Igauņi aicina Latviju nepieļaut Igaunijas kļūdas mežu nozarē. 22.11.2017. darba grupa vēlreiz apspriedīs grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”

    0
    997

    Vairākas Igaunijas nevalstiskās organizācijas nosūtījušas atklātu vēstuli Latvijas Republikas Ministru kabinetam, aicinot nepieļaut Igaunijas kļūdas mežu apsaimniekošanā un, lemjot par mežu apsaimniekošanas nākotni, ņemt vērā gan mežu ekoloģisko, gan sociālo, ne tikai ekonomisko vērtību.
    Vēstule nosūtīta pēc tam, kad Igaunijas organizācijas iepazinušās ar Latvijā sagatavotajiem un Zemkopības ministrijas virzītajiem grozījumiem noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, kas paredz atļaut līdz 2 hektāru lielas kailcirtes piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā augošajos priežu mežos (no 300 metriem līdz 5 kilometriem no jūras), kā arī samazināt galvenās cirtes caurmēru priežu, egļu un bērzu mežos, tātad šos mežus atļaut nocirst ātrāk. Līdz ar to kailcirtēs izcirstās platības varētu pieaugt par 20-40% tuvākajos gados, un samazinātos vecu mežu īpatsvars. Īpaši liela būtu grozījumu negatīvā ietekme uz priežu mežiem – ciršanai pieejamā priežu mežu platība varētu palielināties par 69%. Igaunijā līdzīgas izmaiņas mežu ciršanas noteikumos veiktas šī gada pavasarī, un radījušas plašus protestus un pat jaunu sociālu kustību pret mežu pārāk intensīvu izciršanu.
    Igaunijas organizāciju parakstītājā vēstulē teikts: “Kā Igaunijas nevalstisko organizāciju pārstāvji no valsts, kas kultūras, vēstures un dabas ziņā ir tik līdzīga Latvijai, mēs jūs aicinām nepieļaut mūsu valsts kļūdas, bet mācīties no tām un meklēt risinājumus, kas ir patiesi ilgtspējīgi un ietveroši.”
    Latvijā grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” tiks apspriesti darba grupas sēdē 17.novembrī, pēc kuras, visdrīzāk tie tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Latvijas vides organizācijas turpina piedāvāt savus risinājumus, lai šajos grozījumos tiktu ņemtas vērā arī dabas un plašākas sabiedrības intereses.
    Tāpat arī sabiedriskā iniciatīva “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” turpina aicināt Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju pret grozījumiem: www.100kailcirteslatvijai.lv
    …Info avots: http://leta.lv/press_releases/B10B72E6-3712-4972-86FE-3489577E635F/

    Vides NVO turpina stingri iestāties par dabas interešu ievērošanu koku ciršanas noteikumos

    Rīt, 17.novembrī, zemkopības ministra Jāņa Dūklava vadībā notiks kārtējā darba grupas sēde, kurā plānots pieņemt lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā”.
    Vides nevalstiskās organizācijas jau kopš pavasara ir aktīvi iesaistījušās diskusijās par mežu nozares virzītajiem grozījumiem, taču mēs arī redzam, ka šobrīd nav iespējams panākt vienotu izpratni par būtiskāko. Mēs izprotam, ka mežsaimniecība ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Ir skaidrs, ka mežu īpašniekiem ir jāgūst arī ekonomisks labums un koksnes resursi ir vajadzīgi teju ikvienam. Tomēr mežs nav tikai dēļi un papīrmalka. Ja saprotamāka ir naudas valoda, tad tajā var pārtulkot arī mežu ieguldījumu sabiedrības veselībā, tūrisma attīstībā, tāpat meži ir arī nozīmīgs ienākumu avots ogotājiem un sēņotājiem.
    “Mēs iestājamies par to, ka sabiedrības vajadzības, ne koksnes resursu ieguves un pārdošanas rādītāji, ir pamats starta pozīcijām diskusijās par izmaiņām mežu apsaimniekošanā,” uzsver Pasaules Dabas Fonda direktors un Mežu programmas vadītājs Jānis Rozītis.
    Lai līdzsvarotu sabiedrības un mežu īpašnieku intereses, vides NVO turpinās uzstāt, ka, pielietojot kailcirti, jānosaka, ka cirsmā ir jāatstāj vairāk koku. Tas ir būtiski, lai iespējami mazinātu ietekmi uz vidi, dabas daudzveidību un saglabātu veselīgu meža ekosistēmu.
    Lai netraucētu dzīvniekiem, īpaši putniem vairošanās sezonā, vides organizācijas arī rosina aizliegt koku ciršanu laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Tāpat, lai būtiski nepieaugtu ciršanas apjomi, rosinām noteikt, ka mežistrāde valsts mežos turpmākajos plānošanas periodos nedrīkst pārsniegt esošos apjomus.
    Vienlaikus arī rosinām noteikt, ka lielajiem mežu īpašniekiem (mežu platības vairāk ne kā 500 hektāru), veicot mežistrādi vecāks mežs ir saglabājams vismaz 30 % apmērā no kopējās meža platības.
    Tāpat ir iesniegti priekšlikumi par mežu apsaimniekošanu piejūras mežos, lai varētu iegūt gan vērtīgus koksnes resursus, gan un nodrošinātu priežu mežu attīstību, gan arī saglabātu dabas daudzveidību, ainavas vērtības un iespēju ogot un sēņot. Vienlaikus mēs rosinām noteikt, ka koku ciršanu piejūrā nedrīkst veikt mežaudzēs, kas vecākas par 140 gadiem, lai saglabātu bioloģiski augstvērtīgākās un ogošanai un sēņošanai īpaši nozīmīgās mežu teritorijas.
    Vides NVO gala priekšlikumi ir iesniegti Zemkopības ministrijai un tos atbalsta Pasaules Dabas Fonds, Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Tāpat šādu pozīciju atbalsta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/31E94BD3-3335-4774-A40C-DA15AB77021F/

    Darba grupas sēdē apspriedīs grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”

    Rīga, 17.nov., LETA. Šodien darba grupas sēdē apspriedīs grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, aģentūra LETA uzzināja Zemkopības ministrijā (ZM).
    LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar ZM Meža departamenta direktora Arvīda Ozola teikto, Meža konsultatīvās padome lēmusi virzīt izskatīšanai MK komitejā un tālāk jau valdībā grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos. Pirms tam vēl plānotas vairākas profesionālas darba grupas sanāksmes, lai gūtu atbildes uz atlikušajām neskaidrībām.
    Pēc viņa teiktā, līdz šim noteikumos par koku ciršanu mežā ir panākts daļējs kompromiss, bet ir jautājumi, par kuriem pusēm joprojām ir atšķirīgi viedokļi. “Tā kā no dabas aizstāvju puses tika paustas bažas, ka visi riski ar aprēķiniem nav pamatoti, mēģināsim maksimāli panākt, lai ar aprēķiniem varētu pamatot, cik lieli ir identificētie riski,” sacīja Ozols, skaidrojot, ka lielākās viedokļu atšķirības joprojām ir par priekšlikumu samazināt galvenās cirtes caurmēru.
    Tāpat vēstīts, ka grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
    ZM ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/949B4EE5-1C23-4E4D-AD62-F061317241C0/

    Nākamnedēļ darba grupa vēlreiz apspriedīs grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”

    Rīga, 17.nov., LETA. Nākamnedēļ darba grupas sēdē vēlreiz apspriedīs grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, aģentūrai LETA sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
    Šodien darba grupas sēdē vienošanās par noteikumu galīgo variantu vēl netika panākta, tāpēc trešdien, 22.novembrī, notiks vēl viena darba grupas sēde, kurā tiks nofiksēts, par kādiem jautājumiem ir panākts kompromiss un par kādiem nav.
    Ozols sacīja, ka šodien tika noskaidrotas jautājumu grupas, par kurām jāmēģina panākt kompromiss. “Tie ir jautājumi par ekoloģisko koku grupām, sausajiem un atmirušajiem kokiem, pavasara “miera periodu”, veco koku īpatsvaru mežu masīvos,” sacīja Ozols.
    Viņš piebilda, ka joprojām nav kompromisa arī par koku ciršanu piejūras mežos. “Te nav runa par kāpu zonu, jo neviens neplāno ciršanu kāpu zonā. Acīmredzot, daļa cilvēku to nesaprot, bet daļa nevēlas saprast. Runa ir par ciršanas noteikumiem saimnieciskās darbības zonā,” skaidroja Ozols.
    Meža departamenta direktors piebilda, ka vēl arī būs jāpanāk kompromiss, kāda veida cirtes pieļaujamas piejūras mežos. “Acīmredzot, ka pašos augšanas apstākļiem nabadzīgākajos mežos varētu būt runa par izlases cirtēm, bet auglīgākos mežos – par kailcirtēm, tikai jāvienojas vai tās būs pieļaujamas viena vai divu hektāru platībā. Tāpat arī jāvienojas par priežu vecumu gados, kad var sākt jaunu cirti,” sacīja Ozols.
    LETA jau ziņoja, ka Meža konsultatīvās padome lēmusi virzīt izskatīšanai Ministru kabineta (MK) komitejā un tālāk jau valdībā grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos. Pirms tam vēl plānotas vairākas profesionālas darba grupas sanāksmes, lai gūtu atbildes uz atlikušajām neskaidrībām.
    Pēc Ozola teiktā, līdz šim noteikumos par koku ciršanu mežā ir panākts daļējs kompromiss, bet ir jautājumi, par kuriem pusēm joprojām ir atšķirīgi viedokļi. “Tā kā no dabas aizstāvju puses tika paustas bažas, ka visi riski ar aprēķiniem nav pamatoti, mēģināsim maksimāli panākt, lai ar aprēķiniem varētu pamatot, cik lieli ir identificētie riski,” sacīja Ozols, skaidrojot, ka lielākās viedokļu atšķirības joprojām ir par priekšlikumu samazināt galvenās cirtes caurmēru.
    Grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
    ZM ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2EB0FF83-3582-4BA2-85DD-20B0C224C2AF/