ASV kodola doktrīna apdraud Baltijas valstis. Raķešu kompleksu “Iskander” izvietošana Kaļiņingradas apgabalā ir Krievijas suverēnās tiesības

    0
    555

    Krievijas vēstnieks ASV komentēja jauno Vašingtonas kodola doktrīnu

    Dokumentā tiek atzīmēts, ka ASV drīkst izmantot kodolieročus tikai “ārkārtas apstākļos”. Runa ir par īpaši svarīgu valsts un tās sabiedroto interešu aizsardzību. Pie “ārkārtas apstākļiem” pieskaitāms arī nekodola uzbrukums.
    Lai attaisnotu militāro izdevumu palielināšanu un kodolpotenciāla nostiprināšanu amerikāņiem nepieciešams “biedēklis” Krievijas veidā, vēsta RIA Novosti.
    Šādu viedokli paudis Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs, komentējot Pentagona jauno kodoldoktrīnu. “Mēs saprotam, ka aiz tā stāv vēlme novirzīt milzīgus līdzekļus militārajā ražošanas kompleksā, mēs saprotam, ka aiz tā stāv triljoni dolāru,” — pateica Antonovs.
    Viņš piebilda, ka Krievijai izdevies iepazīties tikai ar šī dokumenta atklāto daļu, kā arī ar ASV aizsardzības ministra Džeimsa Metisa sākotnējām piezīmēm un iebildumiem. Dokuments uzmanīgi jāizpēta un jāizanalizē, un būtu neprofesionāli izdarīt pāragrus secinājumus, atzīmēja vēstnieks.
    “Taču pat šie pirmie iebildumi man kā cilvēkam, kurš ilgu laiku nodarbojies ar atbruņošanas un ieroču neizplatīšanas problēmu, protams, izraisa raizes. Vai arī teiksim tā, nesteigsimies, man par tiem rodas jautājumi,” — piebilda Antonovs.

    Pentagona jaunā doktrīna

    Piektdien ASV Aizsardzības ministrija publicēja jauno kodoldoktrīnu, kurā liela uzmanība tiek veltīta Krievijas kodolspēku attīstībai.
    Tostarp dokumentā tiek teikts, ka Vašingtona turpinās tērēt līdzekļus kodolspēku modernizācijai un “kodola triādes” (starpkontinentu raķetes, stratēģiskās zemūdenes un bumbvedēji) elementu attīstībai.
    Taču amerikāņu militārpersonas atzīmē, ka ASV drīkst izmantot kodolieročus tikai “ārkārtas apstākļos”. Runa ir par īpaši svarīgu valsts un tās sabiedroto interešu aizsardzību. Pie “ārkārtas apstākļiem” pieskaitāms arī nekodola uzbrukums.
    Īpaša uzmanība dokumentā tiek veltīta Krievijai, Ziemeļkorejai, Irānai un Ķīnai. Pentagonā uzskata, ka Maskava tiecas kļūt par dižvalsti. Vašingtonā ir pārliecināti, ka Krievija draud pirmā veikt “ierobežotu kodoltriecienu”. Līdztekus tam doktrīnā teikts, ka Amerikas varas iestādes tiecas pie stabilām attiecībām ar Kremli un neizskata to kā pretinieku. Līdzīga pozīcija izteikta arī attiecībā pret Ķīnu.
    Ziemeļkoreju Pentagonā dēvē par ASV “neatliekamu un neparedzamu” draudu. Tiek atzīmēts, ka kopš 2006. gada Phenjana veikusi sešus kodola izmēģinājumus, turklāt valstī turpina ražot plutoniju un augsti bagātinātu urānu kodolieroču vajadzībām.
    Attiecībā pret Irānu dokumentā norādīts, ka tā turpina ieguldīt līdzekļus lielākajā raķešu programmā Tuvajos Austrumos, kā arī ķīmiskajos un bioloģiskajos ieročos.
    Kā atzīmēja Pentagons, jaunās kodoldoktrīnas galvenā atšķirība ir adaptīva pieeja dažādām valstīm un dažādiem apstākļiem. Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa sacītā, dokuments ir reālistisks.
    …Info avots: https://sputniknewslv.com/world/20180203/7259601/Krievijas-vestnieks-ASV-komenteja-jauno-Vasingtonas-kodola-doktrinu.html

    ASV kodola doktrīna apdraud Baltijas valstis

    Ja ASV, saskaņā ar savu jauno kodola doktrīnu, izvietos Baltija valstīs kodolieročus, Krievija būs spiesta pārvirzīt savas raķetes, paziņoja Krievijas Federācijas Padomes Aizsardzības un Drošības komitejas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Francs Klincevičs.
    Amerikāņu lidmašīnas, kuras spēj nest kodola lādiņus (tostarp, iznīcinātāji-bumbvedēji F-35), tiks izvietoti visā pasaulē, teikts jaunajā ASV kodola doktrīnā. Senators Klincevičs RIA Novosti komentāros neieteica Vašingtonai spert šādu soli.
    Pēc viņa sacītā, ja kodola lādiņi parādīsies ASV un NATO bāzēs pie Krievijas robežām, Krievija nekavējoties reaģēs. “No militāri-tehniskā viedokļa Krievijai tā ir vienkārša lokalizācija. Gadījumā, ja ASV aviācija ar kodola lādiņiem tiks izvietota viņu bāzēs Austrumeiropā un NATO bāzēs Baltijā, bijušajos padomju lidlaukos un bijušo Varšavas līguma valstu lidlaukos, protams, Krievijai operatīvi tiks pārvirzīts viss (uz šiem mērķiem),” atzīmēja Klincevičs.
    “Krievija būs spiesta aizsargāt sevi no šiem draudiem,” piebilda senators.
    ASV Aizsardzības ministrija piektdien, 2. februārī, publicēja jauno kodola doktrīnu, kura uzstāda valsts stratēģisko kodola spēku attīstības vektoru uz vairākām desmitgadēm uz priekšu. Kā tiek atzīmēts dokumentā, jaunu kaujas lādiņu izstrādāšana vai kodola arsenāla palielināšana nav ASV prioritārie uzdevumi — galvenais uzsvars tiks izdarīts uz mazjaudīgu kodola lādiņu izvietošanu uz zemūdenēm un jūrā bāzēto spārnoto raķešu aprīkošana ar kaujas lādiņiem.
    Krievijas Federācijas Padomē jauno ASV kodola doktrīnu nosauca par bruņošanās sacīkšu jaunās vītnes deklarāciju — ja ne skaita, tad kvalitātes rādītājos. Pēc senatora Oļega Morozova domām, amerikāņi cenšas atgūt dominējošo lomu starptautiskajā arēnā, taču šie centieni nevainagojas ar panākumiem.
    Kā jau ziņots, iepriekš publicētajā atklātajā jaunās kodola doktrīnas daļā tiek atzīmēts, ka šodien Krievijai ir vērā ņemams pārsvars pār ASV un to sabiedrotajiem kodola bruņojuma ražošanā un nestratēģiskajos kodola spēkos. Turklāt dokumentā tiek uzsvērts, ka Krievija, neskatoties uz amerikāņu PRO kritiku, strādā pie savu ballistisko raķešu modernizācijas ar kodola kaujas lādiņiem un jaunas pārtveršanas raķetes radīšanas.
    …Info avots: https://sputniknewslv.com/Baltics/20180204/7263886/asv-kodola-doktrina-apdraud-baltijas-valstis.html

    Lietuvas amatpersonas: Krievija Kaļiņingradas apgabalā pastāvīgi izvieto raķešu kompleksus “Iskander”

    Viļņa, 5.febr., LETA–BNS. Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā izvieto raķetes “Iskander”, kas spēj nest kodollādiņus, turklāt šoreiz gatavojas dislocēt tās uz pastāvīgu palikšanu, paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.
    “Tieši šodien pusdienlaikā Kaļiņingradā tiek pastāvīgi dislocētas raķetes “Iskander”. Tas nozīmē apdraudējumu ne tikai Lietuvai, bet pusei Eiropas valstu,” prezidente sacījusi žurnālistiem Jonavas rajona Ruklā, kur pirmdien tiek atzīmēta pirmā gadskārta kopš NATO daudznacionālā bataljona dislocēšanas Lietuvā.
    Kā norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs, iepriekš Krievija šos operatīvi taktiskos raķešu kompleksus Kaļiņingradas apgabalā dislocēja tikai uz mācību laiku, bet “šai reizē situācija ir citāda – tā ir pastāvīga dislokācija ar visu nepieciešamo infrastruktūru”.
    Pēc viņa teiktā, bija paredzēts, ka plkst.12 raķešu kompleksi tiks izkrauti Kaļiņingradas ostā.
    Lietuvas izlūkdienesti iepriekš norādījuši, ka “Iskander” dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Savukārt izmantot šīs raķetes mērķu iznīcināšanai Lietuvas teritorijā faktiski nav vajadzības, jo tam pietiktu ar jau esošo potenciālu.
    Krievijas Baltijas flotes štābs Lietuvas amatpersonu paziņojumus atteicies komentēt.
    “Nav komentāru,” ziņu aģentūrai “Interfax” atbildējis flotes preses dienests.
    Reaģējot uz “Iskander” dislocēšanu un gaidot jūlijā paredzēto NATO samitu, lietuvieši aicinājuši aliansi parūpēties par lielākām reģiona drošības garantijām.
    Kā uzsvēris Karoblis, reaģējot uz pastāvīgu “Iskander” dislocēšanu, aliansei jāgatavojas iespējai neitralizēt Krievijas militāro potenciālu, kas tiek attīstīts Kaļiņingradas apgabalā, lai ierobežotu NATO sabiedroto iespējas konflikta gadījumā ierasties Baltijas valstīs.
    Grībauskaite aicinājusi NATO paātrināt lēmumu pieņemšanu, atjaunināt Baltijas valstu aizsardzības plānus un atvieglot karaspēka pārvietošanos reģionā.
    Pēc viņas teiktā, aliansei arī jānodrošina iespējas garantēt pretgaisa aizsardzību virs Baltijas jūras un reģiona valstīm.
    “Pirmie soļi tika sperti, ASV jau paziņojušas par kodolatturēšanu (..), bet šis [pretgaisa aizsardzības] jautājums vēl tiks apspriests NATO samitā,” sacījusi Lietuvas prezidente, atsaucoties uz Pentagona jauno kodolspēku stratēģiju, kurā ierosināts izstrādāt jaunus taktiskos kodolieročus, lai tādējādi līdzsvarotu Krievijas radītos draudus.
    Arī premjerministrs Sauļus Skvernelis izteicies, ka informācija par “Iskander” dislocēšanu apliecina nepieciešamību pastiprināt reģiona pretgaisa aizsardzību.
    “Šī problemātika ir zināma un apspriesta jau sen. Šā raķešu kompleksa dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā vēlreiz apliecina, ka pretgaisa aizsardzības jautājumiem šobrīd jākļūst par prioritāti. Pats par sevi saprotams, ka Lietuva viena to nevarēs atrisināt, tas ir kopīgs NATO alianses, mūsu sabiedroto un Lietuvas uzdevums,” viņš sacījis žurnālistiem.
    Kā savukārt norādījusi NATO ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemellere, kas pirmdien ieradusies Lietuvā, ir svarīgi pārliecināties, vai “Iskander” sistēmas Kaļiņingradas apgabalā tiešām tiks turētas pastāvīgi.
    “Ir būtiski to vērtēt ļoti piesardzīgi, tas ļoti svarīgs jautājums,” viņa uzsvērusi.
    Ballistisko raķešu sistēma “Iskander”, kas iekļauta Krievijas armijas bruņojumā kopš 2006.gada, ir paredzēta stratēģiski svarīgu objektu iznīcināšanai, un tās darbības rādiuss ir no 50 līdz 500 kilometriem, bet pēc dažiem datiem – līdz 700 kilometriem.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9138FC5E-9B8D-43BE-B932-5F6151122AC9/

    AM: “Iskander” izvietošana Kaļiņingradā apliecina, ka jāturpina nopietni investēt modernā pretgaisa aizsardzībā

    Rīga, 5.febr., LETA. Krievija plāni par raķešu “Iskander” izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā apliecina, ka Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem jāturpina nopietni investēt modernā pretgaisa aizsardzībā, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
    Faktu par to, ka Kaļiņingradā izvietos “Iskander” raķetes, Krievijas jau ir iepriekš ir izmantojusi savā retorikā, paziņojot, ka tas ietilpst tās plānos. “Līdz ar to no savas puses rēķināmies, ka šīs raķetes Kaļiņingradā var tikt izvietotas gan īslaicīgi, gan ilgtermiņā,” norādīja AM.
    AM atgādināja ka šāds ierocis tiek klasificēts “kā uzbrūkoša spēja”, kas neveicina drošību un labas kaimiņattiecības reģionā.
    “Tādēļ Nacionālie bruņotie spēki turpina attīstīt savas pretgaisa aizsardzības sistēmas, un šis tikai parāda, ka Latvijai gan individuāli, gan kopā ar NATO sabiedrotajiem jāturpina nopietni investēt modernā pretgaisa aizsardzībā,” norādīja Galkins.
    Kā ziņots, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis paziņojuši, ka Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā izvieto raķetes “Iskander”, kas spēj nest kodollādiņus, turklāt šoreiz gatavojas dislocēt tās uz pastāvīgu palikšanu.
    Kā norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs, iepriekš Krievija šos operatīvi taktiskos raķešu kompleksus Kaļiņingradas apgabalā dislocēja tikai uz mācību laiku, bet “šai reizē situācija ir citāda – tā ir pastāvīga dislokācija ar visu nepieciešamo infrastruktūru”.
    Lietuvas izlūkdienesti iepriekš norādījuši, ka “Iskander” dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Savukārt izmantot šīs raķetes mērķu iznīcināšanai Lietuvas teritorijā faktiski nav vajadzības, jo tam pietiktu ar jau esošo potenciālu.
    Ballistisko raķešu sistēma “Iskander”, kas iekļauta Krievijas armijas bruņojumā kopš 2006.gada, ir paredzēta stratēģiski svarīgu objektu iznīcināšanai, un tās darbības rādiuss ir no 50 līdz 500 kilometriem, bet pēc dažiem datiem – līdz 700 kilometriem.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7277AF92-6B9A-439A-AB52-B2F37FFA87BB/

    Latvijas vēstnieks Krievijā: Būtiski saprast, vai raķetes Kaļiņingradā tiek izvietotas uz pastāvīgu palikšanu

    Rīga, 6.febr., LETA. Ja tiks gūts apliecinājums, ka raķetes “Iskander” Kaļiņingradas apgabalā tiek izvietotas uz pastāvīgu palikšanu, to varētu interpretēt kā soli situācijas destabilizēšanas virzienā, intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
    Viņš norādīja, ka Krievija nav informējusi par šo raķešu izvietošanu, tomēr agrāk ir pausts, ka tā pārdomā iespēju attīstīt savas aizsardzības spējas Baltijas reģionā kā atbildi uz NATO spēku nostiprināšanos Baltijas valstīs un Polijā.
    Vēstnieks atzina, ka raķešu “Iskander” izvietošana Kaļiņingradas apgabalā nav nekas jauns, tas noticis arī iepriekš. Vienlaikus, ir jāsaprot, vai šoreiz tas ir pastāvīgi, vai tikai uz brīdi. Ja apliecināsies, ka tas ir pastāvīgs izvietojums, NATO dalībvalstīm būs situācija jāvērtē un jāspriež, kādus atbildes soļus spert. “Šis būs vēl viens arguments, kas vecinās diskusiju par papildus spēju attīstīšanu,” norādīja vēstnieks.
    Izskanējušās versijas, ka šādi Krievija apgrūtina NATO spēku ierašanos Baltijas reģionā, Riekstiņš vērtēja kā “diezgan vienkāršotu interpretāciju”. Viņš uzsvēra, ka NATO ir dažādas iespējas krīzes gadījumā sniegt atbalstu jebkurai savai teritorijai.
    Tāpat iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka, runājot teorētiskās apdraudējuma kategorijās, Latvija jau šobrīd ir līdzīgu Krievijas raķešu sasniedzamības rādiusā, norādīja vēstnieks.
    “Es neesmu tajās pozīcijās, lai teiktu, ka mēs šobrīd sajūtam tiešu militāru apdraudējumu no Krievijas puses. Domāju, ka NATO aizsardzības spējas un atturēšanas politika vairāku gadu garumā ir ļoti veiksmīgi strādājusi un arī turpinās strādāt. Es domāju, ka tas būtu patiešām pilnīgs neprāts, ja kāda no ne NATO dalībvalstīm izdomātu izaicināt jebkuras NATO dalībvalsts drošību un teritoriālo integritāti,” teica vēstnieks.
    Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” norādīja, ka šī Krievijas rīcība nav pārsteigums, jo tā iepriekš ir teikusi, ka šādas dislokācijas var notikt. “Es neredzu, ka tas uzreiz nestu kādas rīcības, vai kādam būtu kas jādara, jo tas nav aizliedzams,” viņš teica.
    Kā ziņots, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis paziņojuši, ka Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā izvieto raķetes “Iskander”, kas spēj nest kodollādiņus, turklāt šoreiz gatavojas dislocēt tās uz pastāvīgu palikšanu.
    Kā norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs, iepriekš Krievija šos operatīvi taktiskos raķešu kompleksus Kaļiņingradas apgabalā dislocēja tikai uz mācību laiku, bet “šai reizē situācija ir citāda – tā ir pastāvīga dislokācija ar visu nepieciešamo infrastruktūru”.
    Lietuvas izlūkdienesti iepriekš norādījuši, ka “Iskander” dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Savukārt izmantot šīs raķetes mērķu iznīcināšanai Lietuvas teritorijā faktiski nav vajadzības, jo tam pietiktu ar jau esošo potenciālu.
    Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA pavēstīja, ka Krievija plāni par raķešu “Iskander” izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā apliecina, ka Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem jāturpina nopietni investēt modernā pretgaisa aizsardzībā.
    Ballistisko raķešu sistēma “Iskander”, kas iekļauta Krievijas armijas bruņojumā kopš 2006.gada, ir paredzēta stratēģiski svarīgu objektu iznīcināšanai, un tās darbības rādiuss ir no 50 līdz 500 kilometriem, bet pēc dažiem datiem – līdz 700 kilometriem.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/30411299-936F-4A6F-9393-1755C1271F32/

    Krievijas Valsts Domē apliecina “Iskander” izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā

    Maskava, 5.febr., LETA–INTERFAX. Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Vladimirs Šamanovs pirmdien apliecinājis informāciju, ka Kaļiņingradas apgabalā izvietoti raķešu kompleksi “Iskander”, par ko iepriekš paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.
    Uz aģentūras “Interfax” jautājumu, vai ziņas par “Iskander” dislocēšanu atbilst patiesībai, Šamanovs atbildējis: “Nu, esam izvietojuši – un ko nu?”.
    Janvāra nogalē Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Kaļiņingradas apgabalā izveidota infrastruktūra raķešu kompleksu “Iskander” izvietošanai. Atzīmēts, ka 2018.gadā kompleksus “Iskander-M” saņems 152.gvardes raķešu brigāde Čerņahovskā. Iepriekš šai reģionā jau tika izvietotas Krievijas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “S-400”, kā arī krasta pretkuģu raķešu kompleksi “Bastion” un “Bal”, kas Krievijai dod iespēju iznīcināt mērķus gandrīz visā Baltijas jūras akvatorijā.
    Pēc Šamanova teiktā, raķešu kompleksi “Iskander” Kaļiņingradas apgabalā ir Maskavas atbildes reakcija uz militāro objektu izvietošanu kaimiņu teritorijās. Vaicāts, vai reģiona valstīm jābaidās no “Iskander” izvietošanas, Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs atbildējis: “Tām jābaidās no visa, jo izvietotā ārvalstu infrastruktūra automātiski nonāk to mērķu sarakstā, kas iznīcināmi ar pirmajiem triecieniem.”
    Kā ziņots, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un aizsardzības ministrs pavēstījuši, ka Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā izvieto raķetes “Iskander”, kas spēj nest kodollādiņus, turklāt šoreiz gatavojas dislocēt tās uz pastāvīgu palikšanu.
    Kā norādījis Karoblis, iepriekš Krievija šos operatīvi taktiskos raķešu kompleksus Kaļiņingradas apgabalā dislocēja tikai uz mācību laiku, bet “šai reizē situācija ir citāda – tā ir pastāvīga dislokācija ar visu nepieciešamo infrastruktūru”. Pēc viņa teiktā, bija paredzēts, ka plkst.12 raķešu kompleksi tiks izkrauti Kaļiņingradas ostā.
    Lietuvas izlūkdienesti iepriekš norādījuši, ka “Iskander” dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Savukārt izmantot šīs raķetes mērķu iznīcināšanai Lietuvas teritorijā faktiski nav vajadzības, jo tam pietiktu ar jau esošo potenciālu.
    Ballistisko raķešu sistēma “Iskander”, kas iekļauta Krievijas armijas bruņojumā kopš 2006.gada, ir paredzēta stratēģiski svarīgu objektu iznīcināšanai, un tās darbības rādiuss ir no 50 līdz 500 kilometriem, bet pēc dažiem datiem – līdz 700 kilometriem.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F5C3A697-1AB8-41BE-8DF1-534978260D1C/

    Kremlis: Raķešu kompleksu “Iskander” izvietošana Kaļiņingradas apgabalā ir Krievijas suverēnās tiesības

    Maskava, 6.febr., LETA–INTERFAX. Raķešu kompleksu “Iskander” izvietošana Kaļiņingradas apgabalā ir Krievijas suverēnās tiesības, un nevienam par to nebūtu jābažījas, otrdien paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
    “Gribu atgādināt, ka tā vai cita bruņojuma izvietošana, to vai citu militāro vienību izvietošana Krievijas teritorijā – tas ir Krievijas teritorijas ekskluzīvi suverēns jautājums,” sacīja Peskovs žurnālistiem, komentējot mediju ziņoto par to, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā izvieto raķetes “Iskander”.
    “Krievija nevienam nav draudējusi un nedraud. Taču, protams, Krievijai ir tādas suverēnas tiesības. Un tāpēc tam nez vai vajadzētu būt iemeslam, lai kāds bažītos,” piebilda Krievijas prezidenta preses sekretārs.
    Kā ziņots, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis paziņojuši, ka Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā izvieto raķetes “Iskander”, kas spēj nest kodollādiņus, turklāt šoreiz gatavojas dislocēt tās uz pastāvīgu palikšanu.
    Kā norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs, iepriekš Krievija šos operatīvi taktiskos raķešu kompleksus Kaļiņingradas apgabalā dislocēja tikai uz mācību laiku, bet “šai reizē situācija ir citāda – tā ir pastāvīga dislokācija ar visu nepieciešamo infrastruktūru”.
    Lietuvas izlūkdienesti iepriekš norādījuši, ka “Iskander” dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Savukārt izmantot šīs raķetes mērķu iznīcināšanai Lietuvas teritorijā faktiski nav vajadzības, jo tam pietiktu ar jau esošo potenciālu.
    Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA pavēstīja, ka Krievija plāni par raķešu “Iskander” izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā apliecina, ka Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem jāturpina nopietni investēt modernā pretgaisa aizsardzībā.
    Ballistisko raķešu sistēma “Iskander”, kas iekļauta Krievijas armijas bruņojumā kopš 2006.gada, ir paredzēta stratēģiski svarīgu objektu iznīcināšanai, un tās darbības rādiuss ir no 50 līdz 500 kilometriem, bet pēc dažiem datiem – līdz 700 kilometriem.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E57BF2A1-1EA8-4611-888D-7A2C2FC24956/