«Ideāls algoritms»: Latvijas ārējais parāds palielinās pat tad, ja tā vairs neko neaizņemas I

    0
    69

    Roberts Ozols

    Jau Laimdotas Straujumas vadītā valdība jaunus valsts ārējos kredītus it kā neņēma, tikai “izdevīgi pārfinansēja”, tomēr valsts ārējais parāds auga – tiesa, ne īpaši ātri. Māra Kučinska vadītās troikas valdības laikā šis process ir jūtami paātrinājies. Mūsu “sabiedrotie investori”, veicinot militāro tēriņu palielināšanu (regulāri par 25-40% gadā) un ārvalstu naudas izdzīšanu no finanšu sektora, šķiet, tuvojas iecerētajam ideālajam algoritmam.

    Starptautiskajiem kreditoriem ideāls algoritms, proti, ir tāds, ka vairāk naudas Latvijai netiek aizdots, bet valsts parāds aug uz tā “apkalpošanas” un pārstrukturēšanas rēķina, jo kredītu noteikumi ir tādi, ka Latvija vienkārši nejaudā samazināt parāda masu – patlaban ārējā parāda apkalpošanas maksa visai strauji tuvojas 1,5 miljoniem dienā! Skaidrs, ka, precīzi ievērojot paņemto kredītu noteikumus, valsts budžets nespēj “pacelt” neko vairāk par kredītprocentiem. Savukārt “pārfinansēšanas” rezultātā pamatsummas neglābjami aug.

    To apliecina arī valdības oficiālā informācija par 2018. gadu. Tiesa, to analizējot, rodas šaubas par skaitļu korektumu: tie, iespējams, ir samazināti.

    Turklāt ārējā parāda pārstrukturēšana pašlaik notiek skaidri izteiktā virzienā – tiek atmaksāti parādi ļoti konkrētām, identificējamām starptautiskām struktūrām – Eiropas Komisijai, Pasaules bankai (The World Bank), Starptautiskajam valūtas fondam (International Monetary Fund), kuru vietā stājas anonīmi investori, kas iegādājas valsts emitētās obligācijas un ar tām neierobežoti spekulē finanšu tirgos. Rezultātā mēs vairs pat nezinām, kam īsti Latvija ir parādā.

    Valsts kase ziņo, ka 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, valsts parāds ir audzis par 500 miljoniem eiro un pērnā gada beigās tas sasniedza 10,2 miljardus eiro.

    Valsts parāda struktūrā lielākais īpatsvars bija ārējam parādam, kurš esot sasniedzis 85% no kopējā valsts parāda, bet ārējā parāda lielākā daļa (71% no valsts parāda kopējā apjoma) bija starptautiskajos finanšu tirgos emitētās obligācijas.

    2018. gada sākumā notika 2008. gadā emitēto eiroobligāciju atmaksa 400 miljonu eiro apmērā un iekšējā aizņēmuma obligāciju dzēšana 220,9 miljonu eiro apmērā, izmantojot 2017. gadā starptautiskajos finanšu tirgos emitēto eiroobligāciju resursus. Tas nozīmē, ka 2008. gada parādi tika atmaksāti, izmantojot aizņemtus līdzekļus, un tie bija lielāki nekā segtā parāda daļa.

    Pērn valsts kase tālredzīgi emitēja eiroobligācijas par kopējo summu viens miljards eiro, radot parādu bāzi nākamajai parādu atmaksai, t.sk. 2019. gada februārī notikušajai iekšējā aizņēmuma obligāciju dzēšanai 229,8 miljonu eiro apmērā un aprīlī gaidāmajai Eiropas Komisijas aizdevuma dzēšanai 500 miljonu eiro apmērā.

    Šādos apstākļos Valsts kases runas par to, ka “valsts kredītreitinga stabilizēšanās “A” reitinga grupā, investoru augstais novērtējums par paveikto Latvijas valsts ekonomikā iepriekšējos gados un pārliecība par Latvijas attīstību ilgtermiņā ļauj valstij aizņemties finanšu resursus starptautiskajos tirgos ar labvēlīgiem nosacījumiem,” ir sīks plāksterītis uz nocirstas rokas, jo valsts parāda automātisks pieaugums, neko neiegūstot pretī, jau ir nodrošināts.

    Saskaņā ar valsts parāda atmaksas grafiku, 2019.-2021. gadā Latvijas nodokļu maksātājiem jāpārfinansē valsts parāda saistības aptuveni 3,7 miljardu eiro apmērā. Lielāko daļu no minētajā periodā pārfinansējamā parāda apjoma veido eiroobligācijas, kā arī starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros no Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas saņemtais finansējums.

    Valsts kase stāsta, ka nule februārī, emitējot jaunas 30 gadu obligācijas 700 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 1,875%, “labvēlīgā finanšu tirgus situācijā ar izdevīgiem nosacījumiem” ir piesaistījusi lielāko daļu no 2019. gada plānotā aizņemšanās apjoma starptautiskajos finanšu tirgos, nodrošinot resursus gan kārtējā gada finansēšanas vajadzībām, gan 2020. gada janvārī plānotajai ASV dolāros denominētu eiroobligāciju dzēšanai 533,5 miljonu eiro ekvivalentā.

    Ko tas nozīmē vienkāršā, “nefinansiālā” latviešu valodā? Par to nākamreiz.

    Maisiņš ar izbirušām dažādām pogāmLatvija vēl nav sagaidījusi savu Pogu lējēju. Foto no: dzivei.lv
    …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/ideals-algoritms-latvijas-arejais-parads-palielinas-pat-tad-ja-ta-vairs-neko-neaiznemas-i