Jurašs vēl nenoliks Saeimas deputāta mandātu: Pirms lēmuma Juraša lietā prokuratūrā paviesojies viņa kolēģis, kurš aprunājies “par dzīvi”. KNAB pērn sākto kriminālprocesu skaits bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā

    0
    243

    SAB pārtraucis pārbaudi par Juraša pielaidi valsts noslēpumam

    Rīga, 3.feb., LETA. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pārtraucis pārbaudi, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai kriminālvajāšanai izdotajam parlamentārietim Jurim Jurašam (JKP) var piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
    Saeima šonedēļ atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai lietā par valsts noslēpuma izpaušanu. Šis kriminālprocess Jurašu izslēdzis no deputātu rindām un, iespējams, viņš nevarēs pildīt arī citus amatus, kur vajadzīga pielaide valsts noslēpumam, vēsta raidījums. Jurašs ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
    SAB direktors Jānis Maizītis skaidrojis, ka Saeima pieprasīja izvērtēt jautājumu par iespējamību Jurašam strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem. Tomēr, tā kā viņš ir izdots kriminālvajāšanai un vairs nepilda tos pienākumus, kuru dēļ šāda pielaide ir nepieciešama, pārbaude ir pārtraukta, norādījis Maizītis.
    Raidījumam tapis zināms, ka Juraša lietu skatīs Vidzemes priekšpilsētas tiesa Rīgā. Tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica norādījusi, ka, viņasprāt, lietu, kurā apsūdzētas amatpersonas, būtu jānozīmē divu mēnešu laikā.
    Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsvēris, ka jādara viss, lai nenotiktu nekāda kavēšanās, jo tas esot arī prokuratūras interesēs, ņemot vērā izskanējušos apvainojumus prokuroram, kas ir procesa virzītājs, un arī prokuratūrai kopumā.
    LETA piektdien vēstīja, ka prokurors Māris Urbāns vistuvākajā laikā Jurašam gatavojas izsniegs apsūdzību lietā par valsts noslēpuma izpaušanu un plāno arī nopratināt deputāta pieteiktos lieciniekus. Prokurors aģentūrai LETA arī apliecināja, ka tiks veiktas ieplānotās procesuālās darbības papildu pierādījumu iegūšanai, tajā skaitā tiks nopratināti Juraša pieteiktie liecinieki.
    Urbāns gan atturējās nosaukt konkrētu termiņu lietas nosūtīšanai uz tiesu, tomēr pašlaik nesaskatot šķēršļus, lai to izdarītu tuvāko mēnešu laikā.
    Juraša izdošanu kriminālvajāšanai bija lūgusi Ģenerālprokuratūra. Jurašs, kurš patlaban ieņem arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, pēc Saeimas balsojuma paziņoja, ka jautājumu par deputāta mandāta nolikšanu plāno izlemt tuvāko dienu laikā.
    Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
    Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
    Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
    Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E3E88DDA-5C72-463B-ADFC-BFBFFEF03FE0/

    Pirms lēmuma Juraša lietā prokuratūrā paviesojies viņa kolēģis, kurš aprunājies “par dzīvi”

    Pirms pirmā lēmuma “Juraša lietā”, ar kuru bija nolemts izbeigt krimināllietu par valsts noslēpuma izpaušanu pret Juri Jurašu, pie lietas uzraugošā prokurora Aivja Zalužinska ir viesojies prokurora sens studiju biedrs un Juraša tuvs kolēģis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Andžejs Kļaviņš, ziņo LTV raidījums “de facto”. Kļaviņš gan neesot devis nekādus padomus “Juraša lietas” sakarā, apgalvo prokurors.
    Intervijā Latvijas Televīzijai Aivis Zalužinskis paskaidrojis, ka ar bijušo studiju biedru saskrējušies uz kāpnēm prokuratūras ēkā un turpinājuši sarunu Zalužinska kabinetā: “Mēs tā parunājam par dzīvi. Bija arī jautājums par to, ka viņiem tur iestādē [KNAB] ir drūmi laiki iestājušies, grūti strādāt. Viņš pasūdzējās par to, kā viņiem klājas, tas bija tas, ko mēs parunājām”. Uz LTV jautājumu, vai tikusi pārrunāta arī Zalužinska lietvedībā esošā lietā pret Juri Jurašu, Zalužinskis atbildēja noliedzoši.
    LTV atgādina, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Aivja Zalužinska 2017. gada vasarā pieņemto lēmumu virsprokurors Modris Adlers ir atcēlis un nozīmējis citu prokuroru, Māri Urbānu. Urbāns iepazinies ar tiem pašiem materiāliem un nonācis pie pretējiem secinājumiem un nolēmis tomēr saukt bijušo KNAB darbinieku Juri Jurašu pie kriminālatbildības par valsts noslēpuma izpaušanu.
    “de facto” arī ziņo, ka Saeimas deputāts apgalvo, ka operatīvā lieta, kuras realizēšanu viņš pēc KNAB apgalvojuma iztraucējis, tika izbeigta dēļ informācijas noplūdes.
    “Persona bija informēta par to, ka attiecībā pret viņu šāda pārbaude tiek veikta. Mums biroja darbiniekiem bija pamats uzskatīt, ka to ir izdarījis [KNAB priekšnieka vietnieks operatīvo darbību jautājumos ] Jānis Roze, kurš tieši vai pastarpināti komunicēja ar ar šo personu, attiecībā pret kuru ir uzsākta šī pārbaude”, intervijā LTV teica Jursašs.
    KNAB priekšnieka vietnieks operatīvo darbību jautājumos Jānis Roze noliedz šādus pārmetumus un norāda – ja Jurašam bija šāda informācija, viņam bija jāinformē ģenerālprokuroru, Satversmes aizsardzības biroju vai Valsts drošības dienestu. Jurašs skaidro, ka nav to izdarījis, jo citādi nebūtu atlicis laika strādāt.
    …Info avots: https://jauns.lv/raksts/zinas/316690-ltv-pirms-lemuma-jurasa-lieta-prokuratura-paviesojies-vina-kolegis-kurs-aprunajies-par-dzivi

    Jurašs vēl nenoliks Saeimas deputāta mandātu

    Rīga, 4.febr., LETA. Saeimas deputāts un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs (JKP) vēl nenoliks parlamenta deputāta mandātu, aģentūrai LETA apliecināja Jurašs.
    Viņš skaidroja, ka patlaban nav zināms, vai prokuratūra nodos tiesai krimināllietu, kurā viņam tiek inkriminēta valsts noslēpuma izpaušana. Jurašs uzskata, ka prokuroram objektīvi jāizvērtē lietas materiāli un jānopratina viņa pieteiktie liecinieki – bijušie un esošie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki. Šie darbinieki var sniegt liecības par to, ka KNAB viņam piedāvātā kukuļa gadījums sākotnēji nemaz netika izmeklēts, apgalvoja Jurašs.
    Jurašs ir pārliecināts, ka objektīvi veicot izmeklēšanu šī lieta prokuratūrā ir jāizbeidz, nevis jānodod tiesai. “Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka laikā kamēr lieta atrodas prokuratūrā, ir neloģiski nolikt mandātu. Gadījumā, ja prokuratūrā lieta tiek izbeigta, tad iestāsies absurda situācija ar mandāta nolikšanu,” norādīja deputāts.
    Lai arī raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pārtraucis pārbaudi par valsts noslēpuma pielaides piešķiršanu, Jurašs aģentūrai LETA apliecināja, ka, ieņemot Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, viņam pielaide nav nepieciešama. Ja tomēr darba pienākumos tāda būs nepieciešama, tad Jurašs izlems, kā rīkoties tālāk.
    Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šodien žurnālistiem arī pauda, ka Jurašs varēs veiksmīgi darboties TM parlamentārā sekretāra amatā.
    Taujāts, vai jautājums par pielaidi nebūs problēma, Bordāns norādīja: “Es domāju, ka problēma ar šo jautājumu ir Latvijas tieslietu sistēmai.”
    Viņš arī piebilda, ka varētu rosināt nosaukt 31.janvāri par trauksmes cēlēju dienu, jo Saeima minētajā datumā nolēma izdot Jurašu kriminālvajāšanai.
    Jau ziņots, ka prokurors Urbāns vistuvākajā laikā Jurašam izsniegs apsūdzību lietā par valsts noslēpuma izpaušanu un plāno arī nopratināt deputāta pieteiktos lieciniekus.
    Saeimas deputātu vairākums pagājušā nedēļā atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Juraša izdošanu kriminālvajāšanai bija lūgusi Ģenerālprokuratūra. Jurašs, kurš patlaban ieņem arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, pēc Saeimas balsojuma paziņoja, ka jautājumu par deputāta mandāta nolikšanu plāno izlemt tuvāko dienu laikā.
    Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
    Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
    Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
    Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/174EE954-E92D-435C-9912-AC35A4D167DA/

    KNAB pērn sākto kriminālprocesu skaits bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā

    Rīga, 5.febr., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pagājušā gadā sākto kriminālprocesu skaits bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina biroja pagājušā gada darbības pārskats.
    KNAB pērn kopumā sāka 38 kriminālprocesus, no kuriem 17 sākti pēc KNAB ceturtās pārvaldes ziņojumiem, 12 lietas ierosinātas pēc privātpersonu iesniegumiem, savukārt deviņi izdalīti no jau esošiem kriminālprocesiem.
    No citām tiesībsargājošajām institūcijām pērn KNAB saņēma trīs kriminālprocesus, bet pēc piekritības citām institūcijām nosūtīja sešus kriminālprocesus.
    “Sākto kriminālprocesu skaits šogad bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, kas skaidrojams ar proaktīvu rīcību noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un informācijas analīzes jomā,” teikts pārskatā.
    Visbiežāk kriminālprocesi pērn sākti par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā kukuļņemšana, kukuļdošana, krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Pērn biežāk nekā iepriekš sākti kriminālprocesi par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. KNAB informācija liecina, ka lielākā daļa iespējamo noziedzīgo nodarījumu izdarīti Rīgā.
    Pārskata periodā visvairāk lietas ierosinātas par iespējamām noziedzīgām darbībām saistībā ar publisko iepirkumu rīkošanu, tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu funkciju īstenošanu, prettiesisku rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, nelikumīgām darbībām pret īpašumu un tautsaimniecību, kā arī koruptīvām darbībām finanšu sektorā.
    2018.gadā arvien vērojama tendence, ka augstākie korupcijas riski ir saistīti ar publisko iepirkumu jomu, kas ir izvirzīta kā prioritāte biroja darbības stratēģijā.
    Vienlaikus korupcijas riski ir vērtējami kā paaugstināti institūcijās, kurām deleģēts veikt kontroles, uzraudzības un sodīšanas funkcijas, kā arī amatpersonu rīcībā ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu. Pērn atklāts korupcijas apdraudējums arī valsts finanšu sektorā.
    Novērojama tendence, ka korupcija mēdz būt cieši saistīta ar noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, tautsaimniecību vai pārvaldības kārtību, kas nereti tiek konstatēts, veicot vispusīgu izmeklēšanu.
    Pagājušajā gadā KNAB kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrai nosūtīja kopumā 24 krimināllietas pret 70 personām, savukārt vēl deviņi biroja lietvedībā esoši kriminālprocesi tika izbeigti. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu rādītājiem, birojs secina, ka 2018.gadā prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīts lielākais krimināllietu skaits pēdējos četros gados. Tā, piemēram, 2017.gadā kriminālvajāšanai nodotas 17 lietas pret 41 personu. 2014.gadā birojs nodeva prokuratūrai 27 lietas pret 72 personām.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8BEBF596-0715-498D-8F03-219B8878DF10/

    FOTO un info avots: http://news.lv/Latvijas_Avize/2019/02/01/jurass-par-taisnibu-cinisies-tiesa