Arī Ekonomikas ministrijai jāuzņemas atbildība par pašreizējo situāciju saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu. Āboltiņa pieļauj, ka cīņā par ekonomikas ministra amatu savas intereses bīdījuši partijas sponsori. Līdz 2022.gadam “Latvenergo” koncerna personālu plānots samazināt par ceturto daļu jeb 1000 darbinieku

    0
    525

    Ašeradens: Arī Ekonomikas ministrijai jāuzņemas atbildība par pašreizējo situāciju saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu

    Rīga, 8.nov., LETA. Par situāciju, kas patlaban izveidojusies saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu, atbildība jāuzņemas arī Ekonomikas ministrijai (EM), trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
    Viņš deputātiem norādīja, ka ministrija ir sākusi padziļinātu situācijas analīzi, kuru plānots pabeigt pusgada laikā.
    Pēc EM sākotnējiem secinājumiem, AS “Sadales tīkls” nav ievērojusi prasības elektroenerģijas ražotāju pieslēgšanai sadales sistēmai, vienlaikus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jāpārskata uzraudzības pieeja. EM arī secinājusi, ka uzņēmēji mēģinājuši apiet normatīvo regulējumu, kā arī ministrija ir pieļāvusi, ka tiek maldināta par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā.
    Tāpēc, pēc Ašeradena uzsvērtā, atbildība par radošos situāciju ir jāuzņemas arī ministrijai.
    Līdz šī gada decembrim EM plāno pabeigt 37 iepirkumu nesākušās stacijas, izstrādāt Ministru kabineta noteikumu grozījumus, noteikt uzstādāmo jaudu slieksni, ražošanas kvotas, paplašināt regulējumu staciju kontrolē. EM nākamā gada pirmajā pusē plāno arī sagatavot pilnu auditu par tiem 406 uzņēmumiem, kuri ražo elektroenerģiju, identificēt riska jomas, kā arī izstrādājot ieteikumus normatīvu pilnveidošanai.
    Tikmēr SPRK nākamā gada pirmajā pusē jāpabeidz pieslēguma izveidošanas atļauju kārtības pārbaude, jānovērš neatbilstības, kā arī jāprecizē SPRK noteiktā kārtība. Savukārt uzņēmumam “Sadales tīkls” līdz 2018.gada sākumam jāveic pieslēgumu izveidošanas kārtības audits.
    Komisijas sēdes laikā deputātu un uz sēdi uzaicināto vidū bija spraigas diskusijas gan par to, kā ir radusies esošā situācijā, gan par to, ko un kā iespējams darīt turpmāk.
    Deputāts Ivars Zariņš (S), komentējot EM secināto, ka uzņēmums “Sadales tīkls” nav ievērojis prasības elektroenerģijas ražotāju pieslēgšanai sadales sistēmai, teica, ka, pēc viņa domām, “Sadales tīkls” neesot vainīgs, jo visas veiktās pārbaudes staciju pieslēgšanai sistēmai esot veiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem. Pēc Zariņa domām, krāpniecisko shēmu iespējamību nodrošināja normatīvais regulējums.
    Taču ministrs Ašeradens iebilda Zariņa teiktajam, norādot, ka “Sadales tīkla” pieeja, pārbaudot ģeneratorus un sadales sistēmai it kā pieslēdzot koģenerācijas staciju, kuras patiesībā nemaz nav, nav uzskatāma par profesionālu. Proti, EM esot pārbaudījusi astoņas pie sadales sistēmas it kā pieslēgtas stacijas, kurās neesot nekādu elektroenerģiju ražojošu iekārtu.
    Deputāts Jānis Klaužs (ZZS) atzīmēja, ka tā vietā, lai par radušos situāciju tagad ar pārmetumiem uzbruktu EM, deputātiem būtu jārunā ar tiem, kas vispār ir izveidojuši esošo regulējumu, saskaņā ar ko “Sadales tīkls” veicis pieslēgumu testus.
    Ņemot vērā EM noteikto plānu, kas paredz līdz šī gada decembrim pabeigt vairākas pārbaudes, komisijas priekšsēdētājs, deputāts Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) rosināja aicināt uz komisiju EM pārstāvjus decembrī.
    Jau ziņots, ka Valsts policija pēc EM iesnieguma sākusi kriminālprocesu par “Sadales tīkla” un “Rīgas enerģijas” rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Kriminālprocess sākts par krāpšanas mēģinājumu lielos apmēros.
    Atbilstoši izsniegtajai atļaujai “Rīgas enerģijai” līdz šā gada 5.oktobrim bija jāsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Tomēr TV3 raidījums “Nekā Personīga” iepriekš vēstīja, ka raidījuma filmēšanas laikā uzņēmuma “Rīgas enerģija” teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. EM lūdza Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.
    “Nekā Personīga” arī atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, “Sadales tīkla” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos desmit gados.
    “Rīgas enerģija” jau iepriekš paziņojusi, ka kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo krāpniecību saistībā ar elektroenerģijas ražošanu obligātajā iepirkumā. Savukārt “Sadales tīklā” tika izveidota iekšējā izmeklēšanas komisija, kura tostarp pārbaudīja atbildīgo darbinieku rīcību saistībā ar koģenerācijas staciju darbību. Saistībā ar šo skandālu no “Sadales tīkla” valdes jau atkāpies valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis un valdes loceklis Rolands Lūsveris.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7B440F36-53B9-4541-AFAE-C22375A788B7/

    Āboltiņa pieļauj, ka cīņā par ekonomikas ministra amatu savas intereses bīdījuši partijas sponsori

    Rīga, 8.nov., LETA. Bijusī partijas “Vienotība” līdere, līdzšinējā Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa savu izslēgšanu no partijas saista ne tikai ar personības faktoru, bet arī ar to, ka cīņā par ekonomikas ministra amata pretendentiem savas intereses, iespējams, ir bīdījuši partijas sponsori.
    Intervijā laikrakstam “Diena” Āboltiņa skaidroja, ka tajā valdes daļā, kas balsoja par viņas izslēgšanu, ir dziļa pārliecība – kamēr Āboltiņa asociēsies ar partiju, vēlētāju uzticība partijai netiks atjaunota.
    Savukārt kā otrs faktors tika minēts jautājums par ekonomikas ministra amata virzīšanu. “Šī valde jau bija apliecinājusi, ka nerespektē pat partijas vadītāju. Valdes sēdē pirms neilga laika Arvils Ašeradens informēja, ka atgriezīsies Saeimā vadīt frakciju un ka ir vienojies ar premjeru, ka tas notiks pēc budžeta pieņemšanas. To uzzinot, valde vispirms negribēja viņam to ļaut, tad nobalsoja, ka tas jādara tūlītēji, nevis pēc budžeta. Līdz ar to partijas vadītājs tika nostādīts visai muļķīgā situācijā, jo viņam kā komandā strādājošam ministram ir bijusi korekta vienošanās ar premjeru,” intervijā laikrakstam stāstīja politiķe.
    Viņasprāt šis aspekts arī veicinājis visu tālāko attīstības gaitu un jezgu ap ekonomikas ministra amata kandidātiem, līdz ar to veicinājis, ka daži cilvēki sākuši bīdīt savas intereses. “Starp tiem ir partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars, kuram, pieļauju, ir intereses par to, lai būtu iespēja kaut kādā veidā piekļūt tuvāk Ekonomikas ministrijas resursiem,” piebilda Āboltiņa.
    Viņa pastāstīja, ka Rīgas domes “Vienotības” frakcijas vadītāju un līderi Vilni Ķirsi virzījis Kampars un viņas uztverē Ķirsis izdarīja labu darbu, nostartējot Rīgas vēlēšanās, iegūstot Rīgas vēlētāju uzticību. “Partijas nodaļās jau bija neizpratne, kāpēc vairums kampaņā pieejamo līdzekļu tiek atvēlēti tieši vienam cilvēkam, nu būtu visai dīvaini, ja pēc ievēlēšanas viņš drīz vien no darba pašvaldībā ietu projām uz kādu citu vakanci. Bet izskanēja arī citu pretendentu uz ministra amatu uzvārdi un manā uztverē tas ir ļoti labi, ka partija spēj nosaukt vairākus, ko apspriest publiskajā telpā. Būtu vēl labāk, ja partija spētu noorganizēt, lai šiem cilvēkiem ir iespēja publiski pateikt, ko viņi redz šajā ministra amatā darāmu – es uzskatu, ka nominācija partijā uz ministra amatu jau pati par sevi ir atzinība. Un man nav pieņemams, ka kādu noraida, pat neuzklausot piedāvājumu, nevērtējot kompetenci, pieredzi – vien aizdomās, ka persona ir no “nepareizajiem” vai kādam vienkārši nepatīk,” stāstīja Āboltiņa.
    Līdz ar to viņa pieļāva, ka ministru amata pretendentu atlasē ir saskatāma kādu partijas sponsoru intereses. “Tie gan ir tikai mani pieņēmumi, kas balstās vērojumos par to, kas notiek. Pieļauju, ka ir kādi sponsori, kuriem ir konkrētas intereses. Ar sponsoriem sarunājas Kampars. Citādi neizprotams, kāpēc tik stūrgalvīgi – pretēji “Vienotībā” ierastajai praksei visu izdiskutēt, uzklausot un respektējot visu viedokļus, – nu tiek noraidīti daži kandidāti, tos pat nevērtējot,” stāstīja Āboltiņa.
    Tāpat Āboltiņa intervijā laikrakstam atbildot uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi kad Kampara spiediena rezultātā bija nepieciešams atbalstīt kādu iniciatīvu sponsoru interesēs, atzina, ka savulaik ir bijušas dažas iniciatīvas, par kurām nācies partijai ļoti iestāties, skaidri zinot, ka ka tas ir kāda no partijas sponsoru interesēs.
    “Personu ar invaliditāti organizācija par vienu šādu iniciatīvu, kas nāca caur Ekonomikas ministriju, bija ļoti sašutusi, jo tas bija saistīts ar viņu pārvietošanās iespējām,” atcerējās Āboltiņa.
    Jau ziņots, ka 6.novembrī Āboltiņu partijas valde nolēma izslēgt no šī politiskā spēka par komentāriem un rīcību laikā, kad partija sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.
    “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens toreiz pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka ekonomikas virzīšanas process ticis diskreditēts ar iekšējiem procesiem. Āboltiņa rīkojusies pretēji valdes lēmumam par jauna ministra virzīšanu un situācijas komentēšanu. Ašeradens norādīja, ka Āboltiņa ignorējusi valdes lēmumu un publiski komentējusi kandidātus. Tāpat viņa esot aicinājusi vairākus cilvēkus pieteikties par kandidātiem, kā arī pretnostatījusi frakcijas darbu pret valdes darbu.
    Āboltiņa vadīja “Vienotību” kopš 2011.gada līdz 2016.gadā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Piebalgs. Toreiz Āboltiņa uz šo amatu nekandidēja. Iepriekš, kad “Vienotība” bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam – partijas “Jaunais laiks” valdes priekšsēdētāja.
    Āboltiņas vadībā “Vienotība” ir guvusi atzīstamus panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas – Laimdotai Straujumai, tomēr pēdējā laikā partija ir piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5B3BA5D6-BC16-42D6-ADDC-53F53252F435/

    Līdz 2022.gadam “Latvenergo” koncerna personālu plānots samazināt par ceturto daļu jeb 1000 darbinieku

    Rīga, 8.nov., LETA. Līdz 2022.gadam AS “Latvenergo” koncerna personālu plānots samazināt par ceturto daļu jeb aptuveni 1000 darbinieku, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas komunikācijas direktors Andris Siksnis.
    Viņš norādīja – lai stiprinātu “Latvenergo” konkurētspēju, jaunajā koncerna stratēģijas periodā plānots īstenot efektivitātes programmu, kas paredz procesu pārskatīšanu, centralizēšanu un digitalizāciju.
    “Šobrīd strauji attīstās enerģētikas nozares tehnoloģijas un arvien lielāku lomu ieņem viedie procesi un pārvaldība, tostarp elektroenerģijas ražošanā un sadalē. Līdz ar “Latvenergo” koncerna darbības turpmāku efektivizāciju līdz 2022.gadam plānots pakāpeniski samazināt koncerna darbinieku skaitu,” skaidroja Siksnis.
    Galvenie efektivizācijas virzieni ir sadales sistēmas procesu digitalizācija, vienota dispečervadības un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas attīstība, samazināta fiziskās klātbūtnes nepieciešamība elektrolīnijās atslēgumu gadījumos, mobilās tehnikas parka samazināšana, klientu apkalpošanas kanālu konsolidēšana, ražošanas procesu optimizācija.
    Līdz ar šo efektivitātes pasākumu ieviešanu līdz 2022.gadam “Latvenergo” koncerna personāls tiks pakāpeniski samazināts par aptuveni ceturtdaļu jeb apmēram 1000 darbinieku. Tādējādi tiks panākts, ka 2022.gadā koncerna EBITDA jeb peļņa pirms nodokļu nomaksas palielināsies par 30 miljoniem eiro.
    “Lai nodrošinātu sociāli atbildīgu procesu, ik gadu strādājošo skaits saruks par aptuveni 200 cilvēku gadā. Kopumā izmaiņas attieksies uz 100 cilvēkiem ražošanā, 75 klientu apkalpošanā, 60 – IT un citās atbalsta funkcijās, aptuveni 800 – sadales sistēmā,” pauda Siksnis.
    Viņš atzīmēja, ka viens no efektivitātes paaugstināšanas virzieniem ir viedo skaitītāju uzstādīšana. Patlaban viedie skaitītāji uzstādīti 400 000 klientu objektos (33% no visiem skaitītājiem) un kopumā 78% no patērētās elektroenerģijas Latvijā tiek uzskaitīta ar viedajiem skaitītājiem.
    Līdz šim gada laikā tika veikti vairāk nekā 1,4 miljoni darba uzdevumu pie skaitītājiem, savukārt, ieviešot viedos skaitītājus, skaitītāja atslēgšanai/pieslēgšanai, skaitītāju rādījumu iegūšanai nav nepieciešama fiziska ierašanās objektā, to var paveikt attālināti.
    “[Meitasuzņēmumā] AS “Sadales tīkls” ieviesta vienota Dispečervadības un ģeogrāfiskās informācijas sistēma, nodrošinot, ka visu valsts elektrotīklu var uzraudzīt kā vienotu veselumu. Tiek atjaunots novecojušais elektrotīkls un ieviestas digitālās tehnoloģijas, lai ilgtermiņā nodrošinātu klientiem drošu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi. Tiek optimizētas tehnikas un resursu ģeogrāfiskās atrašanās vietas (telpas, personāls, transports, tehnika, materiāli), ņemot vērā uzņēmuma operatīvās darbības specifiku un klientu patēriņa rādītājus visā Latvijas teritorijā. Visā Latvijā paredzēts optimizēt esošo bāžu skaitu no 50 līdz 27, tādējādi paaugstinot darbības efektivitāti,” par plānoto koncerna efektivizāciju turpināja Siksnis.
    Tāpat paredzēts paaugstināt klientu apmierinātību, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti, saziņas kanālus, attīstot e-vidi, lai klientam pakalpojums būtu sasniedzams ērtāk un aizņemtu mazāk laika.
    Savukārt ražošanas procesu efektivizācija paredz Daugavas HES dispečeru dienesta centralizētas darbības sākšanu, TEC-2 iekārtu apkalpošanas optimizāciju.
    “Latvenergo” koncerns ir Baltijas mēroga energouzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades sistēmas aktīvu nomu.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/01E86F19-A78A-43E6-8755-B78F35D55E82/