FOTO&VIDEO: Rīgā vairāk nekā 1000 cilvēku dodas protesta gājienā pret izglītību tikai valsts valodā. Šadurskaprāt, aicinājums nodrošināt krievu skolu autonomiju esot absolūti antikonstitucionāls

    0
    1594

    Protestētāji pie Ministru kabineta pieprasa krievu skolu autonomiju

    Rīga, 16.nov., LETA. Latvijā ir jānodrošina krievu skolu autonomija, šādu viedokli šovakar pauda pie Ministru kabineta sanākušie piketētāji, kuri iebilst pret ieceri ieviest izglītību tikai valsts valodā, novēroja aģentūra LETA.
    Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs klātesošajiem sacīja, ka pirms kāda laika sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” tikusi iesniegta iniciatīva par krievu skolu autonomiju, taču tā portālā neesot publicēta. Iniciatīvas mērķis bijis panākt, ka mazākumtautību izglītība tiek nodalīta no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošajām jomām, jo “ministrija ar to netiek galā”.
    Vēstulē Ministru kabinetam uzsvērts, ka, sākot ar 1996.gadu, valdošie politiķi, kurus pēc aktīvistu domāt ievēlēja “gandrīz tikai ar latviešu vairākuma balsīm”, vairākkārtīgi mēģinājuši likvidēt mazākumtautību izglītību, pilnīgi nomainot mācību valodu krievu un citās mazākumtautību skolās. “Pateicoties krievu kopienas pretestībai, šie mēģinājumi vēl neguva panākumus. Mazākumtautību skolas turpina strādāt. Krievu valodā joprojām māca apmēram pusi skolas mācību priekšmetu Latvijas krievu skolās,” teikts vēstulē.
    Idejas autori uzsvēra, ka šogad valdošās partijas “atsāka uzbrukumu krievu izglītībai, nosakot mērķi pārvērst visu izglītības procesu krievu skolās uz latviešu valodu trīs gadu laikā”.
    “Apstākļos, kad valdošie politiķi un izpildvara – IZM – nevar un negrib aizstāvēt Latvijas krievu vēlētāju un nodokļu maksātāju intereses, mēs pieprasām izveidot atsevišķu institūciju – Latvijas Krievu skolu autonomiju,” pausts vēstulē valdībai.
    Mitrofanovs pauda pārliecību, ka, nošķirot mazākumtautību izglītību, tā tiktu pārvaldīta labāk un tiktu ievērotas sabiedrības intereses.
    Prasībā Ministru kabinetam tiek rosināts veidot atsevišķu institūciju – Latvijas Krievu skolu autonomiju. Tai būtu jāpiešķir 27%-37% no piešķirtā IZM budžeta, kā arī jāpārņem visas IZM funkcijas, kas attiecas uz krievu skolām Latvijā, kā arī citām mazākumtautību skolām, kuras to vēlētos. Krievu skolu autonomija darbotos, pamatojoties uz speciālu Mazākumtautību izglītības likumu. Autonomijas administrācija un eksperti būtu ieceļami konkursa kārtībā, savukārt konkursa rezultāti būtu jānovērtē Pilnvaroto padomei, kuru veidotu mazākumtautību sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī politiķi, par kuriem balso mazākumtautību izcelsmes pilsoņi.
    Krievu skolu autonomijai būtu jāizstrādā un jāīsteno mācību programmas un modeļu, kas paredz izglītības apgūšanu pārsvarā dzimtajā valodā. “Mēs uzdodam Saeimai un Ministru kabinetam izstrādāt Mazākumtautību izglītības likumu, kā arī attiecīgus aktus par nodokļu ieņēmumu, citu ieņēmumu un subsīdiju pārdali no IZM Latvijas Krievu skolu autonomijas labā,” pieprasīts vēstulē valdībai.
    Šādu iniciatīvu aktīvisti plāno iesniegt Ministru kabinetā.
    Kā ziņots, protestā pret pāreju uz izglītību tikai valsts valodā šovakar Rīgā, pie valdības ēkas, pulcējās vairāk nekā 1000 cilvēku. Pirms tam piketētāji devās gājienā no IZM gar Bastejkalnu pa Raiņa bulvāri un Brīvības bulvāri.
    Uzrunājot atnākušos, protesta organizatori pauda, ka IZM par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā nav diskutējusi ar partneriem un ieinteresētajām pusēm.
    Līdzīgi kā pagājušajā protestā, arī šoreiz uz akciju bija sanākuši daudzi vecāka gadagājuma cilvēki. Skolas vecuma jauniešu īpatsvars protestētāju vidū aizvien bija niecīgs.
    Kā ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
    Īsi pirms tam nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E98CAD5C-92D3-4B97-9B3F-DC88376F5167/ ; video: https://www.facebook.com/mixnews/videos/1841810839179815/?notif_id=1510736704083915&notif_t=live_video un https://www.facebook.com/mixnews/videos/1841822719178627/?notif_id=1510841722088709&notif_t=live_video

    VIDEO: Vairāk nekā 1000 cilvēku dodas protesta gājienā pret izglītību tikai valsts valodā

    Rīga, 16.nov., LETA. Šopēcpusdien vairāk nekā 1000 cilvēku devās gājienā pa Rīgas centra ielām, lai protestētu pret pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, novēroja aģentūra LETA.
    Gājiens sākās pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kur protesta dalībnieki uzstāja uz mazākumtautības izglītības saglabāšanu. Tāpat kā oktobrī notikušajā protesta akcijā arī šoreiz protesta dalībniekiem līdzi ir plakāti, kas pauž neapmierinātību ar ieceri pāriet uz valsts valodu izglītībā.
    Uzrunājot atnākušos, protesta organizatori pauda, ka Izglītības un zinātnes ministrija par šādu ieceri nav diskutējusi ar partneriem un ieinteresētajām pusēm.
    Līdzīgi kā pagājušajā protestā, arī šoreiz uz akciju sanākuši daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, tomēr viņu vidū ir vairāk vidēja vecuma cilvēku. Skolas vecuma jauniešu īpatsvars protestētāju vidū aizvien ir niecīgs.
    Protestētāji caur Bastejkalnu devās uz Raiņa bulvāri, bet pēc tam pa Brīvības bulvāri sasniedza Ministru kabinetu, kur turpināja piketēt.
    Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs pauda aplēses, ka akcijā piedalās ap 5000 cilvēku. Pēc viņa teiktā, šāds rezultāts sasniegts, pateicoties sociālajiem tīkliem, jo informācija beidzot sākusi izplatīties. Viņš uzsvēra, ka protesta organizatoriem ir grūti izplatīt informāciju, tāpēc pamatā tiek likti lietā sociālie tīkli. Mitrofanovs uzskata, ka, ja IZM un valdība neatteiksies no ieceres par vienotu mācību valodu, tad nākamreiz protestēt izies vēl vairāk cilvēku.
    kā novēroja LETA, ap plkst.17 protestētāji bija aizņēmuši visu Brīvības bulvāra daļu iepretim Ministru kabineta ēkai. Kā solīts, klātesošie līdzi paņēmuši lukturīšus.
    Kā ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
    Īsi pirms tam nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.
    Tiešraide no pasākuma vietas šeit|: https://www.facebook.com/mixnews/videos/1841822719178627/ un https://youtu.be/hBK6QktWPXo
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/75ED7C61-F169-4D13-9C14-E9C657B35B77/ un http://lat.vesti.lv/news/28640

    Mitrofanovs: Ušakovam kaut kā jāreaģē uz protesta akcijām pret ieceri pāriet uz izglītību tikai valsts valodā

    Rīga, 16.nov., LETA. Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) kaut kā jāreaģē uz protesta akcijām pret ieceri pāriet uz izglītību tikai valsts valodā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
    Mitrofanovs atzina, ka šodien pēcpusdienā gaidāmajā protesta akcijā nepiedalīsies Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Tatjana Ždanoka (LKS) un Andrejs Mamikins (S), kuri iepriekšējā akcijā aktīvi pauda atbalstu protestējošajiem – viņi nebūs klāt EP plenārsēdes dēļ. Taču protesta akcijas organizatori sagaida, ka uz pasākumu ieradīsies Saeimas un Rīgas domes deputāti.
    “Iespējams, pienāks Saeimas un pašvaldības deputāti – mēs visus aicinām un nevienu nepadzīsim, ja viņi vēlēsies uzstāties. Ja atnāks pilsētas mērs, mēs arī būsim priecīgi,” teica Mitrofanovs, piebilstot, ka pagaidām Ušakovs neesot izrādījis interesi apmeklēt kādu no protesta akcijām.
    “Ušakovs saglabā pilnīgu klusumu saistībā ar protestiem. Ja viņš mainīs savu taktiku un attieksmi un sagribēs aktīvi pievienoties, mēs būsim priecīgi. Faktiski Ušakovs ir tas cilvēks, par ko nobalsoja absolūtais vairākums krievu vēlētāju. Skaidrs, ka no viņa ir jānāk kādai reakcijai,” uzsvēra LKS pārstāvis.
    Kā ziņots, šodien plkst.16.20 pie Izglītības un zinātnes ministrijas sāksies kārtējā protesta akcija pret ieceri pāriet uz izglītību tikai valsts valodā. Protesta akcija notiks gājiena veidā. Plkst.16.20 gājiens sāksies no Izglītības un zinātnes ministrijas līdz valdības ēkai, piestājot arī pie Francijas un Vācijas vēstniecībām. No plkst.16.45 protesta akcija turpināsies pie Ministru kabineta. Organizatori šo akciju nodēvējuši “Gaismas stars pret tumsu”, jo gājiena laikā paredzēts izmantot lukturus, telefonus un citas gaismu radošas ierīces.
    Arī oktobra beigās tika rīkota līdzīga protesta akcija. Toreiz virkne prokrievisko organizāciju ar atklātu vēstuli vērsās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot neapmierinātību ar viņa atbalstu idejai par pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās. Piemēram, toreiz vēstuli parakstīja LKS, tā dēvētais krievu skolu aizstāvju štābs un citas.
    Kā ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
    Īsi pirms tam nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/48B1845C-4724-491C-915C-98C0FD9B3934/

    Šadurskis: Aicinājums nodrošināt krievu skolu autonomiju ir absolūti antikonstitucionāls

    Rīga, 17.nov., LETA. Mācību valsts valodā pretinieku priekšlikums nodrošināt krievu skolu autonomiju ir absolūti antikonstitucionāls, pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
    Ministrs aģentūrai LETA pauda, ka vakar notikusī protesta akcija ir tikai politiski motivēta. “Man šķiet, ka šī politiskā protesta akcija valsts svētku priekšvakarā ļoti skaidri parāda, kādi patiesībā ir protestētāju mērķi, un izglītība ir tikai iegansts, lai cīnītos par tīri politiskiem, Krievijas propagandas iedvesmotiem mērķiem,” teica politiķis.
    Šadurskis aicināja visus lasīt mūsu valsts Satversmi, īpaši preambulu. “Visi mēģinājumi izveidot šeit kādu analogu Doņeckas Tautas Republikai, domāju, ir pilnīgi lieki,” uzsvēra politiķis.
    “Piedāvājums [par krievu skolu autonomiju] ir absolūti antikonstitucionāls – tur nav, ko izskatīt. Tas ir kaut kas līdzīgs, manuprāt, kā mums kādreiz bija aģitācija par referendumu par otru valsts valodu,” vērtēja Šadurskis.
    Šadurskis attiecās komentēt, vai par šādu protestētāju piedāvājumu viņš varētu vērsties drošības iestādēs. “Droši vien, ka manas sarunas ar drošības iestādēm lai paliek sarunu biedru starpā. Negribētu to padziļināti komentēt. Bet jebkurā gadījumā, protams, ka mēs ar visiem, kas ir procesā tā vai citādi iesaistīti, diskutējam un analizējam situāciju,” teica ministrs.
    Kā ziņots, Latvijā ir jānodrošina krievu skolu autonomija, šādu viedokli ceturtdienas pievakarē pie Ministru kabineta sanākušie piketētāji, kuri iebilst pret ieceri ieviest izglītību tikai valsts valodā, novēroja aģentūra LETA.
    Idejas autori pauda redzējumu, ka šogad valdošās partijas “atsāka uzbrukumu krievu izglītībai, nosakot mērķi pārvērst visu izglītības procesu krievu skolās uz latviešu valodu trīs gadu laikā”.
    “Apstākļos, kad valdošie politiķi un izpildvara – IZM – nevar un negrib aizstāvēt Latvijas krievu vēlētāju un nodokļu maksātāju intereses, mēs pieprasām izveidot atsevišķu institūciju – Latvijas Krievu skolu autonomiju,” teikts valdībai sagatavotajā vēstulē. Tās autori uzskata, ka šai Latvijas Krievu skolu autonomijai būtu jāpiešķir 27%-37% no piešķirtā IZM budžeta, kā arī jāpārņem visas IZM funkcijas, kas attiecas uz krievu skolām Latvijā, kā arī citām mazākumtautību skolām, kuras to vēlētos. Krievu skolu autonomija darbotos, pamatojoties uz speciālu Mazākumtautību izglītības likumu. Autonomijas administrācija un eksperti būtu ieceļami konkursa kārtībā, savukārt konkursa rezultāti būtu jānovērtē Pilnvaroto padomei, kuru veidotu mazākumtautību sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī politiķi, par kuriem balso mazākumtautību izcelsmes pilsoņi.
    Pēc vēstules autoru domām, Krievu skolu autonomijai būtu jāizstrādā un jāīsteno mācību programmas un modeļu, kas paredz izglītības apgūšanu pārsvarā dzimtajā valodā. “Mēs uzdodam Saeimai un Ministru kabinetam izstrādāt Mazākumtautību izglītības likumu, kā arī attiecīgus aktus par nodokļu ieņēmumu, citu ieņēmumu un subsīdiju pārdali no IZM Latvijas Krievu skolu autonomijas labā,” teikts vēstulē valdībai.
    Tāpat ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
    Īsi pirms tam nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/70B6D39F-C815-450A-A504-57F6F6873C21/

    LIZDA eksperte: Krievu skolās trūkst latviešu valodas skolotāju

    Rīga, 17.nov., LETA. Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte Irina Avdejeva.
    “Krievu skolās, tāpat kā latviešu skolās, šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju. Piemēram, Rīgā septembra sākumā bija vairāk nekā 40 neaizpildītas vakances uz latviešu valodas skolotāja vietu, jo alga nav konkurētspējīga, bet darbs ir diezgan grūts un atbildīgs,” norādīja Avdejeva.
    Pedagogu trūkums nav vienīgā problēma. Kā noskaidroja aģentūra LETA, mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas. Turklāt tādas nav nevienā mācību priekšmetā.
    “Mācību priekšmeta programma tiek veidota atbilstoši standarta prasībām. Izstrādāt vai izvēlēties programmu drīkst skolotāji, kuri veic apmācību. Skolotāji izvēlas gan tās programmas, kuras izstrādājis Valsts izglītības satura centrs (VISC), gan mācību līdzekļu autoru izstrādātās programmas, gan izstrādā programmas paši,” pastāstīja VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Bērziņa.
    Kritika tiek veltīta arī mācību līdzekļiem, kurus mazākumtautību ģimeņu bērni izmanto latviešu valodas apgūšanai. Rīgas 40.vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Leontīne Kopeika uzsver, ka tiklab mācību grāmatu, kā arī mācību programmu izstrāde un izvēle lielākoties tiek atstāta pedagogu pārziņā.
    “Šobrīd Latvijā nav palikusi neviena iestāde, kas par to atbild. Agrāk bija pat atsevišķi institūti, kas veidoja saturu, bet šobrīd mācību līdzekļi ir pašu pedagogu izstrādāti,” sacīja Kopeika.
    Pilnu rakstu krievu valodā lasiet aģentūras LETA krievu valodas sadaļā LETA+
    ( https://www.leta.lv/rus/plus/C77652AB-A60E-46C5-AEFD-91DDDA39B93B/ )
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CA01D1BF-E0F7-41CA-9136-C2D7F06530CD/