Partiju iepriekš piesauktā “jaunā politika” šobrīd tiek izmesta miskastē: Nez kurš no šīs Attīstībai/Par trijotnes esot jaunais?

    0
    520

    Politologs: Partiju iepriekš piesauktā “jaunā politika” šobrīd tiek izmesta miskastē

    Rīga, 21.dec., LETA. Līdz ar jaunākajiem notikumiem valdības veidošanas procesā politisko partiju iepriekš piesauktā “jaunā politika” tiek izmesta miskastē, aģentūrai LETA norādīja politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.
    Viņš skaidroja, ka “Jaunās Vienotības” politiķa Krišjāņa Kariņa lēmums sarunas par valdības veidošanu turpināt kā partijas līderim nevis potenciālajam premjera kandidātam apliecina, ka politiķis ir atkāpies no savas pozīcijas būt par premjeru.
    “Risinājuma valdības veidošanas procesā pagaidām nav, un Kariņa mēģinājums būtībā ir beidzies. Viņa paziņojums nozīmē, ka viņš zināmā mērā ir noņēmis savu kandidatūru. Sarunas atkal būs “visi ar visiem”, lai varētu nodrošināt vairākumu ar vienprātību par kabineta sadalījumu un tad skatīties, kurš varētu kļūt par premjeru,” prognozēja politologs.
    Rajevskis arī pauda pārliecību, ka viss tas, ko partijas iepriekš ir runājušas par tā saukto “jauno politiku”, tiek “izmests miskastē”, jo tālāk notiks un arī iepriekš notika prasta portfeļu dalīšana. “Kariņa laikā nekas netika runāts par deklarāciju un darāmajiem darbiem, bet tika dalīti portfeļi. Tagad portfeļu dalīšana turpināsies, bet pēc tam partijas sāks meklēt, kurš varētu būt premjers,” pieļāva eksperts.
    Viņš arī minēja, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim šī ir komfortablāka situācija, jo, ļaujot partijām turpināt meklēt risinājumu, tagad viņam daudz uzmanības netiks pievērsts. “Pieņemu, ka viņš izmantos laiku alternatīvām konsultācijām un domām par citām alternatīvām, ja partijas nevienojas,” teica Rajevskis.
    Politologs sacīja, ka premjera kandidāts no malas ir pats pēdējais risinājums un Valsts prezidents skaidri apzinoties – ja partijas pašas netiek galā, tad ārējam kandidātam nav iespējams izveidot valdību tikai ar prezidenta mandātu vien. “Jebkurš sevi cienošs cilvēks atteiksies veidot valdību tikai ar prezidenta mandātu. Tas ir stipri par maz, jo vajag balsis parlamentā,” uzsvēra eksperts.
    Rajevksis gan neizslēdza, ka var rasties situācija, kad partiju konsultāciju rezultātā var atrasties kandidāts no malas, bet tikai tādā gadījumā, kad partijas nevarēs atrast premjeru un par to vienoties savā vidū. “Ja portfeļu dalīšana beigsies ar to, ka partijas nevarēs vienoties par premjeru, tad var vienoties par kādas kompromisa figūras ielikšanu no ārpuses,” teica politologs.
    Jau vēstīts, ka Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām papildu laiku mēģināt rast kopsaucējus.
    Savukārt Kariņš sarunas par valdības veidošanu turpināšot kā “Jaunās vienotības” (JV) vadītājs nevis potenciālais premjera kandidāts.
    Pēc tikšanās ar Vējoni Kariņš žurnālistiem sacīja, ka pašlaik viņš ne no kā neatsakās un nekam nepiesakās, jo arī iepriekš nebija oficiāli nosaukts premjera amata kandidāts. Viņš kā JV vadītājs ar pārējiem politiskajiem spēkiem turpināšot meklēt risinājumus, lai izveidotu stabilu vairākumu.
    “Es neko neizslēdzu šobrīd, bet dievs nedod, ja mans vārds būtu iemesls, kāpēc kāds negribētu vienoties,” sacīja Kariņš, atbildot uz jautājumu, vai tiek uzturēta viņa kandidatūra premjera amatam.
    Kariņš akcentēja, ka partijas meklēs iespējas rast kompromisus. Pēc politiķa teiktā, vienoties nav neiespējami, bet ir sarežģīti un laikietilpīgi.
    Kariņš bija piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – JV, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV LV”, “Attīstībai/Par!” (AP) un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju “sarkano līniju” dēļ šīs sarunas netika turpinātas.
    Kariņš bija piedāvājis, ka JV jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt arī Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. AP tika piedāvāts uzņemties aizsardzības ministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī veselības ministra amatus. JKP varētu vadīt Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, bet “KPV LV” – Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju. VL-TB/LNNK varētu būt atbildīga par Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, kā arī partija varētu izvirzīt īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos.
    Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo “KPV LV” iekšlietu ministra amatam izvirzīja Gobzemu, kurš nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, tomēr “KPV LV” savu nostāju nemainīja.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/27A72FEB-FA6F-46F0-87D7-7F9E5ECFEFE8/

    Līdz šim šo partiju reklamēja kā jaunos! Nez kurš no šiem trim ir jaunais?

    …Info avots: https://www.facebook.com/uz101km/photos/a.358418434644650/510059916147167/?type=3&theater