Krievu spiegs dalās savās pārdomās par „Saskaņu”

0
185

Aizvadītajā nedēļā partijas „Saskaņa” biedri viesojās Maskavā, lai tiktos ar tur mītošajiem Latvijas tautiešiem. Starp sanākušajiem bija pamanāms arī kāds Dmitrijs Jermolajevs, īsa auguma, apaļīgs vīriņš ar nenodzēšamu smīnu uz lūpām.
Jermolajevs, lai gan pats mitinās Krievijā, vienmēr ir bijis ieinteresēts jautājumos, kas ir saistīti ar mazo Latviju. No 2002.-2005.gadam Latvijā ieinteresētais Krievijas pilsonis strādāja kaimiņvalsts vēstniecībā Rīgā. Šajā laikā viņš tika identificēts, kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta spiegs, kurš Latvijā darbojās diplomāta piesegā. Šī iemesla dēļ Jermolajevs bija spiests pamest „iemīļoto” Latviju un atgriezties dzimtenē.
Neskatoties uz „diplomātiskās” karjeras beigām, Jermolajevs Maskavā nav sēdējis rokas klēpī salicis un turpina aktīvi strādāt Latvijas virzienā. Piemēram, 2010.gadā Jermolajevs Maskavā organizēja protesta akcijas un informācijas kampaņu, saistībā ar Džohara Dudajeva ielas pārdēvēšanu Rīgā. Tāpat Jermolajevs Krievijā uztur pats savu mediju resursu „Rossijskije Vesti”, kurā periodiski izplata dezinformāciju par Latviju, kā arī raksta publikācijas Kremļa propagandas ruporam „Sputnik”. Pēdējā laikā krievu spiega vārds publiskajā telpā parādījies saistībā ar Latvijas žurnālista Andreja Tatarčuka uzņemto propagandas filmu „Krāsainais Sektors”.
Pēc „Saskaņas” pasākuma apmeklēšanas Maskavā, Jermolajevs iepriekšminētajā propagandas vietnē „Sputnik” ir dalījies ar savām pārdomām par partijas ideoloģiskajiem uzskatiem un mērķiem. Īsumā ieskicēšu Jermolajeva novērojumus par Latvijā neviennozīmīgi vērtēto partiju „Saskaņa”.
Savā publikācijā Jermolajevs norāda, ka tikšanos ar partijas „Saskaņa” politiķiem esot uztvēris ar zināmu skepsi un domājis, ka tā aprobežosies ar stāstiem par „jauniem veloceliņiem un kaķīšiem”. Jermolajeva prognozes neesot piepildījušās. Tikšanās laikā „Saskaņas” premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis esot norādījis, ka Rīgas uzplaukums ir sācies Krievijas impērijas laikā, bet pagrimums līdz ar Ulmaņa nākšanu pie varas.
Politiķa imperiālistiskie uzskati esot bijuši pārsteigums pat rūdītajam spiegam Jermolajevam, kurš pēc dzirdētā retoriski raksta – „kā cilvēks ar šādiem uzskatiem vispār varēja būt ministrs „Vienotības” vadītajā valdībā? – Laikam Štirlics”.
Dombrovska „vēsturiskajām” pārdomām esot piebalsojis vēl viens „Saskaņas” politiķis – Sergejs Potapkins. Viņš klātesošajiem izcēlis, ka Krievijas impērija atbalstīja jaunlatviešu kustību un spēlēja nozīmīgu lomu latviešu nacionālās pašapziņas izveidē.
Tāpat sanākušie ar lielu entuziasmu esot sprieduši arī par Krievijas impērijas pozitīvo lomu latviešu strēlnieku vienību dibināšanā. Saeimas deputāts Boriss Cilevičs pat izvirzījis ideju, ka strēlnieku dibināšanas gadadienu ir, jāpasludina par valstiski atzīmējamu dienu. Lieki piebilst, ka „Saskaņas” vadītās diskusijas ietvaros pozitīvi vērtēti tika arī sarkanie strēlnieki. „Saskaņas” politiķi un potenciālie vēlētāji secinājuši, ka latviešu strēlnieku vienības esot spēlējušas nozīmīgu lomu, gan Krievijas impērijas, gan Padomju Krievijas karaspēkos. Cik var noprast, iepriekšminētie imperiālistiskie uzskati Jermolajevu pozitīvi pārsteiguši.
Pēc minētā pasākuma portāls „Delfi” uzrunāja Dombrovski, lai pārliecinātos par viņa sakariem ar Jermolajevu. Premjera amata kandidāts norādīja, ka par šādu personu neko nezina un nav informēts par viņa iepriekšējo darbību (spiegošanu). Neskatoties uz to, Dombrovskis un Jermolajevs ir draugi sociālajā tīklā Facebook.
Personīgi es neticu tam, ka Dombrovskis un citi „Saskaņas” biedri nebija informēti vai neatpazina krievu spiegu Jermolajevu. Ja nu kādam ir piemirsies, tad atgādināšanu, ka „Saskaņa” vēl salīdzinoši nesen sevi pozicionēja kā Kremļa projektu – bija „Vienotās Krievijas” sadarbības partnere, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs par paveikto atskaitījās Krievijas vēstniecībai Maskavā, kurā agrāk bija strādājis Jermolajevs.
Jāsecina, ka Jermolajeva publikācijā netiek pausta nedz negatīva, nedz pozitīva nostāja pret „Saskaņu”. Krievija vispār šajās vēlēšanās cenšas distancēties no aktīvas „Saskaņas” atbalstīšanas, tā kā tas traucētu politiskajam uzstādījumam „rietumnieciskot” Latvijā mītošos Kremļa šovinistus. Neskatoties uz to, no Jermolajeva publikācijas ir skaidrs, ka viņam, visticamāk, simpatizēja „Saskaņas” politiķu Maskavā paustie imperiālistiskie vēstījumi, un Krievijas specdienesti joprojām „Saskaņu” uzskata par potenciālu sadarbības partneri.
…Info avots: http://www.kasjaks.lv/noderigie/krievu-spiegs-dalas-savas-pardomas-par-saskanu