Kur un kam aizplūst Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) nauda. Pārmet SIF nesamērīga administratīvā sloga radīšanu NVO. Valdība atbalsta SIF likuma grozījumus, kas paredz būtiskas izmaiņas tā padomes sastāvā

    0
    482

    Dace Kalniņa

    Kur un kam aizplūst Sabiedrības integrācijas fonda nauda

    Kas tad ir tie iemesli, kādēļ liberāļi aizstāv necaurspīdīgu un nekontrolētu “savējo klubiņu”, kas no valsts budžeta dāļā “piešprices” NVO, kuras saņem dāsnas mēķdotācijas no onkuļa, kura maks ir daudzreiz biezāks par Latvijas gada budžetu? Apkopoju dažus krāšņus iemeslus – Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) darbības piemērus bez tiem, kuri jau aprakstīti iepriekš.
    1. Viens no ievērības cienīgākajiem gadījumiem SIF darbošanās vēsturē ir 2017. gada nogalē tā pasūtītais pētījums “Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā”. Tā mērķis bija noskaidrot, vai publiskie līdzekļi Aizkraukles novada pašvaldībā tiek taisnīgi sadalīti starp sievietēm un vīriešiem, un, ja nav, kā to izdarīt taisnīgāk.
    Konkursā uzvarēja personu apvienība Oxford Research Baltics un Oxford Research AB no Zviedrijas. Pētījuma summa no Latvijas valsts budžeta – 46 tūkstoši eiro. Pētījuma veicēju, aptuveni pusi no kuru pasūtījumiem nodrošina Zviedrijas valsts un pašvaldības, mājaslapa atklāj līdzšinējos darbības virzienus – teju visi par publisko finansējumu veiktie pētījumi veltīti tādām tēmām kā imigrantu “labturība”, LGBT personu tiesības un dženderisms. Piemēram, šī centra mājaslapā par „transfeministu aktīvisti” dēvētās Ines Lukac veiktajā pētījumā par LGBT personām – bēgļiem secināts, ka atteikums piešķirt bēgļa statusu šādām personām no Serbijas un Maķedonijas būtu nepamatots. Lai gan šajās valstīs nav bruņotu konfliktu, tomēr tajās valdot neiecietība, pat ja likumi aizsargājot LGBT personu tiesības.
    Jāatgādina, ka krietni mazākas summas no valsts budžeta, ko bija plānots atvēlēt “Iļģu” koncertam un “Līvu” albumam, izpelnījās grandiozu sašutumu medijos un sabiedrībā, tostarp tās liberālajā daļā.
    http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=10338%3ANosledzies-izmeginajumprojekts-par-dzimuma-aspekta-ietekmes-analizi-valsts-un-pasvaldibu-budzeta-procesos-Latvija&catid=14%3AJaunumi&Itemid=186&lang=lv

    HBT-asylsökande


    2. Melnais humors – pieredzes apmaiņas komandējums, lai iepazītu Zviedriju kā labās prakses piemēru imigrācijas politikā:
    http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=9625%3AProfesionalas-pieredzes-un-informacijas-apmaina-integracijas-joma-ZVIEDRIJA&catid=2%3Afonds&Itemid=247&lang=lv&fbclid=IwAR2xfY9s8eKs0KSw_qXEbopOdwaqy2PniyaENsfN93HNog0_u05wh23oq0s
    3. Semināri par pedagoģisko darbs daudzkultūru klasēs:
    http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=9744%3ASeminars-%E2%80%9CTreso-valstu-pilsoni-Latvijas-skolas-Atbalsta-pasakumi-un-metodes%E2%80%9D&catid=2%3Afonds&Itemid=248&lang=lv&fbclid=IwAR3RNjTmkEZoQR3D4qVUH5Gsq87fFzRYFZJRQFjRPmG6M4j7JibAGxRisbU
    4. Antidiskriminācijas plakāti – daži jēdzīgi, daži – ne tik ļoti…:
    http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=9188%3AKampanas-%E2%80%9ESodien-Tu-Rit-Tevi-Stop-diskriminacijai-%E2%80%9D-plakati&catid=2%3Afonds&lang=lv&fbclid=IwAR0e_yNBCqvu8Sc79dE-WfO5fXviqevaTtkzryLEN1t66hk_PwFjZQNxFLQ
    5. Dažādības veicināšana uzņēmējdarbībā Latvijā – pēc pētījuma un brošūras var noprast, ka principā vēlamais galaiznākums būtu kvotas darbaspēkam, jo uzņēmējiem pārmests, ka tikai x % mērķtiecīgi piesaista darbiniekus no dažādām sabiedrības grupām (dzimuma, etniskām utt.). Tiek runāts par sistemātisku dažādības vadības ieviešanu un auditu uzņēmumos. Rekomendē uzņēmumiem sadarboties ar NVO, kas var sniegt vērtīgu pieredzi dažādošanā.
    https://www.facebook.com/flx/warn/?u=http%3A%2F%2Fwww.sif.gov.lv%2Findex.php%3Foption%3Dcom_content%26view%3Darticle%26id%3D9825%26lang%3Dlv%26fbclid%3DIwAR36KK93qtan5nI4xF-puSbTci7FkceEtS49RBV3wfohcaqzR5iWBXwO4KY&h=AT3Qdc8ytoTg78PuRcaobO1Gmo_D3hZIAEwufs4oimakhcSVloR3F8nnAHAMcDxOnKdxczUdjBI6mm3oiLwrEdmc4ARFiroG-aIGhnQGrH_AYH_HlBya9-kawiwsmasKBvWGaU8jS9hv4CKfmvvvaUw


    6. Pētījums par to, kāpēc Latvijā vadošos amatos ir par maz sieviešu. Galarezultātā tapis “neatsverams” palīgs Latvijas ekonomikai – buklets uzņēmējiem ar ieteikumiem, kā vienādot vīriešu un sieviešu skaitu uzņēmumu valdēs.
    http://www.sif.gov.lv/index.php
    http://www.sif.gov.lv/…/peti…/Safege_brochure_internetam.pdf
    7. Par trešo valstu pilsoņu iesaisti, diskriminācijas novēršanu utt. Šeit pētīti arī termiņuzturēšanās atļauju pircēji, un ekspertes (Akule un Golubeva (Attīstībai/Par!)) gaužas par ļoti ierobežoto iespēju piedalīties politiskajos procesos, t.i., vēlēt un KANDIDĒT. Esot arī par maz NVO, kas tieši pārstāv imigrantus.
    “Nepieciešamā rīcība: Attīstīt un atbalstīt izveidoto trešo valstu pilsoņu konsultatīvo institūciju darbību, kā arī veicināt pašu trešo valstu pilsoņu iniciatīvu attīstību sabiedriskās aktivitātes jomā. Turpināt diskusiju par nosacījumiem (t.sk. uzturēšanās ilgums, tiesiskais statuss, nodokļu maksājumi u.c.) trešo valstu pilsoņiem, lai iegūtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un dibināt politiskās partijas.”
    http://www.sif.gov.lv/…/tres…/Gramata_pilsonu_290615_web.pdf
    8. Jau 2013. gadā gaida multikulturālismu Latvijā un rīko apmācības starpkultūru komunikācijā. Jāpiebilst, ka vismaz viena no figurējošajām ekspertēm – Liesma Ose (Attīstībai/Par!) – 2015. gadā parakstījusi t.s. “160 velkamistu vēstuli”. Imigrācija raksturota kā neizbēgams process un Latvija – kā “daudzkultūru sabiedrība”.
    http://www.sif.gov.lv/…/20…/STARPKULTURU_KOMUNIKACIJA_lv.pdf
    Uzskaitītas, piemēram, šādas bažas:
    “Atskaitot sabiedriskās politikas centra Providus pētījumos pamatoto imigrantu aizstāvību, Latvijas sabiedrībā trūkst plaši izdiskutēta viedokļa par imigrantiem kā darbaspēka (kvalificēta un mazāk kvalificēta) resursu Latvijas demogrāfiskajā situācijā.”
    “Visnopietnākais šķērslis migrantiem kļūt par Latvijas pilsoņiem ir prasība atteikties no migrantu izcelsmes valsts pilsonības, proti, Latvija nepieļauj dubultpilsonību.”
    Tiek atklāti reklamēts postmodernisms, kultūrfeminisms un tradicionālo uzskatu dekonstrukcija (tieši šādi termini arī tiek lietoti): “Dekonstrukciju iespējams īstenot tad, ja ideoloģiskās konstrukcijas, kurās pie varas esošie pamato pašu sludināto cilvēku un sociālo grupu hierarhiju, nepieņem kā dotas un neapšaubāmas. Tās tiek aplūkotas sociālā, vēsturiskā un politiskā kontekstā. Dekonstruētājs/a tekstā atklāj aizspriedumus (piem., visi vīrieši ir cūkas, visas sievietes ir dumjas „blondīnes”), novērtē tos kā problemātiskus un apšauba. Tā veidojas iekļaujošāka realitātes izpratne.”
    “Modernā antropoloģija, socioloģija un citas sociālās zinātnes vairs neidentificē kultūru ar tautu.”
    Citāti: “Kultūra nav kā acu krāsa vai pēdas izmērs, tradīcijas un paradumi arī mainās. Kā notiek pārmaiņas kultūrā? Pirmajā posmā sabiedriskās domas līderi, žurnālisti, politiķi noteiktu interešu grupu iespaidā pārdefinē sabiedrisko diskusiju pamatsimboliku, piemēram, par imigrantu tiesībām. Otrajā posmā šo vārdos nosaukto simbolisko pārmaiņu institucionalizē, ietver likumdošanā (imigrantu sociālās, ekonomiskās un politiskās līdzdalības tiesībās u.c.). Trešajā un absolūti nepieciešamajā posmā pārdefinētais simbols kļūst par sociālajā telpā mītošo cilvēku ikdienas dzīves sastāvdaļu (iecietību pret cilvēkiem, kas runā citā valodā un izskatās savādāk, ieaudzina ģimenē). Tagad varam pārdefinēt kultūru atbilstoši 21.gs. globalizētajai sociālajai realitātei.”
    Un vēl viens: “Realitāte gan atšķiras no tā, ko konstruē konservatīvie domātāji un politikas veidotāji. Globālajā pasaulē, kas kļūst arvien plakanāka un kur robežas tiecas izplūst, sociālās identitātes, kā vecums, profesija, izglītība un citas, pakāpeniski ieņem etnisko identitāšu vēsturisko vietu.”
    Un vēl viens: “21.gadsimtā neviena nacionālā kultūra vairs nav redzama un uztverama vēsturiski autentiskā veidā. Kā aplūkojām iepriekš, tā nemitīgi mainās un ietekmējas no citām – mijiedarbībā esošām kultūrām. Tāpēc skolā mācīt starpkultūru komunikāciju, informāciju par kultūrām smeļot no kultūras vēstures, piemēram, Starpkultūru komunikācijas un kultūrdialoga konteksts uz 19.gs. krievu literatūras šedevru bāzes, latviešu eposa ” Lāčplēsis”, franču impresionisma un līdzīgām
    neapšaubāmām kultūras vēstures liecībām, nebūtu īsti godīgi. Mēs krāptu jauniešus, mācot to, kas dzīvo kultūras atmiņā, un nostādītu cilvēkus svešā kultūrvidē neērtā lomā.”
    Krievvalodīgo “tiesību aizskārumu” pamato ar atsauci uz Borisa Cileviča (“Saskaņa”) pētījumu.
    “To, ka vēsturiski esam daudzkultūru sabiedrība, vēstures gaitā gūtā “upura” trauma nacionāli orientētajiem politiķiem liedz skaļi atzīt. Un tam nāk līdzi visas jau labi zināmās problēmas, kuras izraisa tīksmināšanās par vēstures gaitā nodarītajām pārestībām un maziska atriebība, spēlējoties ar cilvēktiesību ierobežošanu izglītības, saziņas jomā krievvalodīgās minoritātes pārstāvjiem (VSSA paziņojums 2010. gadā sievietēm par bezmaksas dzemdes vēža skrīningu tikai latviešu valodā). Latvija ir parakstījusi un ratificējusi ar atrunām Vispārējo Mazākumtautību tiesību konvenciju, bet tās ieviešanas process ir aizkavēts politiskas gribas trūkuma dēļ, to apliecina ikgadējie ēnu ziņojumi un pētījumi (Muižnieks, 2007, 2010, Dimitrovs, Cilēvičs, 2008).”
    Viss šis pētījums ir līdzīgā garā.
    9. SIF pētnieka raksts ar piebildi: “Šis raksts satur nepiedienīgus vārdus un nav piemērots bērniem.”
    http://www.sif.gov.lv/…/SIF/starpkulturu…/2013/raxts_nr3.pdf
    “Noliegums nav risinājums. Jaunu sociālo konstrukciju radīšanā noder trešās vides
    radīšana un/vai nosacījumu izvērtēšana.” u.c.
    10. SIF pētnieces raksts par starpkultūru komunikāciju un “dažādības vadību”
    http://www.sif.gov.lv/…/SIF/starpkulturu…/2013/raxts_nr2.pdf
    “Jaunais gadsimts ienesis jaunu paradigmu maiņu – integrācija, abpusēja cieņa un iespēju vienlīdzība ir uzmanības centrā. Dažādība tiek apzināti izmantota, lai organizācijas mācītos un attīstītos. Organizācijas vairs nemeklē tikai augsti kvalificētus darbiniekus, bet arī darbiniekus, kuriem papildus augstai kvalifikācijai ir arī dažādas identitātes un kompetences.”
    11. Projekts “EQUAL”
    “Projekta mērķis bija mazināt sieviešu un vīriešu profesiju dalījumu un nodrošināt vienādas iespējas abu dzimumu pārstāvjiem darba tirgū.”
    Analizēta sieviešu nodarbinātība mašīnbūvē, metālapstrādē un elektrotehnikā un dzimumlomu stereotipu ietekme uz to:
    http://equal.sif.gov.lv/rezultati_stereotipi.html
    …Info avots: https://pietiek.com/raksti/kur_un_kam_aizplust_sabiedribas_integracijas_fonda_nauda

    Sabiedrības integrācijas fonda likumprojekts iestrēdzis Ministru Kabineta gaiteņos

    Šodien, 29. oktobrī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika pārcelta Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likumprojekta izskatīšana, tādējādi atkal novilcinot lemšanu par vitāli nepieciešamo uzlabojumu īstenošanu pašreiz neefektīvajā un smagnējajā fonda pārvaldības modelī, bažas pauž Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA).
    Kā norāda LPA direktore Kristīne Zonberga, līdzšinējā SIF darbība uztrauc ne tikai Kultūras ministriju, kas šo likumprojektu virza, bet arī nevalstiskās organizācijās, kas jau gadiem gaida likumprojekta virzību un ir ilgstoši paudušas neapmierinātību ar šī brīža SIF smagnējo pieeju finansējuma piešķiršanā un sadalē, apgrūtinot organizācijas ar nesamērīgu administratīvo slogu un tiesvedībām, kas ne tikai kavē, bet pat grauj pilsoniskās sabiedrības pamatus.
    SIF atbildībā ir pilsoniskā sabiedrība un integrācija, nacionālās identitātes, valodas un kultūrtelpas stiprināšana un saliedētas sociālās atmiņas veidošana. Par trūkumiem fonda darbībā tiek runāts jau no 2016. gada, kad advokātu birojs “Cobalt” prezentēja rezultātus pētījumam par “Sabiedrības integrācijas politikas organizatoriskā un tiesiskā ietvara pilnveides iespējām.” Pētījumā secināts, ka nepieciešams veikt būtiskus uzlabojumus, lai SIF varētu darboties tiem mērķiem, kam tas ir ticis radīts – konstatēti trūkumi finanšu izlietojumā, nepārskatāmi konsultatīvie mehānismi, kā arī pārvērtēta kopējā SIF loma un darbība.
    Lēns un neefektīvs ir darbs SIF padomē, kuras sastāvā ir vairāki ministri un arī nevalstiskā sektora pārstāvji – jebkādi ierosinājumi fonda darbības uzlabošanai netiek ņemti vērā, lai gan tos ierosina gan nevalstiskā sektora pārstāvji, gan Kultūras ministrija, uzsver Kristīne Zonberga. Viens no ieteikumiem “Cobalt” pētījumā bija līdz 2018. gada 1. martam izveidot jaunu integrācijas politikas koordinācijas modeli, ko varētu apstiprināt reizē ar pamatnostādnēm par integrācijas politiku. Likumprojekts, kas paredz uzlabot Sabiedrības integrācijas fonda pārvaldības efektivitāti un caurskatāmību ir izstrādāts jau 2018. gada sākumā, taču 1. marts ir pagājis, bet likumprojekts joprojām nav izkustējies no Ministru kabineta ēkas Saeimas virzienā.
    Sabiedrības integrācijas fonda pārvaldības problēmas skar visus Latvijas iedzīvotājus un apdraud demokrātiju valstī, brīdina Kristīne Zonberga: “Sabiedrības integrācijas fonda likumprojekta mērķtiecīga virzīšana uz priekšu ir būtiska ne tikai nevalstiskajām organizācijām, bet ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Bez efektīva sabiedrības integrācijas mehānisma, bez pilsonisko iniciatīvu stabila un pārskatāma atbalsta nav iespējams nodrošināt profesionālu dažādu iedzīvotāju interešu pārstāvniecību, kas ir viens no demokrātijas pamatakmeņiem. Tāpat ir jādomā arī par drošības jautājumiem – kamēr Latvijas valsts nepievērš uzmanību sabiedrisko organizāciju vājajai kapacitātei un necenšas to risināt, mūsu lielais “kaimiņš” dāsni atbalsta tās organizācijas, kuras, iespējams, nav ieinteresētas ne Latvijas nacionālās identitātes saglabāšanā, ne demokrātiskas valsts iekārtas uzturēšanā.”
    Nevalstiskās organizācijas pauž cerību, ka 30. oktobrī, kad Ministru kabineta sēdē atkal tiks skatīts Sabiedrības integrācijas fonda likumprojekts, beidzot tiks lemts par tā nodošanu Latvijas Republikas Saeimai.
    Latvijas Pilsoniskā alianse ir NVO jumta organizācija. Tā ir neatkarīga bezpeļņas nevalstiskā organizācija – biedrība, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstot Latvijas nevalstisko organizāciju kopējās intereses un veidojot labvēlīgu vidi biedrību un nodibinājumu darbībai. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno 127 biedrus, kas kopumā sastāda aptuveni 70 000 privātpersonas.
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/512128DF-8FF3-49B0-8581-BB4A67583943/

    “Pilsoniskā alianse” pārmet SIF nesamērīga administratīvā sloga radīšanu nevalstiskajām organizācijām

    Rīga, 29.okt., LETA. Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pašreizējā darbība finansējuma sadales jomā apgrūtina nevalstiskās organizācijas (NVO) ar nesamērīgu administratīvo slogu un tiesvedībām, aģentūrai LETA pauda biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga.
    Viņa skaidroja, ka NVO un Kultūras ministrija (KM) jau gadiem gaida SIF likuma grozījumus un ir ilgstoši paudušas neapmierinātību ar šī brīža fonda “smagnējo” pieeju finansējuma sadalei un piešķiršanai.
    Zonberga pauda, ka par trūkumiem SIF darbībā tiek runāts jau kopš 2016.gada, kad advokātu birojs “Cobalt” prezentēja rezultātus pētījumam par “Sabiedrības integrācijas politikas organizatoriskā un tiesiskā ietvara pilnveides iespējām”. Pētījumā tika secināts, ka nepieciešams veikt būtiskus uzlabojumus, lai SIF varētu darboties tiem mērķiem, kam tas ir ticis radīts – konstatēti trūkumi finanšu izlietojumā, nepārskatāmi konsultatīvie mehānismi, kā arī pārvērtēta kopējā SIF loma un darbība.
    “Lēns un neefektīvs ir darbs SIF padomē, kuras sastāvā ir vairāki ministri un arī nevalstiskā sektora pārstāvji. Jebkādi ierosinājumi fonda darbības uzlabošanai netiek ņemti vērā, lai gan tos ierosina gan nevalstiskā sektora pārstāvji, gan KM,” pašreizējo SIF darbu aprakstīja Kristīne Zonberga.
    Viens no ieteikumiem “Cobalt” pētījumā bija līdz 2018.gada 1.martam izveidot jaunu integrācijas politikas koordinācijas modeli, ko varētu apstiprināt reizē ar pamatnostādnēm par integrācijas politiku. Likumprojekts, kas paredz uzlabot SIF pārvaldības efektivitāti un caurskatāmību, tika izstrādāts jau 2018.gada sākumā, taču līdz šim grozījumi joprojām no Ministru kabineta nav nodoti izskatīšanai Saeimā.
    “SIF likumprojekta mērķtiecīga virzīšana ir būtiska ne tikai NVO, bet ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Bez efektīva sabiedrības integrācijas mehānisma, bez pilsonisko iniciatīvu stabila un pārskatāma atbalsta nav iespējams nodrošināt profesionālu dažādu iedzīvotāju interešu pārstāvniecību, kas ir viens no demokrātijas pamatakmeņiem,” uzsvēra Zonberga, piebilstot, ka nevalstiskā sektora zemā kapacitāte spēj arī Latvijas valstij radīt ģeopolitiskus riskus.
    SIF mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu, kā arī realizē valsts budžeta, Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas.
    Kā ziņots, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvju neierašanās dēļ Ministru kabineta komiteja līdz otrdienai atlikusi SIF likuma grozījumu izskatīšanu, un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ir bažas par šo izmaiņu apzinātu vilcināšanu, aģentūrai LETA pauda ministre.
    Ministre skaidroja, ka LPS valdībai iesniegusi iebildumus saistībā ar SIF likuma grozījumiem. Saskaņošanas process ar LPS ir ieildzis, un ministrei radusies sajūta, ka sarunu process vairāku nedēļu garumā tiek vilcināts. Ministre arī norādīja, ka izstrādātās izmaiņas SIF likumā neietekmē pašvaldību darbu, tādēļ viņa neizprot līdzšinējo nespēju vienoties par likuma grozījumiem.
    “[Likuma grozījumos] tiek mainīti dažādi padomes darbības principi. Pašreizējais SIF likums nenosaka, kādi pienākumi ir tā padomei jeb, ko šī padome, kurā strādā seši ministri, vispār dara. Praksē varam just, ka SIF padome nodarbojas ar tehniskiem jautājumiem, kā arī nav saprotams, ko padome īsti izskata. Tāpat bieži padomes sēdes tiek sasauktas pēdējā brīdī, un seši ministri, kas tajā darbojas, nespēj pēdējā brīdī sanākt kopā. Lielākoties lēmumi tiek pieņemti elektroniskā balsošanā, līdz ar to, padome reti tiekas,” pauda Melbārde, piebilstot, ka nav arī skaidrs, kura amatpersona tiesiski ir atbildīga par SIF pieņemtajiem lēmumiem.
    Pēc Melbārdes teiktā, Kultūras ministrijas (KM) negatīvais vērtējums par SIF padomes pēdējo gadu darbu sakrīt ar nevalstiskā sektora vērtējumu. Kā piemēru līdz galam nesakārtotam SIF darbam ministre arī norādīja padomes priekšsēdētāja rotācijas sistēmas neesamību.
    Saskaņā ar LPS iesniegtajiem iebildumiem valdībai, to neapmierina plānotais grozījums, ka SIF nolikumu apstiprina Ministru kabinets, nevis fonda padome, kā tas bijis noteikts līdz šim. Tāpat LPS iebilst pret izmaiņām, kas noteiktu, ka fonds, administrējot valsts budžeta apakšprogrammas sabiedrības integrācijas jomā, atrastos kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā. LPS ieskatā, šāds princips nozīmētu, ka KM uzraudzītu pati sevi, jo viens no fonda padomes locekļiem ir kultūras ministrs.
    Tāpat pēc LPS vadības domām, nevajadzētu veikt likuma izmaiņas, kas noteiktu, ka SIF sekretariāta direktors pēc atklāta konkursa varētu strādāt piecus gadus, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pašlaik likumā nav definēts minētā amata pienākumu izpildes termiņš, un LPS šo normu vēlas atstāt jau esošajā redakcijā.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B034E259-8D57-4A58-86F8-65977F6CFF81/

    Melbārde bažījas par Sabiedrības integrācijas fonda likuma izmaiņu apzinātu vilcināšanu

    Rīga, 29.okt. LETA. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvju neierašanās dēļ Ministru kabineta komiteja līdz otrdienai atlikusi Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likuma grozījumu izskatīšanu, un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ir bažas par šo izmaiņu apzinātu vilcināšanu, aģentūrai LETA pauda ministre.
    Melbārde skaidroja, ka LPS valdībai iesniegusi iebildumus saistībā ar SIF likuma grozījumiem. Saskaņošanas process ar LPS ir ieildzis, un ministrei radusies sajūta, ka sarunu process vairāku nedēļu garumā tiek vilcināts. Ministre arī norādīja, ka izstrādātās izmaiņas SIF likumā neietekmē pašvaldību darbu, tādēļ viņa neizprot līdzšinējo nespēju vienoties par likuma grozījumiem.
    “[Likuma grozījumos] tiek mainīti dažādi padomes darbības principi. Pašreizējais SIF likums nenosaka, kādi pienākumi ir tā padomei jeb, ko šī padome, kurā strādā seši ministri, vispār dara. Praksē varam just, ka SIF padome nodarbojas ar tehniskiem jautājumiem, kā arī nav saprotams, ko padome īsti izskata. Tāpat bieži padomes sēdes tiek sasauktas pēdējā brīdī, un seši ministri, kas tajā darbojas, nespēj pēdējā brīdī sanākt kopā. Lielākoties lēmumi tiek pieņemti elektroniskā balsošanā, līdz ar to, padome reti tiekas,” pauda Melbārde, piebilstot, ka nav arī skaidrs, kura amatpersona tiesiski ir atbildīga par SIF pieņemtajiem lēmumiem.
    Pēc Melbārdes teiktā, Kultūras ministrijas (KM) negatīvais vērtējums par SIF padomes pēdējo gadu darbu sakrīt ar nevalstiskā sektora vērtējumu. Kā piemēru līdz galam nesakārtotam SIF darbam ministre arī norādīja padomes priekšsēdētāja rotācijas sistēmas neesamību.
    Saskaņā ar LPS iesniegtajiem iebildumiem valdībai, to neapmierina plānotais grozījums, ka SIF nolikumu apstiprina Ministru kabinets, nevis fonda padome, kā tas bijis noteikts līdz šim. Tāpat LPS iebilst pret izmaiņām, kas noteiktu, ka fonds, administrējot valsts budžeta apakšprogrammas sabiedrības integrācijas jomā, atrastos kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā. LPS ieskatā, šāds princips nozīmētu, ka KM uzraudzītu pati sevi, jo viens no fonda padomes locekļiem ir kultūras ministrs.
    Tāpat pēc LPS vadības domām, nevajadzētu veikt likuma izmaiņas, kas noteiktu, ka SIF sekretariāta direktors pēc atklāta konkursa varētu strādāt piecus gadus, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pašlaik likumā nav definēts minētā amata pienākumu izpildes termiņš, un LPS šo normu vēlas atstāt jau esošajā redakcijā.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9D8C35F5-097F-4067-9B24-7544F385D802/

    Valdība atbalsta Sabiedrības integrācijas fonda likuma grozījumus, kas paredz būtiskas izmaiņas tā padomes sastāvā

    Rīga, 30.okt., LETA. Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas fonda padomes sastāvā, darba kārtībā, uzdevumos un ierobežojumos, kā arī nosaka fonda padomes priekšsēdētāja atbildību, liecina apstiprinātā likumprojekta anotācija.
    Likumprojekts, kura izskatīšana Latvijas pašvaldību savienības pārstāvju (LPS) neierašanās dēļ tika pārcelta uz šodienu, apstiprināts Kultūras ministrijas (KM) sākotnēji izstrādātajā redakcijā. Līdz ar to likumprojektā nav veiktas LPS iesniegtās izmaiņas saistībā ar atsevišķu likuma pantu atstāšanu līdzšinējā redakcijā.
    Pret minētajiem likuma grozījumiem arī otrdien valdības sēdē iestājās vienīgi LPS, kuras ieskatā, pirms veikt likuma grozījumus, būtu jāizvērtē SIF darbība un, iespējams, pēc tam būtu nepieciešami plašāki likuma grozījumi nekā piedāvāts patlaban.
    Saskaņā ar likumprojektu, SIF darbības nolikumu turpmāk apstiprinās Ministru kabinets, nevis fonda padome, kā tas bijis līdz šim. Likuma grozījumi arī paredz, ka SIF, administrējot valsts budžeta apakšprogrammas sabiedrības integrācijas jomā, atradīsies kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā.
    Tāpat papildināts SIF uzdevumu saraksts. Plānots, ka tam būs jāizstrādā sava darbības stratēģija atbilstoši valsts sabiedrības integrācijas politikas un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī fondam kā finansējuma saņēmējam būs jāīsteno Eiropas Savienības (ES) politikas instrumentu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētie projekti.
    Likumprojektā iekļauts pants, kas nosaka, ka par SIF darbības, izņemot administratīvo aktu izdošanas, tiesiskumu ir atbildīgs fonda padomes priekšsēdētājs. Pašlaik šāda norma SIF likumā nav iekļauta.
    Tajā pašā laikā SIF likumu iecerēts papildināt ar jaunu darbības ierobežojumu, nosakot, ka fonda kā finansējuma saņēmēja darbība pieļaujama tikai ar SIF padomes saskaņojumu un Ministru kabineta lēmumu.
    Iecerēts paplašināt arī SIF padomes sastāvu – līdzās Valsts prezidenta pārstāvim, pa vienam pārstāvim no Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas plānošanas reģiona, sešiem ministriem un sešiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem būs nepieciešams strādāt arī Valsts kancelejas pārstāvim.
    Plānots ar likuma pantu arī noteikt, ka SIF padome ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un funkciju pildīšanā. Tāpat SIF padomes locekļiem no sava vidus būs jāievēlē priekšsēdētājs uz pieciem gadiem, kas vada fonda padomes darbu. Viena un tā pati persona nedrīkstēs būt padomes priekšsēdētājs ilgāk kā piecus gadus pēc kārtas.
    Likumprojektā iekļauts arī detalizēts saraksts ar jautājumiem, par kuriem SIF padomei būs jālemj klātienes sēdēs – par SIF attīstības stratēģiju, gada prioritātēm un sasniedzamajiem rezultātiem, fonda īstenojamajiem papildu uzdevumiem un aktivitātēm, piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, valsts budžeta ilgtermiņa saistību uzņemšanos ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos, konkursu nolikumu prasībām, auditu ziņojumiem un pārskatiem par gada rezultātu izpildi. Pašlaik SIF likumā nav noteikts, ka par šiem jautājumiem nepieciešams lemt klātienē.
    Tāpat likumprojektā norādīts, ka SIF sekretariāta direktora amata kandidāts, kurš tiek izraudzīts atklātā konkursā, savus pienākumus varēs veikt piecus gadus, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
    Plānots, ka turpmāk SIF sekretariāta pieņemtos administratīvos aktus un faktisko rīcību varēs apstrīdēt fonda padomē, jautājuma izskatīšanā fonda padomes sēdē piedaloties par konkrēto valsts budžeta programmu atbildīgajam nozares ministram vai tā pārstāvim un klātesot arī lēmuma vai faktiskās rīcības apstrīdētājam, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikta cita apstrīdēšanas kārtība. SIF padomes pieņemtos administratīvos aktus un faktisko rīcību varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
    Likumprojektā paredzēts, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. SIF padomei būs jāizsludina atklāts konkurss uz sekretariāta direktora amatu ne vēlāk kā līdz 2019.gada 1.martam un jāieceļ jauns sekretariāta direktors ne vēlāk kā līdz 2019.gada 1.jūnijam. Līdzšinējam SIF sekretariāta direktoram sava amata pienākumi būs jāpilda līdz šajā amatā tiek iecelts jauns darbinieks.
    SIF ir publisks nodibinājums, kas izveidots 2001.gadā. Tā mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu, kā arī realizē valsts budžeta, ES politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas.
    Pašlaik fondā darbojas Valsts prezidenta pārstāvis un pa vienam pārstāvim no Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas plānošanas reģiona, seši nevalstisko organizāciju pārstāvji un seši ministri – ārlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī tieslietu ministrs.
    Kā ziņots, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) un biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” pauda bažas par apzinātu SIF likuma grozījumu vilcināšanu no LPS puses.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/17283DB0-FAAA-4A1D-AC91-909041C88795/

    Attēlā – SIF padomes loceklis Edgars Rinkēvičs