Krišjānis Kariņš: Nodokļu slogs Latvijā ir aplams

    0
    2163

    Par Vienotības politiku un izredzēm, par valsts nodokļu politiku, tās izmaiņām un Latvijas nākotni saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu (Eiropas Parlamenta Tautas partiju grupa, Vienotība).

    – Vienotība šobrīd atrodas savas pastāvēšanas zemākajā punktā. Vai partija domā par soļiem sava reitinga celšanai. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība ir ierunājusies par to, ka būtu jāatceļ ienākumu nodoklis mazu un vidēju pensiju saņēmējiem. Kāpēc Vienotība runā par citiem tematiem, kas uz tautu vispār neattiecas?

    – Vienotība šobrīd pārziemo. Vai Vienotība pavasarī iznāks no ziemas miega un kā iznāks, ir dažādas iespējas.

    – Drīzāk nevis pārziemo, bet atrodas klīniskajā nāvē…

    – Jau kopš Jaunā laika partija ir atradusi resursus, jaunus cilvēkus, kā sevi atsvaidzināt, tajā skaitā ar jaunām idejām. Luga vēl nav nospēlēta līdz galam. Turklāt reitingi rāda ne tikai zemu uzticēšanos partijai, bet arī to, ka puse cilvēku vēl nav izlēmuši, par ko vispār balsot. Tas nozīmē, ka ir iespēja iegūt šo cilvēku uzticēšanos, jo vēlēšanas nav šodien.

    – Kāda joma tad būtu tā, kur Vienotībai būtu iespēja sevi parādīt?

    – Nodokļu joma ir valsts mugurkauls. Tajā ir jābūt prognozējamībai, nevar raustīties. Un vēl mums jābeidz dzīvot pasakā, ka jābūt augstiem nodokļiem, kurus visi maksās. Reiz, lidojot no Briseles, man Valmieras pilsētas mērs izstāstīja situāciju, kas man šķiet labs piemērs absurdam ar nodokļiem. Valmierā tika izveidota pašvaldībai piederoša taksometru kompānija ar sešiem taksometriem, un tā nesa aptuveni desmit tūkstošu eiro zaudējumus gadā. Dome nolēma šo kompāniju slēgt, jo zaudējumi pārāk lieli. Taču – nomaksāto nodokļu apjoms no šīs kompānijas bija piektā daļa no nodokļu apjoma, ko nomaksājušas visas valstī pastāvošās taksometru firmas! Tas skaidri norāda, ka vairums nodokļus nemaksā. Redziet, tas ir noziedzīgi, ka nodokļus nemaksā, un Valsts ieņēmumu dienestam pret to ir jācīnās. Bet es neticu, ka visi ir negodīgi un blēži, un negrib maksāt nodokļus. Šis pašvaldības piemērs parāda, ka, ja maksā visus nodokļus, tad zaudē naudu un beigās arī uzņēmumu. Secinājums tātad ir tāds, ka nodokļu slogs ir jāsamazina! Panākot, ka ir vienmērīgs nodokļu slogs, kas kopumā ir zemāks par esošo, un ļaujot indivīdiem dibināt uzņēmumus un godīgi nomaksāt panesamus nodokļus, kas ļautu saglabāt peļņas līmeni.

    Es uzskatu, ka valstī ir reāla krīze, jo valdība nespēj kolektīvi pieņemt nekādus lēmumus, tā dzīvo pasakā, ka ar augstākām nodokļu likmēm var panākt valsts budžeta piepildījumu, un, ja budžetā nav naudas, tad tik pagriež kādu likmi uz augšu, lai tie nabaga muļķi, kas maksā, maksā vēl vairāk, jo citi taču izvairīsies. Ir kaitinoši klausīties no Latvijas politiķu mutēm, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs, jo tas ir pilnīgi pretrunā ar pieredzi.

    – Bet taču Valdis Dombrovskis, jūsu partijas biedrs, to saka!

    – Problēma ir tajā, ka tur, kur nodokļiem jābūt zemiem, tie ir augsti, bet tur, kur jābūt augstiem, tie ir zemi. Un vēl problēma ir tā, ka ir jomas, kur no nodokļiem izvairās, bet sankciju nav. Nodokļiem ir jābūt tik zemiem, lai godīgs uzņēmējs tos var nomaksāt un vēl strādāt ar peļņu, jo citādi taču nav jēgas ieguldīt naudu. Jāsaka arī, ka lielākā daļa no lēmumu pieņēmējiem valstī nekad nav kā uzņēmēji izveidojuši kaut vienu uzņēmumu, viņiem nav priekšstata, kā tas parasti darbojas. Man, kad man bija Latvijā uzņēmums, vairāku gadu garumā tas strādāja ar peļņu zem 1%, tas nozīmē, ka faktiski tas bija nodokļu maksāšanas labdarības pasākums. Un kāpēc? Tāpēc, ka uzņēmums maksāja reālas, normālas, nevis minimālās, algas un maksāja visus nodokļus. Ja sistēma, ka, nomaksājot visus nodokļus, uzņēmums paliek bez peļņas, netiks kardināli mainīta, tad valsts brauc auzās. Jo cilvēki brauc prom, un palicēji nevairojas. Pēc desmit gadiem tas nozīmē, ka strādājošo skaits būs vēl mazāks, bet pensionāru skaits vēl lielāks – šādā situācijā vēl palielināt nodokļus – tas ir ceļš uz nekurieni.

    – Un kāds tad būs plāns?

    – Divas alternatīvas – atstājam nodokļus, kā ir, un atveram valsts durvis, lai brauc visi, kas vien var un grib strādāt. Tad, iespējams, zaudējam savu kulturālo identitāti un atšķaidām tautu līdz nepazīšanai. Otra alternatīva – atjēgties un radīt valsti, kurā ir patīkami dzīvot. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku un uzņēmēju grib dzīvot un strādāt godīgi, nomaksājot nodokļus. Politiķiem ir jābeidz skandināt, ka visi, kas nemaksā nodokļus, ir noziedznieki. Jo, ja to darītu viens cilvēks, tad viņš būtu noziedznieks, bet, ja to dara liela daļa nodokļu maksātāju, uzņēmēju, tad problēma ir simptomātiska, tad tas liecina par politikas kvalitāti un (ne)pareizību, nevis par nodokļu maksātājiem. Tāpat kā skolā – ja klasē puse bērnu ir nesekmīgi, tad tas liecina par nekvalitatīvu skolotāja darbu, nevis par bērnu prāta spējām. Ja 40% aiziet ēnu ekonomikā, tad valsts kā skolotāja nedara savu darbu pareizi, sistēma ir neiespējami izveidota.

    Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.

    Avots: http://nra.lv/latvija/197235-krisjanis-karins-nodoklu-slogs-latvija-ir-aplams.htm