FOTO&VIDEO: Ap 500 cilvēku protestē pret nedemokrātisko ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā. No mazākumtautību pārstāvju maksātiem nodokļiem valstij būtu jāfinansē arī mazākumtautību kultūra un arī valoda! Protesta akcijas pret izglītību tikai latviešu valodā organizatori gandarīti par cilvēku aktivitāti un nākamo mītiņu sola tuvākā mēneša laikā

    0
    1367

    Rīga, 23.okt., LETA. Ap 500 cilvēku protestā pie Izglītības un zinātnes ministrijas iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā, novēroja aģentūra LETA.
    Neskatoties uz to, ka šodien sācies skolēnu brīvlaiks, uz protesta akciju, ko organizē virkne prokrievisko organizāciju, sanākuši pārsvarā vidēja un vecāka gada gājuma cilvēki.
    Uz akciju atnākuši arī Eiropas Parlamenta deputāti Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins (S). Tāpat protestā piedalās redzamākie prokrievisko organizāciju biedri.
    Protestā skaļruņos tiek atskaņota vēl uz 2004.gada reformu sagatavotā dziesma par “Melno Kārli”. Klātesošajiem līdzi ir daudz plakātu, kuros izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) tiek aicināts “Nepieskarties sarkanajai līnijai”. Tāpat plakātos Šadurskim tiek draudēts ar karjeras galu, kā arī teikts, ka reforma ir muļķības. Kāda kundze tur rokās plakātu krievu valodā – “Gribu mācīties krievu valodā”.
    Plakāti liecina arī par reģionu pārstāvniecību pasākumā – pie IZM atbalstu krievu skolām pauž arī Rēzeknes un Daugavpils pārstāvji.
    Protestējošie tāpat izmanto pirms 13 gadiem izveidoto saukli “Rokas nost no krievu skolām” krievu valodā.
    Uzrunās klātesošajiem protesta organizētāji uzsvēra, ka “viņi ir Latvija, viņi maksā nodokļus un viņi grib, lai valstī tiktu nodrošināta izglītība krievu valodā”. Protestētāji arī nolēmuši iesniegt portālā “Manabalss.lv” iniciatīvu par šo jautājumu.
    Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji aicināja protesta organizatorus uz sarunu ministrijā. Tomēr, kā žurnālistiem skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, akcijas pārstāvji atteikušies tikties ar ministrijas pārstāvjiem. IZM tāpat neesot saņēmusi nekādu rakstisku informāciju par šodien notiekošo protesta akciju, kā arī tās iemesliem.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/519D3987-F77A-4C0B-9BD0-2700BC48B911/

    VIDEO: Protesta akcijas pret izglītību tikai latviešu valodā organizatori gandarīti par cilvēku aktivitāti un nākamo mītiņu sola tuvākā mēneša laikā

    Rīga, 23.okt., LETA. Protesta akcija pret izglītību tikai latviešu valodā vidusskolā dalībnieku skaits vairākkārt pārsniedzis gaidīto, aģentūrai LETA atzina Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
    Viņš pauda, ka uz mītiņu bija sanākuši vairāk nekā 800 cilvēku, kas ir krietni vairāk par gaidītajiem 200 cilvēkiem. Viņaprāt, šāds apmeklējums liecina par cilvēku bažām saistībā ar iecerēto reformu.
    Lai gan šodien protesta organizatori atteicās pieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju aicinājumu uz sarunu, Mitrofanovs sacīja, ka turpmāk tik un tā tiek sagaidīts konstruktīvs dialogs ar IZM, lai “līdz varai aiznestu prasības un viedokļus par šo jautājumu”.
    Jautāts par to, kāpēc, viņaprāt, uz protesta akciju nākuši pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, nevis vecāko klašu skolēni, uz kuriem reforma attiecas vistiešāk, Mitrofanovs norādīja, ka protesta akcijā neesot bijuši arī skolu direktori. “Viņi ir neaizsargāti,” atzina Mitrofanovs, vienlaikus uzsverot, ka Latvijas likumdošana paredz, ka atbildību par saviem bērniem nes viņu vecāki, līdz ar to vecāku un vecvecāku dalība pasākumā bijusi tikai likumsakarīga.
    Tuvākā mēneša laikā gaidāma kārtējā protesta akcija, pastāstīja Mitrofanovs. Idejas pretinieki cer sagaidīt, ka Zaļo un zemnieku savienība, kā arī partija “Vienotība” ‘beigs pakļauties mazākās koalīcijas partijas iegribām”. “Tas ir kauns,” atzina Mitrofanovs.
    Kā ziņots, šodien vairāki simti cilvēku protestā pie IZM ēkas iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā. Neskatoties uz to, ka šodien sācies skolēnu brīvlaiks, uz protesta akciju, ko organizēja virkne prokrievisko organizāciju, sanākuši pārsvarā vidēja un vecāka gada gājuma cilvēki.
    Uz akciju bija atnākuši arī Eiropas Parlamenta deputāti Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins (S). Tāpat protestā piedalījās redzamākie prokrievisko organizāciju biedri.
    Protestā skaļruņos tika atskaņota vēl uz 2004.gada reformu sagatavotā dziesma par “Melno Kārli”. Klātesošajiem līdzi bija daudz plakātu, kuros izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) tiek aicināts “Nepieskarties sarkanajai līnijai”. Tāpat plakātos Šadurskim tiek draudēts ar karjeras galu, kā arī teikts, ka reforma ir muļķības. Kāda kundze tur rokās plakātu krievu valodā – “Gribu mācīties krievu valodā”.
    VIDEO: https://youtu.be/XAafY3rDLSo
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4AB0B046-8CD1-423B-B228-657255D030A2/

    Vējonis: Uz latviešu valodu izglītībā jāpāriet pakāpeniski; līdz šim tam trūcis politiskās gribas

    Rīga, 24.okt., LETA. Valsts prezidents Raimonds Vējonis pamatā atbalsta ieceri pāriet uz izglītību tikai valsts valodā, taču uzsver, ka tam ir jānotiek pakāpeniski.
    Kā Latvijas Radio izteicās Vējonis, ja šādu reformu “ieviestu tūlīt”, varētu būt problēmas ar mazākumtautību skolu skolotāju sagatavošanu, lai tie spētu mācīt labā latviešu valodā.
    Kopumā prezidents uzskata, ka uz izglītību tikai valsts valodā ir jāiet, “jo pie mums Latvijā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda”.
    Prezidenta vērtējumā, līdz šim ir pietrūkusi politiskā griba pārmaiņas izdarīt līdz galam.
    Vērtējot pirmo protestu pret iecerēto reformu, Vējonim radies iespaids, ka tas nebija vērsts pret pašu reformu, bet gan tam vairāk bijuši redzami politiski mērķi.
    Savukārt jautājumā par nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem Vējonis domas nav mainījis un uzskata, ka nepilsonības institūts ir padomju laiku palieka, kas kaut kādā brīdī ir jāpārtrauc. Bērnam ir jāpiešķir kādas valsts pilsonība un nedrīkst piešķirt nepilsoņa statusu, kas bija iecerēts kā pārejas laika risinājums, uzskata politiķis.
    Vējonis šajā Saeimā ieceri virzīt vairs necer, bet pēc parlamenta vēlēšanām varētu būt gaidāms “dublis Nr.2”. Savukārt attiecībā uz vecāka gadagājuma nepilsoņiem sistēmu nav plānots mainīt un viss ir viņu pašu rokās.
    Vējonis atkārtoti apgalvoja, ka piedāvājums pārtraukt piešķirt nepilsoņu statusu bērniem nekādi nav saistīts ar viņa attiecībām ar partiju “Saskaņa”.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B4F5D307-3DF6-4AAC-8AFD-35DE94329511/

    Kučinskis: Pirms Šadurska ziņojuma pāragri diskutēt saistībā ar plāniem par izglītību valsts valodā

    Rīga, 23.okt., LETA. Pirms izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) gaidāmā informatīvā ziņojuma ir pāragri sākt diskusijas saistībā plāniem veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, šodien pēc koalīcija padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
    Pēc šī ziņojuma sagatavošanas par to arī varētu notikt diskusijas, norādīja premjers.
    Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pauda pārliecību, ka lielākā daļa sabiedrības šajā jautājumā izprot situāciju. Viņš norādīja, ka ir saņēmis jautājumus par risinājumu no tiem cilvēkiem, kas ir sūtījuši bērnu skolās ar krievu valodas apmācību, bet vēlāk saskārušies ar problēmām mācīties augstskolās.
    Bērziņš uzskata, ka protestos pret šo jautājumu piedalās politiski aktīvi cilvēki. Viņaprāt, tā ir politiska niša, ko daži cenšas izmantot, iespējams, sniedzot arī nepatiesu informāciju kādai sabiedrības daļai.
    Savukārt partija “Vienotība” uzskata, ka Šadurska jau iepriekš virzītais piedāvājums veicina gan sabiedrības integrāciju, gan uzlabo izglītības kvalitāti, norādīja politiskā spēka priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
    Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ap 500 cilvēku protestā pie Izglītības un zinātnes ministrijas šodien iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā.
    6.oktobrī Šadurskis paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
    Īsi pirms tam VL-TB/LNNK paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.
    Pēc šo jautājumu apspriešanas koalīcijas sēdē Ministru prezidents norādīja, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C90F3-3708-3BE5-3EFE-64C78FF8901A/

    Šadurskis: Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei

    Rīga, 23.okt., LETA. Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, šādi izglītības krievu valodā iecerētās reformas šorīt LTV “Rīta panorāmā” skaidroja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
    Protestētājus pret plānotajām reformām Šadurskis nodēvēja par politiskajiem spēkiem, kuriem ir interese turēt maksimāli daudz jauniešus ar vājām latviešu valodas zināšanām, kas dzīvo Krievijas propagandas telpā.
    Pēc politiķa domām, nekādu neskaidrību par gaidāmajām reformām vairs neesot. Pilnīgi visiem pedagogiem jau pašlaik ir jāzina valsts valoda augstākajā līmenī, bet, ja tā nav, tad atbildīga esot attiecīgā pašvaldība. Pedagogiem esot bijušas visas iespējas vairāk nekā 15 gadu garumā apgūt valsts valodu. Arī mācību programmas jau esot gatavas – tās tikai jāpaņem no latviešu plūsmas.
    Uz jautājumu, vai reformu rezultātā nekritīsies krievvalodīgo bērnu izglītības kvalitāte, Šadurskis pēc būtības neatbildēja, bet tā vietā retoriski paziņoja, vai tiešām šādu izteikumu autori uzskatot, ka krievi ir dumjāki par citām tautām un nevar iemācīties kādu valodu.
    Kā ziņots, šodien pie Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas notiks protesta akcija, kurā tā dēvētie krievu skolu aizstāvji iestāsies pret ieceri pāriet uz izglītību latviešu valodā, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.
    Virkne prokrievisko organizāciju ar atklātu vēstuli vērsušās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot neapmierinātību ar viņa atbalstu idejai par pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās.
    “Īpašu neizpratni mums izraisa pēkšņais lēmums pielikt punktu šim trauslajam mieram, pakļauties Nacionālās apvienības radikāļu šantāžai un atbalstīt vienu no haotiskām reformām, ko regulāri izvirza izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Viņš sacenšas populismā ar Nacionālo apvienību, mēģinot dabūt cauri lēmumu par visas apmācības mazākumtautību skolās pārvešanu vienīgi latviešu valodā. Diemžēl šī destruktīvā ideja Jūsu [Kučinska] piekrišanas dēļ kļuva par valdības dienaskārtības sastāvdaļu,” vēstulē raksta idejas oponenti.
    Viņuprāt, pārejas tikai uz latviešu valodu gadījumā mazākumtautību skolām tiks nodarīts nelabojams kaitējums – skolēniem būs vēl sarežģītāk apgūt mācību vielu un sekmes vēl vairāk pasliktināsies salīdzinājumā ar latviešu skolām, kur apmācība joprojām tiek organizēta vienīgi dzimtajā valodā.
    Krievu skolu aizstāvji vēstulē savu argumentāciju izvēlējušies pamatot, atgādinot par nesen Ukrainā īstenotu līdzīgu reformu par mācību valodu izglītības iestādēs. “Tikai viena Eiropas valsts pašlaik iznīcina mazākumtautību izglītību. Tā ir vardarbības un ekonomiskās krīzes pārņemtā Ukraina. Latvijā šādas krīzes un pretstatījuma sabiedrībā nav,” rakstīts vēstulē Kučinskim.
    Premjeram tiek prasīts uzdot valdībai papildināt normatīvos aktus ar noteikumiem par garantētām iespējām izmantot krievu un citas mazākumvalodas mācību gaitā vispārizglītojošos priekšmetos.
    Rīgas domē aģentūrai LETA apstiprināja, ka mītiņu pirmdien plkst.12 Vaļņu un Smilšu ielas krustojumā pieteikusi kāda privātpersona.
    Savukārt mītiņa pieteicējs Degi Karajevs aģentūrai LETA norādīja, ka galvenais mītiņa iemesls ir Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 11.oktobra izteikums, kurā pausts, ka laika gaitā izglītība skolās būtu jānodrošina tikai un vienīgi latviešu valodā.
    Karajevs norādījis, ka protesta akcijā piedalīsies aptuveni 100 cilvēku.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3FE50564-BFCB-4960-AD45-7DA54A446582/

    Informācija par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas

    Virsmērķis:

    Latviešu valoda un kultūra reizē ir Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Pārmaiņu mērķis ir stiprināt valsts valodas lomu Latvijā, nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.

    Mērķis:

    Nodrošināt ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi.

    Vēstījumi:

    •Latviešu valoda un kultūrtelpa veido nacionālās identitātes pamatu, tā stiprina piederību nācijai un Latvijas valstij. Tāpēc latviešu valodas stiprināšana ir Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritāte.
    •Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi priekšlikumus pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā, vienlaikus nodrošinot mazākumtautību valodas un kultūras saglabāšanu.
    •Plānota mācību satura pilnveide valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā, kas paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī to konkurētspēju darba tirgū.
    •2004.gadā ieviestais bilingvālās izglītības sistēmas modelis, kas noteica pāreju uz mācību procesu daļēji latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās, bija plānots kā pārejas posms.
    •Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību skolēnu. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu.
    •Jaunajam mācību saturam un pieejai jānostiprina skolēnu valodas zināšanas, lai pārliecinātos, ka jaunieši ir ieguvuši nepieciešamās prasmes izglītības turpināšanai. No 2019./2020.mācību gada 9. klases valsts pārbaudījumi un no 2020./2021.mācību gada 12. klases centralizētie eksāmeni būs jākārto latviešu valodā.
    •Pedagogiem tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts, lai sagatavotos gan jaunā izglītības satura īstenošanai, gan turpinātu pilnveidot latviešu valodas prasmes profesionālo amata pienākumu veikšanai.
    •Līdz 2017.gada 8.novembrim IZM sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, lai nodrošinātu atbilstošu normatīvo regulējumu.

    Pārmaiņu ieviešanas soļi:

    •Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. mācību gadā tiks uzsākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;
    •12. klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;
    •9. klases valsts pārbaudījuma darbi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;
    •No 2019./2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno izglītības standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;
    •No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

    Informācijai:

    Pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” dati liecina, ka 39% Latvijas mazākumtautību jaunieši prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi, tomēr 22% atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji.
    Pētījuma dati tāpat liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (apmēram 70 %) uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk – bērnudārzā un sākumskolā.
    Ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kas izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā. 2013./2014.mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76% mazākumtautību izglītojamo, savukārt 2016./2017.mācību gadā jau 92%.
    Profesionālā un augstākā izglītība jau šobrīd tiek nodrošināta valsts valodā.
    IZM priekšlikumu par centralizēto eksāmenu kārtošanu tikai valsts valodā atbalstīja Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos. To, ka bilingvālās izglītības sistēmai ir jāmainās, lai virzītos uz homogēnāku sabiedrību, atzīst eksperti un arī Tiesībsarga birojs. 2017. gada 8. augustā Ministru Kabinets pieņēma MK noteikumus Nr.335 “Par centralizēto eksāmenu norises kārtību” un grozījumus MK noteikumos Nr.1510 “Valsts pārbaudījumu norises kārtība”, kas paredz valsts pārbaudījumu un centralizēto eksāmenu kārtošanu valsts valodā 9. un 12. klasē.
    Latviešu valodas aģentūra kopš 1996. gada nodrošina latviešu valodas prasmes pilnveides kursus profesionālo pienākumu veikšanai pedagogiem mazākumtautību skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Kopš 2015.gada kursu piedāvājums ir pilnveidots.
    IZM atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/7D23240E-AA1B-4845-A7EF-770612778266/

    Protestējošie pensijas vecuma skolēni

    Ap 500 cilvēku protestā pie Izglītības un zinātnes ministrijas iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā, novēroja aģentūra LETA. Neskatoties uz to, ka šodien sācies skolēnu brīvlaiks, uz protesta akciju, ko organizē virkne prokrievisko organizāciju, sanākuši pārsvarā vidēja un vecāka gada gājuma cilvēki. Uz akciju atnākuši arī Eiropas Parlamenta deputāti Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins (S). Klātesošajiem līdzi ir daudz plakātu, kuros izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) tiek aicināts “Nepieskarties sarkanajai līnijai”. Tāpat plakātos Šadurskim tiek draudēts ar karjeras galu, kā arī teikts, ka reforma ir muļķības. Protestējošie tāpat izmanto pirms 13 gadiem izveidoto saukli “Rokas nost no krievu skolām” krievu valodā. Tvitera lietotāji vērš uzmanību, ka protestētāju vidū ir tik aizdomīgi maz skolēnu, kurus vistiešāk skartu iecerētās izmaiņas.

    Tvitera lietotāja Inta neuzskata, ka minētās izmaiņas būtu negaidītas.
    Poksis
    @PoksisInta
    @originalLNO …”Pēkšņā reforma”??? 20+gadus joprojām ”negaidīta” izglītība valsts valodā???
    Mon Oct 23 08:46:38 +0000 2017

    Juris Zarinskis ironizē par attaisnojumiem, nespējot iemācīties valsts valodu.
    Juris Zarinskis
    @J_Zarinsky
    @lsmlv @IZM_gov_lv 26 gadi ir acumirklis, ja runā par valodas apgūšanu!Tur labi ja 300 vārdus var iemācīties.
    Mon Oct 23 09:33:39 +0000 2017

    Laikraksta “Jūrmalas Vārds” redaktors Jānis Vilnītis vērojis piketa dalībnieku vidējo vecumu.
    Cunami
    @9Vilnis
    Spriežot pēc sejām, pret mācībām tikai latviešu valodā ir senili ļautiņi. Jauniešus nemaz tā nemana.
    Mon Oct 23 09:14:57 +0000 2017

    Tvitera lietotāja Dzintra Simpson secina, kuru sabiedrības grupu visvairāk satrauc ministrijas iecere.
    Dzintra Simpson
    @DzSimpson
    Labs. Kundzītes virs 50 pašas vēlas vēl mācīties krieviski un neļaut saviem mazbērniem integrēties un uztvert Latvi… twitter.com/i/web/status/9…
    Mon Oct 23 09:33:34 +0000 2017

    Arī kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) ārštata padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņš Kaprāns vērsis uzmanību protestējošajiem.
    Mārtiņš Kaprāns
    @Mkaprans
    Pamatā uz piketu sanākuši onkuļi un tantes, kuri (nevis skolēni) arī jūtas visapdraudētākie delfi.lv/a/49366213
    Mon Oct 23 09:47:49 +0000 2017

    Skolēnu trūkumu piketētāju vidū pamanījis arī tvitera lietotājs Arnold.
    Arnold
    @trololo_lv
    @pr_info @ltvzinas @IZM_gov_lv penzijas vecuma skolēniem…
    Mon Oct 23 09:47:44 +0000 2017

    Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (V) piketa attēlos meklē skolēnus.
    Olafs Pulks
    @Olafs_Pulks
    Šie jau taču sen, kā skolu beiguši… twitter.com/janiszvers/sta…
    Mon Oct 23 09:58:30 +0000 2017
    Olafs Pulks
    @Olafs_Pulks
    Kurš no viņiem vēl ir skolnieks? twitter.com/janiszvers/sta…
    Mon Oct 23 10:04:06 +0000 2017

    Tvitera lietotājs Pēteris Pabērzs ironizē par notiekošo.
    Peteris Paberzs
    @avangards
    @Prusis Tie visi ir jaunieši, bet gaidāmās pārmaiņas viņiem radījušas tik lielu stresu, ka sejas priekšlaicīgi sakr… twitter.com/i/web/status/9…
    Mon Oct 23 10:04:31 +0000 2017

    Skaidrojumu radis radio SWH ziņu redaktors Jānis Tereško.
    Jānis Tereško
    @JanisTeresko
    No Rēzeknes tādi gados un garā jauni skolēni sabraukuši. Laikam uz kādu piketu par mūža izglītību Latvijā https://t.co/LxAH4frSuK
    Mon Oct 23 09:27:57 +0000 2017

    Žurnālists Edgars Raginskis pieņem, ka šī piketa dalībniekus nemaz neinteresē skolu un skolēnu nostāja šajā jautājumā.
    Edgars Raginskis
    @koleegjis
    @JanisTeresko Tas, ka skolas un skolēni pāreju uz mācībām latviski atbalsta, šos audzēkņus nez vai interesē…
    Mon Oct 23 09:29:48 +0000 2017
    …Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/87830193-b0d2-4250-92fb-6316b2238d73