ASV un 17 ES valstis saistībā ar uzbrukumu Skripaļam izraidīs krievu diplomātus. NATO izraida septiņus Krievijas diplomātus un trim liedz akreditāciju. Maskavai draudzīgās ES valstis Krievijas diplomātus neizraidīs

    0
    525

    Latvija izraida Krievijas vēstniecības otro sekretāru un “melnajā sarakstā” iekļauj “Aeroflot” pārstāvniecības vadītāju

    Rīga, 26.marts, LETA. Sakarā ar Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpumiem, solidarizējoties ar Lielbritāniju, un sadarbībā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvija izraida Krievijas vēstniecības otro sekretāru un “melnajā sarakstā” iekļauj Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāju Latvijā, paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
    Šāds lēmums pieņemts, atbildot uz, visticamāk, Krievijas veikto ķīmisko uzbrukumu dubultspiegam Sergejam Skripaļam Lielbritānijā.
    Izraidītā diplomāta un “melnajā sarakstā” iekļautās personas vārdus Rinkēvičs neatklāja. Savukārt Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs informēja, ka aicinājumu atstāt valsti saņems Krievijas lidsabiedrības “Aeroflot” pārstāvis Latvijā. Kā liecina “Firmas.lv” informācija, “Aeroflot” Latvijā pārstāvniecības vadītājs Latvijā ir Sergejs Sokoļņikovs.
    No Latvijas izraidāmā Krievijas vēstniecības darbinieka vārdu Lukjanovs neatklāja, bet apgalvoja, ka viņš iestādē esot nostrādājis mazāk nekā gadu. Informācija vēstniecības mājaslapā liecina, ka tajā pašlaik strādā trīs otrie sekretāri – Mihails Jakuševs, Aleksandrs Sazonovs un Anna Hrapova. Uz jautājumu par izraidāmā vēstniecības darbinieka atbildības jomām Lukjanovs pēc būtības neatbildēja, norādot, – ja viņš tās atklās, tad būšot viegli izskaitļot, par kuru vēstniecības darbinieku ir runa.
    Rinkēvičs uzsvēra, ka Krievijas vēstniecības otrajam sekretāram valsts jāatstāj septiņu dienu laikā. Savukārt komentējot Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā iekļaušanu “melnajā sarakstā”, ministrs vērsa uzmanību, ka lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas drošības iestāžu sniegto informāciju, un to pieņēmis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V). “Šīs kompānijas vadītājs Latvijā ir nodarbojies ar visu ko, tikai ne ar saviem tiešajiem darba pienākumiem. Viņa darbības klasificējamas kā nelikumīga informācijas vākšana,” teica Rinkēvičs.
    Ārlietu ministrs sacīja, ka lēmums pieņemts atbilstoši Eiropadomē notikušajām diskusijām, sarunās ar “citām līdzīgi domājošām valstīm” un, balstoties uz informāciju, ko Ārlietu ministrija saņēmusi no kompetentajām Latvijas iestādēm. Viņš uzsvēra, ka Ārlietu ministrija cieši sadarbojas ar drošības iestādēm, un brīdī, kad redzams pietiekams pamats rīkoties, attiecīga rīcība arī seko.
    “Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka konstatēti Vīnes konvencijas pārkāpumi, kas nozīmē, ka attiecīgās personas darbība nebija atbilstoša Vīnes konvencijas normām. Mēs solidarizējamies ar Lielbritāniju, jo neredzam, ka Krievija būtu sniegusi izsmeļošu informāciju par Solsberi incidentu. Tāpat mums ir zināma informācija no Lielbritānijas, ka Krievijas līdzdalība ir ar ļoti augstu ticamības pakāpi,” uzsvēra ministrs.
    Politiķis informēja, ka līdz šim vismaz 13 ES dalībvalstis nolēmušas reaģēt uz notikušo uzbrukumu un katra atsevišķi lemj par pasākumiem, kādus tā īstenos. “To skaitā ir Vācija, Francija un reģiona valstis. Tāpat ASV puse ir pieņēmusi konkrētus lēmumus par diplomātu izraidīšanu. Ir atsevišķas valstis, kas varētu pieņemt lēmumu vēlāk, bet to atstāsim viņu ziņā,” teica Rinkēvičs.
    “Mēs šo izraidīšanu redzam kā stingru politisku signālu, ka NATO un ES valstīs tāds uzbrukums netiks tolerēts. Mūsuprāt, šis ir tikai viens no soļiem, kā nodot nopietnu politisku signālu. Notiks arī tālāka koordinācija par to, kā stiprināt NATO un ES noturību šādos gadījumos,” uzsvēra ārlietu ministrs.
    Viņš izteicās, ka uzbrukumā izmantoto ķīmisko ieroci nav iespējams izgatavot virtuvē un tas ir rūpnieciski radīts ķīmisks reaģents, kas ir pakļauts starptautisko konvenciju darbībām, “tādēļ būtu labi, ja Krievija pēc iespējas ātrāk saprastu, ka šis nav vienkārši divpusējo attiecību jautājums, bet tiek skatīts plašākā ES un NATO kontekstā”, piebilda Rinkēvičs.
    Ministrs piebilda, ka uzbrukums Lielbritānijā nav pirmā reize, kad tiek izmantoti “eksotiski nogalināšanas līdzekļi”, atsaucoties uz 2006.gadā notikušo Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko slepkavību.
    Krievijas vēstnieks Latvijā Lukjanovs aģentūrai LETA sacīja, ka Krievija uz Latvijas lēmumu izraidīt vēstniecības darbinieku un iekļaut “melnajā sarakstā” Krievijas kompānijas pārstāvi reaģēs ar līdzvērtīgu soli.
    Lukjanovs jau esot ziņojis Krievijai par no vēstniecības izraidāmo darbinieku. “Es jau noziņoju, ka mums te ir “mīnus viens”,” teica vēstnieks un paskaidroja, ka sagaidāms, ka Krievija ar atbildi nevilcināsies, visticamāk, reaģējot ar tādu pašu atbildi.
    Uz aģentūras LETA jautājumu par to, vai Lukjanovam nav zināms par to, vai arī citās Baltijas valstīs varētu notikt līdzīgas personu izraidīšanas, Lukjanovs norādīja, ka Krievijas vēstnieks Lietuvā pirms Lukjanova preses konferences viņam pastāstījis, ka tikai dodas uz sarunu ar valsts amatpersonām. “Sarunājām sazināties,” piebilda Lukjanovs.
    Komentējot iespējamo Krievijas pretreakciju, Rinkēvičs skaidroja, ka Krievijai ir šādas tiesības. Vienlaikus viņš atgādināja, ka šādos gadījumos seko “līdzīgas aktivitātes”. Pēc ministra domām, situācijas deeskalācija iespējama tad, ja Krievija sniegs pilnu un izsmeļošu informāciju Lielbritānijai un ekspertiem. Viņš uzsvēra, ka Krievijai jāatsakās no vēlmes izaicināt Rietumu valstis, ES un NATO, tā vietā risinot tās problēmas, kas šobrīd pastāv.
    Kā ziņots, Amerikas Savienotās Valstis (ASV), 14 ES valstis, tostarp Latvija, kā arī Kanāda un Ukraina saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušam dubultaģentam Sergejam Skripaļam pirmdien paziņoja, ka izraida Krievijas diplomātus. ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.
    Kremlis solījis spert atbildes soļus, ja ES valstis uz ASV izraidīs Krievijas diplomātus. “Katrā šādā gadījumā darbosies savstarpīguma princips,” pirmdien sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
    Lielbritānija apsūdz Kremli, ka tas Lielbritānijas teritorijā īstenojis slepkavības mēģinājumu, izmantojot aizliegtus ķīmiskos ieročus. Lielbritānija šomēnes jau izraidīja 23 Krievijas diplomātus, uz ko Krievija spēra atbildes soļus, arī izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.
    Paralēli Latvija kopā ar Lielbritāniju un citām ES dalībvalstīm diskutēja, kādi vēl atbildes soļi būtu sperami uz Krievijas veikto ķīmisko uzbrukumu dubultspiegam Lielbritānijā. ES valstu līderi iepriekš jau nolēma atsaukt ES vēstnieku Krievijā Markusu Edereru.
    Latvijas specdienesti savos publiski pieejamos pārskatos regulāri minējuši, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/world/23BEE1B3-2BAE-42D0-9E45-D4BA642DB214/

    ASV un 17 ES valstis saistībā ar uzbrukumu Skripaļam izraidīs krievu diplomātus

    Vašingtona/Rīga, 27.marts, LETA–AFP/DPA/REUTERS. Amerikas Savienotās Valstis (ASV), 17 Eiropas Savienības (ES) valstis, tostarp Latvija, kā arī Kanāda un Ukraina saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušam dubultaģentam Sergejam Skripaļam paziņojušas, ka izraida Krievijas diplomātus.
    ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.
    ASV izraidīs 60 krievu spiegus. Kā pavēstīja augsta ranga administrācijas amatpersonas, septiņu dienu laikā 48 “zināmiem izlūkošanas virsniekiem” Krievijas konsulātā Sietlā un 12 Krievijas misijā ANO jāpamet ASV. ASV prezidents Donalds Tramps arī uzdevis slēgt Krievijas konsulātu Sietlā sakarā ar tā atrašanos netālu no ASV karaflotes bāzes.
    Lēmums izraidīt krievu spiegus ir daļa no centieniem neitralizēt krievus, kuri ir aktīvi iesaistīti izlūkošanā pret ASV, paziņoja amatpersonas.
    Kanāda paziņojusi par četru Krievijas diplomātu izraidīšanu.
    Francija, Vācija un Polija katra izraidīs pa četriem Krievijas diplomātiem, savukārt Čehija un Lietuva trīs Krievijas vēstniecības amatpersonas pasludinājusi par nevēlamām personām. Itālija, Dānija, Nīderlande un Spānija katra izraidīs divus Krievijas diplomātus.
    Somija paziņojusi par viena Krievijas diplomāta izradīšanu, un arī Īrija paziņojusi, ka izraidīs vienu Krievijas diplomātu.
    “Uzbrukums Solsberi nebija tikai uzbrukums Apvienotajai Karalistei, bet arī apvainojums starptautiskajā tiesībās balstītajai sistēmai, uz kuru mēs visi paļaujamies savā drošībā un labklājībā,” teikts Īrijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
    Horvātija par nevēlamu pasludinās vienu Krievijas vēstniecības amatpersonu.
    Pa vienam diplomātam izraidīs Zviedrija un Rumānija. Ungārija paziņojusi, ka izraidīs vienu spiegošanā iesaistītu diplomātu.
    Pavisam 17 ES dalībvalstis izraidīs 34 Krievijas diplomātus.
    Latvija izraida Krievijas vēstniecības otro sekretāru un melnajā sarakstā iekļauj kādas Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāju Latvijā.
    Savukārt Igaunija izraida vēstniecības aizsardzības atašeju.
    Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis par 13 krievu diplomātu izraidīšanu.
    Albānija paziņojusi par divu Krievijas diplomātu izraidīšanu, bet Maķedonija un Norvēģija izraidīs pa vienam Krievijas diplomātam.
    Arī Austrālija otrdien paziņoja, ka saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu Skripaļam izraidīs divus Krievijas diplomātus.
    Islande tikmēr paziņojusi, ka aptur augsta līmeņa divpusējo dialogu ar Krieviju un tās līderi neapmeklēs šogad gaidāmo Pasaules kausu futbolā Krievijā.
    Lielbritānija jau izraidījusi 23 Krievija diplomātus, bet Krievija atbildējusi ar šāda pat britu diplomātu skaita izraidīšanu.
    ES valstu līderi jau iepriekš nolēma atsaukt ES vēstnieku Krievijā Markusu Edereru.
    Skripaļs un viņa meita Jūlija 4.martā Solsberi, Anglijas dienvidrietumos, tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Abi joprojām atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu “Novičok”.
    Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons parlamentā skaidroja, ka Krievija uzbrukumu sarīkojusi, lai iebiedētu potenciālos pārbēdzējus, kā arī mobilizētu elektorātu pirms prezidenta vēlēšanām.
    Kremlis pirmdien solīja spert atbildes soļus, ja ES valstis uz ASV izraidīs Krievijas diplomātus. “Katrā šādā gadījumā darbosies savstarpīguma princips,” sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
    Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) paziņoja, ka Krievijas diplomāta izraidīšana un Krievijas uzņēmuma pārstāvniecības vadītājas iekļaušana melnajā sarakstā notiek, jo Krievija pārkāpusi Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām. Rinkēvičs norādīja, ka plašākus komentārus par konkrētām personām var sniegt Krievijas vēstniecība Latvijā.
    Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs žurnālistiem pastāstīja, ka vēstniecība ir saņēmusi informāciju, ka aicinājumu atstāt valsti saņems Krievijas lidsabiedrības “Aeroflot” pārstāvis Latvijā. Kā liecina “Firmas.lv” informācija, “Aeroflot” Latvijā pārstāvniecības vadītājs Latvijā ir Sergejs Sokoļņikovs.
    No Latvijas izraidāmā Krievijas vēstniecības darbinieka vārdu Lukjanovs neatklāja, bet apgalvoja, ka viņš iestādē esot nostrādājis mazāk nekā gadu.
    Latvijas specdienesti savos publiski pieejamos pārskatos regulāri minējuši, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/world/333A4E57-BD59-4FCE-85B4-ACCE63382C75/

    NATO izraida septiņus Krievijas diplomātus un trim liedz akreditāciju

    Brisele, 27.marts, LETA–AFP/DPA. NATO saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušam dubultaģentam Sergejam Skripaļam izraidīs septiņus Krievijas diplomātus, bet vēl trijiem liegta akreditācija, otrdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
    Viņš norādīja, ka Krievijas diplomātiskā pārstāvniecība NATO tiek samazināta no 30 diplomātiem līdz 20.
    “Es šodien esmu atsaucis akreditāciju septiņiem Krievijas misijas NATO darbiniekiem. Es arī atteikšu akreditācijas lūgumu vēl trijiem,” preses konferencē NATO galvenajā mītnē Briselē paziņoja Stoltenbergs. “Tas raidīs skaidru vēstījumu Krievijai, ka viņu bīstamajam uzvedības modelim ir cena un sekas.”
    Pēc viņa teiktā, Krievijai joprojām būs 20 cilvēku liela diplomātiskā misija alianses galvenajā mītnē Briselē, kas tai ļaus uzturēt svarīgākos kontaktus ar NATO dalībvalstīm.
    ASV, 17 ES valstis, kā arī Kanāda, Ukraina un Austrālija paziņojušas, ka izraida Krievijas diplomātus saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušajam Krievijas dubultaģentam.
    Skripaļs un viņa meita Jūlija 4.martā Solsberi tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Abi joprojām atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu “Novičok”.
    Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons parlamentā skaidroja, ka Krievija uzbrukumu sarīkojusi, lai iebiedētu potenciālos pārbēdzējus, kā arī mobilizētu elektorātu pirms prezidenta vēlēšanām.
    Kremlis pirmdien solīja spert atbildes soļus, ja ES valstis uz ASV izraidīs Krievijas diplomātus. “Katrā šādā gadījumā darbosies savstarpīguma princips,” sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/world/210EBC5C-3FB6-465F-AB14-4D53325F37B4/

    Maskavai draudzīgās ES valstis Krievijas diplomātus neizraidīs

    Brisele, 27.marts, LETA–EUOBSERVER. Desmit Eiropas Savienības (ES) valstis saistībā ar Lielbritānijā 4.martā notikušo uzbrukumu bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam līdz šim nav izraidījušas Krievijas diplomātus atšķirībā no vairuma bloka dalībvalstu, kas šādi solidarizējušās ar Krievijas uzbrukumu pieredzējušo Lielbritāniju.
    Līdz otrdienai nevienu Krievijas diplomātu notikušā uzbrukuma dēļ nav izraidījušas Austrija, Beļģija, Bulgārija, Grieķija, Kipra, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovākija un Slovēnija.
    Beļģija joprojām izvērtējot to, kurus no 140 Krievijas diplomātiem, kas Beļģijā strādā Krievijas vēstniecībā un pārstāvniecībās ES un NATO, tā varētu izraidīt.
    Slovākijas Ārlietu ministrija paziņojumā skaidroja, ka “situācijas attīstība, kā arī Krievijas reakcija uz aicinājumiem, ko tai paudušas ES valstis, arī Slovākija, ietekmēs nākamos soļus, kurus mēs šajā lietā esam gatavi apsvērt”.
    Portugāle neplāno nevienu izraidīt, skaidrojot, ka dod priekšroku rīcībai visu ES dalībvalstu līmenī, nevis spert soļus divpusējo attiecību plānā vai pievienoties kādai ES apakšgrupai.
    Citas ES valstis, kurām ir ciešas saites ar Maskavu, paziņojušas, ka negrasās izraidīt Krievijas diplomātus, neraugoties uz to, ka tās parakstījušas ES paziņojumu, kurā par Anglijā šomēnes sarīkoto uzbrukumu vainota Krievija.
    ASV, 17 ES valstis, kā arī Kanāda, Ukraina un Austrālija paziņojušas, ka izraida Krievijas diplomātus saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušajam Krievijas dubultaģentam.
    Skripaļs un viņa meita Jūlija 4.martā Solsberi tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Abi joprojām atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu “Novičok”.
    Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons parlamentā skaidroja, ka Krievija uzbrukumu sarīkojusi, lai iebiedētu potenciālos pārbēdzējus, kā arī mobilizētu elektorātu pirms prezidenta vēlēšanām.
    Kremlis pirmdien solīja spert atbildes soļus, ja ES valstis uz ASV izraidīs Krievijas diplomātus. “Katrā šādā gadījumā darbosies savstarpīguma princips,” sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/world/7E84BCB1-D68D-41CF-898D-0AD674A8316D/

    Kučinskis: Krievijas vēstniecības otrā sekretāra darbība rada kaitējumu Latvijas interesēm

    Rīga, 27.marts, LETA. No Latvijas izraidītā Krievijas vēstniecības otrā sekretāra darbība rada kaitējumu Latvijas interesēm, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
    Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars aģentūrai LETA norādīja, ka Latvija ir pieņēmusi lēmumu izraidīt Krievijas vēstniecības otro sekretāru, jo pēc Latvijas drošības iestāžu sniegtās informācijas šī diplomāta darbība nav savietojama ar diplomāta statusu un rada kaitējumu Latvijas interesēm.
    Šāds lēmums tika pieņemts pēc 22.marta un 23.marta Eiropadomes, savstarpēji koordinējot to ar Eiropas Savienības (ES) un NATO partneriem un, solidarizējoties ar Lielbritānijas valdību, piekrītot Lielbritānijas valdības vērtējumam, ka atbildīgā par uzbrukumu Solsberijā, lietojot nervu paralizējošas vielas, visticamāk, ir Krievija.
    “Ķīmisko ieroču izmantošana Solsberijā ir nopietns drauds mūsu kolektīvajai drošībai un starptautiskajām tiesībām. Latvijas puse sadarbojas ar ES un NATO partneriem vienotas pozīcijas izstrādē un īstenošanā,” pauda Kučinska pārstāvis.
    Kā ziņots, Amerikas Savienotās Valstis (ASV), 17 Eiropas Savienības (ES) valstis, tostarp Latvija, kā arī Kanāda un Ukraina saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušam dubultaģentam Sergejam Skripaļam paziņojušas, ka izraida Krievijas diplomātus. ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.
    Latvija izraidījusi Krievijas vēstniecības otro sekretāru un “melnajā sarakstā” iekļāvusi Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāju Latvijā, pirmdien paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
    Izraidītā diplomāta un “melnajā sarakstā” iekļautās personas vārdus Rinkēvičs neatklāja. Savukārt Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs informēja, ka aicinājumu atstāt valsti saņems Krievijas lidsabiedrības “Aeroflot” pārstāvis Latvijā. Kā liecina “Firmas.lv” informācija, “Aeroflot” Latvijā pārstāvniecības vadītājs Latvijā ir Sergejs Sokoļņikovs.
    No Latvijas izraidāmā Krievijas vēstniecības darbinieka vārdu Lukjanovs neatklāja, bet apgalvoja, ka viņš iestādē esot nostrādājis mazāk nekā gadu. Informācija vēstniecības mājaslapā liecina, ka tajā pašlaik strādā trīs otrie sekretāri – Mihails Jakuševs, Aleksandrs Sazonovs un Anna Hrapova. Uz jautājumu par izraidāmā vēstniecības darbinieka atbildības jomām Lukjanovs pēc būtības neatbildēja, norādot, – ja viņš tās atklās, tad būšot viegli izskaitļot, par kuru vēstniecības darbinieku ir runa.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0BF7A0C5-7C34-4B6B-9CAE-008D828E3CF9/