Iebilst pret izmaiņām saistībā ar OIK atļaujām. OIK skandālā amatus atstājusī “Sadales tīkla” vadība saņēmusi 50 000 un 70 000 eiro lielas kompensācijas-tādas paredzēja darba likumdošana. Ašeradens to nekomentē

    0
    323

    OIK skandālā amatus atstājusī “Sadales tīkla” vadība saņēmusi 50 000 un 70 000 eiro lielas kompensācijas

    Rīga, 1.apr., LETA. Energokompānijas AS “Latvenergo” meitasuzņēmuma AS “Sadales tīkls” nu jau bijušie valdes locekļi, kuri pērn, uzņemoties atbildību par tā dēvēto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) skandālu, atkāpās no amatiem, saņēmuši vairākus desmitus tūkstošu eiro lielas kompensācijas, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
    Bijušajam “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim, atstājot amatu, izmaksāta atlīdzība 70 000 eiro apmērā, bet bijušajam valdes loceklim Rolandam Lūsverim – 50 000 eiro apmērā.
    “Sadales tīkla” valdes loceklis Raimonds Skrebs raidījumam skaidroja, ka Pinkulim “nekas īpašs” neesot izmaksāts – līdzīgas naudas summas tādos gadījumos būtu pienākušās visiem valdes locekļiem. Dāsno atlīdzību nosakot koplīgums, kas parakstīts starp “Sadales tīklu” un arodbiedrību.
    Pats Pinkulis uzskata, ka līdz ar amata atstāšanu viņam izmaksātā atlīdzība – 70 000 eiro – bijusi adekvāta. “Tā bija tā atlīdzība, kas bija paredzēta gan darba līgumā, gan koplīgumā. Manuprāt, adekvāta,” raidījumam sacīja Pinkulis.
    AS “Latvenergo” administratīvais direktors Arnis Kurgs raidījumam skaidroja, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju bijušajai “Sadales tīkla” vadībai minētā nauda maksāta, lai nodrošinātos, ka vēlāk nesākas tiesāšanās par atlaišanas tiesiskumu. “Cik man zināms, tad ir ticis pieņemts lēmums par atlaišanu, jo tas notika intensīvā dialogā un šis jautājums nebija viennozīmīgs. Katrā gadījumā tur bija tā pušu vienošanās, ka tā ir konstruktīvākā, resursus mazāk prasošā juridiskā forma. Alternatīva būtu tiesvedība – gadiem ilgstoša, ar neprognozējamu rezultātu,” skaidroja Kurgs.
    Kā ziņots, Pinkulis no amata atkāpās pagājušā gada novembra sākumā pēc OIK atļauju skandāla. Vēl pirms tam amatu atstāja valdes loceklis Lūsvers, kurš bija atbildīgs par pieslēgumu sistēmu.
    “Sadales tīkla” apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 324,114 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2016.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 124,268 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina “Sadales tīkla” publiskotais finanšu pārskats.
    Revidētie “Sadales tīkla” pagājušā gada rezultāti tiks publicēti 2018.gada 18.aprīlī.
    “Sadales tīkls” ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators, un tā vienīgais īpašnieks ir valstij piederošā energokompānija “Latvenergo”.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/770D61E5-57D5-4E19-8481-319A98F3E08C/

    Koalīcija apņēmusies virzīt uz priekšu EM priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām

    Rīga, 3.apr., LETA. Koalīcijas partneri ir apņēmušies virzīt uz priekšu Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar obligātā iepirkuma atļaujām.
    Ministrija izstrādājusi un izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē iesniegusi grozījumus divos noteikumos – “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”.
    Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.
    Šodien pēc koalīcijas sēdes Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka viedokļi šajā jautājumā ir dažādi, bet Ministru kabineta komitejā tiks pieņemts lēmums virzīt noteikumu izskatīšanu valdībā. “Gala variants tiks sagatavots uz nākamās nedēļas valdības sēdi. Kavēšanās nebūs,” uzsvēra Kučinskis.
    Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atzina, ka noteikumu saskaņošanas process noticis sarežģīti, ņemot vērā nozares iebildumus. Tomēr Ašeradens ir pārliecināts, ka ar noteikumiem ir jāvirzās uz priekšu, jo tie paredz reālu kontroles mehānisma ieviešanu pret krāpniecību ar obligātā iepirkuma atļaujām.
    Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka kontroles mehānisms ir jāievieš. “EM ir veikusi lielu darbu un ir jāiet uz priekšu,” pauda Gerhards.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EDB39-69BD-A3D1-760D-60FF921F6A4D/

    Ministri pēc nedēļas turpinās diskutēt par EM priekšlikumiem ierobežot krāpniecību ar OIK atļaujām

    Rīga, 3.apr., LETA. Ministri diskusijas par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar obligātā iepirkuma atļaujām turpinās nākamnedēļ gaidāmajā Ministru kabineta komitejas sēdē.
    EM izstrādājusi un izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē iesniegusi grozījumus divos noteikumos – “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”.
    Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.
    Pret noteikumiem iebilda atjaunojamo energoresursu ražotāju asociācijas, lauksaimnieki un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
    Dūklavs pauda, ka kontroles mehānismu nodrošina jau esošā noteikumu redakcija, turklāt EM nav atbildējusi uz konkrētiem Zemkopības ministrijas uzdotajiem jautājumiem.
    Tāpēc par EM priekšlikumiem detalizētāk tiks diskutēts nākamajā valdības komitejas sēdē, bet Ministru kabinets grozījumus noteikumos varētu pieņemt nākamnedēļ, otrdien gaidāmajā sēdē.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EDB38-3509-858D-8A13-911D8BBA9B65/

    Atjaunojamās enerģijas federācija iebilst pret EM rosinātajiem izmaiņām saistībā ar OIK atļaujām

    Rīga, 3.apr., LETA. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kategoriski iebilst pret Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas paredz būtiski pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, intervijā Latvijas Radio sacīja LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.
    Kā sacīja Irbe, noteiktumu projekti tādā redakcijā, kā tos paredzēts izskatīt otrdien Ministru kabineta komitejā, ir vērsti uz klaju vēlmi atrast atkāpes no normatīvajiem aktiem un obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atņemt ražotājiem jebkurā gadījumā.
    LAEF pārstāvis pauda, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāpasaka atklāti, ka “mēs nevēlamies jūs [atjaunojamās enerģijas ražotājus]”.
    Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, izstrādājot šos noteikumu projektus, tie nav apspriesti ar atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pārstāvjiem. Ar nozari arī nav runāts par to, vai un kā rīkoties, lai varētu atteikties no OIK.
    Kā sacīja Irbe, OIK “varbūt nebija aizgājis paredzētajā virzienā”, bet no valsts puses neesot veiktas nekādas darbības, lai rastu citus virzienus. Vienlaikus LAEF vadītājs sacīja, ka nozarei esot skaidri risinājumi OIK sistēmas izmaiņām, par kuriem esot iespējams runāt.
    LAEF pārstāvis arī uzskata, ka pret atjaunojamās enerģijas ražošanas nozari, kas nozīmīga nozare tautsaimniecībā, jau daudzus gadus ir “vērsta negatīva atmosfēra”. Tas notiekot par spīti tam, ka valsts savulaik aicināja investēt atjaunojamās enerģijas nozarē, jo ir pareizi izmantot vietējos resursus, mazinot atkarību no importa fosilajiem resursiem.
    Kā ziņots, EM izstrādājusi un izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē iesniegusi grozījumus divos noteikumos – “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”.
    EM uzsvēra, ka noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.
    Lai nodrošinātu precīzu saražotās elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā uzskaiti, iecerēts noteikt, ka attiecīgā uzskaite par saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju veicama vismaz reizi dienā un par izmantoto kurināmo uzskaite veicama reizi mēnesī un šie dati uzglabājami vismaz piecus gadus.
    Noteikumi arī paredz, ka turpmāk koģenerācijas elektrostacijām, kuras vēl nav uzsākušas elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, lēmumā par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu noteiktajā termiņā koģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodotajai elektriskajai jaudai jābūt vismaz 50% no plānotās.
    Ar noteikumu grozījumiem būtiski plānots samazināt termiņus konstatēto neatbilstību novēršanai, piemēram, konstatējot nodokļu vai nodevu parādu esamību, šo parādu nomaksa ir jāveic trīs mēnešu laikā, kā arī jāatjauno koģenerācijas elektrostacijas atbilstība efektivitātes kritērijiem sešu mēnešu laikā līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. Lai konstatētu faktisko situāciju par komersantu nodokļu nomaksu, noteikumos paredzēts, ka EM reizi pusgadā pārliecinās par nodokļu nomaksu un izsaka brīdinājumu, ja parāds ir lielāks par 150 eiro.
    Lai padarītu efektīvāku kontroles mehānismu, iecerēts precizēt nosacījumus attiecībā uz kontroles grupu, ko izveido EM elektrostaciju kontrolei, saīsināt termiņus, kādos komersants tiek brīdināts par plānoto pārbaudi, noteikt komersanta pienākumus sadarboties ar EM un kontroles grupu, kā arī noteikt, ka kontroles grupa var veikt elektrostaciju pārbaudi bez iepriekšēja brīdinājuma. Tāpat, lai novērstu negodprātīgu komersantu izvairīšanos no elektrostaciju kontroles, plānots noteikt, ka, ja kontroles grupai divas reizes nav nodrošināta iespēja veikt elektrostacijas pārbaudi, EM varēs atcelt lēmumu, ar kuru piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
    Tiek piedāvāts arī noteikt, ka piecu gadu periodā komersantam var tikt izteikti trīs brīdinājumi. Ja komersants turpinās neievērot noteikumos ietvertās prasības, komersantam varēs atņemt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
    Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, Ekonomikas ministrija, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.
    Ekonomikas ministrija veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6FEDF554-9CDB-48EB-A702-B39303FD1BAB/

    Ašeradens nekomentē OIK skandālā amatus atstājušās “Sadales tīkla” vadības lielās kompensācijas; to var darīt uzņēmuma padome

    Rīga, 3.apr., LETA. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes skandālā amatus atstājušās AS “Sadales tīkls” vadības lielās kompensācijas var komentēt uzņēmuma padome, aģentūrai LETA teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
    TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka bijušajam “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim, atstājot amatu, izmaksāta atlīdzība 70 000 eiro apmērā, bet bijušajam valdes loceklim Rolandam Lūsverim – 50 000 eiro apmērā. AS “Latvenergo” administratīvais direktors Arnis Kurgs raidījumam skaidroja, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju bijušajai “Sadales tīkla” vadībai minētā nauda maksāta, lai nodrošinātos, ka vēlāk nesākas tiesāšanās par atlaišanas tiesiskumu.
    Ašeradens atturējās komentēt notikušo, to pamatojot ar OECD rekomendācijām, kas paredz, ka Ekonomikas ministrija kā uzņēmuma kapitāldaļu turētāja distancējas no “Sadales tīkla” padomes pieņemtajiem lēmumiem.
    “Es negribētu ignorēt OECD rekomendācijas un komentēt uzņēmuma darbību. Tas attiecas gan uz iepirkumiem, gan kompensāciju politiku. Padomei ir jāskaidro sava rīcība un lēmumi, nevis ministram,” uzsvēra Ašeradens.
    Kā ziņots, Pinkulis no amata atkāpās pagājušā gada novembra sākumā pēc OIK atļauju skandāla. Vēl pirms tam amatu atstāja valdes loceklis Lūsvers, kurš bija atbildīgs par pieslēgumu sistēmu.
    “Sadales tīkla” apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 324,114 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2016.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 124,268 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina “Sadales tīkla” publiskotais finanšu pārskats.
    Revidētie “Sadales tīkla” pagājušā gada rezultāti tiks publicēti 2018.gada 18.aprīlī.
    “Sadales tīkls” ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators, un tā vienīgais īpašnieks ir valstij piederošā energokompānija “Latvenergo”.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BF41C0C1-7331-4FA2-ADEA-524CE4B0AE83/

    “Latvenergo”: OIK skandālā amatus atstājušās “Sadales tīkla” vadības lielās kompensācijas paredzēja darba likumdošana

    Rīga, 3.apr., LETA. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes skandālā amatus atstājušās AS “Sadales tīkls” (ST) vadības lielās kompensācijas paredzēja darba likumdošana, aģentūrai LETA norādīja ST akcionāra AS “Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis.
    TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka bijušajam “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim, atstājot amatu, izmaksāta atlīdzība 70 000 eiro apmērā, bet bijušajam valdes loceklim Rolandam Lūsverim – 50 000 eiro apmērā. AS “Latvenergo” administratīvais direktors Arnis Kurgs raidījumam skaidroja, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju bijušajai “Sadales tīkla” vadībai minētā nauda maksāta, lai nodrošinātos, ka vēlāk nesākas tiesāšanās par atlaišanas tiesiskumu.
    Siksnis skaidroja, izmaksājot kompensācijas bijušajam ST valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim, ST ir rīkojusies atbilstoši Latvijas likumdošanai. ST, izbeidzot darba attiecības ar darbinieku, ir pienākums izmaksāt darba samaksu atbilstoši Darba likumā, Darba līgumā un Darba koplīgumā noteiktajiem nosacījumiem.
    Viņš atzīmēja, ka Pinkulis “Latvenergo” koncernā nostrādāja gandrīz 20 gadus, no kuriem pēdējos vienpadsmit gadus ST vadībā – valdes loceklis un no 2010.gada valdes priekšsēdētājs, pēdējos gados veica arī izpilddirektora pienākumus. Savukārt Lūsveris “Latvenergo” koncernā nostrādāja 15 gadus, no kuriem ST valdes locekļa amatā no 2012. gada, pēdējos gados veica arī attīstības direktora pienākumus.
    “Darba attiecību izbeigšanas gadījumos ST darbiniekiem izmaksā atlīdzību un kompensācijas, kādas nosaka darba attiecību izbeigšanas veids, Darba likums, darba līgums, Darba koplīgums. Darba koplīgums noslēgts starp “Latvenergo”, AS “Latvijas elektriskie tīkli”, ST, AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” un Latvijas arodbiedrību “Enerģija”, un vienoti koplīguma nosacījumi “Latvenergo” uzņēmumiem pastāv no 1997.gada. Darba koplīgums attiecas uz visiem minēto uzņēmumu darbiniekiem un darba devējiem. Attiecībā uz valdes locekļiem īpašu regulējumu atalgojuma jautājumos paredz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums,” skaidroja “Latvenergo” komunikācijas direktors.
    Viņš arī piebilda, ka ST nav izveidota padome, bet padomes funkcijas veic ST akcionāru sapulce, kurā akcionāru pārstāv “Latvenergo” valde. ST akcionāru sapulce ir tā institūcija, kas ir pieņēma lēmumus par Pinkuļa un Lūsvera atsaukšanu. ST darba tiesiskās attiecības ar Pinkuli un Lūsveri pārtrauca, savstarpēji vienojoties.
    “Visas izmaksas, kas radās pārtraucot darba attiecības, ST veica atbilstoši Latvijas likumdošanai, Darba koplīgumam un noslēgtajiem darba līgumiem,” piebilda Siksnis, norādot, ka izmaksāto atlīdzību apmēru noteica nostrādātais laiks “Latvenergo” koncernā, darba līgumos paredzētās garantijas valdes priekšsēdētājam/izpilddirektoram un valdes loceklim/attīstības direktoram darba attiecību pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā un Darba likumā paredzētā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Tāpat, izbeidzot darba attiecības, noslēdzošajā aprēķinā ir alga par nostrādāto laiku darba attiecību izbeigšanas mēnesī.
    Kā ziņots, Pinkulis no amata atkāpās pagājušā gada novembra sākumā pēc OIK atļauju skandāla. Vēl pirms tam amatu atstāja valdes loceklis Lūsvers, kurš bija atbildīgs par pieslēgumu sistēmu.
    “Sadales tīkla” apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 324,114 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2016.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 124,268 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina “Sadales tīkla” publiskotais finanšu pārskats.
    Revidētie “Sadales tīkla” pagājušā gada rezultāti tiks publicēti 2018.gada 18.aprīlī.
    “Sadales tīkls” ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators, un tā vienīgais īpašnieks ir valstij piederošā energokompānija “Latvenergo”.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B0E6DBD9-25F6-4957-A3DD-113497E0FE7C/