JKP valdības veidošanas piedāvājumā ir būtiski trūkumi, bet “Jaunajai vienotībai” tas esot adekvāts. “Jaunā Vienotība” daudzu neskaidrību dēļ vēl nevarot teikt “jā” vai “nē” JKP piedāvājumam par topošo valdību

0
198

“Betsafe”: Favorīts uz premjera amatu – Jānis Bordāns

Vislabākās izredzes kļūt par nākamo Latvijas premjeru ir Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam, tomēr tālu neatpaliek arī KPV LV kandidāts Aldis Gobzems, uzskata “Betsafe” bukmeikeri. Paredzams, ka valdību veidos četras vai piecas partijas, opozīcijā atstājot “Saskaņu” un Zaļo un zemnieku savienību vai KPV LV.
Bordāna izredzes kļūt par premjeru bukmeikeri novērtējuši ar 52% varbūtību, savukārt Gobzema – 33%. Abu kandidātu partijas šobrīd uzņēmušās iniciatīvu valdības veidošanā. Abas partijas arī paralēli tiekas ar citām partijām un meklē kopīgas intereses. Lai gan KPV LV un JKP paudušas gatavību strādāt vienā koalīcijā, par to, kura vadīs valdību, vienošanās nav. Līdz ar to arī pieņēmums, ka KPV LV un JKP būs jaunās valdības kodols, ir pāragrs, uzskata “Betsafe”.
KPV LV šajās vēlēšanās piedāvāja visradikālākās izmaiņas valsts pārvaldē, un arī partijas kampaņa no citām atšķīrās ar uzbrūkošāko stilu. Tāpēc JKP citām partijām būtu pieņemamāks partneris, salīdzinot ar neparedzamo Artusa Kaimiņa partiju. Iespējams, “Attīstībai/Par!” manevrs uzsākt savas sarunas ar citām partijām ir sākums mēģinājumam izslēgt KPV LV no valdības veidošanas. Tomēr maz ticams scenārijs, ka par premjeru varētu kļūt “Attīstībai/Par!” kandidāts Artis Pabriks vai Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts Roberts Zīle, kuru izredzes bukmeikeri novērtējuši ar vienādu koeficientu 4.00, kas ir trešais lielākais koeficients pēc Bordāna (1.9) un Gobzema (3.00).
Šobrīd JKP jau nosaukusi Zaļo un zemnieku savienību par opozīcijas partiju, un JKP nevēlēšanās sadarboties ar ZZS krietni samazinājusi apvienības izredzes iekļūt valdībā. ZZS iekļūšana valdības sastāvā novērtēta ar 40% varbūtību. Sadrumstalotais Saeimas sastāvs gan nedod daudz iespēju izvēlēties partnerus, un sarkanās līnijas pret “Saskaņu” nepieļaus trīs partiju koalīciju. Ja KPV LV un JKP izdosies vienoties par kopīgu premjera amata kandidātu, valdības izveidošanai pietiktu ar četrām partijām.
Tā kā valdības modeļi var būt vairāki, bukmeikeri paredz, ka varbūtība, ka jaunā valdība nostrādās līdz termiņa beigām ir tikai 40%, kas skaidrojams ar būtiskām atšķirībām viedokļos par nozīmīgiem jautājumiem.
“Betsafe” ir viens no vadošajiem spēļu un izklaides portāliem pasaulē ar īpaši plašu spēļu izvēli un iespaidīgiem vinnestiem. “Betsafe” zīmols pieder Stokholmas fondu biržā kotētajai Betsson AB, kas ir viens no pasaules līderiem interneta azartspēļu nozarē. “Betsafe” darbību Latvijā uzrauga Latvijas Republikas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. “Betsafe” atbalsta azartspēļu atbildīgu spēlēšanu un aicina nepārkāpt robežu, kad tās pārstāj būt par izklaidi.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/7F110359-DAF1-4E4A-AB50-4137C3BBA23C/

Ašeradens: JKP valdības veidošanas piedāvājumā ir būtiski trūkumi, bet “Jaunajai vienotībai” tas ir adekvāts

Rīga, 15.okt., LETA. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdības veidošanas piedāvājumā ir būtiski trūkumi, bet divu ministru amatu piedāvājums “Jaunajai vienotībai” (JV) būtībā ir vērtējams kā spēku samēram adekvāts, šādu viedokli Latvijas Radio pauda partijas “Vienotība” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Lielāko kritiku Ašeradens veltīja JKP iecerei ārlietu ministra amatā nozīmēt nepolitisku karjeras diplomātu. JV domājot, ka “esošajā sarežģītajā starptautiskajā situācijā” nebūtu prātīgi ārlietu ministra amatā virzīt karjeras, nevis politisku diplomātu, jo tas “nebūtu īpaši labs politisks signāls”.
Ašeradens neslēpa, ka viņa pārstāvētā partija vēlas, lai ārlietu ministra pienākumus turpina pildīt viņu politiskā spēka pārstāvis Edgars Rinkēvičs. Taujāts, vai JV strādātu tādā valdībā, kur neiegūs atbildību par ārlietām, Ašeradens uzsvēra, ka tas vēl jāvērtē partijas valdē, bet kopumā politiskais spēks esot noskaņots pacīnīties, lai Latvijai būtu politisks ārlietu ministrs.
Runājot par JKP piedāvājumu starp partijām nodalīt premjera un finanšu ministru amatus, Ašeradens atzina, ka tā darīt var, tomēr pastāvētu zināmi riski un valdības darbā varētu veidoties sarežģītas situācijas.
Tāpat Ašeradens pakritizēja JKP taktiku vispirms ķerties pie atbildības jomu sadales. Viņaprāt, pareizāk būtu bijis potenciālajiem koalīcijas partneriem detalizētāk izstrādāt darbu plānu un tikai pēc tam runāt par personālijām. Kopumā politiķis ir pārliecināts, ka bez komplicēta koalīcijas līguma jaunajā valdībā neiztikt.
Ašeradens joprojām uzskatot, ka par valdības izveidi vajadzētu mēģināt vienoties sešām partijām, bet, ja tas neizdodas, tad var mēģināt valdību izveidot arī no piecām. Viņaprāt, JKP līderis Jānis Bordāns, paziņojot par nesadarbošanos ar Zaļo un zemnieku savienību, ir būtiski sašaurinājis savas iespējas izveidot valdību, lai arī tādas pavisam zudušas vēl neesot.
Pēc Ašeradena vārdiem, sliktākais būtu, ja valdības veidošanas procesā kāds no jaunajiem politiskajiem spēkiem neglābjami apvainotos un aizietu dziļā opozīcijā.
Savukārt kā pozitīvu aspektu Ašeradens novērtēja to, ka valdības veidošanas procesā partijas lēnām ejot prom no radikālajiem solījumiem.
Kopumā Ašeradens saskata trīs partiju darbu pie saviem valdības veidošanas scenārijiem un uzskata, ka process joprojām vēl ir sākuma posmā un aizņems ilgāku laiku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1A8131C1-37A8-404B-AFBA-E53BDDD6067C/

“Jaunā Vienotība” daudzu neskaidrību dēļ vēl nevarot teikt “jā” vai “nē” JKP piedāvājumam par topošo valdību

Rīga, 15.okt., LETA. “Jaunā Vienotība” (JV) vēl nevar teikt “jā” vai “nē” Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvājumam par topošo valdību, jo ir daudz jautājumu un neskaidrību, žurnālistiem sacīja JV priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.
Pirmdien notikusi JV valdes un jaunievēlēto deputātu kopsēde, kurā apspriests koalīcijas veidošanas process. Kariņš pēc šīs sanāksmes uzsvēra, ka jārunā par darbiem, nevis amatiem. Proti, jāvienojas par jaunās valdības mērķiem un tikai tad par indivīdiem, kuri tos varētu īstenot.
Piemēram, visas valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas pauž, ka nepieciešams saglabāt pašreizējo eiroatlantisko kursu, bet JKP piedāvā par ārlietu ministru virzīt “ierēdni, nevis politiķi”, norādīja Kariņš, piebilstot, ka JV mulsina šāds ierosinājums. Tāpat partijām jāvienojas par to, kad un cik daudz tiks palielināts finansējums aizsardzībai, jārunā par sociālo politiku, uzskata politiķis. Kontekstā ar tiesiskuma stiprināšanu JV jautājumus raisot arī JKP iecere apvienot specdienestu.
Jautājumu un neskaidrību vēl ir daudz, akcentēja Kariņš, vairākkārt paužot, ka jārunā par darbiem, nevis amatiem. Iepriekšējās nedēļas sarunas esot bijušas “ļoti nekonkrētas” un vispārīgas, bet “velns slēpjas detaļās”, teica JV līderis.
Līdz ar to JV nevar piekrist vai nepiekrist, teikt “jā” vai “nē” JKP piedāvājumam, rezumēja Kariņš.
Viņš pauda, ka Latvijai vajadzīga rīcībspējīga valdība ar vairākumu Saeimā, bet pats galvenais – jāsaprot, kādi ir jaunās valdības mērķi.
Runājot par turpmāko valdības veidošanas procesu, Kariņš pauda, ka partijām jāturpina savstarpēji runāt, jācenšas vienoties par darāmajiem darbiem.
JV nav pārrunājusi to, kādam jābūt konkrētajam koalīcijas modelim. “JV ir gatava strādāt ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot “Saskaņu”,” atgādināja Kariņš. Viņš piebilda, ka šis ir arī jautājums par “matemātiku un politisko taktiku”, un matemātiski var izveidot dažādas koalīcijas. Tas gan ir maznozīmīgi un svarīgi runāt par valdības mērķiem, kas gūtu arī Saeimas vairākuma atbalstu, atkārtoti sacīja Kariņš.
Kā ziņots, JKP piektdien paziņojusi par piedāvājumu citām partijām attiecībā uz atbildības jomu sadalījumu. JKP piedāvā veidot piecu partiju koalīciju bez ZZS un “Saskaņas”. Sev JKP jaunajā valdībā vēlētos premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.
Saskaņā ar minēto piedāvājumu “Attīstībai/Par!” tiktu trīs ministrijas – Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija. Vēl trīs ministrijas pienāktos nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem.
Partijai “KPV LV” JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet “Jaunajai Vienotībai” – tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus. Savukārt lēmums par Ārlietu ministrijas pārraudzību varētu tikt pieņems kopīgi. JKP līderis piebilda, ka gandrīz katrā nozarē vajadzīgas reformas, izņemot ārlietu jomu, līdz ar to koalīcijai būtu vienkārši vienoties par kopīgu kandidātu – bezpartejisku kandidātu ar labu reputāciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E8FA04E7-6C40-4E98-B378-7CE6DE845952/