Lattelecom ar “tet” elektrību pret Latvenergo, solot zemākus rēķinus

0
5836

Telekomunikāciju uzņēmums SIA “Lattelecom” iesaistīsies elektroenerģijas tirdzniecības tirgū, izveidojot produktu “tet” (skatīt šeit: www.tet.lv vai https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/elektriba/ ; reklāmas video: https://www.youtube.com/watch?v=294FqPXUsKE ), šodien paziņoja uzņēmuma pārstāvji.
“Lattelecom” klientiem sākotnēji piedāvās trīs produktus – “tet Dinamiskais”, “tet Drošais” un “tet Fiksētais”, kuru mērķa klients ir jebkura mājsaimniecība un uzņēmumi Latvijā.
Uzņēmums apgalvo, ka ar “tet” pakalpojumiem 95% iedzīvotāju spēs piedāvāt zemāku ikmēneša rēķinu.
Jaunos produktus sāks piedāvāt no šodienas. Tie, kuri būs pieteikušies līdz 15.martam, saņems elektroenerģiju no 1.aprīļa.
“Lattelecom” mērķis ir līdz gada beigām sasniegt 10 000 – 12 000 mājsaimniecību, kas izmanto “tet” pakalpojumus.
Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, pašmērķis nav atņemt pārējiem mazajiem sešiem vai septiņiem elektroenerģijas tirgotājiem dažus klientus. Mērķis esot piesaistīt lielāku klientu daļu un ar laiku iekarot 10-20% tirgus daļu. “Tad varēsim runāt par nopietnu konkurenci ar “Latvenergo”,” produkta “tet” vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/313F2AA9-6429-420F-8FA2-68EB6B0EB5AF/

95% Latvijas mājsaimniecību varēs saņemt mazāku elektrības rēķinu

Šodien, 9. februārī, īpašā prezentācijā Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis atklāja, ka uzņēmums ienāk elektroenerģijas tirgū ar jaunu zīmolu tet, piedāvājot Latvijas mājsaimniecībām iegādāties elektroenerģiju par izdevīgākām cenām nekā līdzšinējie elektrības tirgotāji.
tet elektrībai pieteikties var jau no šodienas mājaslapā www.tet.lv, zvanot klientu apkalpošanas tālrunim 177, kā arī Lattelecom veikalos un klientu apkalpošanas centros. Piesakoties pakalpojumam līdz 15.martam, pakalpojuma piegāde tiks uzsākta ar šī gada pirmo aprīli.
“tet ir ambiciozs, pārliecināts solis un vērsts uz uzņēmuma un valsts ilgtspējīgu attīstību. Līdz šim Latvijas iedzīvotāji no atvērtā elektrības tirgus ir bijuši ieguvēji tikai “uz papīra”. Mums ir izdevies izveidot piedāvājumu, kas 95% mājsaimniecību spēs piedāvāt izdevīgākus, saprotamākus rēķinus un gudru, mūsdienām un lietu interneta iespējām atbilstošu pakalpojumu. No šodienas Latvijas iedzīvotāji un viss atvērtais elektroenerģijas tirgus būs ieguvēji arī reālajā dzīvē,” jaunā pakalpojuma atklāšanas ceremonijā sacīja J.Gulbis.
Jaunajā tet pakalpojumā netiks iekļauta abonēšanas maksa vai citas slēptas izmaksas, tas neparedzēs sodu līguma laušanas gadījumā. Tāpat uzņēmums atklāj, ka tet izstrāde notikusi, pateicoties Lattelecom iekšējā akseleratora Startt darbam.
Lattelecom elektrības pakalpojuma tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns stāsta, ka Latvijā liela daļa elektrības tirgotāju savā biznesa modelī iekļauj abonēšanas maksu. Klients dažkārt to pat neapzinās vai maldīgi domā, ka abonēšanas maksa ir maksājums valstij vai AS Sadales tīkls. “Taču tā ir tirgotāja papildu starpniecības maksa bez jau klientam piestādītās apkalpošanas cenas. Mēs uzskatām, ka abonēšanas maksas piemērošana neveicina atklātu un saprotamu gala maksājumu, jo bez tās elektrības cena klientam izskatās pievilcīga, bet rēķins izrādās lielāks, nekā plānots.”
Lattelecom īpaši skaidros un mudinās iedzīvotājus izvēlēties tarifu plānu, kas piesaistīts elektrības cenām biržā. Elektrības rēķina piesaiste biržas cenām kopā ar izdevīgiem tirgotāja apkalpošanas nosacījumiem ir iespēja cilvēkam pašam pārvaldīt un kontrolēt savu rēķinu. Turklāt elektrības patēriņa uzskaiti ir viegli automatizēt ar viedā skaitītāja palīdzību, ko bez maksa uzstāda AS Sadales tīkls visiem, kas izvēlas biržas cenām piesaistītu tarifu plānu. “Diemžēl iedzīvotājiem līdz šim ir ļoti maz skaidrots elektrības biržas cenu princips: tas ir ne tikai izdevīgāks, bet arī gudrāks enerģijas resursa patēriņš. Rēķina piesaiste biržas cenai nozīmē, ka ilgtermiņā klients varēs ietaupīt, pielāgojot savus paradumus elektrības cenu svārstībām biržā 24h diennaktī katru stundu. Piemēram, prātīgāk būtu mazgāt veļu vai sildīt ūdens sildītāju naktī, kad elektrība ir lētāka,” stāsta A.Pielēns-Pelēns.
Kā liecina pētījums , katrs trešais iedzīvotājs (33%) atzīst, ka nesaprot, kas viņa elektrības rēķinā ir iekļauts un gandrīz puse (44%) nezina, vai viņu rēķinā ir iekļauta augstāk minētā elektrības tirgotāja pievienotā abonēšanas maksa. Likumsakarīgi, situācijā, kurā tik liela daļa Latvijas elektrības lietotāju nesaprot, kā veidojas viņu rēķins, 41% iedzīvotāju arī nevar pateikt, vai vispār ir apmierināti ar savu elektroenerģijas tirgotāju, atbildot ar “nezinu”, un 19% atzīst, ka nav apmierināti.
Gandrīz puse (47%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav priekšstata par to, kādas ir elektrības birža cenas, salīdzinājumā ar elektrības tirgotāja piedāvātajām fiksētajām cenām. Viņi nezina, vai tās ir zemākas, augstākas vai līdzīgas.

tet iedzīvotājiem no šodienas piedāvā trīs tarifu plānus:

Dinamiskais: tiem, kas vēlas ar saviem elektrības lietošanas paradumiem noteikt rēķinu, sekojot līdzi cenu svārstībām biržā un panākt lielāku ietaupījumu. Šis ir plāns ar viszemāko maksu par elektroenerģiju. Rēķinu veido biržas elektrības cena un apkalpošanas maksa par patērēto kWh. Vidējam elektroenerģijas patērētājiem, kurš patērē 200kW mēnesī, ietaupījums gadā varētu būt ap 30 eiro.
Drošais: tiem, kas vēlas pamēģināt Dinamisko plānu, bet vēl baidās riskēt. Ar nedaudz augstāku apkalpošanas maksu (18 eirocenti mēnesī vairāk nekā Dinamiskā plāna lietotājam) klients saņem garantiju, ka vairāk par 61,13 eiro par mWh viņam jāmaksā nebūs, pat ja biržas cenas virs šī cenas līmeņa pēkšņi aug.
Fiksētais: fiksētas cenas maksājums tiem, kam negribas domāt par rēķiniem un cenu starpība viņus neuztrauc. Plānu ir viegli paredzēt un tam nav nekādu risku. Taču arī ar šo plānu vidējam elektroenerģijas patērētājiem, kurš patērē 200kW mēnesī, ietaupījums gadā varētu būt ap 15 eiro.
Lattelecom uzsver, ka cilvēkiem, kas vēlas pāriet uz tet pakalpojumu, ir tikai jāpiesakās jaunajam pakalpojumu sniedzējam. Uzņēmums pats nokārtos pāreju no iepriekšējā elektrības pārdevēja, nepieciešamības gadījumā sazināsies ar AS Sadales tīkls, kurš uzstādīs viedo skaitītāju, kā arī palīdzēs nokārtot citus jautājumus.

Par tet zīmolu:

Lattelecom zīmolā “tt” nozīmē savienojumu, Lattelecom nojaucot barjeras starp cilvēkiem un tehnoloģijām un savienojot cilvēkus, savienojot cilvēkus ar zināšanām un pasauli.
tet ir jauna līmeņa savienojums, kuru veic cilvēki paši. tet ietver pakalpojuma sniedzēja un saņēmēja līdzvērtību – abpusēju sapratni, iespēju kontrolēt situāciju, abpusēju izdevīgumu. Ar tet klients pats sāk veidot un vadīt savu gudro māju, sākot ar elektrību – pats var sekot biržai, izmantojot izdevības, novēršot riskus, vadot savu resursu patēriņu un kontrolējot izmaksas caur rīkiem, ko mēs nododam viņa rokās.
Publicitātes fotogrāfijas no tet prezentācijas pasākuma: ej.uz/Lattelecom_tet vai https://www.flickr.com/photos/lattelecom/sets/72157678264601221
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/5F941B0E-F10F-450E-B4E6-7606C9A0C7CC

“Lattelecom” gatavs mest izaicinājumu ”Latvenergo”

SIA “Lattelecom” šodien prezentēja jaunu piedāvājumu klientiem – elektroenerģiju. Dažas dienas pirms prezentācijas pasākuma aģentūra LETA tikās ar produkta “tet” vadītāju Artūru Pielēnu-Pelēnu, lai apspriestu jauno soli kompānijas attīstībā. Uzņēmums ir pārliecināts, ka spēs piedāvāt zemākus rēķinus 95% Latvijas iedzīvotāju, un cer līdz gada beigām piesaistīt 10 000-12 000 mājsaimniecību klientu. Lai gan AS “Latvenergo” joprojām ir vairāk nekā 95% mājsaimniecību klientu, “Lattelecom” gatavs mest izaicinājumu energomilzim.

Kāpēc izšķīrāties par šāda jauna pakalpojuma ieviešanu? Kad nolēmāt, ka tas būtu piemērots solis “Lattelecom” attīstībā?

Mums ir ļoti labi izveidota klientu bāze, pakalpojumu loks, esošie IT rīki, apkalpošanas kanāli, zvanu centrs, veikals. Tas viss ir organizēts, lai kvalitatīvi apkalpotu klientus un viņi būtu apmierināti ar saņemtajiem pakalpojumiem. Protams, arī jaunais pakalpojums ir orientēts uz klientu servisu.

Kāpēc tieši elektroenerģija?

Droši vien esi dzirdējis ekspertu teikto elektroenerģijas tirgotāju forumos, ka tuvākajā laikā viņiem konkurents būs nevis tas, kurš sēž blakus auditorijā, bet telekomunikācijas nozares uzņēmumi. Negribētu teikt, ka esošajiem elektroenerģijas tirgotājiem ir, tā teikt, rokas par īsu, viņi var aptvert klientus, tirgot enerģiju, domāt par cenu politiku, pakalpojumu struktūru. Taču ir būtiska nianse – telekomunikāciju operatoram ir iespēja iet tādā virzienā kā lietu internets (internet of things – IOT), kas ir jauna unikāla platforma, caur kuru var gan labāk atbalstīt pašu pakalpojumu un ne tikai runāt par cenām. Caur šo platformu mums būs iespēja runāt ar klientu, kā ar gudrām iekārtām, risinājumiem panākt patēriņa kontroles iespējas, sasaisti ar biržas cenām, uz ko mēs sākotnēji liksim uzsvaru, lai klients pats būtu noteicējs pār to, kā veidojas viņa rēķins, viņa elektroenerģijas patēriņš. Viņš varēs izvērtēt, vai elektroenerģiju tērē vairāk rītos vai vakaros, kādas attiecīgajā mirklī ir biržas cenas, kā rīkoties, kad biržas cena kāpj uz augšu vai cena krīt uz leju. Būtībā rēķina veidošana un patēriņa kontrole nonāk paša klienta rokās.
Nospriedām, ka tas var uzrunāt klientus. Bieži tiek uzdots jautājums, kā ietaupīt. Ietaupīt var, arī sēžot pustumsā, nesildoties, bet to var darīt arī gudri – jābūt prasīgam pret enerģijas patēriņu. Ņemot vērā lietu interneta zināšanas, var kontrolēt maksu par patēriņu. Pats esmu izmēģinājis pāreju uz mūsu pakalpojumu. Esot cita enerģijas tirgotāja klients, mans rēķins bija 46 eiro, tieši tikpat liels tas ir arī tagad, taču vienā rēķinā es nopirku 270 kwh, bet otrā – 330 kwh. Elektrība tā pati, summa tā pati, bet apjoms ir iegūts lielāks.

Cik ilgi šis projekts bija izstrādes procesā?

Kopumā pie pakalpojuma definēšanas esam intensīvi strādājuši apmēram gadu. Liela daļa šī laika tika veltīta klientu vēlmju analīzei. Apmēram trīs četrus mēnešus notika klientu viedokļu izpēte, redzējuma izstrāde, tā pielāgošana, lai nebūtu tā, ka mēs radām kaut ko ļoti gudru, bet tauta tam vēl nav gatava. Tāpēc pirmais posms būs piegādāt pakalpojumu, kurš ir piemērots šī brīža paaudzei, bet ar laiku to attīstīsim, lai tas kļūst vēl modernāks. Kopā ar pakalpojumu augs arī mūsu klienti.
Varētu pastāstīt mazliet vairāk par produktiem, kurus piedāvāsiet. Vai tie būs tikai atbilstoši biržas cenām vai arī būs pieejami līgumi ar fiksētu tarifu? Cik lielu īpatsvaru liksiet uz fiksēto summu?
Nevēlamies sākt ar pārāk daudz produktu, jo klienti varētu apjukt. Mēs sāksim ar trim produktiem – “tet Dinamiskais”, “tet Drošais” un “tet Fiksētais”. Mums ir svarīga tieši saprotamība, jo mūsu klientu pētījumu rezultāti liecināja, ka vidēji katrs trešais Latvijas iedzīvotājs vispār nezina, par ko viņš pēc būtības maksā, kas ir n-tās komponentes rēķinā par patērēto elektroenerģiju. Tāpēc mēs gribam panākt, lai klientiem būtu trīs vienkārši, saprotami pakalpojumi un lai tajos būtu maksimāli maz mainīgo atribūtu. Attiecīgi mums nebūs ne līguma laušanas maksas, ne abonēšanas maksas, ko piemēro ļoti daudz tirgotāju, bet tas mulsina gala patērētāju.
Mums būs ļoti skaidrs modelis. Klients zina, ko viņš patērē, mēs to protam uzskaitīt un zinām, cik klients mums maksās.
“tet Dinamiskais” un “tet Drošais” būs biržas produkti. “tet Dinamiskais” būs tas, kurš pēc būtības klienta patēriņu pilnībā saista ar biržas cenām – par katru stundu, kurā patērē elektroenerģiju, zināms, cik liela tajā ir bijusi biržas cena, tādā veidā veidojas vidējā svērtā biržas cena, kas ir gala tarifs klientam mēnesī. Pati gala cena sastāvēs no divām daļām, no kurām pirmā būs biržas cena, kuru arī samaksāsim biržai, ražotājam, sareizināta ar patērētajām kilovatstundām (kWh). Otra daļa būs “Lattelecom” apkalpošanas maksa, kura pēc būtības sedz visas mūsu izmaksas klientu apkalpošanā, tirdzniecības vadību, visu, kas sedz jautājumus par produkta vadību, tostarp peļņu uzņēmumam.

Tātad apkalpošanas maksa būs fiksēta?

Jā – 4,1 eiro par megavatstundu (MWh) bez PVN. Attiecīgi, ja vidēji klients patērē 200 kWh mēnesī, tad sanāk, ka 4,1 eiro uzņēmumam viņš samaksā apmēram piecos mēnešos. Esam ieinteresēti dot vairāk klientam, jo, izvēloties šo pakalpojumu, vidēji klients gadā ietaupīs līdz 60 eiro, bet mēs nopelnīsim četrus eiro pusgadā. Ieguvēji būsim abi, bet klientam būs lielāks ietaupījums.
Runājot par pakalpojumu “tet Drošais”, tas būs ļoti līdzīgs pirmajam – tas arī būs biržas pakalpojums. Klients izbaudīs visas biržas priekšrocības, zinās, kad enerģija ir lētāka, kad – dārgāka, varēs plānot, kad veļu mazgāt, grīdu sildīt, tādējādi gudrāk tērējot enerģiju. Taču ir klienti, kas, dzirdot manu piedāvājumu, lai gan ir ieinteresēti piesaistīt patēriņu biržas cenām, tomēr mazliet baidās, piemēram, no biržas cenu svārstībām.

Svārstības arī notiks.

Šobrīd saturiskākais avots ir “Nasdaq” birža, kurā redzam prognozes ceturkšņiem, gadiem. Nevarētu teikt, ka tiek prognozētas lielas svārstības, cenas ir salīdzinoši stabilas. Pēdējais pīķis bija 2016.gada janvārī, kad vidēji svērtā cena pārsniedza 52 eiro par MWh bez PVN. Pārējos mēnešos cena svārstījusies no 32 līdz 38 eiro par MWh. Tuvākajā pusgadā netiek prognozētas tādas svārstības, kas varētu klientus izsist no sliedēm.
Pēc būtības, ja klients tiešām uztraucas par cenu svārstībām, “tet Drošais” ir viņam piemērots pakalpojums, jo mēs apdrošināsim klientam noteiktu augstāko cenu biržā. Attiecīgi lielāku cenu svārstību gadījumā augstākā vērtība ir fiksēta, un, lai kā cena biržā pieaugtu, augstāk par līgumā noteikto augstāko vērtību klientam rēķins netiks piestādīts.

Tātad ir noteikti griesti.

Jā. Šī augstākā vērtība ir noteikti 53 eiro par MWh bez PVN. Jāatceras, ka rēķini tiek izrakstīti kWh.
Pakalpojuma “tet Drošais” apkalpošanas maksa būs nedaudz dārgāka, par apmēram 0,1-0,2 eiro mēnesī vairāk nekā pakalpojuma “tet Dinamiskais” klientiem.
Trešais pakalpojums “tet Fiksētais” nozīmēs fiksēto tarifu. Mēs gribam veicināt klientu domāšanu un biržas priekšrocību izmantošanu, bet skaidrs, ka ne visi klienti pirmajā dienā būs gatavi tam. Šobrīd biržu izmanto vien 3% valsts iedzīvotāju, līdz ar to nebūs tā, ka no 9.februāra visi teiks, ka grib darboties biržā, neskatoties uz pakalpojumu. Tāpēc nolēmām piedāvāt šādu pakalpojumu, kurā ir fiksēta maksa par kWh un nekādu risku.
Kā jūs sedzat riskus? Šķērssubsidējat to, lai varētu agresīvāk ieiet tirgū, piedāvājot zemāku tarifu, vai ir kādi citi mehānismi, kā izcīnīsiet vietu tirgū?
Riski ir ļoti svarīgs jautājums, arī mūsu akcionāri risku sadaļu pētīja vairākas reizes, un tas ir saprotams, jo šis bizness uzņēmumam ir jauns virziens, tāpēc riski bija jāapzina. Esošajā iepirkumu stratēģijā esam plaši padomājuši par to, kā pasargāt sevi un klientus no riskiem. Iepirkumu modelis sastāv no dažādām sadaļām, procesiem, mūsu, partneru atbildības utt. Vārdu sakot, nebūs tā, ka, tikko radīsies problēmas, mēs būsim spiesti ierobežot pakalpojumu.

Kas ir jūsu mērķa klients? Kā plānojat viņu uzrunāt?

Konceptuāli mērķa klients ir jebkura mājsaimniecība un uzņēmumi Latvijā. Tāpēc ir izveidoti trīs produkti, jo daļa auditorijas, kam birža ir pilnīgi sveša vai sekošana līdzi cenām ir nevēlams vai apgrūtinošs pasākums, vai patēriņš mēnesī ir ļoti niecīgs, izvēlēsies pakalpojumu ar fiksēto maksu. Bet biržas produktiem mērķa klients ir gan jaunā paaudze, gan nobriedušie cilvēki pēc 35 gadu vecuma, kas ir spējīgi analizēt savu patēriņu, varbūt viņu patēriņš pārsniedz 200 kwh mēnesī, līdz ar to varētu labāk just ietaupījumu. Pieļauju, ka pakalpojumu izvēlē varēs just arī reģionālo ietekmi, rīdzinieki varētu būt gatavāki izmantot biržas pakalpojumus, savukārt reģionos cilvēki ir noslēgtāki. Taču esam gatavi pārsteigumiem.
Šobrīd tikai 3% mājsaimniecību tarifs ir saistīts ar biržas cenām. Bet varbūt pēc mūsu aktivizācijas tas pieaugs jau līdz 10% vai pat 20%. Ceru, ka pirmie klienti, kas izbaudīs šo pakalpojumu priekšrocības, palīdzēs saviem tuviniekiem un draugiem tās saprast un izmantot. Tādā veidā mēs varētu audzēt savu zināšanu līmeni par gudrāku elektrības lietošanu.

Vai plānojat kādus IT risinājumus, kas palīdzētu cilvēkiem ērtāk sekot līdzi izmaiņām biržā? Vai arī aicināsiet viņiem pašiem sekot “Nord Pool Spot” mājaslapā?

Sākotnēji aicināsim lietot “Nord Pool Spot”, kurā var analizēt un sekot līdzi biržas cenām. Bet šā gada otrajā pusē mēs plānojam spert nākamo soli, kas būs tuvāk sākotnējai tēmai – IOT risinājumiem, kas man kā klientam nodrošinās iespēju sekot ikdienā biržas cenām, kā arī analizēt, cik liels patēriņš šodien man tiek prognozēts, ņemot vērā manas patēriņa tendences. Uz tā pamata klients varēs plānot šīs dienas vai šīs nedēļas patēriņus, maksas un tās koriģēt ar savu paradumu pielāgošanu biržas cenām. Par to vairāk varēsim runāt pēc pāris mēnešiem. Plāni ir, bet tie vēl jārealizē dzīvē.

Jūs sāksiet tikai ar mājsaimniecībām vai uzreiz kaut ko piedāvāsiet arī juridiskajiem klientiem?

Mūsu fokuss šobrīd ir mājsaimniecības, kurus uzrunājam ar trim vienkāršiem, saprotamiem produktiem plašai auditorijai. Ja šie trīs produkti uzrunā arī uzņēmumus, pakalpojumu nodrošināsim arī viņiem. Jau šobrīd ir uzņēmumi, kas ir labās attiecībās ar “Lattelecom” un prasa, vai būs piedāvājums arī uzņēmumiem. Protams, arī uzņēmumi ir mūsu mērķauditorijā. Ar laiku skatīsimies, vai būs nepieciešami kādi speciāli uzlabojumi, produkta modifikācijas, lai pielāgotu piedāvājumu uzņēmumiem.

Kādi kopumā būs tarifi, salīdzinot ar šobrīd lielāko elektroenerģijas tirgotāju Latvijā, kura klienti joprojām ir vairāk nekā 95% Latvijas mājsaimniecību?

Viena lieta, ko secinājām izpētes procesā, ir, ka spējam radīt produktu, kurš gala patērētājam būs izdevīgāks. Esam pārliecināti, ka ar “tet” pakalpojumiem 95% iedzīvotāju spēsim piedāvāt zemāku ikmēneša rēķinu. Tas ir droši un pārbaudīts uz aptuveni 300 pirmajiem klientiem – 95% ir tas, ko varam droši solīt. Vidējai mājsaimniecībai, kuras patēriņš ir līdz 200 kWh mēnesī, ietaupījums gadā būs līdz pat 30 eiro, ko varēs sasniegt, vienkārši nomainot tirgotāju. Cenas būs pievilcīgākas teju visiem.

Kā jau minēju, ir ļoti maz mājsaimniecību, kuras izvēlējušās mainīt elektroenerģijas tirgotāju. Vai tas nebaida? Par spīti visai ažiotāžai, kas bija, atverot elektroenerģijas tirgu, nenotika masveida pāreja pie citiem tirgotājiem.

Nē, tas nebaida, bet izaicina. Baidītu tad, ja tam nebūtu gatavi. Jāatzīst, ka šī bija lieta, kas man tirgū nepatika. Tirgus atvērās, tam bija gatavojušies septiņi jauni tirgus dalībnieki, kas gatavojās konkurencei, bet pēc divu gadu cīņas 97% klientu joprojām izmanto to pašu pakalpojumu sniedzēju.
Pēc mūsu pētījumiem, 70% no šiem 97% klientu joprojām izmanto universālo tarifu, kas ir visaugstākais tarifs pie konkrētā tirgotāja. Tā ir satraucoša situācija, par ko jādomā valsts līmenī. Kā var būt tā, ka ir pagājuši divi gadi, bet klienti joprojām izmanto dārgāko pakalpojumu, ko piedāvā lielākais tirgotājs, un nav pat izvērtējuši kaut lielākā tirgotāja portfelī iespējas atrast lētāku alternatīvu? Tāpēc mūsu gājienam jābūt tādam, lai atvērtu cilvēkiem acis un viņi saprastu, ka ir izvēles iespējas un ir iespējas ietaupīt. Mēs esam gatavi acu atvēršanai!

Vai runa tomēr nav par to, ka lielai daļai mājsaimniecību elektroenerģijas izmaksas veido samērā nelielu daļu kopējā izmaksu grozā, tāpēc izpēti, tirgotāja maiņu uzskata par lieku darbu, kuram atdeve būtu vien pāris eiro?

Savā ziņā tā ir taisnība. Pati elektrības cena veido ap 32% no rēķina, un tas ir valsts līmeņa jautājums par nodokļu likmēm, OIK, kas ir sakrājušies, cik ilgu laiku to maksāsim. Slogs, kas liekas klāt elektroenerģijas cenai, ir liels, līdzīga situācija ir, piemēram, degvielas gadījumā – cik liela cena ir biržā, bet cik daudz par to maksā galapatērētājs.
Mums bija jāatrod veids, kā ar mūsu cenām uzrunāt auditoriju, kā gūt izdevīgumu. Minēji argumentu, kāpēc tērēt laiku, lai iegūtu pāris eiro, bet mūsu gadījumā ietaupījums ir 30-60 eiro gadā – tie vairs nav pāris eiro. Turklāt tie tiks ietaupīti pāris minūtēs, nomainot tirgotāju. Mēs neliksim klientam nākt uz veikaliem, ar reģistrācijas dokumentiem, pasēm utt., viss būs vienkārši izdarāms interneta portālā “www.tet.lv”, aizpildot pieteikuma formu. Zinošam klientam tas aizņems pāris minūtes laika, par ko saņems līdz pat 60 eiro ietaupījumu gadā. Divas minūtes savā ikdienā katrs var atrast.
Kā jau minēju, runa nav tikai par cenu. Elektroenerģijas gala cena izveidojas no trim daļām – elektrības cenas, sadales pārvades tarifa un OIK -, kam vēl klāt ir PVN. Mūsu vīzija ir panākt sapratni, ka jau sākotnēji sadarbība ar mums ir izdevīgāka, jo ir zemāks tarifs. Otrkārt, klients iemācīsies patērēt mazāk kWh, kas būs tieši IOT platformas uzdevums – iemācīt klientiem patērēt elektroenerģiju gudrāk un mazāk. Ja esi iemācījies pareizāk izmantot savas elektroiekārtas un jau ietaupi kaut vienu kWh mēnesī, tu ietaupi visu – gan elektrības daļu, gan OIK, gan sadales daļu, principā viena kWh jau veido padsmit centu ietaupījumu. Tehnoloģijas spēj darīt brīnumu lietas, un ar gudrām tehnoloģijām mēs radīsim gudrus pakalpojumus, kas ļaus klientiem gudri tērēt resursus.

Vai nav nelielas bažas par to, ka, saskaroties ar biržas cenas realitāti, daudzi klienti pēc salīdzinoši īsa laika atbirs?

Mums ir bijušas pietiekamas pārmaiņas elektroenerģijas tirgū pēdējos gados, un mums cena ir nepārprotami zemāka nekā iepriekšējos gados, taču, pateicoties starpsavienojumu attīstībai, cena ir kļuvusi krietni mainīgāka atkarībā no faktoriem, kurus nevaram ietekmēt. Piemēram, būs kāds neveiksmīgs mēnesis, kad būs bijis atslēgums kādā kabelī, un attiecīgi cena augs, bet cilvēki nodomās, ka šāds pakalpojums nav viņiem piemērots.
Tāpēc ir jāveic skaidrojošais darbs. Piekrītu, ka šādi gadījumi var notikt un vienā mēnesī var sakrist dažādi faktori, kas veicina strauju cenu kāpumu. Mums līguma laušanas maksas nebūs, turklāt arī pakalpojuma maiņu varēs veikt reizi mēnesī bez maksas. Klients pats var spēlēties un izvēlēties – šodien esmu biržā, tur ir stabilitāte, vēlos izbaudīt visas priekšrocības, bet nākamajā dienā, aplūkojot tendences un redzot kādas indikācijas par lielām svārstībām, varu uzreiz izvēlēties pāriet uz citu pakalpojumu atbilstoši situācijai, bet, kad biržā situācija būs nomierinājusies, varu pāriet atpakaļ uz pirmo pakalpojuma veidu. Īsumā – klients pats var izvēlēties pakalpojuma veidu atbilstoši tirgus situācijai.
Ja biržā cenas kādu iemeslu dēļ konsekventi uzsāks augšupeju, skaidrs, ka jebkurš tirgotājs pārskatīs arī fiksētās cenas. Fiksētā cena tirgotājam ir kā apdrošinātā cena, tajā ir iekļauta riska rezerve, un līdz ar to klients savā ziņā vienmēr fiksētās cenas gadījumā pārmaksā, jo maksā par riska rezervi. Biržā ilgtermiņā klientam vienmēr būs izdevīgāk.

Kad jūs klientiem sāksiet tirgot elektroenerģiju?

Piedāvāt jaunos produktus mēs sāksim no 9.februāra, un tie, kas būs pieteikušies līdz 15.martam, saņems elektroenerģiju no 1.aprīļa.
Kādus mērķus esat izvirzījuši, ko vēlaties sasniegt, piemēram, pusgada laikā, līdz gada beigām, divu gadu laikā? Kādus rādītājus – tirgus daļa, klientu skaits, apgrozījums – vēlaties sasniegt?

Pie biznesa scenārijiem ir jāparedz apgrozījumi, lai redzētu, vai ejam mērķa virzienā vai nē. Šobrīd esam definējuši mērķi līdz gada beigām sasniegt 10 000-12 000 mājsaimniecību, kas izmanto mūsu pakalpojumus.

Ņemot vērā, cik liels ir kopējais skaits, tas šķiet samērā pieticīgs mērķis.

Protams, varētu būt arī vairāk, bet šāds sasniegtais apjoms parādītu, ka virziens ir pareizs, mūsu komunikācija ir uztverta, saprasta un klienti ir gatavi veikt pārmaiņas. Tas man radītu gandarījumu, ka misiju “numur viens” būsim izpildījuši.

Lai gan piedāvājums būs atvērts arī juridiskajām personām, pēc piedāvājuma šķiet, ka uzsvars tiek likts uz mājsaimniecībām. Vai pēc pirmā posma plānojat plašāku juridisko klientu uzrunāšanu, lai izvērstos šajā tirgū?

Noteikti! Sākumā juridiskajiem klientiem piedāvāsim tos pašus masu produktus. Iespējams, kāds gaidīs kaut ko īpašu un nāks pie mums ar saviem piedāvājumiem. Šajā sektorā noteikti ir izaugsmes potenciāls mūsu uzņēmumam, bet šobrīd pateikt datumu vai mēnesi, kad to darīsim, nevaru. Jāvērtē, kādi rezultāti būs mūsu pirmajam solim. Ja redzēsim, ka mērķi tiek sasniegti, tad iesim tālāk un uzrunāsim plašāku auditoriju.

Vai pārredzamā nākotnē paredzat arī piedalīšanos publiskos iepirkumos?

Noteikti apsveram šādu iespēju. Daļa mūsu potenciālās auditorijas ir privātās mājsaimniecības, kuras šobrīd saņem dažādas atlaides – daudzbērnu ģimenes, personas ar invaliditāti utt., kas automātiski ir piesaistīti “Latvenergo”. Esam risinājuši sarunas ar regulatoru, Ekonomikas ministriju par to, ka mēs gaidām iespēju piedalīties konkursā par iespēju nodrošināt pakalpojumu šai klientu grupai. Viņi ir pelnījuši zemākas cenas, iespējas papildus ietaupīt.

Vai uz jaunā pakalpojuma rēķina “Lattelecom” cer piesaistīt savam pamatpakalpojumam jaunus klientus no konkurentiem, jo varētu piedāvāt to kā milzīgu pakalpojumu paketi – televīzija, internets, elektroenerģija, fiksētā telefona līnija?

Šādām paketēm ir gan plusi, gan mīnusi. Dažkārt cilvēks vēlas kaut ko konkrētu, un pakete viņam sajauc galvu, jo piedāvājumā iekļautas viņam nevajadzīgas lietas. Tāpēc šobrīd nav plānots kombinēt paketēs elektroenerģijas piedāvājumu. Gribētu uzsvērt, ka elektroenerģijas pakalpojumu cenas visiem būs vienādas, neatkarīgi no tā, vai jau esi “Lattelecom” klients. Ja mēs redzēsim, ka veidojas klientu loks, kuriem varētu būt piemērota pakalpojumu kombinācija, iespējams, ko tādu radīsim. Taču jau šobrīd būs iespēja izvēlēties saņemt visus maksājumus vienā rēķinā.
Pētījuma laikā secinājām, ka vecākas paaudzes cilvēki dod priekšroku rēķiniem papīra formā, tad viņi dodas uz pastu tos maksāt utt. Šobrīd visi komunālo pakalpojumu sniedzēji par katru rēķinu papīra formā prasa ap vienu eiro, tādējādi, ja ir par vienu rēķinu mazāk, mēnesī var ietaupīt vienu eiro. Turklāt par katra rēķina apmaksu pastā arī ir jāmaksā, kas attiecīgi arī veidotu ietaupījumu.

Cik lielas ir investīcijas, kas ieguldītas produktu izstrādē, izpētē, mārketingā utt.?

Šobrīd kopējos ciparus komentēt nevarēšu, jo liela daļa resursu mums jau bija.

Tātad esat gatavi mest izaicinājumu “Latvenergo”?

Atņemt pārējiem mazajiem sešiem vai septiņiem tirgotājiem tos dažus klientus noteikti nav pašmērķis, mērķis ir piesaistīt lielāko klientu daļu un ar laiku iekarot 10-20% tirgus daļu. Tad varēsim runāt par nopietnu konkurenci ar “Latvenergo”.

Visi līgumi būs beztermiņa?

Vienīgi produktam “tet Drošais” būs noteikts divu gadu termiņš, taču līguma laušana tāpat būs bez maksas. Šajā produktā, kā jau minēju, būs noteikta augstākā iespējamā elektroenerģijas cena biržā – 53 eiro par MWh – kā apdrošināšana pret cenu svārstībām biržā, kas būs garantēta šos divus līguma darbības gadus, bet pēc šiem diviem gadiem cenu droši vien būs vajadzība pārskatīt vienā vai otrā virzienā.

…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C5E13-9825-04AA-0B03-AC37AD1A8A3D/

Telekomunikāciju uzņēmums SIA “Lattelecom” iesaistīsies elektroenerģijas tirdzniecības tirgū, izveidojot produktu “tet”, šodien paziņoja uzņēmuma pārstāvji. “Lattelecom” klientiem sākotnēji piedāvās trīs produktus – “tet Dinamiskais”, “tet Drošais” un “tet Fiksētais”, kuru mērķa klients ir jebkura mājsaimniecība un uzņēmumi Latvijā. Uzņēmums apgalvo, ka ar “tet” pakalpojumiem 95% iedzīvotāju spēs piedāvāt zemāku ikmēneša rēķinu. Jaunos produktus sāks piedāvāt no šodienas. Tvitera lietotāji “Lattelecom” jauno piedāvājumu vērtē piesardzīgi.

Tvitera lietotājs Andis komentē paziņojumu.
@anjo_lv
Tāds tas ”atvērtais” elektrības tirgus – Lattelecom šodien paziņos, ka sāks tirgot arī elektrību..
Thu Feb 09 09:01:59 +0000 2017

Sistēmu analītiķis Jānis Erlihs saskatījis sociālisma pazīmes.
@erlihs
Divi valstij piederoši uzņēmumi konkurēs savā starpā elektrības tirgū. Sociālisms, biedri.
Thu Feb 09 11:18:28 +0000 2017

Latvijas Radio valdes loceklis Uldis Lavrinovičs izsaka viedokli par uzņēmumu apvienošanu.
@Uldis_L
Uzzināju, ka @lattelecom ienākot eletroenerģijas tirgū. Domāju, ka pēdējais laiks @airbaltic piedalīties atkritumu apsaimniekošanas tirgū.
Thu Feb 09 10:18:16 +0000 2017

…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/7908ce47-04b2-44f7-ae76-a58853dd1ad1