Imigranti ieņem Rīgas Latviešu biedrības namu, kamēr latvju bāleliņi gudri spriedelē par pareizāko Latvijas himnas izpildījumu, taču piemirsa lemt par kara pieteikšanu tām valstīm, kuru orķestri valsts vizītēs reizēm galīgi neprot pareizi nospēlēt Latvijas himnu

    0
    705

    Ekspertu viedokļi par pareizāko valsts himnas izpildījumu dalās

    Rīga, 1.nov., LETA. Vairāk nekā divas stundas garajā konsīlijā par Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju” izpildījumu eksperti izteica dažādus viedokļus par pareizāko tās izpildījuma veidu, vairākiem no viņiem atzīstot, ka himna nebūtu jāatsvešina no tautas, pārlieku reglamentējot tās atskaņošanas un izpildīšanas veidu.
    Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Raita Karnīte sēdes sākumā uzsvēra, ka LZA vērsās diriģenti, kurus satrauc vairākas nepilnības himnas izpildījuma praksē, kas, viņuprāt, būtu novēršamas.
    Diriģents Edgars Račevskis uzsvēra, ka mūziķu vidū nereti tiek uzsvērts, ka patlaban himnas atskaņošana “nav labākajā kārtībā”.
    Diriģentus satrauca problēmjautājums par himnas otrajā daļā basu balsī vai orķestrī vajadzīgo vai, tieši pretēji, nevajadzīgo paaugstināto ceturto pakāpi. Lai risinātu šo jautājumu, diriģentiem un muzikologiem bija nepieciešams atskats vēsturē, vēl pirmajos skaņdarba “Dievs, svētī Latviju” pierakstos, kas datējami ar 19.gadsimta otro pusi, meklējot mūziķus satraukušo noti.
    Klātesošie secināja, ka paaugstinātā ceturtā pakāpe te parādījās, bet te atkal pazuda no skaņdarba un vēlāk arī no himnas pieraksta. Līdz ar to arī šodien konsīlijā vienotas pozīcijas saistībā ar šo jautājumu nebija, turklāt vairāki klātesošie uzsvēra, ka kopumā paaugstināta ceturtā pakāpe neskar tos, kas himnu izpilda unisonā.
    Eksperti diskutēja par to, kādā toņkārtā himna būtu atskaņojama, ņemot vērā, ka arī skaņkārta, kurā pierakstīta himna, gadu gaitā ir mainījusies. Vairāki klātesošie uzsvēra, ka ir nepieciešama tāda toņkārta, kurā ērti ir dziedāt visiem, jo, piemēram, Fa mažorā to darīt ir grūti – kāds rūc, bet kāds – spiedz, secināja klātesošie. Vienlaikus, runājot par himnas toņkārtu, tika aktualizēts jautājums arī par to, vai himnas dziedājums toņkārtā, kas nesakrīt ar normatīvajā regulējumā fiksēto, var tikt uzskatīts par pārkāpumu un necieņas izrādīšanu pret himnu.
    Vairāki konsīlija dalībnieki uzsvēra, ka himna nebūtu jāatsvešina no tautas un tās dziedājums būtu pieļaujams jebkādā toņkārtā – galvenais, lai tas notiktu ar cieņu pret valsts simbolu un patriotiskām jūtām.
    Saeimas deputāts Ivars Brīvers (LRA) uzsvēra, ka valsts himna ir tautas lūgšana, līdz ar to himna savā ziņā pieder tautai, tādēļ himnas atsvešināšana no cilvēkiem nebūtu pareiza. “Himna ir svētums, bet šis svētums ir tautas īpašums – tas nav jāliek aiz stikla,” viņš sacīja, piebilstot, ka, piemēram, ticīgie cits citam nepamācot, kā pareizi lūgt Dievu.
    “Vai tā ir necieņa, ka cilvēkam nav muzikālās dzirdes, bet viņš dzied himnu? Domāju, ka ne,” teica deputāts, norādot, ka, viņaprāt, dziedāšana nepareizā toņkārtā nebūtu jāuzskata par necieņu.
    Konsīlija dalībnieki norādīja, ka nepieņemama ir himnas nezināšana. Tas bieži vien parādās dažādos publiskos pasākumos, kad, atskaņojot himnu, cilvēki nav spējīgi dziedāt līdzi, jo nezina himnas tekstu, viņi norādīja.
    Saeimas deputāts un diriģents Arvīds Platpers (NSL) uzskata, ka pie šādas situācijas vainojama izglītības sistēma. Viņš uzsvēra, ka agrākos laikos Latvijas, kā arī Igaunijas un Lietuvas himna tika iespiesta visās mācību grāmatās, savukārt tagad himna ir tikai retajā mācību grāmatā. Tāpat Platperu satrauc tas, ka bērnus nemāca dziedāt, kas arī atspoguļojoties neprasmē unisonā izpildīt valsts himnu.
    Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs atgādināja, ka tā dēvētās valstiskās audzināšanas vadlīnijas paredz virkni nostādņu, kas saistītas ar himnas izpildījumu un attieksmi pret to.
    Diskusiju radīja arī jautājums par himnas atskaņošanas un izpildījuma garumu. Platpers pauda, ka sevi cienošai valstij sava himna būtu jāatskaņo pilnā apmērā, to darot arī, piemēram, sporta pasākumos, kur nereti tiek atskaņota himnas saīsinātā versija. Severs gan uzsvēra, ka himna ir valsts simbols, pret ko jāizturas ar cieņu. Viņš piekrita, ka himna nevar tikt saīsināta, izpildot tikai pirmo vai tikai otro daļu, taču, ņemot vērā himnas biežo lietojumu sporta pasākumos, būtu jāļauj izmantot himnas saīsinātā versija, abas himnas daļas izpildot bez atkārtojuma.
    Konsīlija rezultāti tiks apkopoti “Konsīlija slēdzienā” un nodoti valsts atbildīgajām institūcijām, ekspertiem, plašsaziņas līdzekļiem un publicēti “Zinātnes Vēstnesī”.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/15A10B71-FEFE-4A9B-83B0-B5F23DFB08C3/ un http://www.protesti.lv/foto-28-10-2017-rigas-latviesu-biedribas-namu-parnem-imigranti-latvisko-rudens-tradiciju-tures-aizsega/

    Jāprot dziedāt pareizi

    Vairāk nekā divas stundas garajā konsīlijā par Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju” izpildījumu eksperti izteica dažādus viedokļus par pareizāko tās izpildījuma veidu, vairākiem no viņiem atzīstot, ka himna nebūtu jāatsvešina no tautas, pārlieku reglamentējot tās atskaņošanas un izpildīšanas veidu. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Raita Karnīte sēdes sākumā uzsvēra, ka LZA vērsās diriģenti, kurus satrauc vairākas nepilnības himnas izpildījuma praksē, kas, viņuprāt, būtu novēršamas. Diriģents Edgars Račevskis uzsvēra, ka mūziķu vidū nereti tiek uzsvērts, ka patlaban himnas atskaņošana “nav labākajā kārtībā”. Daudziem tvitera lietotājiem ekspertu satraukums šķiet absurds un nepamatots.

    Antropologs Roberts Ķīlis nožēlo, ka nav piekritis ekspertu aicinājumam.
    Roberts Ķīlis @cantab3
    @IlzeVebere @TV3zinas eh, vajadzēja piekrist ielūgumam piedalīties konsīlija darbā. Sākumā šķita, būs marasms, bet skat., iets daudz tālāk.
    Wed Nov 01 15:36:36 +0000 2017

    Konsīlija darbu pamanījusi Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu vadītāja Eva Johansone.
    Eva Ikstena @evajohansone
    Atgriežoties interneta pasaulē, uzzinu, ka Latvijas himnai nav piemērotas roka vai repa versijas. Sarunu sarunas.
    Thu Nov 02 04:39:35 +0000 2017

    Mūziķis Ralfs Eilands vērš uzmanību ASV pieredzei.
    Ralfs Eilands @RalfsEilands
    2017.g. Latvijā konsīlijs par himnas pareizu dziedāšanu. 1969.g. ASV Hendrikss himnu spēlēja uz ģitāras #LatvijaVar youtu.be/MwIymq0iTsw
    Wed Nov 01 14:22:58 +0000 2017

    Žurnāliste Madara Fridrihsone uzskata, ka Latvijai nav jāņem vērā ASV piemērs.
    Madara Fridrihsone @MFridrihsone
    Šeit nav nekāda Amerika, kur valsts himnu tūkstošu un miljonu auditorijai atļauts dziedāt gan deviņus gadus vecām solistēm, gan popzvaignēm.
    Thu Nov 02 07:45:14 +0000 2017

    Sabiedrisko attiecību speciāliste Džeina Šteinberga pieņem, ka laiks radoši izpausties latviešu mūziķiem.
    Džeina Šteinberga @dzeina
    Man šķiet, ir pienācis laiks LV mūziķiem apvienoties vienam LP ar LV himnas kaverversijām.
    Thu Nov 02 08:24:46 +0000 2017

    Sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Balode piedāvā ideju, lai uzlabotu valsts himnas izpildījumu.
    Dace Balode @DaceBalode
    LZA konsīlijs piemirsa lemt par kara pieteikšanu tām valstīm, kuru orķestri valsts vizītēs reizēm galīgi neprot pareizi nospēlēt LV himnu 😀
    Wed Nov 01 18:25:49 +0000 2017

    Arhibīskaps Jānis Vanags iebilst pret himnas izpildīšanas ierobežojumiem.
    Jānis Vanags @arhivanags
    Man liekas, ja baznīcā Dievu var slavēt roka stila dziesmās, tad arī himnu nevajadzētu saslēgt akadēmiskos rokudzelžos.
    Wed Nov 01 18:59:09 +0000 2017

    Tvitera lietotāja Ilze Andersone vērš uzmanību himnas tekstam.
    Ilze Andresone @ilze_krii
    Himnu vispār drīkstētu dziedāt tikai vīrieši, jo tekstā skaidri norādīts: “latvju dēli dzied”. Sievietēm jāzied, un ziedēšana ir klusa.
    Wed Nov 01 21:43:36 +0000 2017

    Teikto papildina “Latvietis Vidējais”.
    Latvietis Vidējais @Videjais_LV
    @ilze_krii “Latvju dēli dzied” ir nepārprotama norāde arī uz to, ka himnu drīkst dziedāt tikai tīrasiņu latvji. Pra… twitter.com/i/web/status/9…
    Thu Nov 02 08:01:48 +0000 2017

    Mierinājumu sniedz tvitera lietotājs ar iniciāļiem MJ.
    MJ @uzhosnah
    .@ilze_krii @ArvisKolmanis Toties laimē diet gan drīkst visi, neatkarīgi no dzimuma un citām pazīmēm 😉
    Thu Nov 02 08:44:39 +0000 2017

    Tikmēr reklāmas aģentūras “DDB” vadītājs Andris Rubīns norāda, kādus jautājumus risina kaimiņvalstī.
    Andris Rubīns @Rubins
    Kamēr Latvijā kaislīgi diskutē par pareizu himnas izpildījumu, igauņi piesaista vēl 280 miljonus USD. twitter.com/dblv/status/92…
    Thu Nov 02 06:50:20 +0000 2017
    …Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/f7942f2e-8624-4611-9ecf-51dbf21c540a/