FOTO: Protestu “virpuļi” pret OIK afēru pie Ekonomikas ministrijas. Slēpts, ka OIK atbalsts ilgstoši bijis nelikumīgs, tāpēc esot tiesisks pamats to atprasīt no OIK saņēmējiem. OIK vārtus pavēruši Kalvīša un Godmaņa valdības noteikumi

    0
    4453

    Zariņš: valdība ir slēpusi no sabiedrības, ka OIK atbalsts ilgstoši ir bijis nelikumīgs, un ir tiesisks pamats to atprasīt no OIK saņēmējiem

    Saeimas deputāts Ivars Zariņš, īstenojot Satversmē noteiktos demokrātiskas valsts pārvaldes principus un tautas priekšstāvjiem deleģētās tiesības pārraudzīt izpildvaras darbības atbilstību sabiedrības interesēm, vairāku mēnešu garumā ir veicis EM pieņemto lēmumu un veikto darbību izmeklēšanu, kuras gaitā ir noskaidrots:
    laika periodā no 2007. gada līdz 2017.gadam Latvija subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu – atbilstoši to nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju, turklāt lēmumu par šo faktu Latvija ir atteikusies saņemt latviešu valodā un slēpusi no visas sabiedrības.
    Latvija ir uzsākusi saskaņošanu ar EK tikai astoņus gadus pēc tam, kad šādam atbalstam ir bijis jābūt saskaņotam, t.i. 2015.gada rudenī, saskaņojot to tikai 2017.gada 24.aprīlī.
    Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru atbalsta pasākums, kas īstenots, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības 108. panta 3. punktā paredzētos pienākumus, ir nelikumīgs. Šis pants arī paredz, ka uzņēmumi, kas saņem atbalstu, neievērojot šajā pantā paredzēto procedūru un likumību, neiegūst tiesisko paļāvību par atbalstu, kas tam piešķirts.
    Faktiski tas nozīmē, ka atbalstu, kas samaksāts ražotājiem laika periodā no 2007.gada, līdz brīdim, kad tas tika saskaņots ar Eiropas komisiju, ir atprasāms no ražotājiem, kuriem tas izmaksāts. Taču valdība to nav darījusi, ilgstoši maldinot sabiedrību, ka nav iespējamas darbības, kas būtiski mazināto esošo nesamērīgi augsto OIK slogu.
    Ievērojot to, ka pieļaujamais atprasīšanas periods ir 10 gadi, tad saprotams, ka klusēšana un sabiedrības neinformēšana par šo faktu ir tikai un vienīgi valsts atbalsta saņēmušo ražotāju interesēs.
    Lai lemtu par tālākām darbībām, šodien Saeimas plenārsēdē premjerministram tika iesniegts pieprasījums sniegt skaidrojumu par šādu sabiedrības interesēm neatbilstošu valdības rīcību.
    “Lūk, tā ir lielākā valsts izlaupīšana Latvijas vēsturē, kura joprojām turpinās. Salīdzinot ar to, “oligarhu sarunas” izskatās kā mazu puišeļu blēņošanās,” rezumē Zariņš.
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/8AB77ADB-941F-4FFF-9E74-400C1A1BEA57/

    Saeima noraida opozīcijas pieprasīto ekonomikas ministra Ašeradena demisiju

    Rīga, 8.marts, LETA. Saeimas vairākums šodien nolēma noraidīt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas rosināto ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) demisijas pieprasījumu.
    Šo pieprasījumu atbalstīja 34 deputāti, pret bija 48 parlamentārieši, bet Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) balsojumā atturējās.
    LRA pēc tikšanās ar Ašeradenu un viņa risinājumu uzklausīšanas attiecībā uz elektroenerģijas rēķinu samazināšanu nolēmusi tomēr virzīt parlamentā pieprasījumu par ministra demisiju.
    Ekonomikas ministra risinājumi elektrības rēķinu samazināšanai, kas tika prezentēti tikšanās laikā ar LRA frakciju, faktiski ietvēra maksājumu sloga pārnešanu no dažiem lielajiem enerģijas patērētājiem uz visiem citiem – tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī iedzīvotājiem, kas tagad maksā būtiski lielākus elektroenerģijas rēķinus, norādīja LRA pārstāvji.
    Kā apgalvoja LRA, ministrs iesniedzis redzējumu attiecībā uz lauksaimnieku un zemnieku situācijas daļēju risināšanu, taču tas neattiecas uz uzņēmējiem un mājsaimniecībām. LRA pārstāvji sarunā secinājuši, ka ministrs negarantē, ka uzņēmējiem, zemniekiem un lauksaimniekiem, saņemot elektrības rēķinus par februāri, tajos vairs nebūs līdzšinējais sadārdzinājums, ko veido obligātās iepirkumu komponentes (OIK) fiksētie maksājumi par jaudu.
    Tāpat Ašeradens neesot varējis sniegt konkrētu atbildi par to, cik būtu iespējams ieekonomēt ST tarifā, padarot efektīvāku uzņēmuma darbu. Ir vien noteikts, ka tarifs paliek “nemainīgs un nekustināms” līdz 2022.gadam. Tas realitātē nozīmējot, ka, pat ja ST strādās efektīvāk un līdz 2022.gadam samazinās izmaksas, uz tarifiem tas iespaidu neatstās.
    Politiskajam spēkam pieejamā informācija liecinot, ka Valsts kase ir aizdevusi līdzekļus AS “Augstsprieguma tīkls”, lai atpirktu akcijas no SIA “Itera Latvija”, proti, [Jura] Savicka, AS “Conexus Baltic Grid” un citiem, kas liek domāt, ka šis pirkums tiešā vai netiešā veidā atspoguļosies patērētāju rēķinos par gāzi vai elektrību. “Ministrs gan negribīgi, bet tomēr bija spiests atzīt, ka tā tas arī notiks,” norādīja LRA pārstāvji.
    Kā ziņots, jautājums par iespēju prasīt Ašeradena demisiju aktualizējās saistībā ar elektroenerģijas rēķinu pieaugumu pieaugumu daļai iedzīvotāju OIK sistēmas dēļ.
    Pēc tam Ekonomikas ministrijā (EM) notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem izdevās rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai, žurnālistiem sacīja Ašeradens.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B95AD95B-D166-421F-B6BA-B9E651867431/

    Ašeradens: Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par OIK likvidēšanu

    Rīga, 8.marts, LETA. Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kā vēstures paliekas likvidēšanu, šodien debatēs Saeimā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
    To viņš sacīja debatēs par Latvijas Reģionu apvienības iesniegto pieprasījumu par neuzticības izteikšanu Ašeradenam. Saeimas vairākums šo pieprasījumu noraidīja.
    Ministrs norādīja, ka EM drīz sasniegs savas OIK sistēmas ierobežošanas iespējas griestus. “Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav to gatava tālāk akceptēt. Arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgus kropļojošām subsīdijām,” pauda Ašeradens.
    Viņš skaidroja, ka zaļā enerģija ir arī planētas nākotne un tās ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi – iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no iedzīvotāju maksājumiem.
    “Tādēļ šodien (..) aicinu Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) izveidot augsta līmeņa vietējā un starptautiskā līmeņa ekspertu grupu, iesaistot tajā politiķus, kuras uzdevums būtu meklēt risinājumus un vienoties, kā atteikties no vēsturiski neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm,” pauda Ašeradens.
    Viņš norādīja, ka OIK kā iedzīvotāju un uzņēmumu maksājums ir jālikvidē, rodot mehānismu, kādā veidā valstij turpmāk attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energoresursu ražošanu, pauda politiķis.
    Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē to, ka no Saeimas tribīnes nozares ministrs ir apstiprinājis, ka Latvijā ieviestais elektroenerģijas OIK modelis ir kļūda, aģentūru LETA informēja organizācijā.
    LDDK ieskatā, Saeimas lēmums noraidīt pieprasījumu izteikt neuzticību Ašeradenam ir apliecinājums problēmas aktualitātei un mandāts šīs problēmas risināšanā aktīvāk iesaistīties arī Ministru prezidentam un citiem ministriem.
    Lai rastu labāko risinājumu visiem elektroenerģijas patērētājiem – gan lielajiem uzņēmumiem, gan lauksaimniekiem, gan arī mājsaimniecībām – nepieciešams visu iesaistīto pušu atbalsts Ekonomikas ministrijai. Darba devēji, atbalstot ekonomikas ministra priekšlikumu, aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) izveidot darba grupu, lai sabalansēti un mērķtiecīgi vienotos par stratēģiskām izmaiņām, īstenojot tādu OIK reformu, kas veicinās tautsaimniecības attīstību, informēja LDDK pārstāvji.
    Ašeradens iezīmēja EM līdz šim paveikto OIK sloga mazināšanā, kopš ministra stāšanās amatā. “Pirmkārt, esam turpinājuši un pabeiguši darbu pie valsts atbalsta saskaņošanas ar Eiropas Komisiju (EK), kas diemžēl nebija izdarīts iepriekš un draudēja valstīm ar nopietnām finansiālām sankcijām,” sacīja politiķis.
    Tāpat viņš norādīja, ka ar EK ir saskaņots pārkompensācijas mehānisms, kas ļauj visām atbalstu saņemošajām stacijām noteikt saprātīgu peļņas līmeni. Kapitāla atdeves norma visa perioda laikā ir 9% un mehānisms neparedz peļņu no ES fonda vai valsts subsīdiju naudas, skaidroja ministrs.
    “Treškārt, esam saskaņojuši ar EK atbalsta mehānismu energointensīvajiem ražotājiem, novirzot šim mērķim 3,5 miljonus eiro budžeta līdzekļu. Ceturtkārt, atpērkot nākotnes saistības, esam būtiski samazinājuši atbalstu TEC-1 un TEC-2 stacijām, kas ļāvis sabiedrībai šogad samazināt OIK slogu gandrīz par 28%, ļaujot katru gadu ietaupīt 75 miljonus eiro no valsts budžeta un novirzīt tos veselības aprūpei,” akcentēja Ašeradens.
    Viņš arī skaidroja, ka, lai nodrošinātu atbalstu energointensīviem ražotājiem, OIK sistēma ir diferencēta pēc pieslēguma jaudas, kas ir ļāvis būtiski uzlabot konkurētspēju šai uzņēmumu grupai. Tāpat ir uzsākusi atbilstības izvērtējumu stacijai, kas pieslēgušās ar samazinātu jaudu. Pārbaužu rezultātā pašlaik ir anulēta 21 atļauja saņemt valsts atbalstu, kas ļāvis nākotnē samazināt kopējās OIK izmaksas par 334 miljoniem eiro, pauda politiķis.
    Kā ziņots, LRA pēc tikšanās ar Ašeradenu un viņa risinājumu uzklausīšanas attiecībā uz elektroenerģijas rēķinu samazināšanu nolēma tomēr virzīt parlamentā pieprasījumu par ministra demisiju.
    Jau vēstīts, ka jautājums par iespēju prasīt Ašeradena demisiju aktualizējās saistībā ar elektroenerģijas rēķinu pieaugumu pieaugumu daļai iedzīvotāju OIK sistēmas dēļ.
    Pēc tam EM notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem izdevās rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai, žurnālistiem sacīja Ašeradens.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/06CF34A3-C63E-4D7F-962A-F17C6C53EE6B/

    Ašeradens: Vārtus OIK atļauju neierobežotai izsniegšanai pavēra Kalvīša un Godmaņa valdības noteikumi

    Rīga, 8.marts, LETA. Vārtus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atļauju neierobežotai izsniegšanai pavēra gan Aigara Kalvīša, gan Ivara Godmaņa vadīto valdību pieņemtie noteikumi, šodien debatēs Saeimā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
    Pašlaik parlamentā tiek debatēts par Latvijas Reģionu apvienības iesniegto Ašeradena demisijas pieprasījumu.
    Ašeradens savā uzstāšanās reizē akcentēja, ka OIK ieviešanas vēsturi viņš vērtē kā “fundamentālu, nacionālu, makroekonomisku kļūdu”. Latvijas šajā jomā “ir iekritusi vieglas peļņas tīkotāju lamatās”, norādīja ministrs.
    Politiķis skaidroja, ka OIK sāga sākās 1998.gadā ar dubulto tarifu atbalstu mazajām hidroelektrostacijām. Taču vārtus neierobežotai atļauju un ražošanas jaudu piešķiršanai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā pavēra 2006.gadā Kalvīša valdības pieņemtie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, uzsvēra ministrs.
    Viņš skaidroja, ka 2009.gadā šos vārtus būtiski paplašina un “šo laukumu atver pilnībā vaļā” Godmaņa valdības pēdējās darbības dienās apstiprinātie noteikumi.
    Ašeradens šodien debatēs arī sniedza ieskatu, ko situācijas uzlabošanai ir paveikusi Ekonomikas ministrija (EM).
    Kā ziņots, LRA pēc tikšanās ar Ašeradenu un viņa risinājumu uzklausīšanas attiecībā uz elektroenerģijas rēķinu samazināšanu nolēmusi tomēr virzīt parlamentā pieprasījumu par ministra demisiju.
    Jau vēstīts, ka jautājums par iespēju prasīt Ašeradena demisiju aktualizējās saistībā ar elektroenerģijas rēķinu pieaugumu pieaugumu daļai iedzīvotāju OIK sistēmas dēļ.
    Pēc tam EM notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem izdevās rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai, žurnālistiem sacīja Ašeradens.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED542-3D16-2D47-CB45-93E1DFD3EC41/

    LTRK prasa AS “Latvenergo” virspeļņu novirzīt elektrības rēķinu mazināšanai

    Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padome ceturtdien, 8.martā, nolēma prasīt AS “Latvenergo” virspeļņu jeb 78,9 miljonus eiro, lai mazinātu elektrības rēķinus, tostarp diferenciācijas radītās sekas uzņēmējiem.
    Tāpat būtiski turpināt pilnveidot Ekonomikas ministrijas kontroles un celt kapacitāti, lai izskaustu negodprātīgos obligātās iepirkumu komponentes saņēmējus. “LTRK Padome vienbalsīgi lēma, ka virspeļņu nepieciešams novirzīt elektrības rēķinu mazināšanai, kā arī būtiski “amortizēt” diferenciācijas radītās negatīvās sekas, kur maksājumu apjoms būtiski pieaudzis,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
    LTRK arī aicina Ekonomikas ministriju (EM) un valdību pirms izstrādātā modeļa apstiprināšanas, par virspeļņas pārdali par labu elektrības rēķinu samazināšanai, pārrunāt to ar biedrību, lai izskaustu potenciālos pārpratumus un nesaprašanos.
    Jau iepriekš LTRK aicināja EM nekavējoties uzsākt kontroles un veikt nepieciešamās darbības obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atbalsta saņēmējiem, lai tādējādi pārliecinātos par to godprātību. Tāpat nosūtīta vēstule EM vēstule par aktīvas rīcības nepieciešamību. Biedrība aicina arī virzīt apstiprināšanai Ministru kabineta noteikumus, kas palīdzēs palielināt ministrijas kapacitāti un tiesības kontroļu veikšanai.
    Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk kā 2300 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 13,5 miljardus eiro, turklāt jauno LTRK biedru skaits jau ceturto gadu pēc kārtas pieaug par vidēji 46% gadā.
    LTRK pārstāv savu biedru – uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.
    LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma – vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un daudzu miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) – biedre.
    Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevaldības organizācijām – LTRK ir uzņēmēju balss un atbalsts jau 80.gadu!
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/C65431A7-43BF-4C50-94AA-32486FA9A6E8/

    LDDK: Latvijā ieviestais OIK modelis ir kļūda

    Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē to, ka no Saeimas tribīnes nozares ministrs Arvils Ašeradens ir apstiprinājis, ka Latvijā ieviestais elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) modelis ir kļūda.
    LDDK ieskatā Saeimas lēmums ir apliecinājums problēmas aktualitātei un mandāts šīs problēmas risināšanā aktīvāk iesaistīties arī Ministru prezidentam un citiem ministriem.
    Lai rastu labāko risinājumu visiem elektroenerģijas patērētājiem – gan lielajiem uzņēmumiem, gan lauksaimniekiem, gan arī mājsaimniecībām – nepieciešams visu iesaistīto pušu atbalsts Ekonomikas ministrijai.
    Darba devēji, atbalstot ekonomikas ministra priekšlikumu, aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski izveidot darba grupu, lai sabalansēti un mērķtiecīgi vienotos par stratēģiskām izmaiņām, īstenojot tādu OIK reformu, kas veicinās tautsaimniecības attīstību.
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/1FFAFCD8-52BB-412D-9B8F-918437211EE8/

    Līdz šim EM lēmumu atcelt OIK atļauju pārsūdzējuši trīs uzņēmumi

    Rīga, 9.marts, LETA. Līdz šim brīdim Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumu atcelt atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pārsūdzējuši trīs uzņēmumi, aģentūru LETA informēja EM pārstāvji.
    Patlaban Administratīvajā rajona tiesā EM pieņemtos lēmumus atcelt atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pārsūdzējusi SIA “Elektro rīdzene” Cēsu novadā, SIA “Energo Fortis” Līvānu novadā un SIA “E-Strenči” Strenču novadā.
    Šiem uzņēmumiem atļaujas atceltas pērn decembrī.
    Kā ziņots, līdz šim EM ir atcēlusi atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.
    2017.gada decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām – SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā, SIA “Energo Fortis” Līvānu novadā un SIA “E Strenči” Strenču novadā.
    Savukārt šogad atļaujas atceltas elektrostacijām SIA “Madonas Eko” Madonas novadā, SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” Alūksnes novadā, SIA “Evokem” Līvānu novadā, SIA “M Parks” Amatas novadā, SIA “Eco Latvis” Tukuma novadā, SIA “Baltekogen” trim elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA “Tektus” Amatas novadā, SIA “Digne” Vecumnieku novadā, SIA “Atauga-G” Olaines novadā, SIA “Krustpils AER” Krustpils novadā, SIA “Pellets Energy” Talsu novadā, SIA “E Seda” stacijai Strenču novadā, SIA “Rīgas enerģija” Rīgā, SIA “AM Energy solution” Vecumnieku novadā, SIA “Briedis būve” Saldus novadā un SIA “Barkavas enerģija” vienai elektrostacijai Madonas novadā.
    Iepriekš arī vēstīts, ka pārsūdzēt ministrijas lēmumu plāno “Rīgas enerģija”.
    Pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, 2017.gada oktobrī Ekonomikas ministrija sāka pārbaudes 40 atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijās.
    Savukārt, lai uzlabotu AER koģenerācijas elektrostaciju kontroles efektivitāti nākotnē, martā izskatīšanai valdībā iesniegti grozījumi normatīvajos aktos, kas ļaus šogad veikt vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu. Tāpat šogad vēl plānots veikt neatkarīgu ministrijas līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E6BF77A7-724B-4B67-92A3-860299B504D8/

    7.3.2018. dienas vidū ap 50 cilvēku bija pulcējušies pie Ekonomikas ministrijas, lai protestētu pret OIK afēru. Iespējams, ka būs kāds TV sižets-notikuma vietā tika manīts Pirmais Baltijas kanāls.


















    If you have found a spelling error, please, notify us by selecting that text and pressing Ctrl+Enter.