Augstākā tiesa atcēlusi tiesnesi Orniņu notiesājošu spriedumu lietā par neizpaužamu ziņu izpaušanu

0
254

Augstākā tiesa šodien skata atstādinātās tiesneses Orniņas sūdzību par viņai nelabvēlīgo lēmumu lietā par neizpaužamu ziņu izpaušanu

Rīga, 24.janv., LETA. Augstākā tiesa (AT) šodien rakstveida procesā skatīs atstādinātās tiesneses Aijas Orniņas kasācijas sūdzību par viņai nelabvēlīgo Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru viņai piespriests 2150 eiro liels naudas sods par neizpaužamu ziņu atklāšanu žurnālistam, liecina tiesu kalendārā pieejamā informācija.
Lietā kasācijas sūdzību iesniedza gan Orniņa, gan viņas aizstāvis.
Jau vēstīts, ka apgabaltiesa pērn 21.maijā atstāja spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas notiesājošo spriedumu.
Orniņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 329.panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu, par ko soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
2016.gada vasarā pie Orniņas vērsies “Latvijas Avīzes” (LA) žurnālists Artis Drēziņš, kurš tagad krimināllietā figurē kā liecinieks. Drēziņš tobrīd strādājis pie raksta par kādu iespējamu krāpnieku, uzņēmēju un vēlējies pie Orniņas noskaidrot, vai šis uzņēmējs iepriekš bijis tiesāts.
Apsūdzība uzskata, ka Orniņa piekļuvusi Tiesu informatīvajai sistēmai un Drēziņam mobilā tālruņa īsziņās nosūtījusi informāciju par uzņēmēja sodāmību. Neoficiāli zināms, ka KNAB par šo faktu uzzināja operatīvā ceļā, proti, noklausoties Orniņas telefonsarunas.
Orniņa teica, ka viņai ir saprotamas apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, taču vainu noziegumā viņa neatzina, jo apgalvoja, ka sniegusi publiski pieejamu informāciju. Orniņa žurnālistiem pauda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki nespēja panākt viņas vainošanu korupcijā, tāpēc noklausītajās sarunās konstatēja saziņu ar žurnālistu un nolēma viņai inkriminēt neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Prokurors Māris Leja žurnālistiem nenoliedza, ka Latvijas prokuratūras un tiesu praksē kopš valsts neatkarības atjaunošanas neviena persona nav tikusi sodīta par informācijas izpaušanu par citas personas sodāmību.
Drēziņš tiesā liecināja, ka lūdzot informāciju par uzņēmēja sodāmību, viņš neesot mudinājis tiesnesi veikt likumpārkāpumu un par šo lūgumu tiesnesei nekādas dāvanas neesot devis. Drēziņš nenoliedza, ka pirms saziņas ar Orniņu viņš mēģinājis no citām personām un policijas iegūt apstiprinājumu par personas sodāmību, taču centieni bijuši neveiksmīgi. Žurnālists ir pārliecināts, ka tiesnese ieguva informāciju no publiskas datu bāzes un viņa ir rīkojusies godprātīgi.
Drēziņš liecināja, ka uzņēmēja personas kodu jau iepriekš noskaidrojis, jo uzņēmējs bija slēdzis līgumus ar Drēziņa intervējamiem cilvēkiem. Publikācijā uzņēmēja personas kods neticis izmantots.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A4A74A5A-3D3A-459D-8E27-FA7E5C276336/

AT atcēlusi tiesnesi Orniņu notiesājošu spriedumu lietā par neizpaužamu ziņu izpaušanu

Rīga, 24.janv., LETA. Augstākā tiesa (AT) šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstādinātajai tiesnesei Aijai Orniņai bija piespriests 2150 eiro liels naudas sods par neizpaužamu ziņu atklāšanu žurnālistam, aģentūrai LETA pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja.
Lieta nosūtīta atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Izskatot lietu AT konstatēja, ka kriminālprocess pret Orniņu tika uzsākts pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas un 329.panta. Attiecīgi par kukuļņemšanu un neizpaužamu ziņu izpaušanu. Taču pirmstiesas procesā kriminālprocess tika sadalīts un tiesai tika nodota tika apsūdzība par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
AT atzina, ka apelācijas instances tiesai jāizvērtē, vai pierādīšanā inkriminētajā apsūdzībā ir izmantojamas ziņas, kas iegūtas operatīvās darbības pasākuma – operatīvās nepublisko sarunu noklausīšanās – laikā.
Jau vēstīts, ka apgabaltiesa pērn 21.maijā atstāja spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas notiesājošo spriedumu.
Orniņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 329.panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu, par ko soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
2016.gada vasarā pie Orniņas vērsies “Latvijas Avīzes” (LA) žurnālists Artis Drēziņš, kurš tagad krimināllietā figurē kā liecinieks. Drēziņš tobrīd strādājis pie raksta par kādu iespējamu krāpnieku, uzņēmēju un vēlējies pie Orniņas noskaidrot, vai šis uzņēmējs iepriekš bijis tiesāts.
Apsūdzība uzskata, ka Orniņa piekļuvusi Tiesu informatīvajai sistēmai un Drēziņam mobilā tālruņa īsziņās nosūtījusi informāciju par uzņēmēja sodāmību. Neoficiāli zināms, ka KNAB par šo faktu uzzināja operatīvā ceļā, proti, noklausoties Orniņas telefonsarunas.
Orniņa teica, ka viņai ir saprotamas apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, taču vainu noziegumā viņa neatzina, jo apgalvoja, ka sniegusi publiski pieejamu informāciju. Orniņa žurnālistiem pauda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki nespēja panākt viņas vainošanu korupcijā, tāpēc noklausītajās sarunās konstatēja saziņu ar žurnālistu un nolēma viņai inkriminēt neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Prokurors Māris Leja žurnālistiem nenoliedza, ka Latvijas prokuratūras un tiesu praksē kopš valsts neatkarības atjaunošanas neviena persona nav tikusi sodīta par informācijas izpaušanu par citas personas sodāmību.
Drēziņš tiesā liecināja, ka lūdzot informāciju par uzņēmēja sodāmību, viņš neesot mudinājis tiesnesi veikt likumpārkāpumu un par šo lūgumu tiesnesei nekādas dāvanas neesot devis. Drēziņš nenoliedza, ka pirms saziņas ar Orniņu viņš mēģinājis no citām personām un policijas iegūt apstiprinājumu par personas sodāmību, taču centieni bijuši neveiksmīgi. Žurnālists ir pārliecināts, ka tiesnese ieguva informāciju no publiskas datu bāzes un viņa ir rīkojusies godprātīgi.
Drēziņš liecināja, ka uzņēmēja personas kodu jau iepriekš noskaidrojis, jo uzņēmējs bija slēdzis līgumus ar Drēziņa intervējamiem cilvēkiem. Publikācijā uzņēmēja personas kods neticis izmantots.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/080355D3-E23A-4C0B-A210-9E809FE389F7/

FOTO avots: https://www.delfi.lv/news/national/criminal/ornina-parsudz-nelabveligo-lemumu-par-neizpauzamu-zinu-izpausanu.d?id=50134972