Liktenīgs Pētersonei-Godmanei izrādījies „draudzīga specdienesta” ziņojums par uzdzīvi restorānā Horvātijā. Pētersonei-Godmanei esot ļoti labas iespējas kļūt par jaundibināmā “Gaso” vadītāju

0
3154

Pielaidi valsts noslēpumam un pēc tam arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres amatu zaudējušajai Ilzei Pētersonei-Godmanei liktenīgs izrādījies „draudzīga specdienesta” ziņojuma par viņas un vīra, kādreizējā premjera Ivara Godmaņa uzdzīvi kādā Horvātijas restorānā kopā ar ietekmīgiem cilvēkiem no Krievijas, – šāda vairāku avotu apstiprināta informācija dod atbildi uz līdz šim tā arī neatbildēto jautājumu par īpatnajiem apstākļiem, kuros amatu zaudēja pazīstamā ierēdne, kura nu darbu atradusi uzņēmumā Latvijas gāze.
Vairāki Pietiek informācijas avoti ir apstiprinājuši vienu un to pašu versiju – par Pētersones-Godmanes aizvien biežāko grozīšanos viņas vīra paziņu lokā, kurā īpaši izcēlies kādreizējais VDK štata darbinieks, tagadējais gāzes uzņēmuma Itera Latvija saimnieks un Arēnas Rīga īpašnieks Juris Savickis, labi informēti bijuši ne tikai masu saziņas līdzekļi, bet arī Satversmes aizsardzības birojs, kura pārziņā ir augstākā līmeņa valsts noslēpuma pielaižu izsniegšana.
Taču Latvijas specdienesti uz ļoti ietekmīgās ierēdnes brīvā laika pavadīšanu raudzījušies iecietīgi un „caur pirkstiem”. Tomēr, kad saņemts „draudzīga specdienesta” – visticamākais, ASV – ziņojums par augstas amatpersonas nepiedienīgiem un aizdomīgiem kontaktiem, Satversmes aizsardzības birojam ir nācies aizmirst tuvās attiecības un rīkoties atbilstoši tam, ko no tā sagaidījusi „draudzīgā lielvalsts”.
Šajā ziņojumā ir ticis aprakstīts tas, kā Pētersone-Godmane kādā restorānā Horvātijā uzdzīvojusi kopā ar ietekmīgiem cilvēkiem no Krievijas, kuri reizē ar simpātijām uz hokeju un tenisu uzskatāmi arī par cieši saistītiem ar kaimiņvalsts specdienestiem. Turklāt ziņojumu pavadījusi arī neformālā daļa, kas nav atstājusi nekādus variantus ne Latvijas Satversmes aizsardzības birojam, ne arī Nacionālajai drošības padomei, kurā tāpat apspriesta radusies situācija.
Tieši ar šo „piespiedu situāciju” skaidrojamas publiskās atvainošanās, ko Pētersonei-Godmanei dažādos veidos izteica visaugstākās tiesībsargāšanas iestāžu amatpersonas. Tā, piemēram, LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers jūnija sākumā televīzijā pavēstīja, ka bijusī ierēdne esot „ļoti lojāla” Latvijai, taču neesot iespējams garantēt, ka šī situācija nemainīsies, ja ārvalstu specdienestu rīcībā nonāks kādi fakti, ar kuriem tie Pētersoni-Godmani varētu mēģināt ietekmēt.
Kā zināms, pašlaik Pētersone-Godmane ir kļuvusi par arī Savicka daļēji kontrolētās AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma Gaso valdes priekšsēdētāju. Kaut gan Ministru prezidents Māris Kučinskis jūnija sākumā solīja, ka Pētersonei-Godmanei tikšot piedāvāts „amats valsts pārvaldē”, premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars pirmdien nespēja Pietiek atbildēt uz jautājumu – vai un kāds amats viņai ir ticis piedāvāts.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/petersonei-godmanei_liktenigs_izradijies_draudziga_specdienesta_zinojums_par_uzdzivi_restorana_horvatija

Kučinskis: Nevarējām piedāvāt Pētersonei-Godmanei konkurētspējīgu atalgojumu

Rīga, 18.okt., LETA. Bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei izteiktie darba piedāvājumi valsts pārvaldē nebija konkurētspējīgi, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
“Valsts pārvalde nespēja samaksāt to, ko privātās kompānijas. Godmanes kundze izvēlējās labāk atalgotu darbu, jo valsts pārvaldē izteiktie piedāvājumi nebija konkurētspējīgi. Tie varbūt bija solījumi pēc reformas,” teica premjers.
Viņš piebilda, ka tas ar Pētersoni-Godmani ir izrunāts un “te nav apvainojumu ne vienam, ne otram”.
Kā ziņots, premjers iepriekš norādīja, ka Pētersonei-Godmanei, kurai nācās pamest Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres amatu, jo netika pagarināta viņas pielaide valsts noslēpumam, tiks piedāvāts cits amats valsts pārvaldē – kādā no ministrijām, kur nepieciešams augstas kapacitātes vadītājs.
Tomēr Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā vēstīja, ka viņa, visticamāk, kļūs par “Latvijas gāzes” meitasuzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju. Šī akciju sabiedrība tiks dibināta šā gada beigās un būs no “Latvijas gāzes” nodalīts sadales pakalpojumu operators.
“Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis stāstīja, ka uz topošā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu esot vairāki kandidāti, bet reālākā esot tieši Pētersone-Godmane.
Savulaik neoficiāli izskanēja, ka tieši Pētersones-Godmanes un viņas vīra, ekspremjera Ivara Godmaņa visai ciešā draudzība ar Savicki bijis viens no iemesliem, kāpēc viņai vairs netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/327BEF5A-9843-4A14-8277-C380934A54DD/

“Latvijas gāze” novembra beigās dibinās dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “Gaso”

Rīga, 19.okt., LETA. AS “Latvijas gāze” valde sasaukusi meitasuzņēmuma, sadales sistēmas operatora AS “Gaso” dibināšanas sapulci 22.novembrī, liecina “Latvijas gāzes” paziņojums biržai “Nasdaq Riga”.
Ņemot vērā, ka “Latvijas gāze” ir vienīgais “Gaso” dibinātājs, dibināšanas sapulce notiks ar vienīgā topošā uzņēmumā akcionāra – “Latvijas gāzes” – līdzdalību.
Atbilstoši jaundibināmās kompānijas statūtu projektam “Gaso” padomē būs 11 padomes locekļi, kurus uz triju gadu termiņu ievēlēs akcionāru sapulce. Padomes priekšsēdētāju un vienu priekšsēdētāja vietnieku padome ievēlēs ar vienkāršu balsu vairākumu no sava vidus.
Savukārt “Gaso” valdē būs pieci valdes locekļi, kurus uz triju gadu termiņu ievēlēs padome, kas arī ievēlēs valdes priekšsēdētāju.
Statūtu projektā sacīts, ka “Gaso” ievēro Enerģētikas likuma prasības, kas ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra un paredz nosacījumus dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai (par aizliegumu Sabiedrības vadības personai iesaistīties vertikāli integrēta dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes ražošanu, pārvadi, uzglabāšanu, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu sniegšanu un tirdzniecību).
Sabiedrībai ir tiesības pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi dabasgāzes sadales tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Vienlaikus tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā izveidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi.
Tāpat, izpildot Enerģētikas likuma prasības, “Gaso” izstrādā atbilstības programmu, kurā noteikti konkrētu darbinieku pienākumi, kā arī pasākumi, kas veicami, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, kā arī nodrošina pienācīgu minētās programmas ieviešanas kontroli. Sabiedrība ieceļ personu vai nosaka struktūru, kas ir atbildīga par atbilstības programmas ieviešanas kontroli, katru gadu iesniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko.
Kā ziņots, “Latvijas gāzes” akcionāri ārkārtas sapulcē augusta vidū atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, nodalot sadales sistēmas operatoru un izveidojot “Gaso”.
Atbilstoši Eiropas Savienības un Enerģētikas likuma prasībām “Latvijas gāzei” līdz 2018. gada 1.janvārim ir jānodala dabasgāzes tirdzniecība un sadale. Atšķirībā no pārvades un uzglabāšanas nodalīšanas, kas tika veikta 2016.gadā, izveidojot AS “Conexus Baltic Grid”, uz sadales un tirdzniecības nodalīšanu neatteicas prasība par īpašnieku maiņu. Līdz ar to nodalāmā sabiedrība var būt meitasuzņēmums.
“Latvijas gāzes” pamatkapitāls ir 55 860 000 eiro, kas sadalīts 39 900 000 akcijās 1,4 eiro nominālvērtībā. “Latvijas gāzes” akcionāri ir “Gazprom” (34%), “Marguerite Gas II” (28,97%), “Uniper Ruhrgas International” (18,26%) un “Itera Latvija” (16%), kā arī Latvijas valsts ar mazāk nekā 0,01% akciju. Savukārt 2,77% ir neidentificēto akcionāru uzrādītāja akcijas.
Atbilstoši reorganizācijas prospektam pēc reorganizācijas atlikušo “Latvijas gāzes” aktīvu apmērs, kā arī prognozētā naudas plūsma būs pietiekama, lai nebūtu vajadzīga “Latvijas gāzes” pamatkapitāla samazināšana, tādēļ sadalīšanas lēmums neparedz un akcionāriem netika piedāvāts lemt par “Latvijas gāzes” pamatkapitāla samazināšanu.
Sadalīšanas lēmums paredz, ka iegūstošās sabiedrības pamatkapitāls būs 39 900 000 eiro, bet vienas akcijas nominālvērtība būs viens eiro. Iegūstošās sabiedrības akcijas būs dematerializētas vārda akcijas ar vienādām tiesībām uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu, kā arī balsstiesībām akcionāru sapulcē.
Atbilstoši mantas sadales aktam tiks nodalīti nemateriālie ieguldījumi (IT programmnodrošinājums), kas nepieciešami dabasgāzes sadales darbībai un iegūstošās sabiedrības vadības procesiem; pamatlīdzekļi, kas nodrošina dabasgāzes sadales darbību (tehnoloģiskās iekārtas, ēkas un būves, cauruļvadus) un nepieciešami iegūstošās sabiedrības vadības procesiem, tostarp zeme un ēkas Rīgā, Vagonu ielā 20; krājumi, kas tieši attiecināmi uz dabasgāzes sadales darbību; naudas līdzekļi, kas nepieciešami iegūstošās sabiedrības saimnieciskās darbības procesu nodrošināšanai četru mēnešu periodam, tos koriģējot par debitoru un īstermiņa saistību apmēru, kas tieši attiecināms uz dabasgāzes sadales darbību.
Tāpat tiks sadalīta pārvērtēšanas rezerve pamatlīdzekļiem, kas tiks nodalīti iegūstošajai sabiedrībai; ilgtermiņa piesaistītie līdzekļi, kas tieši attiecināmi uz dabasgāzes sadales darbību; atliktā uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības, kas rodas no nodalāmiem pamatlīdzekļiem; saistības attiecībā uz nodalāmo darbinieku koplīguma izmaksām.
Sadalīšanas lēmums paredz, ka iegūstošā sabiedrība pārņem visas “Latvijas gāzes” tiesības un pienākumus, kas ir saistīti ar mantu un nodalīto saimnieciskās darbības veidu, tostarp tiesības un pienākumus, kas izriet no “Latvijas gāzes” un trešo personu starpā noslēgtajiem līgumiem attiecībā uz mantu.
“Latvijas gāze” reorganizācijas procesā ir izvērtējusi visus noslēgtos līgumus un kopā ar iegūstošo sabiedrību pārjaunos tos līgumus ar trešajām personām, kuri ir pilnībā vai daļēji jānodod iegūstošajai sabiedrībai un kuru pārjaunošanas nepieciešamība izriet no paša līguma noteikumiem vai piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
Tā kā reorganizācijas ceļā “Latvijas gāzes” dabasgāzes sadales saimnieciskās darbības virziens tiks nodots iegūstošajai sabiedrībai, tai tiks nodotas arī darba tiesiskās attiecības ar tiem “Latvijas gāzes” darbiniekiem, kas nodrošina šī saimnieciskā darbības virziena nepārtrauktu un drošu veikšanu.
“Reorganizācija pati par sevi nav pamats darba līgumu izbeigšanai. “Latvijas gāze” neplāno ar reorganizāciju saistītu darbinieku atlaišanu,” pausts prospektā. Tieši saistīti ar saimnieciskās darbības uzturēšanu sadales segmentā pagājušā gada beigās bija 726 darbinieki.
“Latvijas gāzes” sadales segmenta apgrozījums pērn veidoja 50,882 miljonus eiro no 392,266 miljonu eiro kopējā kompānijas apgrozījuma. Sadales segmenta ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 27,196 miljoni eiro.
“Latvijas gāze” patlaban darbojas kā vertikāli integrēts dabasgāzes komersants, kas nodrošina gan dabasgāzes sadales, gan arī dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus. Reorganizācijas rezultātā dabasgāzes sadales darbības virziens tiks nodalīts iegūstošā sabiedrībā, kurai jānodrošina arī neatkarīga uzskaite un uzņēmuma vadība. Attiecīgi sagaidāms vadības izmaksu pieaugums.
“Šobrīd visus “Latvijas gāzes” darbības virzienus apkalpo viena vadības komanda un centralizētas atbalsta funkcijas, kas nodrošina nepieciešamo pakalpojumu klāstu, tajā skaitā nepieciešamo informācijas tehnoliģiju programmatūras atbalstu. Šāda centralizēta pieeja ļauj samazināt uz katru darbības virzienu attiecināmās atbalsta funkciju un vadības izmaksas. Pēc reorganizācijas sagaidāms, ka kopējās izmaksas pieaugs, kā arī pieaugs vadības un atbalsta pakalpojumi, kas attiecināmi uz katru darbības virzienu. Šāds izmaksu pieaugums var nozīmēt nepieciešamību palielināt regulēto pakalpojumu tarifus visos darbības segmentos,” skaidrots reorganizācijas prospektā.
“Latvijas gāze” pērn strādāja ar 392,266 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,8% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 22,9% – līdz 37,506 miljoniem eiro.
“Latvijas gāzes” akcijas kotē “Nasdaq Riga” otrajā sarakstā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/02B09AD9-D4CE-4F60-AD8C-BC0A6EA3FA07/

Savickis: Pētersonei-Godmanei ļoti labas iespējas kļūt par jaundibināmā “Gaso” vadītāju

Rīga, 19.okt., LETA. Bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei ir ļoti labas iespējas kļūst par AS “Latvijas gāze” jaundibināmā meitasuzņēmuma, sadales sistēmas operatora AS “Gaso” valdes priekšsēdētāju, aģentūrai LETA pauda “Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.
Viņš norādīja, ka “Gaso” padome, kuru paredzēts ievēlēt līdz ar uzņēmuma dibināšanu 22.novembrī, būs lielākoties tāda pati, kāda “Latvijas gāzei”, savukārt vadības komanda gan būs cita un tā meklēta jau ilgstoši.
Savickis klāstīja, ka šim mērķim netika piesaistīta personāla atlases kompānija, jo “Latvijas gāzes” padome pati labi zina gan labākos finansistus, gan tehniskos speciālistus, gan menedžerus enerģētikas un gāzes jomā. Vienlaikus gan “Latvijas gāzes” akcionāriem “Gazprom” un “Marguerite Gas II” ir tiesības ievēlēt vienu cilvēku “Gaso” valdē neatkarīgi no pārējiem padomes locekļiem, tāpēc personāla atlase bija koncentrēta uz atlikušajām vietām.
Tāpat viņš stāstīja, ka izskatītas daudzas kandidatūras, taču ir izkristalizējušies labākie pretendenti, kas tiks piedāvāti gala lēmumam “Gaso” padomei.
Vienlaikus Savickis apliecināja medijos jau izskanējušo informāciju, ka viens no pretendentiem ir Pētersone-Godmane, uzsverot, ka viņai ir ļoti labas iespējas kļūt par “Gaso” valdes priekšsēdētāju.
Viņš pauda, ka Latvijā nav daudz cilvēku ar tādu vadības pieredzi, zināšanām, valodas prasmēm un pieredzi Eiropā, kāda ir bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei.
Savukārt taujāts, vai bažas neraisa tas, ka Pētersonei-Godmanei nav pieredzes enerģētikā un regulējamās nozarēs, Savickis norādīja, ka viņai blakus būtu spēcīgi speciālisti tehniskos jautājumus, savukārt pati nepieciešamās zināšanas uzkrātu ātri.
Pēc viņa teiktā, jau tad, kad Pētersone-Godmane atstāja amatu valsts pārvaldē, tam uzreiz tika pievērsta liela uzmanība. “Mēs jau tad padomājām, ka tas ir gandrīz veiksmes stāsts,” pauda Savickis.
Kā ziņots, ka “Latvijas gāze” valde sasaukusi “Gaso” dibināšanas sapulci 22.novembrī. Ņemot vērā, ka “Latvijas gāze” ir vienīgais “Gaso” dibinātājs, dibināšanas sapulce notiks ar vienīgā topošā uzņēmumā akcionāra – “Latvijas gāzes” – līdzdalību.
Atbilstoši jaundibināmās kompānijas statūtu projektam “Gaso” padomē būs 11 padomes locekļi, kurus uz triju gadu termiņu ievēlēs akcionāru sapulce. Padomes priekšsēdētāju un vienu priekšsēdētāja vietnieku padome ievēlēs ar vienkāršu balsu vairākumu no sava vidus.
Savukārt “Gaso” valdē būs pieci valdes locekļi, kurus uz triju gadu termiņu ievēlēs padome, kas arī ievēlēs valdes priekšsēdētāju.
Atbilstoši Eiropas Savienības un Enerģētikas likuma prasībām “Latvijas gāzei” līdz 2018. gada 1.janvārim ir jānodala dabasgāzes tirdzniecība un sadale. Atšķirībā no pārvades un uzglabāšanas nodalīšanas, kas tika veikta 2016.gadā, izveidojot AS “Conexus Baltic Grid”, uz sadales un tirdzniecības nodalīšanu neatteicas prasība par īpašnieku maiņu. Līdz ar to nodalāmā sabiedrība var būt meitasuzņēmums.
“Latvijas gāze” pērn strādāja ar 392,266 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,8% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 22,9% – līdz 37,506 miljoniem eiro.
“Latvijas gāzes” akcijas kotē “Nasdaq Riga” otrajā sarakstā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B230E0AC-81BB-411E-835F-9E8C2D0A628F/