Latvijas produktus Krievija ignorēs vēl vismaz 1,5 gadu

    0
    722

    Krievijas prezidents Vladimirs Putins (Владимир Путин) ir parakstījis rīkojumu līdz 2017. gada beigām pagarināt lauksaimniecības produktu importa embargo no Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Tātad arī latvju lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem tuvākā pusotra gada laikā nāksies turpināt “jaunu tirgu meklējumus”. Vai arī samierināties un “doties pa skuju taku”.
    Krievijas valdības oficiālajā portālā publicētajā Putina dekrētā teikts, ka embargo tiek pagarināts līdz 2017. gada 31. decembrim un norādīts, ka “Krievijas valdībai tiek dotas pilnvaras nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus par šo pasākumu termiņa maiņu”. Tas tā, formāla “sprauga”, kuru ES politiķi diezin vai mēģinās izmantot.
    Krievija no 2014. gada 7. augusta ir noteikusi lauksaimniecības produkcijas embargo no ASV, ES, Austrālijas, Norvēģijas un Kanādas. 2015. gadā embargo tika pagarināts līdz šā gada 5. augustam. No pagājušā gada 13. augusta embargo noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu, bet no šā gada 1. janvāra – arī pret Ukrainu, kas arī – (beidzot!) pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas tieši saistībā ar šīs valsts “agresiju Ukrainā”.
    …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/musu-produktus-krievija-ignores-vel-vismaz-pusotru-gadu
    Atbildot uz rietumvalstu ierobežojošo pasākumu termiņa pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagarināja produktu embargo līdz 2017. gada beigām. Eiropas Savienība, ko novājina Brexit, iespējams, nevarēs finansiāli palīdzēt sankciju izputinātajiem fermeriem.
    Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis rīkojumu par pārtikas produktu embargo pagarināšanu līdz 2017. gada 31. decembrim.
    “No 2016. gada 6. augusta pagarināt līdz 2017. gada 31. decembrim atsevišķu īpašo ekonomisko pasākumu darbību, ko paredz Krievijas Federācijas prezidenta rīkojums…”Par atsevišķu īpašo ekonomisko pasākumu īstenošanu Krievijas Federācijas drošības apsvērumu dēļ”,” – teikts rīkojumā.
    Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā. 2014. gada jūlija beigās ES un ASV pēc sankcijām pret fiziskām personām ieviesa sektorālos pasākumus, kas skar veselas ekonomikas nozares. Rezultātā Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kas pievienojās pret to vērstajām sankcijām. Importa aizliegums skāra gaļu, desas, zivis un jūras produktus, dārzeņus, augļus un piena produktus. 2015. gada jūnijā Krievija tūlīt pēc ES lēmuma pagarināja pārtikas embargo uz gadu – līdz 2016. gada 5. augustam.
    Sankciju karš smagi skāra arī Latvijas ekonomiku. 2015. gadā vien valsts zaudēja vairāk nekā miljardu eiro. Īpaši sāpīgi cieta piensaimniecības, jo piena iepirkuma cena pastāvīgi samazinās. Brisele palīdz fermeriem savu iespēju robežās, taču pašlaik Eiropas Savienība lauksaimnieku atbalstam jau iztērējusi aptuveni 280 miljonus eiro. Tomēr Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības varētu novest pie eirofondu pārdales, un Latvijai atvēlētais finansējums samazināsies, neskatoties uz to, ka piensaimniecības jau pašlaik nesaņem no ES pietiekamu palīdzību.
    …Info avots: http://sputniknewslv.com/Russia/20160630/2162254.html
    Russia