Ar pastalām galvā: Latvijā izvairās runāt par nabadzību un lielo sociālo nevienlīdzību

0
241

Dzintars Zaļūksnis

Ar pastalām galvā

Atmodas laiku izteicienu Kaut pastalās, bet brīvi, sabiedrība ir pārpratusi. Lielākā daļa domāja, ka runa ir par pastalām kājās, bet izrādās, ka solītas bija pastalas galvās. Proti, saukļa autori (tik tiešām, kas tie bija?) aicināja abstraktai brīvībai upurēt konkrētu materiālo labklājību.
Neprecizējot, kas ar to domāts, darījumā ielaisties bija bīstami. Turklāt šāda filosofiski sarežģīta izvēle tika piedāvāta ne visiem. Tie, kam pietika nopelnu un apsviedības, pievienojās politiskajai elitei un ir ieguvuši ij naudu dārgu pastalu pirkšanai, ij brīvu izvēli, kuru ierobežo tikai savtīguma pakāpe. Pārējiem dilemma joprojām ir spēkā, tikai pastalas nomainot ar realitātei atbilstošākām baltām čībiņām.
Lai nu kā, pētījumu aģentūras SKDS pērnā gada nogalē veiktās aptaujas dati liecina, ka latviešu tauta arvien drošāk pieņem demokrātiskās vērtības. Proti, arvien mazāk Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi atteikties no politiskajām brīvībām apmaiņā pret ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos. Tas, ka Atmodas laikā brīvība nozīmēja kaut ko citu – brīvību no ārējiem ierobežojumiem – nekā tagad, kad iekšējā brīvība un materiālā labklājība ir tik cieši saistītas, ka nav iedomājamas viena bez otras, netiek uzsvērts. Galvenais, lai Latvijas sabiedrība samierinās ar politiskās elites ākstīšanos ekonomiskajās lietās.
SKDS aptaujā iedzīvotājiem ticis lūgts vērtēt, vai, lai panāktu iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, ir pieļaujama neliela politisko brīvību ierobežošana.
Vairākums jeb 56% aptaujāto norādīja, ka viņi kopumā nepiekristu atteikties no politiskajām brīvībām ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās dēļ – 30% respondentu atteikumam no politiskām brīvībām ekonomiska labuma dēļ drīzāk nepiekrīt, bet vēl 26% tam nepiekrīt pilnībā. Šis rezultāts ir par astoņiem procentpunktiem augstāks nekā 2016. gadā, sasniedzot augstāko rezultātu mērījumu vēsturē. Atteikties no politiskajām brīvībām ekonomiska izdevīguma dēļ kopumā būtu gatavi tikai 24% iedzīvotāju – par 12 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā.
Ja paraugāmies realitātē, pēdējo 10 gadu laikā mums ir nācies gan atteikties no dažām politiskajām brīvībām (katram ļauts to izvērtēt pēc savas pieredzes un saprašanas), taču neviens nav pat piedāvājis to vietā uzlabot ekonomisko stāvokli. Cik abstrakta ir brīvība, tikpat abstrakta izrādījusies ekonomika. Un faktiski nekādas izvēles.
Tikai pastalas galvā kā mīņājās, tā mīņājas.

Mūsdienās nabagi pastalas kājās nemaz neaus… Ekrānšāviņš no: Youtube.com
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/ar-pastalam-galva

Aptauja: Arvien mazāk cilvēku būtu gatavi atteikties no politiskajām brīvībām ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās dēļ

Rīga, 27.janv., LETA. Arvien mazāk Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi atteikties no politiskajām brīvībām apmaiņā pret ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Pērn decembrī veiktajā aptaujā iedzīvotājiem ticis lūgts vērtēt, vai, lai panāktu iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, ir pieļaujama neliela politisko brīvību ierobežošana.
Vairākums jeb 56% aptaujāto norādīja, ka viņi kopumā nepiekristu atteikties no politiskajām brīvībām ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās dēļ – 30% respondentu atteikumam no politiskām brīvībām ekonomiska labuma dēļ drīzāk nepiekrīt, bet vēl 26% tam nepiekrīt pilnībā.
Pērn fiksētais rezultāts kopumā ir par astoņiem procentpunktiem augstāks nekā 2016.gadā, sasniedzot augstāko rezultātu mērījumu vēsturē.
Atteikties no politiskajām brīvībām ekonomiska izdevīguma dēļ kopumā būtu gatavi 24% iedzīvotāju, kas ir par 12 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, tāpat sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni. Augstākais rādītājs fiksēts 2003. un 2010.gadā, kad šādam viedoklim kopumā piekrita 45% aptaujāto.
Vēl katrs piektais respondents nespēja sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1272590E-4839-4F24-8924-653742B502E8/

Gasparjans: Baltijas valstīs izvairās runāt par nabadzības riskiem

Sabiedrību Baltijā neinteresē citi jautājumi, kā vien psihopātija par to, kā pretoties Krievijai, uzskata politologs Armens Gasparjans.
Baltijas valstīs cenšas noklusēt tādas problēmas kā nabadzības risks jauniešu vidū šajās republikās, intervijā Sputnik Lietuva norādīja politologs un žurnālists Armens Gasparjans.
Iepriekš Eurostat publicēja pārskatu par 2017. gadu, kas apliecināja, ka starp strādājošajiem Lietuvas iedzīvotājiem 18-24 gadu vecuma grupā 13,4% pakļauti nabadzības riskam. Latvijā šis rādītājs sasniedza 7%, Igaunijā – pat 18,4 procentus.
“Ja ieskatīsimies, kļūs skaidrs, ka tur (Baltijas valstīs – red.) nav citu tēmu, kā vien psihopātija par to, ka jāpretojas Krievijai. Es vispār neredzu nekādas diskusijas. Rīdzinieks man pastāstīja, ka labā slimnīcā trūkst 80 medmāsu. Jautājums – kur tad viņas visas ir? Pareizi, viņas ir aizbraukušas uz turieni, nosacīti izsakoties, “mazgāt atejas”, tāpat kā vēl vienas valsts pārstāves,” – paziņoja Gasparjans.
Politologs pauda pārliecību, ka tamlīdzīgi jautājumi nevienu neinteresē un netiek apspriesti ne Lietuvā, ne Latvijā.
“Tas, kas tur notiek paralēli, nevienu neinteresē. Tas pats attiecas arī uz Lietuvu. Viņi taču visi skaidra apkārt Titovam (Klaipēdas pilsētas padomes bijušais deputāts – red.), un viss, bet vai ir kādas cita apspriežamas tēmas, iekšējais stāvoklis?” – vaicāja politologs.
VIDEO:

Jāpiebilst, ka Lietuva ir starp pirmajām trim Eiropas Savienības valstīm, kurās pensionāriem visbiežāk draud nabadzība. Abas pārējās valstis – Latvija un Igaunija tāpat. Saskaņā ar Eurostat datiem 2017. gadā gandrīz 30% Lietuvas iedzīvotāju atradās zem nabadzības sliekšņa.
…Info avots: https://sputniknewslv.com/Baltics/20190127/10766505/Gasparjans-baltijas-valstis-izvairas-runat-par-nabadzibu.html