NATO vēsi reaģē uz Nobela Miera prēmijas piešķiršanu kodolieroču apkarotājiem

0
533

Nobela Miera prēmija piešķirta kodolieroču likvidēšanas kampaņai

Oslo/Ženēva, 6.okt., LETA–DPA/AFP. Šī gada Nobela Miera prēmija piešķirta Starptautiskajai Kodolieroču likvidēšanas kampaņai (ICAN), piektdien paziņoja Norvēģijas Nobela komiteja.
Prēmija kodolieroču likvidēšanas kampaņai piešķirta “par tās darbu pievērst uzmanību kodolieroču pielietošanas katastrofālajām humānajām sekām un centieniem panākt šādu ieroču aizliegšanu ar līgumu”, paziņoja komitejas prezidente Bērita Reisa-Andersena.
Pasaules kodolvalstīm ir jāsāk nopietnas sarunas par atbruņošanos, norādīja Reisa-Andersena.
“Šī gada Miera prēmija ir arī aicinājums visām valstīm sākt nopietnas sarunas ar skatu uz pakāpenisku, līdzsvarotu un rūpīgi novērotu gandrīz 15 000 pasaules kodolieroču iznīcināšanu,” sacīja Reisa-Andersena.
ICAN ir Ženēvā bāzēta 468 nevalstisko organizāciju koalīcija, kas tika dibināta 2007.gadā.
Tā bija viens no galvenajiem spēlētājiem vēsturiskā kodolieroču aizliegšanas līguma izstrādē, kuru jūlijā parakstīja 122 valstis. Tomēr līgums ir simbolisks, jo to atteicās parakstīt visas deviņas ar kodolieročiem bruņotās valstis.
Tikmēr ICAN paziņoja, ka tagad ir īstais brīdis aizliegt kodolieročus.
“Šis ir lielas globālās spriedzes laiks, kad ugunīga retorika var mūs viegli, neatvairāmi novest pie neaprakstāmām šausmām,” paziņojumā norādīja ICAN, kas Nobela Miera prēmiju nosauca par lielu pagodinājumu.
“Kodolkonflikta rēgs atkal iegūst draudošas aprises. Ja kādreiz ir bijis brīdis, kad valstīm vajadzētu pasludināt savu nepārprotamo iestāšanos pret kodolieročiem, tad tas brīdis ir tagad,” uzsvēra kampaņa.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs savukārt piektdien uzsvēra, ka ASV un Krievijas kodolieroču paritātei nav alternatīvas.
“Prezidents Vladimirs Putins daudzkārt ir runājis par nozīmi, kas piemīt kodolparitātei, kam no globālās drošības un stabilitātes skatupunkta nav alternatīvas,” Peskovs paziņoja reportieriem.
Viņš arī atkārtoti apliecināja “Krievijas konsekvento un aktīvo nostāju, kas vērsta uz kodolieroču neizplatīšanu”.
“Krievija ir atbildīga kodolvalstu kluba dalībniece,” uzsvēra Kremļa preses sekretārs, piebilstot, ka Nobela komitejas lēmums tomēr jārespektē.
Pagājušajā gadā Nobela Miera prēmiju piešķīra Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam par centieniem izbeigt vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/5A5F41FB-004C-4C17-91E3-21E72C340E05/

NATO vēsi reaģē uz Nobela Miera prēmijas piešķiršanu kodolieroču apkarotājiem

Brisele, 6.okt., LETA–AFP. NATO piektdien vēsi reaģējusi uz Norvēģijas Nobela komitejas lēmumu šī gada Nobela miera prēmiju piešķirt Starptautiskajai Kodolieroču likvidēšanas kampaņai (ICAN), aicinot centienos likvidēt kodolieročus ņemt vērā globālās drošības realitāti.
ICAN ir Ženēvā bāzēta 468 nevalstisko organizāciju koalīcija, kas tika dibināta 2007.gadā.
Tā bija viens no galvenajiem spēlētājiem vēsturiskā kodolieroču aizliegšanas līguma izstrādē, kuru jūlijā parakstīja 122 valstis. Tomēr līgums ir simbolisks, jo to atteicās parakstīt visas deviņas ar kodolieročiem bruņotās valstis.
NATO, kuras dalībvalstīm ASV, Francijai un Lielbritānijai ir kodolieroči, asi kritizēja līgumu, norādot, ka tas grauj starptautiskos centienus reaģēt uz Ziemeļkorejas kodolieroču programmu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien apsveica Nobela komitejas kodolieroču “jautājumam veltīto uzmanību” un norādīja, ka alianse ir apņēmības pilna radīt apstākļus pasaulei bez kodolieročiem.
Viņš tomēr atkārtoja kritiku pret kodolieroču aizliegšanas līgumu, norādot, ka tas apdraud kodolieroču neizplatīšanas jautājumā gūto progresu.
“Mums ir vajadzīga pārbaudāma un līdzsvarota kodolieroču samazināšana. Visu NATO dalībvalstu parakstītais kodolieroču neizplatīšanas līgums joprojām ir pamatā starptautiskajiem centieniem to panākt,” paziņoja Stoltenbergs, uzsverot, ka NATO būs alianse ar kodolieročiem, kamēr vien tie pastāvēs.
“NATO pauž nožēlu par to, ka šodien nav labvēlīgu apstākļu kodolieroču likvidācijai, bet uz atbruņošanos vērstajiem centieniem ir jāņem vērā pašreizējās drošības vides realitāte,” piebilda bijušais Norvēģijas premjerministrs.
Kodolatbruņošanās aizstāvji slavēja jūlijā parakstīto kodolieroču aizliegšanas līgumu, bet vairums NATO dalībvalstu boikotēja sarunas, kurās tika izstrādāts tā teksts. To darīja arī Japāna, kas ir vienīgā valsts pasaulē, pret kuru kodolieroču tikuši pielietoti.
Kodolvalstis norāda, ka to arsenāli kalpo kā atturēšanas instruments pret uzbrukumu. Tās arī uzsver, ka joprojām ir gatavas pakāpeniski likvidēt kodolieročus, kā to paredz Kodolieroču neizplatīšanas līgums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/408A22E5-5125-431F-9A99-20701468BA28/