Pēc Rimšēviča «neitralizēšanas» Latvijas Banka prognozes taisa «kā vajag»

    0
    199

    Roberts Ozols

    Arī tirgus ekonomikā pastāv plānošana, un kāda vē! Tiesa, tā tiek pieticīgi dēvēta par “prognozēm”, taču šo pareģojumu nozīme budžeta gatavošanā pa laikam mēdz būt ne mazāk svarīga kā “valsts plānveida” ekonomikas laikos.
    Kā nu ne, ja uz šiem faktiski no gaisa grābtajiem skaitļiem tiek balstītas pat ļoti konkrētas budžeta pozīcijas – tostarp visas, kuras tiek aplēstas kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP), budžeta deficīta pieļaujamo apjomu ieskaitot.
    Aizejošajai troikas koalīcijas valdībai pavērusies (lai arī iluzora, tomēr…) iespēja iesākto valsts “attīstības” kursu nodot uzticamās rokās. Var izrādīties, ka nākamā gada budžetu nāksies īstenot nevis “jaunajiem ākstiem” (nav grēks tādiem budžetā iestrādāt sīkas riebeklības?), bet gan pašiem. Tāpēc steidzīgi jāmeklē tā “palielināšanas” iespējas, un vienkāršāko nupat ir īstenojusi pēc “mūžīgā reālista” Ilmāra Rimšēviča “neitralizēšanas” pret valdošajiem politiķiem daudz gludenākā un lišķīgākā tapusī Latvijas Banka.
    Proti, Latvijas Bankas eksperti ir paaugstinājuši IKP pieauguma prognozi šim gadam no 3,9% līdz 4,7%, bet nākamajam gadam – no 3% līdz 3,6%. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa uzsver, ka vienlaikus galvenā banka ir paaugstinājusi arī Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi – 2018. gadam no 3,9% līdz 4,9%, bet 2019. gadam – no 3% līdz 3,5%. Piebildīšu, ka katrs procentpunkts šajā tejāterī nozīmē nezin no kurienes “uzradušos” apmēram 300 miljonus eiro, ko Latvijas brašie politiķi vienmēr atradīs, kā materializēt un iztērēt.
    Tomēr arī zināmas tradīcijas jāievēro. Lai publikai nerastos aizdomas par stulbu optimismu, pēckrīzes laikā Latvijas Banka mēdz ievilkt pesimistiskas švīkas “aiznākamā” gada prognozēs, kuras, kad tiks koriģētas, visi jau būs aizmirsuši. Tāpēc Latvijas Banka esot sarēķinājusi (diez, ar kādas metodikas palīdzību?), ka Latvijas IKP 2019.-2020. gadā pamazām palēnināšoties, “pavājinoties izaugsmi balstošajiem faktoriem”.
    Tas, tā teikt, gadījumam, ja viss tomēr neies, kā smērēts.

    Baltijas valstu “nacionālo” banku vadībai par ekonomikas attīstību viss skaidrs piecus gadus uz priekšu. Priekšplānā no labās: Zoja Razmusa. Foto: 15min.lt
    …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/pec-rimsevica-neitralizesanas-latvijas-banka-prognozes-taisa-ka-vajag