Ģimenes ārstiem par dalību streikā neizmaksās visu kapitācijas naudu, nevis tikai atalgojuma daļu. Čakšu veselības aprūpes reformā satrauc mediķu atalgojuma pieauguma straujums. Arī nākamgad iecerētais mediķu atalgojums nebūs samērojams ar privātā sektora algām. VM līdz pat šai dienai nezina, kuri ģimenes ārsti piedalījās streikā

0
666

LĢĀA: Ģimenes ārstiem par dalību streikā neizmaksās visu kapitācijas naudu, nevis tikai atalgojuma daļu

Rīga, 10.aug., LETA. Veselības ministrija (VM) un Nacionālais veselības dienests (NVD) ģimenes ārstiem, kas piedalās streikā, nosūtījuši paziņojumu, ka par atteikšanos strādāt streika laikā ārstiem netiks izmaksāta visa kapitācijas nauda, nevis tikai atalgojuma daļa, aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāve, juriste Solvita Olsena.
Viņa skaidroja, ka šāda rīcība nav pamatota, jo kapitācijas naudā tikai 56% ir ģimenes ārsta atalgojums. Šajā finansējumā iekļautas prakses uzturēšanas un cita veida izmaksas, tāpēc, ņemot vērā, ka prakses pašas par sevi strādāja, nav skaidrs, kāpēc ģimenes ārstiem finansējumu neizmaksās pilnā apmērā.
LĢĀA pārstāve sacīja, ka ministrijai, acīmredzot, nav zināms, ka Streika likums nosaka to, ka streikotājiem nemaksā par darbu, ar ko arī ģimenes ārsti rēķinājās un negrasījās pretendēt uz darba samaksu streika laikā. Tomēr visa kapitācijas nauda nav darba samaksa, uzsvēra Olsena.
Kā viņa piebilda, neesot korekti arī tas, ka ģimenes ārstiem neizmaksās kapitācijas naudu par visu 3.jūliju, kad sākās streiks, jo ģimenes ārsti līdz plkst.12 veica savus pienākumus.
Intervijā aģentūrai LETA veselības ministre Anda Čakša sacīja, ka VM uzdevums streika laika ir nodrošināt pieejamību, attiecīgi pretī liekot kādu citu pakalpojumu, tomēr LĢĀA pārstāve norāda, ka streika laikā pakalpojumam nav jābūt pieejamam, jo pretēji zūdot visa streika jēga. “Tā pēc būtības ir streika atņemšana un ietekmēšana, jo Streika likumā noteikts, ka nedrīkst piespiest citus darbiniekus strādāt streikojošo vietā un nedrīkst pieņemt citus darbiniekus, lai veiktu streikojošo darbu,” skaidroja Olsena.
Viņa norādīja, ka VM pieejamības jautājums bija jārisina, nevis liekot pretī citu pakalpojumu, bet gan vienojoties ar ģimenes ārstiem par viņu prasību izpildi. “Tā ir tāda ministrijas iedoma, ka, nerespektējot cilvēku streika tiesības, var aizbildināties ar veselības aprūpes pieejamību.”
LĢĀA pārstāve atgādināja, ka streiks pēc būtības ir pasākums, kurā būtiski tiek ierobežots pieejamā pakalpojuma vai darba apmērs. “Piemēram, tad, kad streiko piloti vai gaisa aviācijas inženieri, tad ir aizliegts viņus aizvietot. Lidmašīnas vienkārši nelido,” teica Olsena.
Vienlaikus VM līdz pat šim neesot bijis zināms, cik ģimenes ārstu piedalījās streikā, tomēr Olsena norāda, ka streikotāju vārdus likums neprasa norādīt, bet prasa norādīt streikotāju skaitu, par kuru Streika komiteja arī informēja. Turklāt, ņemot vērā esošo situāciju, norādot ģimenes ārstu vārdus, tiktu palielināta valsts iespēja ar represīvām metodēm ietekmēt streikojošos ārstus, kas arī bez vārdu norādīšanas esot notikusi.
LĢĀA rīcībā esošā informācija liecina, ka vairāki ģimenes ārsti saņēmuši zvanus un vēstules no NVD, turklāt daļa no viņiem pēc norādēm, ka streiks neesot likumīgs un streikojot tiek pārkāpts līgums ar NVD, arī nobijās un nestreikoja, piebilda Olsena.
Viņa arī sacīja, ka Streika komiteja NVD trīs reizes piedāvāja šo jautājumu sakārtot, lai saskaņotu tiesību normu ievērošanu un pārrunātu citus jautājumus, tomēr dienests šo tikšanos noraidīja, skaidrojot, ka neredz jautājumus, kas būtu jārisina.
Pēc Olsenas teiktā, LĢĀA nav arī skaidrs, kāpēc ministre, VM un NVD atsakās notiekošo saukt par streiku, bet gan izmanto vārdu “protesta akcija”, jo tam neesot nekāda tiesiska pamata.
Patlaban LĢĀA rīcībā esošā informācija liecina, ka modificētajā streikā turpina piedalīties apmēram 500 ģimenes ārstu, tomēr to skaits nepārtraukti mainās, jo streikošana un, piemēram, atvaļinājumā došanās nav savienojamas darbības.
Kā aģentūrai LETA intervijā teica Čakša, VM līdz pat šai dienai nezina, kuri ārsti piedalījās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) rīkotajā streikā un kuri nepiedalījās.
Ministre norādīja, ka pārmetums, ka ministrija šantažē vai kaut kādā veidā ierobežo ģimenes ārstus, nav pamatots, jo, balstoties uz Streika likumu, skaidri jābūt iezīmētiem cilvēkiem, kas nestrādā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt pieejamību, attiecīgi pretī liekot kādu citu pakalpojumu, piebilda Čakša.
Pēc viņas paustā, saistībā ar streiku ir ļoti daudz nianšu, taču ministrija noteikti nemēģina ģimenes ārstus ierobežot, mums vienkārši ir jāievēro legālais rāmis. “Šajā jautājumā ir daudz juridisku nianšu, jo no vienas puses ārsti grib būt darba ņēmēji, bet no otras puses – lai viņus neaiztiek. Tāpat no vienas puses ārsti vēlas, lai streika laikā viņiem maksātu, bet no otras puses streiks paredz to, ka tā laikā netiek veikta samaksa,” skaidroja ministre.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Vēlāk protesta akcijas forma tika mīkstināta – kopš 18.jūlija ģimenes ārsti, kuri piedalās šajā akcijā, pieņem ne vairāk kā 20 pacientus dienā, turklāt nevienam pieaugušam pacientam neveic profilaksi. Šādā formā protestu solīts turpināt līdz 1.oktobrim.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/069313E3-BA50-4EC1-A0B8-95B066BF4693/

No streikojošajām ģimenes ārstu praksēm ieturēs vidēji 17% kopējā valsts maksājuma

Rīga, 10.aug., LETA. No streikojošajām ģimenes ārstu praksēm par darbu jūlijā ieturēs vidēji 17% no kopējā valsts maksājuma, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.
Pēc NVD datiem, vidējais valsts maksājums vienai ģimenes ārsta praksei ir 4320 eiro mēnesī. Papildus prakse saņem ikgadējo maksājumu par darba kvalitātes novērtēšanu vidēji 654 eiro gadā, kā arī pacientu veiktās pacienta iemaksas – vidēji 3300 eiro gadā.
NVD skaidro, ka apmēram 40% ģimenes ārstu jeb tiem, kuri piedalījās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pieteiktajā protesta akcijā, netiks veikta kapitācijas naudas izmaksa par dienām, kurās pacientiem nav bijusi iespēja saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Štālberga norādīja, ka pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu paredz starp ģimenes ārstiem un NVD noslēgtais līgums. “Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem pamats valsts finansējuma saņemšanai ir valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšana pacientiem. Ja protesta laikā tie nav nodrošināti, ģimenes ārsta praksei nav pamata saņemt ikmēneša kapitācijas naudu. Pretējā gadījumā kapitācijas naudas maksāšana par nesniegtajiem pakalpojumiem būtu nepamatota valsts budžeta līdzekļu izlietošana,” skaidroja Štālberga.
NVD norāda, ka kapitācijas nauda ir tikai viena daļa no ikmēneša valsts finansējuma ģimenes ārstu praksēm, un pārējie valsts maksājumi par protesta akcijas periodu ģimenes ārstu praksēm tiks veikti. Tie ir maksājumi prakses uzturēšanai, par prakses personāla darbību lauku teritorijā, hronisko pacientu aprūpi, īslaicīgo un nereģistrēto pacientu aprūpi, kā arī citi maksājumi.
Tāpat ģimenes ārstu prakses saņems maksājumu par medmāsas un ārsta palīga darbu, ja protesta akcijas laikā medmāsa vai ārsta palīgs turpināja nodrošināt pacientiem valsts apmaksātus pakalpojumus.
Arī veselības ministre Anda Čakša ceturtdien žurnālistiem teica, ka kapitācijas nauda ir viens maksājums, bet papildus ģimenes ārsts saņem finansējumu prakses uzturēšanai un māsu apmaksai. Viņa teica, ka NVD izsūtījis informatīvu vēstuli, kādā veidā tiks veiks aprēķins par ģimenes ārstu darbu, kas notika jūlijā. “Tā kā ģimenes ārstu atalgojums sastāv no kapitācijas naudas, prakses uzturēšanas naudas un vēl citiem maksājumiem, tad vēstulē precīzi paskaidrots kādā veidā šis aprēķins tiks veikts par jūliju,” sacīja ministre.
Viņa skaidroja, ka katru gadījumu NVD izskatīs individuāli, jo ministrijai nav precīzu datu par to, kurš ģimenes ārsts un kādos datumos ir strādājis. Streika likumā ir teikts, ka jāiesniedz saraksts ar streikotājiem, bet VM tāda aizvien nav, piebilda ministre. “Ja mēs pieturamies pie likuma, tad pieturamies. Šobrīd ģimenes ārsti, es atvainojos, nepieturas ne pie kāda likuma,” pauda Čakša.
Viņa arī piebilda, ka VM saņēma vēstuli no LĢĀA, ka visi ārsti streikos, līdz ar to tika pieņemts, ka no 3.jūlija līdz 17.jūlijam visi ģimenes ārsti nestrādāja, izņemot tos, kuri informēja, ka tomēr strādā. “Mūsu informācija šobrīd ir, ka protesta akcijās piedalījās vairāk nekā 400 ģimenes ārstu, un tādēļ tika nosūtīta šī informatīvā vēstule. Ja ģimenes ārsts tomēr strādāja, viņš ieradīsies NVD un uzrādīs, ka viņš ir strādājis,” teica Čakša.
Viņa uzsvēra, ka NVD ir pakļauts MK noteikumiem un Valsts kontroles (VK) pārbaudēm. “Pretēji VK atnāks pēc Likuma par izšķērdēšanu un teiks, ka ir samaksāts par darbu, kas nav veikts,” klāstīja Čakša.
Savukārt LĢĀA prezidente Sarmīte Veide norādīja, ka noņemt kapitācijas naudu ir negodīgi, turklāt asociācija nosūtījusi VM vēstuli ar lūgumu tomēr no kapitācijas naudas neizmaksāt tikai algas daļu, kas ir 56%. “Noņemt praksei veselības aprūpes nodrošināšanu ir negodīgi, jo bija māsa un ārsta palīgs, kuri strādāja un kuriem šis finansējums bija nepieciešams,” teica Veide.
Viņa piebilda, ka, ja tomēr tiks ieturēta visa kapitācijas nauda, LĢĀA vērsīsies tiesā.
Vienlaikus Veide teica, ka, sākot streiku, LĢĀA nosūtīja VM streikojošo ģimenes ārstu skaitu. Pēc viņas paustā, VM nekad neesot lūgusi sniegt konkrētus cilvēku vārdus, kas nemaz neesot nepieciešams, jo par katru pacientu pēc taloniem ģimenes ārsts “atskaitās” NVD. Tāpēc teikt, ka ministrija nezina, kuri ārsti streikoja, viņasprāt, ir maldinoši.
NVD atzīmē, ka valsts finansējumu par ģimenes ārsta prakses darbību “lēnās” protesta akcijas laikā, kas tika uzsākta šī gada 18.jūlijā, ģimenes ārstu prakses saņems pilnā apmērā.
Tomēr vienlaikus NVD atkārtoti vērš uzmanību, ka NVD nav ģimenes ārstu darba devējs, līdz ar to starp NVD un ģimenes ārstiem nepastāv darba tiesiskās attiecības. Ģimenes ārsta atalgojumu nosaka ārstniecības iestāde, kurā ģimenes ārsts ir darba ņēmējs, vai pats ģimenes ārsts, ja tā ir viņa privātprakse. Līdz ar to ikmēneša kapitācijas nauda, kas ietver samaksu par ģimenes ārsta darbu, nav gala atalgojums, kuru saņem ģimenes ārsts.
Informāciju par kapitācijas naudas ieturējumu NVD nosūtījis ģimenes ārstu praksēm, vienlaikus aicinot ziņot par būtisku papildu informāciju, kas var ietekmēt praksei aprēķināto maksājumu par jūliju.
Kā ziņots, LĢĀA pārstāve, juriste Solvita Olsena aģentūrai LETA pauda, ka VM un NVD ģimenes ārstiem, kas piedalās streikā, nosūtījuši paziņojumu, ka par atteikšanos strādāt streika laikā ārstiem netiks izmaksāta visa kapitācijas nauda, nevis tikai atalgojuma daļa.
Viņa skaidroja, ka šāda rīcība nav pamatota, jo kapitācijas naudā tikai 56% ir ģimenes ārsta atalgojums. Šajā finansējumā iekļautas prakses uzturēšanas un cita veida izmaksas, tāpēc, ņemot vērā, ka prakses pašas par sevi strādāja, nav skaidrs, kāpēc ģimenes ārstiem finansējumu neizmaksās pilnā apmērā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/37C71382-BE50-4AEF-846A-10CD2831BEA1/

Kapitācijas nauda ieturēta, jo protesta laikā ģimenes ārsti nesniedza valsts apmaksātus pakalpojumus

Atsaucoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas publiski pausto informāciju par kapitācijas naudas ieturēšanu, Nacionālais veselības dienests (NVD) sniedz skaidrojumu, ka tiem ģimenes ārstiem, kuri piedalījās asociācijas pieteiktajā protesta akcijā (~ 40 % ģimenes ārstu), netiks veikta kapitācijas naudas izmaksa par dienām, kurās pacientiem nav bijusi iespēja saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu paredz starp ģimenes ārstiem un NVD noslēgtais līgums. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem* pamats valsts finansējuma saņemšanai ir valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšana pacientiem. Ja protesta laikā valsts apmaksātie pakalpojumi nav nodrošināti, ģimenes ārsta praksei nav pamata saņemt ikmēneša kapitācijas naudu. Pretējā gadījumā kapitācijas naudas maksāšana par nesniegtajiem pakalpojumiem būtu nepamatota valsts budžeta līdzekļu izlietošana.
NVD skaidro, ka kapitācijas nauda ir tikai viena daļa no ikmēneša valsts finansējuma ģimenes ārstu praksēm. Pārējie valsts maksājumi par protesta akcijas periodu ģimenes ārstu praksēm tiks veikti. Tie ir maksājumi prakses uzturēšanai, par prakses personāla darbību lauku teritorijā, hronisko pacientu aprūpi, īslaicīgo un nereģistrēto pacientu aprūpi, kā arī citi maksājumi.
Ģimenes ārstu prakses saņems arī maksājumu par medmāsas un ārsta palīga darbu, ja protesta akcijas laikā medmāsa vai ārsta palīgs turpinājis nodrošināt pacientiem valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu praksē.
Jāatzīmē, ka valsts finansējumu par ģimenes ārsta prakses darbību “lēnās” protesta akcijas laikā, kas tika uzsākta šī gada 18. jūlijā, ģimenes ārstu prakses saņems pilnā apmērā.
Vienlaikus NVD atkārtoti vērš uzmanību, ka NVD nav ģimenes ārstu darba devējs, līdz ar to starp NVD un ģimenes ārstiem nepastāv darba tiesiskās attiecības. Ģimenes ārsta atalgojumu nosaka ārstniecības iestāde, kurā ģimenes ārsts ir darba ņēmējs, vai pats ģimenes ārsts, ja tā ir viņa privātprakse. Līdz ar to ikmēneša kapitācijas nauda, kas ietver samaksu par ģimenes ārsta darbu, nav gala atalgojums, kuru saņem ģimenes ārsts.
Ieturētā maksājuma apmērs ģimenes ārsta praksei, kura piedalījās protesta akcijā, no maksājuma par jūliju ir vidēji 17 % no kopējā maksājuma. Vidējais valsts maksājums vienai ģimenes ārsta praksei ir 4320 eiro mēnesī. Papildus prakse saņem ikgadējo maksājumu par darba kvalitātes novērtēšanu (vidēji 654 eiro gadā), kā arī pacientu veiktās pacienta iemaksas – vidēji 3300 eiro gadā.**
Informāciju par kapitācijas naudas ieturējumu NVD ir nosūtījis ģimenes ārstu praksēm, vienlaikus aicinot ziņot par būtisku papildu informāciju, kas var ietekmēt praksei aprēķināto maksājumu par jūliju.
* Atbilstoši MK noteikumos Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” noteiktajam.
** Atbilstoši 2016. gada datiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/2C0C53EA-7A85-494A-A35A-F766BFC7FF92/

Čakša: Arī nākamgad iecerētais mediķu atalgojums nebūs samērojams ar privātā sektora algām

Rīga, 10.aug., LETA. Mediķu algas valsts sektorā, tostarp ar nākamgad plānoto atalgojuma palielinājumu, nebūs samērojamas ar privātā sektorā strādājošo darba samaksu, šodien žurnālistiem teica veselības ministre Anda Čakša.
Viņa skaidroja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā iezīmēta summa, kas no kopējā finansējuma būs paredzēta mediķu atalgojumiem, tomēr arī šis atalgojuma pieaugums nebūs samērojams ar tirgus situāciju privātajā sektorā, proti, iemeslu, kāpēc ārsti izvēlas pāriet no valsts sektora privātajā.
Čakša norādīja, ka atalgojums valsts sektorā nekad nevar pieaugt tik straujā tempā, tomēr arī patlaban iecerētais atalgojuma kāpināšanas solis, pēc ministres domām, ir “pietiekami plats” un būtisks solis situācijas uzlabošanai.
Vienlaikus Čakša sacīja, ka uz vienu ārstu bāzes tarifs nākamgad pieaugs par 22%, taču maksimālā summa, piemēram, diennakts režīmā strādājošajiem, varētu sasniegt pat 40%.
Kā intervijā aģentūrai LETA teica Čakša, viņu veselības aprūpes sistēmas reformas īstenošanas gaitā satrauc mediķu atalgojuma pieauguma straujums.
Ministre norādīja, ka šodienas situācijā reformā ļoti ambiciozi uzlikts, ka solis uz nākamo gadu ir vidēji pie 40%, tomēr jāatceras, ka tas ir tarifā, un lielā mērā šis pieaugums vēl neatrisina veselības sistēmas atalgojuma problēmu.
Čakša skaidroja, ka šis pirmais solis nākamgad palielināt mediķu algas tikai aizsāk atalgojuma problēmas risināšanu, kas nozīmē, ka ar viena gada pieaugumu nepietiek, tam jābūt secīgi trīs, četrus gadus, lai sistēma atkoptos. “Tieši par šo atalgojuma pieauguma pēctecību man ir lielākās bažas. Vēlos, lai pieaugums mediķu algām nebūtu tikai iesākums, bet tam būtu nopietna pēctecība un šis finansējums turpinātu pieaugt,” norādīja ministre.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/55556C57-261A-4186-AC02-B13130664264/

Čakšu veselības aprūpes reformā satrauc mediķu atalgojuma pieauguma straujums

Rīga, 10.aug., LETA. Veselības ministri Andu Čakšu veselības aprūpes sistēmas reformas īstenošanas gaitā satrauc mediķu atalgojuma pieauguma straujums.
Kā intervijā aģentūrai LETA norādīja Čakša, šodienas situācijā reformā ļoti ambiciozi uzlikts, ka solis uz nākamo gadu ir vidēji pie 40%, tomēr jāatceras, ka tas ir tarifā, un lielā mērā šis pieaugums vēl neatrisina veselības sistēmas atalgojuma problēmu.
Čakša skaidroja, ka šis pirmais solis nākamgad palielināt mediķu algas tikai aizsāk atalgojuma problēmas risināšanu, kas nozīmē, ka ar viena gada pieaugumu nepietiek, tam jābūt secīgi trīs, četrus gadus, lai sistēma atkoptos. “Tieši par šo atalgojuma pieauguma pēctecību man ir lielākās bažas. Vēlos, lai pieaugums mediķu algām nebūtu tikai iesākums, bet tam būtu nopietna pēctecība un šis finansējums turpinātu pieaugt,” norādīja ministre.
Pēc viņas domām, veselības aprūpes sistēmas reformas plāna īstenošana lielā mērā saistīta ar finansējuma apjomu, un plānā ielikts optimālais finansējuma apmērs, kas būtu nepieciešams, lai piecu un septiņu gadu periodā piepildītu visu reformu plānā ierakstīto.
No visa reformas plānā ieliktā Čakša noteikti tic, ka izdosies mainīt gan slimnīcu kartējumu, gan, ļoti strādājot pie kvalitātes kritērijiem, varēs nodrošināt, ka pacienti saņem labāko iespējamo ārstēšanu katrā vietā.
Vienlaikus ministre skaidroja, ka patlaban valdībā apstiprinātais dokuments ir konceptuāls plāns, kurā skaidri iezīmēti reformas virzieni. “Katru no virzieniem, protams, iespējams izstrādāt arvien dziļāk un detalizētāk,” sacīja Čakša.
Reformā smalkāka detalizācija iespējama ģimenes ārstu vai primārās aprūpes ziņā, lai nodrošinātu attīstību nākotnē, turklāt pie detaļām līdz 1.septembrim notiks darba grupa, kurā tiks risināti dažādi šīs jomas jautājumi, piebilda ministre.
Viņa teica, ka otra sadaļa, kurā gan iet grūtāk, esot attiecībā uz pašvaldību lomas definēšanu vai precizēšanu, kas saistīta gan ar finanšu atbildībām, gan to, lai pakalpojums nekļūtu fragmentētāks.
Jautāta, vai reforma gūs arī politisko atbalstu, Čakša skaidro, ka patlaban no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) puses izjūt pilnu atbalstu, jo par reformas plānu daudz runāts. Plāns izskatīšanai tika iesniegts jau aprīlī, un patlaban vairākas detaļas nosauktas precīzāk. “Domāju, ka reformai ir politisks atbalsts, jo tajā ir skaidrs redzējums, ka veselības aprūpes nozarei nepieciešams finansējums un iekšējas pārmaiņas. Reformā tiek runāts par sistēmas iekšēju efektivizāciju, precīzu naudas izlietojumu un caurspīdīguma atainošanu, līdz ar to neredzu šķēršļus reformas atbalstam,” piebilda ministre.
Jau ziņots, ka jūlija beigās valdība bez būtiskām debatēm atbalstīja konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu.
Reforma paredz virkni dažādu izmaiņu veselības aprūpē, tostarp mediķu algu palielināšanu, precīzu minimālo pašvaldību pienākumu definēšanu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, ģimenes ārstu darba pilnveidošanu, māsu skaita palielināšanu, kā arī daudzus citus pasākumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D92C8DE1-6C11-4C09-9628-FFFF0CAF0AC6/

Čakša: VM līdz pat šai dienai nezina, kuri ģimenes ārsti piedalījās streikā

Rīga, 10.aug., LETA. Veselības ministrija (VM) līdz pat šai dienai nezina, kuri ārsti piedalījās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) rīkotajā streikā un kuri nepiedalījās, intervijā aģentūrai LETA teica veselības ministre Anda Čakša.
Viņa norādīja, ka pārmetums, ka ministrija šantažē vai kaut kādā veidā ierobežo ģimenes ārstus, nav pamatots, jo, balstoties uz Streika likumu, skaidri jābūt iezīmētiem cilvēkiem, kas nestrādā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt pieejamību, attiecīgi pretī liekot kādu citu pakalpojumu, piebilda Čakša.
Viņa skaidroja, ka VM bija svarīgi saprast, vai streika laikā tiks galā, lai arī Valsts darba inspekcija (VDI) varētu sekot līdzi, lai nekas nenotiek. Bet arī VDI ministrijai sniedza skaidru atbildi, ka neredz streikā saturu, lai vispār varētu iejaukties.
Pēc Čakšas paustā, saistībā ar streiku ir ļoti daudz nianšu, taču ministrija noteikti nemēģina ģimenes ārstus ierobežot, mums vienkārši ir jāievēro legālais rāmis. “Šajā jautājumā ir daudz juridisku nianšu, jo no vienas puses ārsti grib būt darba ņēmēji, bet no otras puses – lai viņus neaiztiek. Tāpat no vienas puses ārsti vēlas, lai streika laikā viņiem maksātu, bet no otras puses streiks paredz to, ka tā laikā netiek veikta samaksa,” skaidroja ministre.
Vienlaikus viņa atzina, ka iedzīvotājiem, iespējams, ir maza pieredze ar streikiem, jo Latvijā šāda forma nav tik populāra. Vienlaikus Čakša nedomā, ka šo izteikšanās formu Latvijā vajadzētu attīstīt.
Uz jautājumu, vai streikam bija jānotiek, lai iekustinātu procesus nozarē, ministre skaidroja, ka, ja streiks būtu noticis pagājušā gada oktobrī vai novembrī, tam varētu piekrist, tomēr tagad protesta akcija notiek laikā, kad “sunim vairs palikusi tikai aste” – esam izskatījuši konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, tāpat Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi nodokļu reformas likumus.
Čakša sacīja, ka patlaban ģimenes ārstu protesta kontekstā vairāk jādomā par saturu un rezultātiem, ko vēlamies sagaidīt no veselības aprūpes sistēmas. “Veselības aprūpe patiesībā jau nav stāsts tikai par ārstiem, tas ir stāsts par katru no mums, kas dzīvo Latvijā un ir šī pakalpojuma saņēmēji,” norādīja ministre.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Vēlāk protesta akcijas forma tika mīkstināta – kopš 18.jūlija ģimenes ārsti, kuri piedalās šajā akcijā, pieņem ne vairāk kā 20 pacientus dienā, turklāt nevienam pieaugušam pacientam neveic profilaksi. Šādā formā protestu solīts turpināt līdz 1.oktobrim.
Kā aģentūrai LETA iepriekš teica asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, ja netiks pildīti solījumi no valdības un VM puses, LĢĀA streiku oktobrī varētu turpināt smagākā formā.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt VM piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2DC6A009-B111-4CA2-9B27-F479733858D7/