Koalīcijai bailes pat apspriest Eiropā tik vispārpieņemto praksi kā vienīgā mājokļa atbrīvošanu no NĪN

    0
    577

    Dzintars Zaļūksnis

    Saeimas valdošo partiju kliķes – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Vienotības” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – deputāti, motivējot ar to, ka viņi par to vēl “domājot”, nolēma pat nenodot izskatīšanai komisijās opozīcijas partijas “No sirds Latvijai” (NSL) deputātu iesniegto likuma grozījumu projektu, kurā bija paredzēts sākot ar 2019. gadu iedzīvotājus atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas par vienīgo mājokli.
    Šo priekšlikumu atbalstīja 36 deputāti, pret bija trīs, savukārt 46 parlamentārieši, atminēdamies, ka šogad gaidāmas vēlēšanas, balsojumā atturējās. Acīmredzot tāpēc, lai pēcāk varētu bolīt acis un apgalvot, sak, es jau nebiju pret…
    NSL rosināja noteikt, ka ar NĪN neapliek vienu Latvijas fiziskās personas īpašumā esošo nekustamo īpašumu, kurā tā ir deklarējusi dzīvesvietu un dzīvo, kā arī šim nekustamajam īpašumam piekritīgo zemes platību pilsētās un ciemos līdz 1500 kvadrātmetriem, bet viensētās līdz diviem hektāriem.
    Ja salīdzinām ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu praksi, principā jēdzīgs, pat fiskāli maigs priekšlikums. Koalīcijas demagogi savās nūdeļkāršanas kampaņās vislaik izmanto faktu, ka NĪN likmes Latvijā nav starp visaugstākajām ES. Bet runa jau ir pavisam par ko citu – par nodokļa aplikšanas bāzi. Un šajā ziņā mūsu koalīcijas fiskālajai alkatībai nav precedenta.
    Eiropas Komisija (EK) informē, ka ES ir vairākas valstis, kurās mājokļu lietotāju maksa ir relatīvi zema. Šis valstis ir Nīderlande, Igaunija, Luksemburga, Somija un Īrija. Pretējā – augstu maksājumu zonā – atrodas Beļģija, Itālija, Spānija, Francija un Grieķija.
    Latvija, kā redzat, tik tiešām ir “kaut kur pa vidu”.
    Pētot un salīdzinot ar nekustamo īpašumu saistītos maksājumus ES valstīs, jāņem vērā, ka ne visur šie maksājumi tiek saukti par NĪN. Turklāt Eiropā ļoti plaši tiek piemērotas dažādas atlaides noteiktu kategoriju iedzīvotājiem – piemēram, konkrētās vietas ilgdzīvotājiem, dzimtas īpašumiem, īpašumiem, kas netiek izmantoti komercdarbībai, arī senioriem.
    Taču vispirms salīdzināsim Baltijas valstis.
    Latvijā ar NĪN apliekamo objektu loks ir visplašākais un NĪN likmes – visaugstākās. Arī likumā noteiktās NĪN atlaides Latvijā parasti nav obligātas un ir šaurākas nekā kaimiņvalstīs. Patlaban Latvijā NĪN aprēķina gan zemei, gan būvēm. Zemei standarta likme ir 1,5% no kadastrālās vērtības. NĪN likme dzīvojamajām mājām un dzīvokļiem tiek aprēķināta 0,2-0,6% apmērā no kadastrālās vērtības, bet jaunbūvēm – tie paši standarta 1,5%. Ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai (grausti, neapstrādāta lauksaimniecības zeme u.tml.), likme var palielināties līdz 3%. Pašvaldībām gan ir tiesības piešķirt līdz pat 90% atlaides NĪN maksājumiem, taču lielum lielais vairākums to nemaz nevar atļauties, jo NĪN tām nodrošina lauvas tiesu budžeta ieņēmumu.
    Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā NĪN maksājumi ir zemāki nekā vidēji ES. Igaunijā ar NĪN apliek tikai zemi, bet ēkas un būves ar nodokļiem neapliek! Igaunijā ar NĪN neapliek arī iedzīvotāju apbūves zemi līdz 1500 kvadrātmetriem un zemi, uz kuras nedrīkst veikt saimniecisko darbību, kā arī zemi zem dzīvojamajām mājām.
    Savukārt Lietuvā ar NĪN apliekamo objektu loks ir apmēram tāds pats kā Latvijā, NĪN likmes kopumā ir nedaudz zemākas. Tomēr lielākā dala Lietuvas iedzīvotāju par mājokli NĪN nemaksā vispār – ar šo nodokli apliek tikai mājokļus, kuru tirgus cena pārsniedz 220 000 eiro vienai ģimenei vai 286 000 eiro daudzbērnu ģimenēm.
    Rēķinot pret kopējo iekasēto nodokļu ienākumiem, Lietuvā NĪN 2016. gadā valsts budžetā ienesa 1,25%, Igaunijā – 0,77%, bet Latvijā – 2,28% ieņēmumu.
    Īsi par citām ES valstīm. Divas ES valstis stāv savrup vispārējām tendencēm
    Malta ir vienīgā Eiropas valsts, kur ar nekustamo īpašumu saistītu nodokļu nav vispār.
    Arī Apvienotajā Karalistē formāli nav nodokļa, kas būtu jāmaksā par nama vai zemes īpašumtiesībām. Tomēr tur NĪN aizstāj tā saucamais konsīlija nodoklis (Council Tax), kuru aprēķina personai, kas reāli dzīvo konkrētajā īpašumā. Ja mājoklī dzīvo viena persona, nodokļa likme tiek samazināta par 25%. Tukšu mājokli apliek ar 50% no īpašuma vērtības, ko nosaka speciāla valsts institūcija. Arī konsīlija nodoklis atkarīgs no īpašuma tirgus vērtības, bet tā aprēķināšanas metodika ir visai sarežģīta.
    Tagad par tām ES valstīm, kur nekustamā īpašuma maksājumi ir “viskodīgākie”.
    Beļģijā ar nodokli apliek nevis pašu īpašumu, bet ienākumus, kas no šā īpašuma gūti. Tomēr aprēķināšanas kārtība un nodokļa likmes ir tādas, ka beļģi maksā visvairāk visā ES teritorijā. Bet IIN Beļģijā ir progresīvs: zemākā likme ir 25%, augstākā – 50%. Turklāt beļģi maksā arī “nekustamā ieturējuma nodokli” (Onroerende Voorheffing/Pre compte Immobilier). Tas tiek aprēķināts visiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas Beļģijā, un tiek iekasēts “par novērtējumu”. Nodokļa likme ir 1,25-2,5% apmērā no kadastrālās vērtības.
    Arī Francijā nekustamo īpašumu apliek ar divu veidu nodokļiem: īpašuma nodokli aprēķina, vietējās pašvaldības noteikto koeficientu piemērojot pusei no īpašuma īres vērtības, kas noteikta zemes reģistrā. Savukārt dzīvojamās mājas nodokli aprēķina, vidējo īres cenu reizinot ar pašvaldības noteikto koeficientu. Galu galā arī francūžiem nekustamais īpašums sanāk dārgs prieks.
    Itālijā ar nodokļiem tiek apliktas gan ēkas, gan zeme, nodokļa likme ir 0,4 – 0,7% no kadastrālās vērtības. Pērkot īpašumu, itāļi maksā “pastmarkas nodevu” (imposta di registro), zemes reģistra nodevu, kadastra nodevu, pievienotās vērtības nodokli un vēl virkni citu, mazāku nodokļu un nodevu. Šādi, vairākos “nelielos piegājienos” arī Itālijā maksājumi par nekustamo īpašumu krietni pārsniedz ES vidējos.
    Spānijā nodokli aprēķina gan zemei, gan būvēm. Standartlikme ir 0,3 (laukos) vai 0,4% (pilsētā) no tirgus vērtības. Tomēr tas nav viss: NĪN likmi papildus nosaka arī vietējā pašvaldība, kurab mēdz to ik gadu palielināt.
    Arī Grieķijā ir divu līmeņu īpašuma nodokļi – valsts un pašvaldību. Valsts noteikusi, ka pirmos 243 600 eiro īpašuma vērtības no nodokļa atbrīvo, bet summu, kas to pārsniedz, apliek ar 0,7% likmi. Tā kā šis īpašuma nodoklis tiek aprēķināts par konkrētu platību un tam ir progresīvs raksturs, t.i., jo dārgāks īpašums, jo augstāka nodokļa likme,– tā maksimālais apmērs var sasniegt pat 2% no īpašuma vērtības. Pašvaldību noteiktais nodoklis (0,025 – 0,035%) tiek iekļauts elektroenerģijas rēķinos.
    Savukārt grupā ES dalībvalstu – un ne tikai nabadzīgāko – nekustamā īpašuma paksājumi ir zemāki nekā ES vidēji.
    Slovēnijā nekustamajam īpašumam valsts līmenī konkrēta nodokļa likme nav noteikta – to aprēķina pašvaldība, ņemot vērā ēkas faktisko lietošanu. Slovēnijā ar NĪN neapliek zemi, tikai ēkas, to daļas, dzīvokļus, garāžas (0,1-1%), otrās mājas (0,2-1,5%). Vienīgais mājoklis no nodokļa ir atbrīvots.
    Čehijā ar nodokli apliek tikai zemi, un dažādiem objektiem ir dažādas NĪN likmes – lauksaimniecībā izmantojamajai zemei – 0,75% no vidējās cenas, pļavām – 0,25%; pagalmiem un pārējai zemei – fiksēta maksa (parasti 1 čehu krona jeb apmēram 4 eirocenti) par kvadrātmetru, turklāt nodokļa likme tiek reizināta ar koeficientu no 0,3% līdz 4,5% atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldībā.
    Bulgārijā NĪN likmi aprēķina divējādi: ņemot vērā kadastra vērtību, ja īpašums pieder fiziskām personām, vai pēc bilances vērtības, ja tas pieder juridiskām personām. Rezultātā nodokļa likmes svārstās robežās 0,01% līdz 0,48% no kadastrālās vērtības ir vienas no zemākajām Eiropā.
    Somijā NĪN (standartlikme 0,5-1% no tirgus vērtības) piemēro gan zemei, gan ēkām. Dzīvojamajām ēkām likme ir samazināta: 0,22-0,5%. Savukārt 1-3% likmi var piemērot nepabeigtām dzīvojamajām ēkām.
    Īrijā tiek iekasēts vietējā īpašuma nodoklis (Local Property Tax). Ar šo nodokli tiek aplikts mājoklis. Nodoklis tiek aprēķināts, balstoties uz īpašuma tirgus vērtību, izmantojot “tirgus joslu” sistēmu. Valsts centrālā nodokļa sākuma likme ir 0,18% no īpašuma vērtības – tā tiek aprēķināta īpašumiem, kuru tirgus vērtība nepārsniedz 1 miljonu eiro. Ja īpašumu vērtība pārsniedz miljonu, “virsnormas” īpašuma daļai nodokļa likme tiek palielināta līdz 0,25%. Pašvaldībām ir dotas tiesības vai nu palielināt, vai pazemināt nodokļa likmi 15% robežās. Kopumā NĪN likmes Īrijā EK vērtē kā vienas no zemākajām ES.
    Luksemburgā īpašuma nodoklis nav saistīts ar īpašnieka personu. Nodoklis tiek aprēķināts, “īpašuma vienības vērtību”, ko nosaka Luksemburgas nodokļu dienests, reizinot ar novērtējuma līmeni un “komunālo likmi”, kas atkarībā no pašvaldības, var būt no 120 līdz 900%. Īpašuma nodokli iekasē pašvaldības. Novērtējuma līmeni nosaka likumdevējs, un tas svārstās no 0,7% līdz 1%. Luksemburgā ir vieni no zemākajiem nekustamā īpašuma maksājumiem ES.
    Arī Nīderlandē nekustamā īpašuma nodoklis tiek iekasēts pašvaldībā. Ar īpašuma nodokli tiek aplikti tikai dzīvojamo telpu īpašnieki un cilvēki, kam pieder vai kas īrē telpas komercdarbībai. Cilvēki, kas īrē telpas dzīvošanai, ar šo nodokli aplikti netiek. Nama vērtības daļa tiek pieskaitīta īpašnieka ienākumiem, tāpēc mājas īpašnieks maksā lielāku ienākuma nodokli. Arī Nīderlandē ar nekustamo īpašumu saistīto nodokļu maksājumi ir relatīvi zemi.
    Kiprā ar nodokli netiek aplikti īpašumi līdz 100 000 eiro vērtībā, bet, jo vairāk vērtība pārsniedz šo summu, jo augstāks nodoklis tiek aprēķināts, bet īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz pusmiljonu eiro, tiek piemērota maksimālā NĪN likme – 0,4% no tirgus vērtības.
    Pārējās ES dalībvalstīs – arī Latvijā – ar nekustamajiem īpašumiem saistītie maksājumi ir tuvu vidējiem.
    Dānijā formāli ir vienas no augstākajām nodokļa likmēm – 2% līdz 7,5% no to tirgus vērtības –, bet šajās likmēs ietilpst zemes nodoklis (1,6-3,4%), pakalpojuma nodoklis (līdz 1%), īpašuma vērtības nodoklis (0,4-2,8%), kā arī veseli trīs NĪN: pašvaldības NĪN, valsts NĪN un pašvaldības NĪN ēkām, kuras lieto biznesa mērķiem. Tomēr ar visu to Dānijas nekustamais īpašums nodokļu ziņā nav starp dārgākajiem ES. Savukārt nodokļa standartlikme mājoklim ir 1%, tomēr par 67 gadiem vecākiem īpašniekiem tā tiek samazināta – 0,6%.
    Zviedrijā NĪN standarta likme ir 0,5 vai 1%. Ģimenes māja vai dzīvoklis tiek aplikts ar 0,5% nodokli, komerciāli objekti, ēkas privāta māja ārzemēs – 1%, ražošanas objekti – 0,5%.
    Austrijā NĪN pamatlikme ir 0,2% no īpašuma tirgus vērtības, bet pašvaldībām ir noteikti savi koeficienti, ar kuriem tās šo likmi var sareizināt. Maksimālais koeficients ir 500%, tātad maksimālā NĪN likme Austrijā var sasniegt 1% no īpašuma vērtības.
    Ungārijā NĪN maksimālā likme būvei ir 900 Ungārijas forintu (1 HUF apmēram vienāds ar 0,33 eirocentiem, tātad 900 HUF ir mazliet mazāk par 3 eiro) gadā par kvadrātmetru vai 3% gadā no ēkas tirgus vērtības. Zemes nodokļa maksimālā likme ir vai nu 200 HUF/m2 (0,66 EUR m2) gadā, vai 3% gadā no tirgus vērtības.
    Polijā NĪN likmes ir fiksētas: 0,30 – 0,51 Polijas zlotu (1 PLN ir apmēram 24 eirocenti, tātad 0,07–0,12 EUR) par kvadrātmetru zemes, ko lieto komerciālām vajadzībām, 0,30 PLN (0,07 EUR)/m2 par citām zemēm, 0,51 PLN (0,12 EUR)/m2 par apdzīvojamām platībām, PLN 17,31 (4,15 EUR)/m2 par ēkām, ko lieto komercijai, un 2% no kadastra vērtības fiksētām būvēm.
    Rumānijā NĪN aprēķina tikai par būvēm, un aprēķina pamatā ir kadastrālās vērtības. Likmes zemas: par ēkām 0,08%-0,2% fiziskām personām, 0,2-1,3% nerezidentiem, ja ēka ir celta pēdējos piecos gados, 2% nerezidentiem par vecākām ēkām; 0,4% – ēkām, kuras izmanto laiksaimniecībā. Par tūristu apkalpošanai paredzētām ēkām, kas netiek izmantotas visa gada garumā, gan jāmaksā 5% nodoklis.
    Slovākijā NĪN standarta likme ir 0,25 – 0,75% no reģistrētās vērtības. Lauksaimniecības un mežkopības zemei, kā arī ezeriem un dīķiem, ko lieto zivsaimniecībai, likme ir starp 0,75% (aramzemei) un 0,25% (mežiem). Apbūves zemēm un ēkām biznesa vajadzībām noteikta fiksēta likme – 1 Slovākijas krona (1 SKK atbilst apmēram 3,3 eirocentiem) par m2.
    Portugālē NĪN piemēro gan zemei, gan ēkām, pamatlikme – 0,7 – 1,3% no tirgus vērtības (lauku īpašumam – 0,8%, pilsētas īpašumam – 0,7 – 1,3%).
    Visbeidzot, Vācijā NĪN pamatlikme ir 0,35% no zemes vai būves kadastra vērtības. Reizinot ar pašvaldības koeficientu, kas ir no 280 līdz 810%, faktiski likme var būt starp 0,98 un 2,84% no īpašuma vērtības. Vidējā likme – ap 1,5%.
    Vairākumā ES valstu NĪN pamatlikmei valsts vai pašvaldības dod iespēju piemērot dažādus koeficientus.
    Tātad Latvijā tuvākajā laikā NĪN likmes un aprēķināšanas bāze nemainīsies. Tiesa, ir vāja cerība, ka koalīcijas partijas, izmantojot administratīvo resursu, pirms vēlēšanām šo lietu sāks vētraini sakārtot. Taču tas ir maz ticams “labējo liberāļu” fiskālās sīkstulības dēļ.
    NSL deputāti norādīja uz problēmu, ka īpašuma aplikšana ar nesamērīgu NĪN noved pie tā, ka cilvēks zaudē savu īpašumu. Tā tiešām ir, tomēr šajā ziņā Latvija varētu būt unikāla starp citām ES valstīm tikai tādā ziņā, ka mūsu valstī tas attiecas arī uz vienīgo mājokli.
    Var tikai piekrist tam, kas teikts likumprojekta anotācijā: “Daļa iedzīvotāju, lai saglabātu savas dzimtas mājas vai savu vienīgo mājokli, nodokli cenšas samaksāt, samazinot savus izdevumus veselības aprūpei, pārtikai, izglītībai un citām vajadzībām, kā rezultātā pasliktinās dzīves kvalitāte.” Mūsu hiperliberāļiem gan tas diezin vai būs arguments.
    …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/koalicija-baidas-pat-apspriest-vieniga-majokla-atbrivosanu-no-nin

    Andris Orols

    11.1.2018. Saeimas vairākums lēma, ka visiem būs jāmaksā NĪN par vienīgo mājokli

    Saeimas vairākums ir PRET to, lai iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā nodokļus par sev pašam piederošu īpašumu.
    Par likumprojekta nodošanu komisijām izskatīšanai balsoja 36 deputāti, pret – 3, atturējās – 46.

    …Info avots: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1587196251342089&set=a.223282501066811.53416.100001551888749&type=3&theater

    Maksājiet NĪN, un nebūs jākauc! Ilustratīvs foto no: greedygoblin.com

    If you have found a spelling error, please, notify us by selecting that text and pressing Ctrl+Enter.