Nolemj virzīt tālākai izskatīšanai grozījumus noteikumos, kas raisījuši viedokļu nesakritības starp dabas aizstāvjiem un meža nozarē strādājošajiem

    0
    478

    Rīga, 1.nov., LETA. Meža konsultatīvās padome šodien nolēma virzīt izskatīšanai Ministru kabineta (MK) komitejā un tālāk jau valdībā grozījumus noteikumos, kas paredz atļaut kailcirtes sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, kā arī samazināt galvenās cirtes caurmēru un MK noteikumos, kas uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, aģentūrai LETA pēc padomes sēdes pastāstīja Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
    Sēdē pārrunāti plānotie grozījumi savstarpēji saistītajos noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos. Lai arī noteikumu projekti izraisījuši viedokļu atšķirības starp mežu nozarē strādājošajiem un dabas aizstāvjiem, Meža konsultatīvās padome šodien nolēmusi tos virzīt tālākai izskatīšanai, pirms tam vēl rīkojot vairākas profesionālas darba grupas sanāksmes, lai gūtu atbildes uz atlikušajām neskaidrībām.
    “Priekšlikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz Mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes veiktajiem aprēķiniem. Par tiem dažādām pusēm ir atšķirīgi viedokļi. ZM mēģina panākt kompromisu starp dažādiem viedokļiem, ievērojot zinātniski pamatotas bioloģiskās likumsakarības, kuras nevar mainīt ar noteikumiem. Šodien Meža konsultatīvās padomes sēdē bija attiecīga prezentācija par risku izvērtējumiem attiecībā uz galvenās cirtes caurmēru. Meža konsultatīvās padome nolēma, ka grozījumus šajos MK noteikumos ir jāvirza tālāk,” sacīja Ozols, piebilstot, ka pirms abu MK noteikumu sniegšanas tālākai izskatīšanai vēl jāatbild uz dažām neskaidrībām.
    Pēc viņa teiktā, līdz šim noteikumos par koku ciršanu mežā ir panākts daļējs kompromiss, bet ir jautājumi, par kuriem pusēm joprojām ir atšķirīgi viedokļi. “Tā kā no dabas aizstāvju puses tika paustas bažas, ka visi riski ar aprēķiniem nav pamatoti, mēģināsim maksimāli panākt, lai ar aprēķiniem varētu pamatot, cik lieli ir identificētie riski,” sacīja Ozols, skaidrojot, ka lielākās viedokļu atšķirības joprojām ir par priekšlikumu samazināt galvenās cirtes caurmēru.
    LLU Meža fakultātes pētnieki, kuriem ir ilglaicīga pieredze, mēģinās rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Turpretī ZM paļausies uz zinātnieku veiktajiem aprēķiniem, sacīja Ozols.
    LETA jau ziņoja, ka grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Ņemot vērā jautājumu par zemes resursu efektīvu izmantošanu, mežaudžu ražības palielināšanu un normatīvo regulējumu citās valstīs, ZM konstatējusi nepieciešamību izmainīt galvenās cirtes caurmēru, ievērtējot Igaunijā noteikto galvenās cirtes caurmēru un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā. Atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, mainot galvenās cirtes caurmēru, par 440 miljoniem eiro iespējams palielināt meža kapitālvērtību, mērķtiecīgi atjaunojot mežu ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu. Tādējādi par 12 miljoniem eiro palielināsies ikgadējais tīro ienākumu gūšanas potenciāls.
    Grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
    ZM ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B44BC957-0502-46FB-A9BC-E42E89BC6E98/