Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

    0
    40

    Imants Liepiņš

    Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā “mazināšot ekonomiskos noziegumus”, ir kategoriski jānorāda: uz katru sīku krāpniecību, kurā iesaistīta skaidra nauda, desmitkārt lielāks ir noziedzīgās transakcijās pārskaitītās naudas apjoms. Ja gribam veidot tiesiskāku valsti, tad jāaizliedz ir bezskaidras naudas norēķini!

    Lai saprastu, ka ne jau norēķini skaidrā naudā, bet gan pārskaitījumi līdz šim ir nozīmējuši masīvus likumpārkāpumus, viens no kliedzošākajiem piemēriem ir pēdējos gados ilgušie sistemātiskie skandāli ar naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām. “ABLV Bank” likvidācijas process, pirms tam par 14 miljardu dolāru legalizāciju no Moldovas krāpniecības shēmām likvidētā “Trasta Komercbanka”, iepriekšējos gados par naudas mazgāšanu sodus nomaksājušās “Swedbanka” un “Privatbank” Latvijas struktūra, sakarā ar nez cik desmitmiljardu un simtmiljardu legalizāciju tieši patlaban likvidējamais “Danske Bank” bizness visās trijās Baltijas valstīs, identiski skandāli tuvās un tālās ārzemēs — šie sistemātiskie piemēri, no kuriem katrs nākamais izrādās arvien briesmīgāks par iepriekšējiem, mums ziņo: ja mēs gribam cīnīties ar ekonomiskajiem noziegumiem, tad mums jāizskauž tieši bezskaidras naudas pārskaitījumi, nevis norēķini banknotēs un monētās!

    Bezskaidra nauda noziedzību veicina, nevis mazina

    “Labi, augstākminētie ir gadījumi, kad noziedzīga nauda ienāk no ārzemēm un izmanto Latvijā reģistrētas bankas, lai legalizētu noziedzīgās shēmās ieblēdīto guvumu. Taču tepat Latvijā mēs varēsim apkarot vietējo iedzīvotāju apkrāpšanu, ja visi maksājumi vēlāk būs redzami!” — otrs arguments, kas varētu būt par labu skaidras naudas aprites mazināšanai.

    Prakse pierāda, ka tas tā nav. Pirms desmit gadiem sagruva finanšu piramīda, kas dažādos periodos bija pazīstama ar nosaukumiem EPC (“European Prosperity Club”), EAPC, “Mulberry”, Panamas “Credit Union” utt. Shēmas autori (to starpā cietušie minēja tādus uzvārdus kā Gromulis, Šalkovskis u.c.) apblēdīja cietušos, izkrāpdami no viņiem naudu, uzstādamies īpašos semināros un stāstīdami, ka investēs un pavairos upuru iemaksāto naudu. Šiem blēžiem nauda tika iemaksāta pavisam oficiālos banku pārskaitījumos, lai pēc tam nauda pazustu Floridas un Panamas virzienā līdz ar pašiem shēmotājiem.

    Tas, ka bija zināmi kontu numuri, vēlāk it nemaz nepalīdzēja sadzīt naudu vai vainīgos rokā — prokuratūrai līdz pat šai dienai nav izdevies lietu nodot tiesai. Patiesību sakot, šī piramīdveidīgā struktūra sagruva nevis tāpēc, ka tā nevarēja legalizēt skaidru naudu — notika tieši otrādi: blēžu plāni izbeidzās pēc tam, kad toreizējā valstij piederošā “Hipotēku un zemes banka” paziņoja visiem klientiem, ka vairs nepieņems nekādus šādus pārskaitījumus vai maksājumus “Mulberry” kontos, tūlīt pēc tam FKTK sāka regulāri brīdināt “ieguldītājus” (kā izrādījās, tie beigās bija apkrāptie cietušie, nevis “ieguldītāji”), un piramīdisti zaudēja lielo spēli pēc tam, kad uzraugošās iestādes viņus izdzina no bezskaidras naudas vides ārā uz skaidras naudas maksājumiem, ko viņi vairs nespēja dzenāt apkārt puspasaulei. Tātad bezskaidra nauda veicina krāpšanu lielos apmēros, kamēr skaidra nauda to palīdz novērst.

    “Tas ir gadījums, kad shēmotāji apkrāpa iedzīvotājus. Bet firmas, kas nemaksā nodokļus un/vai apkrāpj partnerus? Tur taču visam jābūt ar pārskaitījumiem, lai var novērst izzagšanu, ja nu gadījumā kas!” — arī tādi izteikumi parādās.

    Te varētu minēt neskaitāmus piemērus, kas šādu pieeju apgāž, tāpēc atgādināsim vienu no tiem, kas ne reizi vien ticis apspriests medijos un daudziem tāpēc būs dzirdēts. Kad “Latvijas Kuģniecību” kontrolēja Ventspils t.s. “melnais oligarhs” Oļegs Stepanovs (no privatizācijas brīža 2002. gadā līdz fiziskai izsviešanai no kompānijas 2005. gadā), pa to laiku ar Britu Virdžīnu ofšoru palīdzību “Kuģniecībai” tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 130 miljonu dolāru apmērā.

    Nauda apgrozījās ne jau tālajās Karību salās, bet tepat vienā no Latvijas kredītiestādēm. Gan nodarītie zaudējumi, gan to pamatojoša maksājumu informācija (ieskaitot visas kontu izdrukas un maksājumu uzdevumus, atskaites par to izpildīšanu utt.) tika nodotas Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, tomēr tas nepalīdzēja saukt vainīgos pie kriminālatbildības.

    Tad cietusī puse ierosināja plaši izskanējušo tiesvedību Londonā, un tikai caur britu tiesu cietušajai pusei 2014. gadā izdevās no O. Stepanova un viņa sabiedrotajiem vismaz daļēji piedzīt zaudējumus, izraisot O. Stepanova vadītā politekonomiskā grupējuma pelnītu sabrukumu un noiešanu no kriminālās skatuves.

    Šis ir neapgāžams piemērs, kā naudas izkrāpšanā (un arī nodokļu, protams, nenomaksāšanā valstij pēc 130 miljonu dolāru izvešanas un legalizācijas no “Latvijas Kuģniecības”) shēmotājiem palīdzēja bezskaidro maksājumu izmantošana. Ja kompānijām būtu ar likumu uzlikts pienākums izmantot tikai banknotes, tad šāda mēroga afēras fiziski nebūtu iespējamas!

    Nodokļus nemaksā bezskaidru miljonu pārskaitītāji, nevis monētu grabinātāji

    Visbeidzot — arguments, ka skaidras naudas izmantošana it kā ļaujot iedzīvotājiem “slēpt” ienākumus par sava īpašuma, automašīnas, zemes pārdošanu, kā arī piepelnīšanos sīkos gadījuma darbos, kur netiekot nomaksāti nodokļi.

    Te nu jāpiezīmē, ka jebkuram no mums tāpat ir tiesības ik pa dažiem gadiem pārdot sev piederošu kustamo mantu (piemēram, nevajadzīgas mēbeles vai dzīvokļa iekārtu) bez papildus nodokļa maksāšanas. Automašīnas cenu pircējs un pārdevējs tāpat arvien noteiks “pēc savstarpējas vienošanās”, skata pēc pārskaitot simtnieku, bet pārējos trīs tūkstošus atdodot naudā. Tas pats ar nekustamā īpašuma, meža, kokmateriālu utt. pārdošanu — nodokļus samaksās no zemākās likmes, bet atlikušo daļu skaidrā naudā. Tāpat, kā tas jau notiek līdz šim. Tātad nodokļu nomaksu šis princips nepaaugstinās, ja ir iespēja pamatoti samazināt preces vērtību tāpat kā līdz šim.

    Bet kas tad ir tie lielākie nodokļu nemaksātāji — vai tie ir zemnieki, kas pārdod nolietotus transportlīdzekļus, pensionāri ar svaigi uzadītiem cimdu pāriem tirdziņā vai mantinieki, kas atdala un pārdod zemes gabaliņus citiem būvēties gribētājiem? Lūk, kas tad realitātē ir tie lielākie aktuālie nodokļu nemaksātāji:

    Ostas firma SIA “Vexoil Bunkering”: parāds 39,3 milj. eiro

    Kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA “Ormus”: parāds 21 milj.

    Bronzas stieņu un cauruļu ražotājs SIA “Bebriko Ltd”: 14 milj. parāds, maksātnespēja 2015. g.

    Svaigi maksātnespējīgā SIA “Riepu bloki” — 13. milj. sodanaudu uzrēķins

    2014.g. maksātnespējīgā A/S “Krāsainie lējumi” — 8 milj. parāds

    Elektronikas vairumtirgotājs SIA “Zomejs” — 7,8 milj. parāds un maksātnespēja

    Degvielas firma SIA “East-West Transit” — 7,6 milj. parāds

    Metālapstrāde A/S “A Holding” — 6,6 milj. parāds

    Polijas uzņēmums “New Horizon Sp.Z.o.o” — 6 milj. parāds

    Kosmētikas ražotājs A/S “Dzintars” — 5,9 milj. parāds

    Tālāk sarakstā atrodama likvidētā A/S “Liepājas Metalurgs” un arī tās pēctece A/S “KVV Liepājas Metalurgs”, Jūrmalas uzņēmums SIA “Nemo Holdings”, automašīnu tirgotājs SIA “Euro-Auto” un daudzi citi uzņēmumi, kam nodokļu nemaksāšana pārsniegusi miljonu eiro un vairāk.

    Visiem šiem nodokļu nemaksātājiem ir kopīga viena lieta: tie visi ikdienā izmanto bezskaidras naudas pārskaitījumus. (Vai arī izmantoja, pirms to saimniecisko darbību VID apturēja, un tiesa apstiprināja maksātnespējas faktu.)

    Turpretī privātpersonas, kuras ir darba ņēmēju skaitā vai pašas veic saimniecisko darbību, pamatā izmantojot skaidro naudu, tikai retu reizi iekļūst nodokļu parādnieku sarakstos.

    Tātad kopsavilkums ir skaidrs: plāns padarīt bezskaidras naudas pārskaitījumus par obligātiem arvien mazāka apjoma darījumu gadījumos un arvien jaunām darījumu kategorijām tikai palielinās krāpšanu, blēdību, nodokļu nemaksāšanas un legalizācijas gadījumu skaitu. No skaidras naudas aprites mazināšanas cietīs ne tikai iedzīvotāji, bet arī valsts kopumā.

    …Info avots: https://m.pietiek.com/raksti/lai_mazinatu_ekonomiskos_noziegumus_un_krapsanas,_jaizskauz_bezskaidras_naudas_maksajumi