Konsekventi īstenojot valsts pārvaldes pārākuma politiku pār sabiedrības interesēm, Ministru prezidents Māris Kučinskis spēra nākamo loģisko soli, norādot, ka “viens no risinājumiem, kas mudina cilvēkus palikt valsts pārvaldē, ir atlīdzības jautājums, un šajā sakarā, bet tām pakļautajās iestādēs ”.

Kučinskis uzsver, ka “svarīgāks par jautājumu par to, vai valsts pārvaldē ir jāpārskata darbinieku skaits, ir iestāžu funkciju analīze, kas nosaka, kura no tām var būt lieka”. Varam tikai minēt, vai Kučinskis nopietni plāno samazināt birokrātiju (InfoTOP.lv uzskata, ka šādu plānu nav), taču tagad ir skaidrs, ka jaunajai valdībai vairāk rūp algu celšana valsts Ķīnas kvartālos. Kučinskis to motivē ar to, ka “konkurence starp privāto biznesu un valsts pārvaldi ir saasinājusies, tāpēc valsts pārvalde savādāk nevar” izturēt kārtējo triecienu un atturēt cilvēkus no vēlmes tajā strādāt “. Vienkārši sakot, šogad valsts pārvaldē var pieaugt algas.

Tiesa, Kučinska iniciatīva ministrijas nostāda ļoti dažādās pozīcijās. Ja, piemēram, Satiksmes ministrijai nevarētu būt lielas problēmas “atrast” naudu “savos” Latvijas dzelzceļos, Lattelecom vai LMT, tad Kultūras ministrija, iespējams, varētu “aplaupīt” Nacionālos operas un baleta teātrus. Citus teātrus ( turklāt) šai ministrijai vēl ir tiesu “rezerve” – ​​naudas nemaksāšana Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniekiem), tad grūti iedomāties, kur šo naudu “atrada” Labklājības ministrija , Izglītības un zinātnes ministrija vai Veselības ministrija.

Turklāt nav piemēru, kad algu palielināšana valsts pārvaldē ilgtermiņā palielinātu administratīvo efektivitāti un samazinātu korupciju.