Latvijas nonākšana “Moneyval” “pelēkajā sarakstā” var radīt plašu ietekmi uz valsts ekonomiku. Valdība lemj Latviju vairs nepozicionēt kā reģionālo finanšu pakalpojumu centru

0
121

Valdība lemj Latviju vairs nepozicionēt kā reģionālo finanšu pakalpojumu centru

Rīga, 12.febr., LETA. Ministru kabinets otrdien lēma no Finanšu sektora attīstības plāna svītrot norādi uz Latviju kā reģionālo finanšu pakalpojumu centru.
Valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par “Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019.gadam” izpildi, kā arī tajā veicamās izmaiņas.
Plāns tika apstiprināts ar Ministru kabineta 2017.gada 21.marta rīkojumu. Tajā noteikts finanšu ministra izveidotajai darba grupai izvērtēt plāna ieviešanas gaitu un ietverto uzdevumu īstenošanas ietekmi, kā arī ministram līdz 2017.gada 31.decembrim un 2018.gada 31.decembrim iesniegt valdībā priekšlikumus par turpmāko plāna uzdevumu īstenošanu.
Ar grozījumiem no plāna mērķa svītrota norāde uz Latviju kā reģionālo finanšu pakalpojumu centru. FM to skaidroja ar notikušajām pārmaiņām finanšu sektorā, kā arī saņemto Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” novērtējumu, kas neatbalsta šādas norādes aktualitāti un nepieciešamību.
“Tāpat patlaban līdz pārmaiņu procesa noslēgumam un Latvijas starptautiskās reputācijas nostiprināšanai šāda atsauce veicina Latvijas starptautiskās reputācijas tālāku pasliktināšanos, jo var radīt maldīgu priekšstatu, ka Latvija turpina ignorēt paaugstinātos riskus un neveic to atbilstošu vadību,” atzina ministrijā.
Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019.gadam horizontālā prioritāte joprojām ir finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības un valsts reputācijas paaugstināšana.
Plāns paredz, ka Latvijas finanšu sektora paaugstinātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska ekspozīcija rada draudus valsts reputācijai un Latvijas finanšu sektora stabilai ilgtermiņa attīstībai, tādējādi plānā ietvertie pasākumi tiek plānoti un ieviesti ar nosacījumu, ka tie nepalielina minēto riska līmeni, bet vērsti uz tā kontrolētu plānveidīgu pazeminājumu.
Tāpat valdība otrdien atbalstīja FM priekšlikumu Finanšu sektora attīstības padomē iekļaut arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Vitāliju Gavrilovu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “Moneyval” noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. “Moneyval” Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DF364DDB-F07E-476A-A070-8188A0368BEC/

PwC: Latvijas nonākšana “Moneyval” “pelēkajā sarakstā” var radīt plašu ietekmi uz valsts ekonomiku

Rīga, 12.febr., LETA. Ja Latvijai nesekmēsies ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojumā identificēto problēmu risināšanu, Latvija var kļūt par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas iekļauta “pelēkajā sarakstā” un tādējādi ietekme uz ekonomiku varētu būt relatīvi plaša, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem stāstīja starptautiskā auditfirma “PricewaterhouseCoopers” (“PwC”) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
“Cita starpā šī plašā ietekme var skart importu, eksportu un piekļuvi starptautiskiem finanšu resursiem,” sacīja Elksniņa-Zaščirinska.
Viņa informēja deputātus, ka, nokļūstot “pelēkajā sarakstā”, ārvalstu tiešās investīcijas var tikt apturētas vai atliktas. Tāpat noteikti tiktu samazināts valsts kredītreitings, kas nozīmēs apgrūtinātu piekļuvi aizdevumu avotiem un lielākas aizdevuma izmaksas valsts līmenī. “Par katru saņemto eiro maksāsim krietni vairāk nekā patlaban,” skaidroja Elksniņa-Zaščirinska.
Tāpat viņa minēja, ka ārvalstu finanšu iestādes var noteikt stingrākas pārbaudes darījumiem uz vai no Latvijas, kas būtiski aizkavēs darījumu ātrumu, kā arī, nonākot “pelēkajā sarakstā”, var tikt atceltas korespondentbankas attiecības ar Latvijas bankām.
“Tas viss nozīmēs apdraudētu turpmāko ekonomikas izaugsmi un inflācijas palielināšanos,” rezumēja Elksniņa-Zaščirinska.
Savukārt “PwC” finanšu noziegumu apkarošanas direktors Liviu Čirita skaidroja, ka Latvijai uz finanšu tirgu un starptautisko partneru gaidām attiecībā uz finanšu sektora sakārtošanu būtu jāreaģē, balstoties uz trim pīlāriem – reaģēšanas spēju uz pašreizējiem, sistēmiskiem finanšu noziegumu riskiem; profilaksi – izpratnes veidošanu par jauniem apdraudējumiem un to novēršanu; gatavību – vai valstij ir pastāvīga spēja reaģēt uz pamanītajām problēmām, pirms šie riski “piesārņo” citas valstis vai nozares.
“Tas nozīmē gan aktīvi reaģēt uz dažādiem pamanītiem gadījumiem, gan rūpīgi aizsargāt valsts finanšu sistēmu, gan izglītot atbildīgo institūciju darbiniekus, pilnveidot tiesību sistēmu, pilnveidot nacionālo risku novērtējumu. Sadarbības partneriem ir jāparāda apņēmība veidot valsts līmeņa finanšu noziegumu novēršanas sadarbības platformu, gan arī jāspēj demonstrēt prasmes novērst iespējamus nākotnes notikumus,” sacīja Čirita.
Viņš norādīja, ka “PwC” starptautiskā komanda palīdzēja vairākām valstīm – Pakistānai, Serbijai, Andorai, Moldovai un Mongolijai – risināt sistēmiskos finanšu noziegumu riskus. “Šajā sadarbībā tika saprasts, ka ir svarīgi identificēt galvenos finanšu shēmu dalībniekus un izdarīt spiedienu uz tiem, lai tos novērstu, svarīgi ir arī meklēt starptautisku palīdzību un strādāt ciešā sadarbībā ar starptautiskām institūcijām,” stāstīja Čirita.
Viņš rezumēja, ka patlaban Latvijas galvenās prioritātes ir pašreizējās situācijas salīdzināšana ar to, ko sagaida starptautiskie partneri, stabila pārmaiņu vadība un atbalsts pārmaiņām, piešķirot nepieciešamos resursus, lai novērstu pārkāpumus.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “Moneyval” noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. “Moneyval” Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EE3B23E8-165C-4FFC-ACF2-5EAEB262FFEE/

Bordāns: Noziedzības prevencija nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ir nepārliecinoša

Rīga, 12.febr., LETA. Noziedzības prevencija likumpārkāpumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vēl joprojām ir nepārliecinoša, otrdien, prezentējot informatīvo ziņojumu “Par tieslietu ministra prioritāriem rīcības virzieniem efektīvas tieslietu sistēmas attīstībai, lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi”, norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Viņš skaidroja, ka šādai prevencijai ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta soda neizbēgamība, un lai tiesas piemērotie sodi būtu atturoši.
Bordāns arī pieskārās “Moneyval” ziņojumam. “Lai gan šī novērtējuma mērķis ir salīdzinošai šaurs, tas ir skaidri iezīmējis kopējās problēmas tieslietu jomā, kuru risināšanai nepieciešama nekavējoša rīcība. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka Latvijas tieslietu sistēmu ir vērtējušas arī citas starptautiskās organizācijas, kā arī Valsts kontrole. Arī viņu vērtējumos iekļautās atziņas ir būtiski ņemt vērā, definējot turpmākos uzdevumus,” skaidroja tieslietu ministrs.
Viņš norādīja, ka efektīvu tieslietu sistēmu nav iespējams izveidot bez ciešas sadarbības ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem. Bordāns uzsvēra, ka būtiski ir izsvērt, ka rūpīgs un neatlaidīgs darbs tieslietu sistēmas attīstībai ir arī Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums.
Izvērtējot sadarbības partneru rekomendācijas un secinājumus, ka arī pašas ministrijas veikto situācijas novērtējumu, TM ierosina 2019.-2020.gadu laikā veikt vairākus pasākumus, tostarp kompleksa un padziļināta izvērtējuma veikšanu, lai uz to balstītu konceptuālu vienošanos par izmeklēšanas institūta turpmāku attīstību.
Tāpat TM rosina tuvākajos gados aktīvi veicināt jau esošo kriminālprocesuālo instrumentu izmantošanu un metodisko materiālu izgatavošanu izmeklētājiem un prokuroriem, kas veicinātu kopīgu izpratni par pirmstiesas izmeklēšanas veikšanu, par prioritāti nosakot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas jomu.
Ministrijā arī uzskata, ka būtu nepieciešams izvērtēt iespējamos risinājumus, lai dekriminalizētu sīkos noziegumus. Šāds ierosinājums saistīts ar administratīvās atbildības reformas ieviešanu 2019.gadā.
Bordāns norādīja, ka nepieciešams arī risināt jautājumu par izmeklēšanas institūta kapacitātes palielināšanu un stiprināšanu, proti, izmeklētāju atalgojuma palielināšanu, kā arī izglītības līmeņa paaugstināšanu un darbinieku mainības mazināšanu.
Jau vēstīts, ka, lai veiksmīgāk varētu definētu tieslietu jomas nākotnes prioritātes, jau šogad tiks veikts tieslietu sistēmas padziļināts audits jeb izpēte, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pastāstīja Bordāns.
Viņš skaidroja, ka nozarē viena no galvenajām prioritātēm ir tiesnešu, prokuroru un citu tieslietās iesaistīto kvalifikācijas un atalgojuma celšana. Taču, lai celtu kvalifikāciju, ir nepieciešama specializēšanās, līdz ar to jau šogad tiks sākta tiesu specializēšanās, informēja Bordāns. Tāpat, pēc viņa teiktā, jau šogad tiks pārskatīta tieslietu struktūra – tas, kādā veidā tiek veidots budžets, kam tiek atvēlēti būtiskākie līdzekļi.
Savukārt, lai visu minēto varētu paveikt pilnvērtīgāk, vispirms tiks veikts tieslietu sistēmas padziļināts audits jeb izpēte. Saskaņā ar Bordāna stāstīto, šo izpēti veiks pati Tieslietu ministrija (TM), konkursa kārtībā piesaistot starptautisku auditoru. “Tā ir viena no prioritātēm, kuru es burtiski šodien esmu uzsācis,” uzsvēra ministrs.
Minētā audita veikšana izmaksās līdz pusmiljonam eiro, un šī summa jau ir iezīmēta 2019.gada budžetā, norādīja Bordāns, vienlaikus piebilstot, ka TM šogad budžetā nekādu papildu finansējumu nav lūgusi. Ministrs ir pārliecināts, ka auditā ieguldīto naudu vēlāk izdosies “ar uzviju atdot sabiedrībai”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D100DB12-8C38-448C-8CB5-61AA41146B3E/

Par 70 000 eiro izkrāpšanu no bankas aizturēti trīs vīrieši

Rīga, 12.febr., LETA. Valsts policija (VP) pagājušajā nedēļā aizturējusi trīs personu grupu, kura tiek turēta aizdomās par 70 000 eiro izkrāpšanu no kādas Latvijas komercbankas, aģentūrai LETA pavēstīja VP pārstāve Ilze Jurēvica.
Izmeklēšanas gaitā policisti noskaidroja, ka ar krāpnieciskām darbībām no cietušās bankas bija plānots izkrāpt kopumā 200 000 eiro, bet tas tika novērsts, apturot noziedzīgās darbības.
Jurēvica skaidroja, ka šī gada 6.februārī VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki, veicot izmeklēšanas darbības, aizturēja trīs Latvijas valsts piederīgos – 1988.gada dzimušu vīrieti un divus 1992.gadā dzimušus vīriešus. Personas aizturētas kriminālprocesā, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Vīrieši tiek turēti aizdomās par krāpnieciskām darbībām, kas veiktas laika periodā no 2018.gada decembra līdz aizturēšanas brīdim, nolūkā izkrāpt 200 000 eiro no kādas Latvijā esošas komercbankas. Noziedzīgo darbību rezultātā, personas attiecīgajā laika periodā izkrāpa daļu no plānotās summas – 70 000 eiro, pēc kā tika aizturētas.
Šobrīd aizdomās turētajiem vīriešiem piemēroti drošības līdzekļi, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.
Saskaņā ar Krimināllikumu, par šādu noziedzīgu nodarījumu var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4687C4FA-2A39-4CD5-A9A2-6633F0723504/

FOTO avots: https://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/20-gadi-kops-bankas-baltija-kraha-latvijas-nogulditaju-nauda-pazud-arvalstu-kontos.d?id=45958805