Drošības policija atradusi jaunu pamatojumu, lai arī pēc Āboltiņas izteikumiem nepārbaudītu Junkura mandāta lietu

0
359

Drošības policija, kas atrodas faktiskā līdzšinējās Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas un Nacionālās drošības padomes locekles Solvitas Āboltiņas kontrolē un pārraudzībā un kuras pašreizējais priekšnieks Normunds Mežviets tika amatā iecelts ar Āboltiņas tolaik vadītās partijas Vienotība ziņu, pēc jaunajiem Āboltiņas publiskajiem izteikumiem par apstākļiem, kādos 12. Saeimā ievēlētais Jānis Junkurs varētu būt ietekmēts, lai noliktu savu mandātu un Saeimā tādējādi iekļūtu vēlēšanās izsvītrotā Āboltiņa, tomēr kategoriski nevēlas sākt jaunu notikušā apstākļu pārbaudi.
„Ne es viņu spiedu atkāpties, ne viņam draudēju, ne kādā veidā ietekmēju… Zinu, ka bija cilvēki, kas ar viņu runāja,” – šādas zināšanas par apstākļiem, kādos Junkurs pēc 12. Saeimas vēlēšanām atteicās no deputāta mandāta, un cilvēkiem, kas ar Junkuru „runājuši”, Āboltiņa pauda žurnāla Kas Jauns šā gada 17. oktobra numurā.
Šī bija pirmā reize, kad Āboltiņa, kas, Junkuram saglabājot mandātu, būtu palikusi ārpus Saeimas, ir publiski atzinusi, ka bijuši „cilvēki”, kuri ar jaunievēlēto deputātu ir „runājuši”. No nu jau bijušās Vienotības vadītājas teiktā var noprast, ka viņa arī zina konkrētos cilvēkus, kuri ar Junkuru „runājuši”.
Taču Drošības policija, kas parasti ļoti čakli caurskata visas iespējamās mediju publikācijas, ir uzskatījusi, ka šo labāk būtu nepamanīt. Savukārt, kad uz publikāciju tai nesen tika norādīts oficiālā iesniegumā, Drošības policija atrada radošu pamatojumu, kāpēc uz Āboltiņas izteikumiem tai nevajadzētu reaģēt.
„Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja persona uzskata, ka pret viņu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, proti, viņam ir draudēts, lai viņš atteiktos no amata, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.panta trešo daļu, kriminālprocesu uzsāk, ja ir saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums,” – tāds ir Drošības policijas oficiālais pamatojums, kāpēc Āboltiņas izteikumos minētais nebūtu jāpārbauda un uz to nevajadzētu reaģēt arī citādi.
Lai gan šī ir pirmā reize, kad Āboltiņa publiski minējusi, ka ar Junkuru ir „runāts” par viņa mandāta tēma, Drošības policija norāda, ka „līdzīga satura” iesniegumu tā it kā esot saņēmusi jau 2014. gada rudenī.
Tad Drošības policija zibenīgā ātrumā „noskaidroja”, ka neesot nekādu „norāžu uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums,” apgalvo Drošības policija, neatklājot, kā tieši veikta pārbaude un kas tieši pārbaudīts.
Šī „noskaidrošana” notika pēc tam, kad Junkurs, kurš pirms tam ilgstoši bija pazudis no sabiedrības un mediju redzesloka, pēkšņi paziņoja, ka esot nolēmis atteikties no deputāta mandāta, jo esot saņēmis darba piedāvājumu ārpus Latvijas.
Izplatītajā paziņojumā bija apgalvots, ka jau pirms vēlēšanām Junkurs esot apzinājies, cik mazas ir iespējas viņam tikt ievēlētam Saeimā, tāpēc viņš vasarā esot sācis apzināt dažādas darba iespējas un nu saņēmis darba piedāvājumu, ko nolēmis pieņemt.
Tiesa, pēc tam izrādījās, ka Junkura apgalvojums par saņemto darba piedāvājumu ārpus Latvijas ir bijis tikai izdomājums, taču Drošības policijai ar šo paziņojumu bija pietiekami.
…Info avots: https://www.pietiek.com/raksti/drosibas_policija_atradusi_jaunu_pamatojumu,_lai_ari_pec_aboltinas_izteikumiem_neparbauditu_junkura_mandata_lietu

If you have found a spelling error, please, notify us by selecting that text and pressing Ctrl+Enter.