Ķeroties pie argumentiem par “trako māju”, Ādažos strīdas par ieceri veidot atbalsta centru cilvēkiem ar funkcionāliem un garīgiem traucējumiem. Aprūpes centra Ādažos atrašanos skolas tuvumā Labklājības ministrija sauc par racionālu

0
239

Ķeroties pie argumentiem par “trako māju”, Ādažos strīdas par ieceri veidot atbalsta centru cilvēkiem ar funkcionāliem un garīgiem traucējumiem

Rīga, 1.febr., LETA. Ādažos šogad plānots sākt veidot atbalsta centru cilvēkiem ar funkcionāliem un garīgiem traucējumiem, tomēr ieceres virzība ierauta strīdos, jo pašvaldības deputāti nespēj rast kopsaucēju par centra būvniecības vietu – vieni to grib veidot novada centrā, pamatojot to ar vides pieejamību, bet otri grib aizvirzīt nostāk no ļaužu acīm un atbalstītāju pulcēšanai pat esot biedējuši iedzīvotājus ar “trako mājas” celšanu.
Kā aģentūra LETA noskaidroja domē, rehabilitācijas centra bērniem ar funkcionāla rakstura traucējumiem un dienas aprūpes centra pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem izbūvei sākotnēji dome piedāvājusi vairākas potenciālās atrašanās vietas – Attekas ielā 39, Gaujas ielā 25B, Gaujas ielā 35 un pie Vējupes.
Domes vadība uzskata, ka, izvērtējot centra klientu vajadzības un vides pieejamību, vispiemērotākā vieta centram būtu Attekas iela 39, kas atrodas pašā novada centrā, savukārt domes deputāte Adrija Keiša (LZS) un viņas domubiedri uzskata, ka piemērotākā vieta centra būvniecībai būtu Gaujas iela 25B, kas būtu tālāk no ciema centra, “tuvāk dabai” un nodrošinātu “mieru, kas nepieciešams centra klientiem”.
Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA) informēja, ka Sociālā dienesta speciālisti ir noskaidrojuši, ka šāda centra pakalpojumi būtu nepieciešami 34 novada bērniem un 28 pieaugušajiem. Dienas centrā minētie ādažnieki varētu saņemt sociāla rakstura pakalpojumus, kas vērsti uz sabiedrības integrāciju, bet ne psihiatrijas, medicīniskus vai pacientu stacionārās izvietošanas pakalpojumus, piemēram, bērni uz centru dotos, lai piedalītos dažādos pasākumos un nodarbībās, nevis lai medicīniski ārstētos.
Keiša pret centra izveidi Attekas ielā veikusi parakstu vākšanu. “Manuprāt, Gaujas iela 25B ir ļoti skaista vieta, tur ir dambis, Gauja, turpat līdzās dome. Mēs varējām izvēlēties un par tīkamāko atzinām šo,” aģentūrai LETA sacīja deputāte. Deputāte ar domubiedriem divreiz organizējusi parakstu vākšanu pret centra izbūvi Attekas ielā – pirmajā reizē savākti vairāk nekā 300 paraksti, bet otrajā – 723, kas iesniegti domē.
Atbildot uz parakstu vākšanu, Sprindžuks norādīja, ka šāda kampaņa būtu normāla, demokrātiska izpausme, “ja vien, klauvējot pie durvīm un uzrunājot cilvēkus, netiktu izplatīts maldinošs pieņēmums, ka Ādažos plāno būvēt “trako māju””. Viņš uzsvēra, ka Ādažu novads nespecializēsies psihoneiroloģiskās klīnikas pakalpojumu sniegšanai, jo šādi pakalpojumi ir pieejami specializētās iestādēs.
Kā atzīmēja Sprindžuks, kritiku neizturot arī arguments par mieru un klusumu, kas it kā būtu vajadzīgs atbalsta centra klientiem, jo potenciālo centra klientu aptaujā esot noskaidrots, ka primārās vajadzības viņiem esot nevis miers un klusums, bet gan iespēja tuvumā iegūt medicīniskos un citus pakalpojumus, sabiedriskā transporta pieejamība, it sevišķi autobusa pieturas tuvums, un invalīdiem piemērota vides pieejamības infrastruktūra, jo vairākumu no personām pavada asistenti, bet daļa pārvietojas invalīdu ratiņos.
“Pret kampaņas organizētāju apgalvojums, ka cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem vairāk par visu vajadzīga klusa, nomaļa vide, kurā nav cilvēku, nav pamatots. Drīzāk otrādi – aiz šāda apgalvojuma slēpjas vēlme neredzēt tos, kuri ir atšķirīgi, citādāki. Tiem, kuriem veicies būt veseliem, nav tiesību izolēt vai nodalīt tos, kuriem tā nav paveicies,” savu nostāju pauda Sprindžuks.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāve Monika Griezne, aizvadītajā nedēļas nogalē tika organizēta tikšanās, kuras laikā iedzīvotāji varēja atnākt un iepazīties ar potenciālajām būvniecības vietām, taču neviens no iedzīvotājiem, kas esot iestājies pret centra būvniecību Attekas ielā, nav ieradies. “Mēs bijām ļoti šokēti, ka neviens no tiem, kas tik dedzīgi iestājās pret centra būvniecību Attekas ielā, neieradās. Ja reiz cilvēkam šis jautājums interesē un sāp, tad taču būtu jānāk un jārunā,” sprieda Griezne, norādot, ka ieradusies nebija arī “pret” kustības organizatore Keiša.
Keiša paziņoja, ka uz tikšanos neesot nākusi, jo ir “ādažniece jau 35 gadus”, un viņai neesot nepieciešams iepazīties ar novada teritoriju.
Deputāte kritizēja domes vadību, kas, viņasprāt, esot mēģinājusi ierobežot viņas tiesības paust viedokli, jo parakstu vākšanas laikā pie viņas esot ieradušies Valsts policijas darbinieki, kuri iztaujājuši par viņas aktivitātēm. “Es esmu domes deputāte, kurai ir savi vēlētāji un kuri vēlas izteikt savu viedokli. Kāpēc policijai būtu jāinteresējas par ko tādu? Acīmredzot, kāds bija ziņojis par šo parakstu vākšanu,” sprieda deputāte, norādot, ka nevienā parakstu vākšanas kampaņā par citām aktivitātēm iepriekš šāda situācija neesot bijusi.
Domes vadības pārstāvji savukārt norādīja, ka parakstu vākšanas laikā pie viņiem vērsās iedzīvotāji, kuri sūdzējās, ka viņu pastkastītes, ielu stabi un pieturvietas bijušas “nevīžīgi un vulgāri nolīmētas ar informatīviem uzrakstiem par parakstu vākšanu”. “Pieļauju, ka kāds no iedzīvotājiem vērsās arī policijā, bet dome kā institūcija to nav darījusi,” sacīja Griezne.
Turklāt vairāki iedzīvotāji domei ziņojuši, ka parakstu vākšanas laikā tikuši maldināti. “Ādažnieki sūdzējās, ka paraksti tiek vākti, staigājot pa dzīvokļiem, klauvējoties pie durvīm un stāstot, ka pilsētas centrā būs “trako māja”. Tā nav patiesība un ir cilvēku maldināšana. Daudzi tāpēc savus parakstus ir atsaukuši,” klāstīja domes pārstāve.
Deputāte Keiša aģentūrai LETA apgalvoja, ka šādi argumenti lietoti neesot. “Domē daži deputāti izteicās, ka viņu darbinieki esot maldināti un paraksti esot dabūti ar viltu, taču es skaidri pateicu – ja tāda situācija ir, ikviens zina, kā mani atrast. Lai nāk un paraksts tiks anulēts, taču neviens, protams, atnācis nav. Tas viss ir cirks,” sacīja Keiša.
Keiša apgalvoja, ka par ieceri centru novirzīt uz nomaļāko Gaujas ielu 25B esot iestājušies arī cilvēki, kuri paši strādājot līdzīgos dienas centros. “Pirmās apspriedes laikā atnāca aptuveni 45 sievietes, kuras strādā dienas centros Rīgā. Viņas bija pirmās, kuras teica, ka šādiem cilvēkiem ir nepieciešams miers,” paziņoja deputāte un uzsvēra, ka Gaujas ielā 25B centra klientiem būtu nodrošināta mierīga vide bez liekiem trokšņiem un traucēkļiem.
“Centra klienti Attekas ielu ir atzinuši par vispiemērotāko centra būvniecībai, jo viņiem ir svarīgs sabiedriskā transporta tuvums. Izkāpjot pie šīs adreses, viņi šķērsotu ielu un būtu centrā, bet no Gaujas ielas adreses viņiem būtu jāmēro zināms attālums līdz centram, turklāt jāšķērso laukums, kas savienojas ar skolu. Tieši šajā gadījumā notiktu tas, no kā “pret” kustības aktīvisti tik ļoti baidās,” sacīja Griezne.
Domē informēja, ka dienas centra būvprojekta izveides iepirkumu plānots izsludināt pavasarī, bet tikmēr diskusijas un konsultācijas ar iedzīvotājiem turpināsies.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/47B62A29-7637-41D4-8E2A-C9E16C6E85E1/

Aprūpes centra Ādažos atrašanos skolas tuvumā LM sauc par racionālu

Rīga, 2.febr., LETA. Ņemot vērā, ka iecerētajā Ādažu atbalsta centrā cilvēkiem ar funkcionāliem un garīgiem traucējumiem tiks sniegti rehabilitācijas pakalpojumi arī bērniem, šādas pakalpojuma sniegšanas vietas atrašanās tiešā skolas tuvumā varētu būt racionāli pamatota, vēstulē kādai satrauktai Ādažu iedzīvotājai norāda Labklājības ministrija (LM).
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Ādažos šogad plānots sākt veidot atbalsta centru cilvēkiem ar funkcionāliem un garīgiem traucējumiem, tomēr ieceres virzība ierauta strīdos, jo pašvaldības deputāti nespēj rast kopsaucēju par centra būvniecības vietu – vieni to grib veidot novada centrā, pamatojot to ar vides pieejamību, bet otri grib aizvirzīt nostāk no ļaužu acīm un atbalstītāju pulcēšanai pat esot biedējuši iedzīvotājus ar “trako mājas” celšanu.
Vienlaikus kāda ar dienas aprūpes centra atrašanās vietu un klientu drošību satraukta Ādažu iedzīvotāja pērn novembrī nosūtīja LM vēstuli, uz kuru ministrija jau sniegusi atbildi. Vēstuli parakstījis ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
Jautājumā par dienas aprūpes centra atrašanās vietu un klientu drošību LM vērsa uzmanību, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem brīvi pārvietojas tāpat kā jebkurš iedzīvotājs, un esošo dienas aprūpes centru darbības pieredze liecina, ka to tuvumā nav nepieciešama papildus resursu, piemēram, policijas piesaistīšana, klientu un apkārtējo iedzīvotāju drošības nodrošināšanai.
Tāpat ministrija uzsvērusi, ka Latvijā esošie dienas aprūpes centri veiksmīgi darbojas arī izglītības iestāžu un citu publisku ēku tuvumā, turklāt nav pierādījumu tam, ka dienas aprūpes centru klienti apdraudētu apkārtējos iedzīvotājus, tieši pretēji – dienas aprūpes centrs veic klientu uzraudzību, nodrošinot visu veidu risku kontroli.
Pēc ministrijas paustā, iespēja, ka tieši dienas aprūpes centra klienti apdraudēs apkārtējos, ir daudzkārt mazāka nekā citi iedzīvotāji, piemēram, personas, kas atrodas apreibinošo vielu ietekmē. Turklāt iedzīvotāju vai personu ar garīga rakstura traucējumiem drošība drīzāk var tikt apdraudēta, ja netiek nodrošināti individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi, uzsver ministrija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/702F6F67-1D24-4C64-AB36-61A9C1A57D82/