkarību, vai citiem apstākļiem, kuros mediji var īstenot savus mērķus un uzdevumus;
    5.8.4. publisku konferenču rīkošana, kurā tiek prezentēts padomes pieredzes apkopojums, ekspertu ziņojumi par dažādiem mediju ētikas un darbības jautājumiem un mediju ētikas vides pētījumi un aptauju rezultāti;
    5.9. Padomes lēmumi ir saistoši tikai Biedrības biedriem.
    5.10. Padomes lēmumi tiek publiskoti Biedrības interneta vietnē.
    6. Sūdzību izskatīšanas procedūra
    6.1. Fizisku un juridisku personu iesniegto sūdzību sākotnējo izvērtējumu veic valde. Valde, atbilstoši Ētikas kodeksam, nosaka sūdzības iesniegšanas formātu un sūdzībā norādāmās (minimālās) informācijas apjomu. Valde 5 (piecu) darba dienu laikā pieņem lēmumu un sniedz atbildi sūdzības iesniedzējam:
    6.1.1. par sūdzības pieņemšanu un nodošanu izskatīšanai padomei;
    6.1.2. par sūdzības noraidīšanu, ja tās saturs neatbilst padomes kompetencei;
    6.1.3. pieprasot papildus informāciju, kas nepieciešama sūdzības sākotnējam izvērtējumam.
    6.2. Pēc sūdzības nodošanas izskatīšanai padomei, valde nosūtu sūdzības norakstu personai, par kuru sūdzība iesniegta (atbildētājs). Atbildētājam ne vēlāk kā 10 (desmit) darba dienu laikā ir tiesības iesniegt paskaidrojumus padomei.
    6.3. Padome tuvākajā sēdē izskata sūdzību un sniedz savu atzinumu, izņemot, ja padomes sēde notiek mazāk kā 2 (divas) dienas pēc atbildētāja paskaidrojumu saņemšanas.
    6.4. Padome var uz sēdi aicināt iesaistītās puses, uzklausīt tās un īstenot pušu samierināšanas procesu.
    6.5. Ja persona, par kuru iesniegta sūdzība, ir Biedrības biedrs, padome var uzlikt par pienākumu tam atzīt savu kļūdu, atsaukt publiskoto informāciju un atvainoties.
    6.6. Par padomes atzinumiem tiek informēti mediji un ar to finansēšanas projektiem saistītas organizācijās, tajā skaitā Latvijas Republikas Kultūras ministrija un tās Mediju politikas nodaļa, Tieslietu ministrija, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, un Sabiedrības integrācijas fonds. Ja iesniegtā sūdzība ir saistīta ar tiesas procesu, padome var dot atzinumu, ko iesaistītās puses var izmantot tiesas procesā.
    10. Revidents
    10.1. Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents, kuru ievēl biedru sapulce uz 1 (vienu) gadu.
    10.2. Biedrības revidents nevar būt Biedrības valdes vai padomes loceklis.
    10.3. Revidents:
    10.3.1. veic Biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju;
    10.3.2. dod atzinumu par Biedrības budžetu un gada pārskatu;
    10.3.3. izvērtē Biedrības grāmatvedības un lietvedības darbu;
    10.3.4. sniedz ieteikumus par Biedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu.
    10.4. Revidents veic revīziju biedru sapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.
    10.5. Biedru sapulce apstiprina Biedrības gada pārskatu tikai pēc Revidenta atzinuma saņemšanas.
    11. Biedrības finansēšanas kārtība
    Biedrība tiek finansēta no biedru naudas, kuru nosaka biedru sapulce, ziedojumiem un publiskā finansējuma.
    Rīga, Latvija
    ___.___.2018.

    …Info avots: https://m.pietiek.com/raksti/ar_oligarhiem_saistiti_mediji_slepeni_lobe_cenzurai_lidzigas_iestades_atjaunosanu_latvija