Saistībā ar nākamā gada budžetu, valdošās koalīcijas likumos ir radījušas tik daudz neskaidrību, ka Māras Kučinskas (ZZS) valdībai vajadzētu atkāpties. Prāvests Juris Rozenvalds.
Pēc Kreitusa teiktā, lai gan nākamā gada budžeta pieņemšana vēl ir gaidāma, patiesībā tas vēl nav pieņemts, tāpēc principā Kučinska valdībai vajadzēja krist.
Rozenvalds piebilda, ka to ministru saraksta, kuru demisiju pieprasa opozīcija, ir jāiekļauti vēl vismaz divi vārdi – ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens (V), kura ministrija nav spējusi sagatavot izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā, un Ministru prezidents Kučinskis , kurš nav spējis nodrošināt kvalitatīvu valdības darbu.
Bet varu mierināt visus – pārmaiņu nebūs, jo citu alternatīvu valdības veidošanā nav, piebilda Rozenvalds un pauda viedokli, ka politiskā konkurence Latvijā jau sen ir katastrofāli zema.
Kā ziņots, opozīcija savākusi desmit Saeimas deputātu parakstus, lai pieprasītu finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) un pašreizējā labklājības ministra Jāņa Reira (V) demisiju. Par šīm demisijas iniciatīvām LRA parakstījās Artuss Kaimiņš (KPV LV), kā arī daži partijas “Vienotība” deputāti un parlamentārieši.
“Visbeidzot, kādam jāuzņemas atbildība par pastāvošo nodokļu haosu, priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu, kā arī par Latvijas uzņēmēju konkurētspējas samazināšanu un jo īpaši par mazo uzņēmēju darbības destabilizāciju,” uzsver Mārtiņš Bondars, LRA Saeimas frakcijas līderis.
Valdošās koalīcijas politisko spēku pārstāvji neatbalstīs opozīcijas priekšlikumu atkāpties no Reiznieces-Ozolas un Reiras. Zaļo un zemnieku savienība plāno balsot pret abu ministru demisijas pieprasījumu, par šo aģentūru LETA apliecināja partiju apvienības politiķis, Saeimas deputāts Edgars Putra. Viņš skaidroja, ka opozīcijas rīcībā vienmēr ir bijis šāds instruments, lai pievērstu sev uzmanību. Arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) tagad ir atradusi labu laiku, lai lūgtu sabiedrotos lemt par neuzticības izteikšanu valdības pārstāvjiem, skaidroja deputāts.
Putra piebildēja, ka izmaiņas, kas pašlaik tiek veiktas nodokļu politikā, ir Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), nevis Reiznieces-Ozolas iniciatīva, un ierosinātie grozījumi ir paredzēti, lai labotu iepriekšējās valdības pārstāvju pieļautās kļūdas.
Solvita Āboltiņa, Saeimas frakcijas “Vienotības” vadītāja teica, ka “kolektīvās bezatbildības” situācija šobrīd ir zināma, tāpēc viņa par to no tribīnes Saeimas sēdē bija atvainojusies. Lemjot par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Āboltiņa atvainojās, ka šobrīd ir jāmeklē šīs ārkārtas situācijās risinājums, jo līdz šim tas nav darīts.
“Es arī atvainojos par to, ka Vienotība bija tik nespējīga, tik gļēva un meklēja kompromisus, ka pirms diviem gadiem nevarējām uzstāt, nevarēja saprast, ka kaut kas ir jādara mikrouzņēmumu nodoklī,” ceturtdien Saeimas sēdē teica Āboltiņa.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka “Vienotība” ir iesniegusi savus priekšlikumus likumprojektiem un, ka partija ir konstruktīvs valdības partneris. Ministru demisijas pieprasījumu “Vienotība” neatbalstīs.
Nacionālā apvienība “Viss Latvijai!” – “Tēvzemei un brīvībai” / LNNK arī neplāno atbalstīt šo lūgumu. Partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka lēmums par minimālajām sociālajām iemaksām tika pieņemts pirms gada – tātad tā ir “vecā problēma”. Savukārt Ekonomikas ministrijai bija jāiesniedz savs priekšlikums par uzņēmumu regulējumu, kas noteiktajā termiņā netika izdarīts, piebilda politiķis. Viņš gan atzina, ka situāciju, kas bija izveidojusies saistībā ar izmaiņām nodokļu politikā, varētu vērtēt vēlāk.
