Deputātu bažas par veselības nozari un par Drošības policijas aicinājumu nepiedalīties drošības graušanā

    0
    577

    Lielākoties Saeimas opozīcijas deputāti, debatēs par Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ziņojumu šodien pauda bažas par vairākām lietām valstī, tajā skaitā par situāciju veselības nozarē, kā arī par Drošības policijas vadītāja Normunda Mežvieta aicinājumu ar pārspīlētu kritiku nepiedalīties drošības graušanā.
    Deputāts Mārtiņš Šics (LRA) vaicāja, vai Ministru prezidents ir informēts un saprot, ka saistībā ar gaidāmo ārstu un māsu trūkumu “Latvija ir bezdibeņa malā, ka draud krīze un nebūs, kam mūs ārstēt”. Politiķis vērsa uzmanību, ka sociālie partneri, māsu organizācijas, ārstu biedrības par šo jautājumu ilgstoši ceļ trauksmi, bet Veselības ministrija klusē.
    Parlamentārietis Romualds Ražuks (V) debatējot par Kučinska ziņojumu, sacīja, ka valdība ir atbalstījusi finansējumu veselības aprūpei nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu. Tomēr deputāts norādīja, ka realitātē valdība gada nogalē lēma tieši par pretējo – palikt pie budžeta medicīnas, noraidot obligātās valsts veselības apdrošināšanas iespēju. “Saprotiet, tā traģēdija, kas pašreiz notiek ar veselības aprūpi, ar šo rindkopu tiek pārvērsta par farsu,” secinājis politiķis.
    Deputāte Silvija Šimfa (NSL) cita starpā norādīja uz odiozo e-veselību, kas joprojām pilnībā nedarbojas.
    Savukārt veselības ministre Anda Čakša debatēs skaidroja situāciju ar e-veselību, kuru viņa pielīdzināja “pusmironim”. “Jā, es saņēmu pusmironi aiz aizkariņiem. Un arī pašlaik daudziem gribētos, lai tas nepieceltos, bet diemžēl e-veselība ir piecēlusies, tā runā. Un, protams, ka pašlaik kādam nepatīk, ka tie mati ir speķaini un palags nav īstajā krāsā, bet e-veselība radīs caurspīdīgumu, radīs skaidru uzskaiti un dos arī ieguvumu iedzīvotājiem,” norādīja ministre.
    “Tā kā mums visiem gribas, lai notiek viss ļoti ātri un man arī, un lai ātrās uzvaras ir vairāk un veselības attīstās vēl ātrāk un mūsu iedzīvotāji ir veseli. Man diemžēl jāsaka, ka daudzas lietas notiek mūsu galvās, un tās tik ātri nemainās, bet es pieņemu, ka tas ceļš, ko mēs šobrīd ejam gan slimnīcu tīkla optimizēšanā, lai visur Latvijā būtu pieejams vienādi kvalitatīvs pakalpojums, ir tas, lai tiešām domātu par visiem Latvijas iedzīvotājiem,” cita starpā sacīja Čakša.
    Deputāte Inga Bite (LRA) savas uzstāšanās sākumā pauda, ka kopš vakardienas Saeimas tribīnē viņa jūtas nedaudz nedroši, jo DP vadītājs esot publiski norādījis, ka, kritizējot valdības darbu, mēs varam nonākt pretrunās ar valsts drošības interesēm. “Tādā ziņā man acīmredzot jābūt gatavai iziet no šīs zāles saslēgtai rokudzelžos,” sacīja Bite, reizē paužot cerību, ka tas tā nenotiks.
    Arī deputāte Jūlija Stepaņenko (S) lūdza Kučinski paskaidrot Mežvieta izteikumus, kuri sabiedrība esot radījuši satraukumu. “”Ja mēs apšaubām visu, ko dara valsts un pašvaldību institūcijas, mēs piedalāmies drošības graušanā.” Šie [Mežvieta] vārdi skanēja raidījumā “Rīta Panorāmā”,” pauda parlamentāriete.
    “Līdz ar to es vēlos, lai jūs šodien paskaidrojat mums: cik ļoti daudz mēs drīkstam apšaubīt jūsu darbu, un cik ļoti daudz mēs drīkstam no šīs tribīnes stāstīt par realitāti?” savu uzstāšanos ar jautājumu Kučinskim noslēdza Stepaņenko.
    Kučinskis uz to atbildēja, ka parlamentārieši paši labi zina, ka “Saeimas deputāti var visu” un ka viņi paši var sniegt vērtējumu. DP vadītāja teiktais neattiecas uz gadījumiem, ja tiek kritizēta valdība un paveiktie vai nepaveiktie darbi, skaidroja valdības vadītājs. “Bet mēs ik pa brīdim paši spļaujam traukos, no kuriem ir jādzer,” piebilda Kučinskis, norādot, ka lūgums ir nepalīdzēt Latvijas ienaidniekiem, kas negrib redzēt iedzīvotājus laimīgus.
    Kā ziņots, šodien, atskaitoties Saeimai par valdības paveikto, Ministru prezidents sacīja, ka šī nacionāli konservatīvā valdība koncentrējas uz reformām un nacionālām interesēm.
    Kučinskis uzsvēra, ka valdības darba prioritātes nav mainījušās. Tās ir tautsaimniecības attīstība, uzņēmējdarbības vides pilnveidošana līdz izcilībai, izglītības un veselības aizsardzības sistēmas reforma, valsts aizsardzības spēju stiprināšana, demogrāfijas politika un ģimeņu atbalsta pasākumu ātrāka ieviešana.
    Jau vēstīts, ka pārspīlējot valsts un pašvaldību iestāžu darba kritizēšanu, mēs atbalstām Krievijas propagandas darbību Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” teica Mežviets. Krievijas informatīvās propagandas mērķis ir izplatīt informāciju, ka Latvija ir neizdevusies, vāja valsts, neizdevies sociālekonomisks eksperiments.
    Ja mēs apšaubām visu, ko dara valsts un pašvaldību institūcijas, mēs piedalāmies drošības graušanā, teica Mežviets, piebilstot, ka kriticisms nedrīkst būt pašmērķīgs un ar to nevajadzētu aizrauties. Demokrātija un vārda brīvība ir milzu vērtība, bet tās ir vājais posms cīņā pret propagandu, skaidroja Mežviets.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/133C64B7-ECA0-6926-4A2A-3C6947B2A2CE/