Kratīšana „KPMG Baltics” notikusi sakarā ar bažām par iespējamu pierādījumu iznīcināšanu

    0
    866

    Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieku veiktā kratīšana audita un konsultāciju uzņēmumā, Latvijas Krājbankas likvidatorā KPMG Baltics, kuras iemesli aizvadītās nedēļas beigās mulsināja medijus, ir notikusi sakarā ar bažām par iespējamu pierādījumu iznīcināšanu krimināllietā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti.
    Pietiek rīcībā esošie dokumenti rāda, ka jau šā gada janvārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir sākts kriminālprocess pēc noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 195. panta trešajā daļā, – par krāpnieciskām darbībām, kas veiktas, lai nelikumīgi iegūtu un legalizētu naudas līdzekļus no likvidējamās Latvijas Krājbankas, ko, iespējams, izdarījušas SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas, SIA Atlantijas biroji un pašas Latvijas Krājbankas amatpersonas. 
    Šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā policijai bija radušās aizdomas, ka pagaidām neatklāts KPMG darbinieks (vai darbinieki) var mēģināt iznīcināt dokumentus, kas šī procesa ietvaros var būt nozīmīgi pierādījumi, – šai sakarā tiek pieminēti tādi uzņēmumi kā Baltijas Aviācijas sistēmas, North Hub Services, Rodl&Partner, OTA Online Travel Agency un Havaanlari Yer Hizmetleri Anonim Sirketi.
    Aizdomas bija radušās par to, ka KPMG darbinieks (vai darbinieki) var iznīcināt šo uzņēmumu grāmatvedības, bankas, darījumu, tiesvedības dokumentus, citus dokumentus, kas saistīti ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu, pierakstus, naudu, ierīces un kodu kartes bankas kontu attālinātajai vadībai, kā arī slēpt nozieguma pēdas un veikt manipulācijas ar datortehniku un datu nesējiem nolūkā iznīcināt izmeklēšanai nozīmīgus datus par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
    Kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, tieši šādi pierādījumi šīs krimināllietas ietvaros tad arī meklēti kratīšanā – „grāmatvedības, reģistrācijas/dibināšanas, darījumu, tiesvedības dokumenti – lēmumi, spriedumi, noraksti, brīdinājumi, pretenzijas, vēstules, arī šādu dokumentu projekti, melnraksti, pilnvaras, bankas un citi ar noziegumu saistītie dokumenti, maksājuma kartes, datortehnika un datu nesēji, ierīces un kodu kartes bankas kontu attālinātajai vadībai, ar izdarīto noziegumu saistītie naudas līdzekļi, pieraksti par internetbankas kodiem, lietotājvārdiem, parolēm, pieraksti un sarakste, kam ir lietisko pierādījumu nozīme šinī kriminālprocesā”.
    Kā var noprast, kratīšana notikusi īpaši steidzami, jo „tāpat ir konstatēts neatliekams gadījums Kriminālprocesa likuma 180.panta trešās daļas izpratnē”. Šī panta daļa noteic, ka „neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Ja lēmumu pieņem izmeklētājs, tad kratīšanu izdara ar prokurora piekrišanu”.
    Zināmā mērā notikušo izskaidro apstākļi, kādos pirms trīsarpus gadiem Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu par likvidējamās Latvijas Krājbankas iespējamo pretlikumīgo aktīvu samazināšanu, bankas administratoram KPMG Baltics un tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam – noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 60 miljonu eiro apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.
    2012. gada 27.augustā Krājbanka, likvidējamā Snoras banka un Krājbankas meitas firma – SIA Atlantijas biroji noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, kura būtība bija – Krājbanka un Snoras, izlietojot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) sniegto komercķīlu, bez izsoles pārdeva (atsavināja) Atlantijas birojiem visu BAS mantu, tajā skaitā arī prasījuma tiesības pret trešajām personām.
    Atsavinātais komercķīlas priekšmets tika sadalīts divās daļās. Administrators pirmo daļu – prasījuma tiesības pret AS AirBaltic par 30,35 miljoniem latu – pārdeva par 20 miljoniem latu, t.i., par vairāk nekā 10 miljoniem latu samazinātu cenu jeb mazāk kā 2/3 daļām no prasījuma tiesību vērtības. Turklāt šī pārdošana bija notikusi ar atlikto pirkuma maksājumu, pirkuma samaksas termiņu atliekot uz 15 gadiem.
    Savukārt otro komercķīlas priekšmeta daļu – ieguldījumus citu sabiedrību kapitālos 39,86 tūkstošu latu apmērā un pārējās prasījuma tiesības pret trešajām personām (tajā skaitā arī AirBaltic) 32,44 miljonu latu apmērā – administrators bija pārdevis par it kā 98% no mantas pārdošanas cenas trešajām personām.
    Taču saskaņā ar pārdošanas līguma 6.punkta noteikumiem samaksas pienākums iestājas tikai gadījumā, ja attiecīgā manta tiek pārdota, un tas nozīmēja, ka faktiski Krājbanka un Snoras ir prettiesiski uzdāvinājušas Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret trešajām personām 32,48 miljonu latu apmērā.
    Vēl ņemot vērā, ka BAS saistības pret Krājbanku un Snoras tikai pieaug (aprēķinot procentus un līgumsodus), faktiski Atlantijas biroji bija ieguvuši tiesības uz bankas mantu vairāk kā 42 miljonu latu apmērā, kaut gan saskaņā ar likumu mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus administratoram vajadzēja novirzīt Krājbankas kreditoru prasījumu dzēšanai
    Pirms komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Krājbankai bija tiesības pieprasīt no BAS pilnu aizdevuma summu ar procentiem un līgumsodu, turklāt prasījuma tiesības visticamāk pilnā apmērā Krājbankai izdotos realizēt, jo BAS bija uzticams kreditors AirBaltic personā – ar lieliem finanšu resursiem, kurus nepieciešamības gadījumā papildina Latvijas valsts.
    Taču pēc komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas BAS vairs nekas nepieder, līdz ar to vienīgie atgūstamie līdzekļi ir SIA Atlantijas biroji 15 gadu laikā maksājamā pirkuma maksa – 20 miljoni latu.
    Turklāt pēc BAS aktīvu atsavināšanas SIA Atlantijas biroji šis uzņēmums bija tiesīgs noslēgt vienošanās ar saviem kreditoriem par maksājumu saistību termiņu pagarināšanu vai atbrīvošanu no procentiem un līgumsoda. Tātad atsavināšanas, ar katru reizi samazinot atsavināšanas cenu, varēja vēl turpināties.
    Interesanti, ka līdz ar šiem darījumiem Ozoliņš cita starpā bija panācis arī to, ka pirkuma maksa tiks maksāta pa daļām 15 gadu garumā un tātad visā šajā laikā būs nodrošināta administratora atlīdzības saņemšana SIA KPMG Baltics, kas savukārt dod darbu pašam Ozoliņam
    Turklāt šāda līguma noslēgšana vēl vairāk pasliktināja Krājbankas kreditoru stāvokli, jo no atgūtās naudas summas vispirms tiek segti likvidācijas izdevumi, kas piecpadsmit gadu garumā būs daudzkārt lielāki nekā tad, ja Krājbankas administrators, atsavinot BAS aktīvus, kā arī citus aktīvus, samaksu par tiem iegūtu uzreiz un ātrāk pabeigtu likvidācijas procesu.
    Kā zināms, pēc Krājbankas kraha 2011. gada novembrī banka pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pārņēma pašu BAS no tās bijušajiem akcionāriem – Bertolta Flika un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistītās ofšorkompānijas Taurus Asset Management.
    KMPG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis uzreiz pēc ķīlas tiesību pāriešanas medijos apgalvoja, ka aprakstītās darbības esot veiktas, lai BAS iepriekšējās vadības dēļ nepieļautu miljoniem latu vērtās ķīlas samazinājumu. Atlantijas biroji, pārņemot saistības no BAS, neesot uzņēmušies jaunas saistības un tādējādi nav pasliktinājuši Krājbankas kreditoru situāciju. Turklāt ķīla esot gan par labu Snoras, gan Krājbankai.
    Laikraksts Dienas bizness 2012. gada septembra sākumā publicēja analīzi par šī darījuma mērķiem, izvirzot divas ticamākās versijas. Pirmā versija saistīta ar centieniem nezaudēt nodrošināto kreditoru – Krājbankas un Snoras bankas – tiesības uz BAS prasījumu tiesībām, ja kādam tiesā tomēr izdotos panākt BAS maksātnespējas atzīšanu. Otrā versija saistīta ar vēlmi iedrošināt lidsabiedrības airBaltic potenciālo pircēju, ka prasījuma tiesības pret kompāniju nenonāks trešo personu rokās.
    …Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/kratisana_kpmg_baltics_notikusi_sakara_ar_bazam_par_iespejamu_pieradijumu_iznicinasanu
    8057