Bergmanis atbrīvo Latvijas tautu no kārtējiem 108 miljoniem eiro un pieprasa aizsardzībai naudu aizvien vairāk: Jauno prettanku raķešu sistēmu “Spike” ražošanā sola iesaistīt arī Latvijas uzņēmumus

0
783

Bergmanis: Ar jaunajām prettanku raķetēm būs jārēķinās ikvienam potenciālajam Latvijas ienaidniekam

Rīga, 12.febr., LETA. Vairāku miljonu eiro vērtā prettanku raķešu sistēmu “Spike” būtiski nostiprinās Latvijas armijas kaujasspējas, ar kurām būs jārēķinās ikvienam potenciālajam Latvijas ienaidniekam, šodien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Bergmanis (ZZS) un uzņēmuma “EuroSpike” izpilddirektori Gunters Lauers un Arje Lapidots šodien Aizsardzības ministrijā (AM) parakstīja līgumu par Izraēlā ražoto dažāda veida prettanku raķešu sistēmu “Spike” iegādi 108 miljonu eiro vērtībā.
Bergmanis žurnālistiem paziņoja, ka šāds līgums ir vēsturisks Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), turklāt šis ir viens no lielākajiem iepirkuma līgumiem aizsardzības nozarē un līdzinās Sauszemes spēku mehanizācijas projektam. Viņš arī pauda cerību, ka Latvijas uzņēmumiem būs iespēja iesaistīties minētā līguma izpildē.
“Tehnikas iegāde mūs padarīs krietni spēcīgākus un ar mūsu spēkiem būs jārēķinās, it sevišķi tiem, kuri vēlēsies tos pārbaudīt. Protams, ir ļoti labi, ka līdzīgas prettanku sistēmas lieto 28 pasaules valstīs un tie ir vieni no spējīgākajiem ieročiem pasaulē,” paziņoja ministrs.
Lai arī liela daļa NBS karavīru prot šādu ieroci lietot, būs nepieciešamas apmācības, jo šis ir jaunākas paaudzes modelis. 108 miljonus eiro vērtais līgums ietver sistēmas, raķešu iegādi, kā arī apmācības nodrošināšanu, ieskaitot apmācību ar simulatoriem, norādīja ministrs.
Ministrs gan nenoliedza, ka jaunā ieroča glabāšanā un apmācībā būs jāievēro stingri drošības noteikumi, lai izvairītos no incidentiem. Ja būs nepieciešami uzlabojumi noliktavu infrastruktūrā, tad Aizsardzības ministrija ir gatava šādas noliktavas attīstīt.
Bergmanis nekonkretizēja kādu pozīciju “Spike” sistēma ieņem pasaules militārajā tirgū. “NBS to izvērtējuši kā vienu no labākajiem variantiem un man nav pamata neuzticēties NBS ekspertīzei,” uzsvēra ministrs.
Vaicāts, vai jaunais ierocis spētu satriekt Krievijas jaunākā ražojuma tankus, ministrs atbildēja, ka viņam nav precīzas informācijas par operacionālo izpēti. “NBS šāda izpēta ir un es domāju, ka viņi izvēlējušies visefektīvāko un mums visvairāk nepieciešamo,” uzsvēra ministrs.
Lauers informēja, ka “Spike” izstrādātājs “Rafael Advanced Defense Systems” pērn pievienojies Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai un ar tās atbalstu veicis Latvijas industrijas spēju izpēti. “Esam apņēmības pilni projekta realizācijā iesaistīt arī Latvijas apakšuzņēmumus, ” norādīja Lauers.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle aģentūrai LETA teica, ka federācija saistībā ar “Spike” projektu sākusi darbu pie elektronikas uzņēmumu apzināšanas. “Tā lielākā pievienotā vērtība šāda izmēra projektam ir tas, ka vairāki Latvijas ražotāji saņems militārās kvalitātes standartus un tā viņiem ir iespēja strādāt ar tādiem starptautiskajiem uzņēmumiem kā “Rafael Advanced Defense Systems” un “Eurospike”. Atbilstošākos Latvijas uzņēmumus viņi varētu iesaistīt savās piegādes ķēdēs,” norādīja Egle.
Jau ziņots, ka prettanku ieroču spēju attīstīšana ir viena no aizsardzības nozares prioritātēm, un prettanku raķešu sistēmas “Spike” atzītas par atbilstošākajām NBS operacionālajām prasībām. Raķešu sistēmas “Spike” papildinās līdzšinējos šī bruņojuma krājumus un ievērojami stiprinās Nacionālo bruņoto spēku regulāro vienību un Zemessardzes kaujas spējas.
Tāpat ar prettanku raķetēm “Spike” tiks aprīkota no Lielbritānijas iegādātā kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnika “CVRT”.
Izraēlā ražotās prettanku raķešu sistēmas “Spike” ir viens no modernākajiem sava profila ieročiem pasaulē. “Spike” sistēmas sastāv no ceturtās un piektās paaudzes elektrooptisko raķešu sistēmām, kas nodrošina augstu trāpījuma precizitāti un spēj iznīcināt dažāda veida bruņutehniku, tai skaitā kaujas tankus.
“Spike” sistēmā iebūvētā datu pārraides sakaru funkcija starp raķeti un vadības palaišanas iekārtu ļauj iekārtas operatoriem palikt pretiniekam neredzamiem un neaizsniedzamiem, tajā pašā laikā saglabājot pilnīgu kontroli pār izšautajām raķetēm.
Prettanku raķešu sistēmas “Spike” tiek izmantotas 28 valstu armiju bruņojumā, tai skaitā Lietuvas, Polijas, Somijas un Vācijas bruņotajos spēkos.
Plānots, ka prettanku raķešu sistēmas “Spike” Latvijai tiks piegādātas pakāpeniski līdz 2023. gadam.
Prettanku raķešu sistēmu “Spike” ražošanā un piegādē kā apakšuzņēmumi iesaistīsies arī starptautiskie uzņēmumi “Rafael Advanced Defense Systems”, “Diehl Defense GmbH & Co. KG” un “Rheinmetall Electronics”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C0DA7CD4-B853-44CF-9343-BEA2D14BE280/ un https://sputniknewslv.com/Latvia/20180211/7344112/latvija-izteres-108-miljonus-eiro-ierocu-iegadei-izraela.html

Prettanku raķešu sistēmu “Spike” ražošanā iesaistīs arī Latvijas uzņēmumus

Informāciju sagatavoja Aiva Kokoriša, AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente.
Šodien aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un uzņēmuma “EuroSpike” pārstāvji Aizsardzības ministrijā parakstīja līgumu par Izraēlā ražoto dažāda veida prettanku raķešu sistēmu “Spike” iegādi 108 miljonu eiro vērtībā.
R. Bergmanis uzsvēra, ka aizsardzības nozarei šī ir vēsturiska diena, jo prettanku raķešu sistēmu “Spike” iegāde ievērojami stiprinās Nacionālo bruņoto spēku regulāro vienību un Zemessardzes kaujas spējas.
“Šis ir ļoti nozīmīgs projekts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstīšanai, un man ir prieks, ka kopā ar sabiedrotajiem varēsim apgūt jaunas zināšanas, lai kopīgi stiprinātu mūsu drošību,” norādīja R. Bergmanis.
Savukārt uzņēmuma “Eurospike” izpildirektors Gunters Lauers (Guenter Lauer), parakstot līgumu, norādīja, ka uzņēmums ir gandarīts par iespēju turpināt sadarbību ar Latvijas aizsardzības nozari un pauda apņēmību arī turpmāk nodrošināt inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.
Tāpat G. Lauers informēja, ka prettanku raķešu sistēmu “Spike” izstrādātājs “Rafael Advanced Defense Systems” pērn pievienojies Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai un ar tās atbalstu veicis apjomīgu Latvijas industrijas spēju izpēti. “Šis process turpināsies arī šogad un esam apņēmības pilni projekta realizācijā iesaistīt arī Latvijas apakšuzņēmumus,” uzsvēra G. Lauers.
Jau ziņots, ka prettanku ieroču spēju attīstīšana ir viena no aizsardzības nozares prioritātēm, un prettanku raķešu sistēmas “Spike” atzītas par atbilstošākajām Nacionālo bruņoto spēku operacionālajām prasībām.
Jauniegādātās raķešu sistēmas “Spike papildinās līdzšinējos šī bruņojuma krājumus, un ar prettanku raķetēm “Spike” tiks aprīkota arī no Lielbritānijas iegādātā kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnika “CVR(T)”.
Prettanku raķešu sistēmas “Spike” tiek izmantotas 28 valstu armiju bruņojumā, tai skaitā Lietuvas, Polijas, Somijas un Vācijas bruņotajos spēkos.
Plānots, ka prettanku raķešu sistēmas “Spike” Latvijai tiks piegādātas pakāpeniski līdz 2023. gadam.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/D4392495-9ED0-4AF9-9576-40FD45873A7C/

Pieļauj nepieciešamību diskutēt par papildus finansējumu strauji attīstošos aizsardzības spēju uzturēšanai

Rīga, 12.febr., LETA. Strauji attīstoties dažādām spējām, varētu būt nepieciešama diskusija par papildus finansējumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Vaicāts, vai būtu jāpalielina nozarei atvēlētā finansējuma procentuālais līmenis, viņš norādīja, ka nākotnē droši vien nāksies par to aizdomāties un runāt. “Tik strauji attīstoties dažādām spējām, mums droši vien būs nepieciešamība pēc kādas lielākas vajadzības,” atzina ministrs, piebilstot, ka par to tiek runāts arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
Ministrs vienlaikus gan cer uz valsts ekonomikas attīstību, jo, augot iekšzemes kopproduktam, attiecīgi palielinātos arī nozares budžets.
Bergmanis uzsvēra, ka tuvākajā laikā nozarē būtu nepieciešams palielināt personālsastāvu, kā arī jādomā, kā šos cilvēkus noturēt – jādomā par algu palielināšanu un sociālajām garantijām.
Komentējot nesenos Valsts kontroles pārmetumus par aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēmas neefektivitāti, ministrs skaidroja, ka realizējamo resursu daudzums divos gados ir gandrīz dubultojies, kamēr cilvēkresursu skaits ir palicis nemainīgs.
Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēma ir neefektīva, to raksturo fragmentāra atbildība un nepietiekama ieinteresētība par rezultātu, nereti sarežģījumus iepirkumu norisē vienkārši atrisinot ar to pārtraukšanu.
Revīzijā gan nav konstatēta līdzekļu izšķērdēšana vai pazušana. VK revīzijā sniegusi 21 ieteikumu nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmas darbības pilnveidošanai, un Aizsardzības ministrija apņēmusies tos pakāpeniski ieviest līdz 2021.gada janvārim.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8162E06E-222F-4000-AF70-B741C606EF14/

NATO ģenerālsekretārs: Dalībvalstu izdevumu palielināšana aizsardzībai ir labs sākums, bet vēl ejams tāls ceļš

Brisele, 13.febr., LETA. NATO valstu izdevumu palielināšana aizsardzībai ir labs sākums, bet šajā jomā vēl ir ejams tāls ceļš, preses konferencē Briselē sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Stoltenbergs norādīja, ka ir būtiski gan atvēlēt vairāk līdzekļu aizsardzībai, gan izlietot tos efektīvi.
NATO ģenerālsekretārs piebilda, ka valstis palielina izdevumus aizsardzībai un ir vērojams progress. Piemēram, 2014.gadā tikai trīs dalībvalstis atvēlēja aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vai vairāk, bet šogad šo mērķi plāno sasniegt astoņi sabiedrotie. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam vismaz 15 NATO valstis atvēlēs 2% no IKP aizsardzībai.
Stoltenbergs pašreizējo situāciju ar līdzekļu palielināšanu aizsardzībai vērtēja kā labu sākumu, tomēr uzsvēra, ka šajā jomā vēl ir ejams tāls ceļš.
Šonedēļ Briselē tiksies NATO valstu aizsardzības ministri, lai sagatavotos jūlijā gaidāmajam samitam. Tāpat paredzēts lemt par NATO komandstruktūras modernizāciju un pārrunāt citus jautājumus.
Kā ziņots, 2018.gadam apstiprināto aizsardzības nozares budžeta palielinājumu līdz 2% IKP Latvija ir apņēmusies saglabāt arī turpmākajos gados.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECF56-5A55-41BE-DFCC-44B0A657B9F6/