Baltijas valstu nodokļu sistēmas dodas vienā virzienā

    0
    679

    Latvijā un Igaunijā nākamgad stāsies spēkā vērienīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, un arī Lietuvā plānoti vairāki pilnveidojumi. Taču, vērtējot nodokļu sistēmu izmaiņas kopumā, visās trīs valstīs tās ir vērstas vienā virzienā: parādās izteiktākas progresivitātes pazīmes, tiek meklēti jauni risinājumi jaunuzņēmumiem un individuālajam darbam, kā arī pieaug likmes akcizētajām preču grupām.
    “Nodokļu sistēmas ir ļoti līdzīgas, un valstis cenšas viena no otras pārņem labākos risinājumus. Visās trīs valstīs pastāv diskusijas par nodokļu progresivitāti. Taču neviena no valstīm pagaidām nav gatava izteikti progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanai. Tajā pašā laikā valstis meklē iespējas veicināt ekonomikas izaugsmi, veidojot uzņēmumiem atbalstošu nodokļu sistēmu. Tieši efektīva un ērta nodokļu sistēma ir viens no izšķirošajiem jautājumiem, kas nosaka katras valsts pievilcīgumu investoriem un tās priekšrocības savstarpējā konkurencē,” secina SEB bankas Latvijas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
    Tādēļ no ārvalstu investora viedokļa, Baltijas valstis ir samērā viendabīgs reģions. Katrai no valstīm atsevišķās nozarēs ir savas priekšrocības, taču ekonomiskie izaicinājumi ir kopīgi: sabiedrības novecošana, darbaspēka pieejamība un produktivitāte.
    Visās trīs Baltijas valstīs dienaskārtībā atkal ir parādījusies ekonomikas pārkaršanas tēma. SEB bankas Lietuvā vecākais analītiķis Tadas Povilauskas: “Formālie rādītāji vēl nesignalizē par pārkaršanu, bet visās trīs valstīs atkal vērojamas atsevišķas pazīmes, kas liecina par riska zonas tuvošanos. Atkal vienlaikus ir straujš algu pieaugums un inflācija, Latvijā un Igaunijā kāpj arī privātais patēriņš. Savukārt kreditēšanas tempos un nekustamā īpašuma jomā anomālijas pagaidām nav redzamas.”
    Pēc IKP rādītāja faktiskajās cenās Igaunija joprojām ir pirmajā vietā starp Baltijas valstīm, taču, vērtējot pēc pirktspējas paritātes, Lietuva jau ir apsteigusi Igauniju. “Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir par 22% lielāks, nekā Lietuvā un par 27% lielāks, nekā Latvijā. Ja pieņemam, ka Igaunijas ekonomika katru gadu pieaug par 2%, bet Latvijas un Lietuvas – par 3%, tad Lietuva noķers Igauniju 2031. gadā, bet Latvija – 2038. gadā. Taču realitātē Baltijas valstu izaugsmes tempi būs krietni līdzīgāki,” norāda SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihkels Nestors (Mihkel Nestor).
    Baltijas valstīm ir kopīgi arī izaicinājumi citās jomās – izglītības sistēmas reforma, ieviešot gan modernu saturu, gan samērojot sarūkošo skolēnu skaitu ar skolu un skolotāju skaitu, kas samazinās daudz lēnāk. Tāpat ekonomisti ir vienisprātis, ka Baltijas valstīm ir jādomā par selektīvu darbaspēka importu, jo darbaroku trūkums jau drīzumā var kļūt par ekonomisko izaugsmi ierobežojošu faktoru.
    Vienlaikus pazīmes rāda, ka Igaunija varētu būt sasniegusi tādu algu līmeni, pie kura iedzīvotāji izvēlas palikt, nevis doties peļņā uz ārzemēm – aptuveni 1000 EUR pēc nodokļu nomaksas. Taču jāņem arī vērā, ka Igaunijā iedzīvotāju emigrāciju ir ierobežojusi ciešā sasaiste ar Somiju, kur ģeogrāfiskais tuvums ir sniedzis iespēju cilvēkiem strādāt Somijā, bet dzīvot Igaunijā, un Somijas ekonomikas stagnācija iepriekšējo gadu laikā, kas ierobežoja pieejamo darbavietu skaitu.
    Igaunijai ir izdevies izveidot savu reputāciju kā IT līderim, veiksmīgi nesot savus veiksmes stāstus starptautiskajā līmenī. Padziļināta ekonomiskā analīze gan apliecina, ka Latvija un Lietuva IT ziņā no Igaunijas daudz neatpaliek, un, piesaistot kaut vienu lielu, globāla līmeņa kompāniju savai valstij, jebkurai no tām izdotos IT jomā Igauniju noķert. Taču Igaunijas pieredze arī apliecina, ka vajadzīgo uzrāvienu industrijai var sniegt arī valsts pasūtījums, kas mobilizē industriju un izvirza augstus standartus.
    SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina klātesamība 20 pasaules valstīs. Uz 2017. gada 31. martu SEB grupas kopējie aktīvi veido 2 972 miljardu Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 1 800 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 15 500 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F0A56C1B-2116-4D06-8CA4-C3ECABD486C0/