Pirms 3 gadiem pieņemts likums privātmāju īpašniekiem prasa vairāku simtu eiro ieguldījumus jaunu ūdens uzskaites aku izveidē. Iedzīvotājiem nav jāsedz ēkas kopējā ūdensskaitītāja izmaksas

    0
    268

    Divu gadu laikā privātmāju īpašniekiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls

    Rīga, 13.marts, LETA. Līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, šodien vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.
    Par to satraukušies mazpilsētu mazturīgie iedzīvotāji un pensionāri, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.
    “Man atnesta tāme, pēc kuras jāierīko jauns ūdens skaitītājs – maksa par akas ierīkošanu ir 500 līdz 600 eiro. Man, pensionārei, tas ir pārāk daudz. Mazpilsētā galvenokārt seniori palikuši, daudzi atlikuši pa mazumiņam un sakrājuši – ko tur slēpt – zārka vajadzībām, bet tagad par to naudu būs jāuzstāda ūdens skaitītājs,” sašutusi ir smilteniete Mārīte Pētersone.
    Uzzinot šādus paredzamos darbus, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.
    Kukainis atzīst, ka viņš izprot radušos problēmu, bet, ja Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums ir pieņemts un stājies spēkā, tad tas ir jāpilda: “Esmu pārliecināts, ka Latvijā satraukuma maksimums vēl nav sācies. Daudzviet pašvaldības un komunālo pakalpojumu sniedzēji likuma skaidrošanu ir novilcinājuši, un tātad arī ne iedzīvotāji, ne vietējās varas pārstāvji nemaz nav apjautuši, kas viņus gaida tuvākajos gados. “Smiltenes NKUP” jau pērn sāka namīpašnieku brīdināšanu un aicināja ierīkot uzskaites mezglus, mudinot likuma prasību izpildi neatlikt uz pēdējo dienu. Es saprotu, ka cilvēki iekrāto naudu ir paredzējuši citiem nolūkiem vai arī šīs naudas daudziem vispār nav, taču likuma norma ir jāpilda. Ja tā būtu pašvaldībā vai NKUP pieņemta, noteikti varētu lemt par atbalsta mehānismu. Tagad diemžēl palīdzēt nevaram. Taču piekrītu – slogs uz iedzīvotāju makiem uzlikts liels.”
    Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci.
    Šādai vietai jābūt tāpēc, lai nodrošinātu mērierīci pret tās darbības pareizībai nelabvēlīgu iedarbību (gan klimatiskiem apstākļiem, gan negodprātīgu cilvēku rīcību) un, lai pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta un citos nolūkos, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas preses sekretāre Laura Jansone.
    Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka – paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/277505DD-0CEC-469F-BFED-19C60966F890/

    Koalīcijas politiķi sagaida risinājumu, lai iedzīvotāji neciestu gaidāmo ūdenssaimniecības izdevumu dēļ

    Rīga, 13.marts, LETA. Koalīcijas politiķi sagaida, ka atbildīgās institūcijas piedāvās risinājumu, lai privātmāju īpašnieki neciestu nosacījuma dēļ, kas paredz līdz 2020.gadam par saviem līdzekļiem uzbūvēt ūdens komercuzskaites mēraparāta mezglu.
    Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka par likumu atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jānāk ar risinājumu – vai nu jāpiedāvā pašiem segt šos izdevumus, vai arī jāvirza izskatīšanai Saeimā grozījumi par šīs normas atcelšanu. Politiķis norādīja, ka ūdenssaimniecības jautājumu risināšana nevar notikt uz iedzīvotāju rēķina.
    Saeimas atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA norādīja, ka nedrīkst iedzīvotājiem dzīvi padarīt sarežģītāku, tāpēc iebildumu gadījumā komisija skatīs šo jautājumu un pastāv iespēja mainīt regulējumu. Politiķis norādīja, ka nepieciešams sīkāk iepazīties ar šo jautājumu.
    “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, Tautsaimniecības komisijas deputāts Jānis Upenieks līdzīgi norādīja, ka iesaistītajām pusēm nepieciešams kopīgi rast risinājumu, lai šajā situācijā neciestu iedzīvotāji.
    Kā ziņots, laikraksts “Latvijas Avīze” vēsta, ka līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls.
    Par to satraukušies mazpilsētu mazturīgie iedzīvotāji un pensionāri, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.
    “Man atnesta tāme, pēc kuras jāierīko jauns ūdens skaitītājs – maksa par akas ierīkošanu ir 500 līdz 600 eiro. Man, pensionārei, tas ir pārāk daudz. Mazpilsētā galvenokārt seniori palikuši, daudzi atlikuši pa mazumiņam un sakrājuši – ko tur slēpt – zārka vajadzībām, bet tagad par to naudu būs jāuzstāda ūdens skaitītājs,” sašutusi ir smilteniete Mārīte Pētersone.
    Attiecīgā norma noteikta Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā. Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci.
    Šādai vietai jābūt tāpēc, lai nodrošinātu mērierīci pret tās darbības pareizībai nelabvēlīgu iedarbību (gan klimatiskiem apstākļiem, gan negodprātīgu cilvēku rīcību) un, lai pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta un citos nolūkos, norāda VARAM preses sekretāre Laura Jansone.
    Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka – paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/107FA3DF-FC79-4A47-99EE-39CCE6C19F5A/

    Asociācija: Nosacījums par ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi neskars tos, kam ūdens skaitītāji jau ir uzstādīti

    Rīga, 14.marts, LETA. Nosacījums par ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi neskars pašreizējos ūdensapgādes pakalpojumu saņēmējus, kuriem ūdens skaitītāji jau ir uzstādīti, aģentūrai LETA norādīja Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore Baiba Gulbe.
    Viņa skaidroja, ka jaunais Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma nosacījums, kas paredz privātīpašumā jauna ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi, attiecināms tikai tad, ja cilvēki paši grib pārcelt mēraparātu, tam papildus pieslēdzot klāt, piemēram, saimniecības ēku vai pirti. Tādā gadījumā pakalpojuma saņēmēji atsevišķi vienojas ar uzņēmumu par tā izbūvi.
    Asociācijas izpilddirektore skaidroja, ka jaunā likuma norma vairāk attiecināma uz jauno privātmāju projektu attīstītājiem, lai tie projekta ietvaros var laicīgi ieplānot izmaksas, kas saistāmas ar minētā mezgla izbūvi. Turklāt viņa piebilda, ka gadījumā, ja tā izveide paredzēta ārpus privātīpašniekam piederošās teritorijas, tad izmaksas sedz pakalpojumu sniedzējs, savukārt, ja tas notiek privātīpašuma teritorijā, tad tās jāsedz pašam īpašniekam.
    Gulbe norādīja, ka katrai pašvaldībai ir individuāli saistošie noteikumi, kas nosaka pieslēgšanās kārtību ūdensapgādei. Tomēr, pēc viņas teiktā, ja cilvēkam skaitītājs ir pieslēgts tādā vietā kā pagrabs un tam ir beidzies derīguma termiņš, tad to nomaina pats pakalpojumu sniedzējs, līdz ar to pakalpojumu saņēmējiem, ja neskaita iespējamās armatūras izmaksas 20 eiro apmērā, tas nav jāapmaksā.
    Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore norādīja, ka līdz šim publiski izskanējusī informācija un saceltā ažiotāža saistībā ar jauno Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma normu uzskatāma par neveiksmīgas komunikācijas rezultātu.
    Kā ziņots, līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, otrdien vēstīja laikraksts “Latvijas Avīze”. Minētais nosacījums satraucis mazpilsētu mazturīgos iedzīvotājus un pensionārus, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.
    Uzzinot par paredzamajiem darbiem, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.
    Kukainis atzina, ka viņš izprot radušos problēmu, bet, ja Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums ir pieņemts un stājies spēkā, tad tas ir jāpilda: “Esmu pārliecināts, ka Latvijā satraukuma maksimums vēl nav sācies. Daudzviet pašvaldības un komunālo pakalpojumu sniedzēji likuma skaidrošanu ir novilcinājuši, un tātad arī ne iedzīvotāji, ne vietējās varas pārstāvji nemaz nav apjautuši, kas viņus gaida tuvākajos gados. “Smiltenes NKUP” jau pērn sāka namīpašnieku brīdināšanu un aicināja ierīkot uzskaites mezglus, mudinot likuma prasību izpildi neatlikt uz pēdējo dienu. Es saprotu, ka cilvēki iekrāto naudu ir paredzējuši citiem nolūkiem vai arī šīs naudas daudziem vispār nav, taču likuma norma ir jāpilda. Ja tā būtu pašvaldībā vai NKUP pieņemta, noteikti varētu lemt par atbalsta mehānismu. Tagad diemžēl palīdzēt nevaram. Taču piekrītu – slogs uz iedzīvotāju makiem uzlikts liels.”
    Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci.
    Šādai vietai jābūt tāpēc, lai nodrošinātu mērierīci pret tās darbības pareizībai nelabvēlīgu iedarbību (gan klimatiskiem apstākļiem, gan negodprātīgu cilvēku rīcību) un, lai pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta un citos nolūkos, norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas preses sekretāre Laura Jansone.
    Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka – paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8FDE763F-B38A-4D92-9065-74D789E71CF1/

    VARAM: Izdevumi par ūdens komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu jāsedz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam

    Rīga, 14.marts, LETA. Lai iedzīvotāji par ūdensapgādi un kanalizāciju maksātu atbilstoši faktiski izmantotajam apjomam, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone.
    Viņa skaidroja, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana. Savukārt ēku īpašniekiem ir jānodrošina speciāla vieta vai telpa ūdenssaimniecības pakalpojumu mērierīces uzstādīšanai, piemēram, ēkas pagrabā vai tai piederošajā teritorijā.
    Gadījumā, ja privātmājās uzstādītā mērierīce pēc precizitātes un citiem raksturlielumiem atbilst komercuzskaites mēraparātam un pakalpojumu sniedzēja pārstāvis var tai vajadzības gadījumā piekļūt, tad mājas īpašniekam par mēraparāta nomaiņu nav jādomā. Taču šādā gadījumā mājas īpašniekam tāpat jāgriežas pie ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēja, lai noskaidrotu, vai jau esošais mēraparāts tik tiešām atbilst likuma prasībām.
    “Jāuzsver, ka visiem iedzīvotājiem nav jābūvē skataka vai cita īpaša būve vietā, kur no centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem atzarojas pievads uz konkrēto ēku. Praksē risinājumi var būt katrai ēkai atšķirīgi, ņemot vērā nekustamā īpašuma specifiku. Tāpēc pakalpojumu lietotājiem ar iestādi vai komersantu, kas konkrētajai ēkai sniedz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, jāvienojas par to, kur ir iespējams ierīkot komercuzskaites mēraparāta mezglu. Var būt gadījumi, kad iedzīvotājiem nekādi papildu izdevumi neradīsies, tāpat kā gadījumi, kad mezglu var būt nepieciešams atsevišķi izbūvēt,” norādīja Jansone.
    Lielākoties par centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu atbild pakalpojumu sniedzējs, bet par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem un pievadiem – īpašuma lietotājs vai īpašnieks. Tāpat Jansone norādīja, ka likumi pieļauj komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi ārpus piederības robežas – tas nozīmē, ka komercuzskaites mēraparāta mezglu var ierīkot arī privātīpašniekam piederošā ēkā, piemēram, tās pagrabā.
    Mezglam ir jābūt vietā, kur pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta, mēraparāta nomaiņas un tamlīdzīgos nolūkos, arī iepriekš vienojoties ar īpašuma lietotāju vai īpašnieku.
    Kā ziņots, līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, otrdien vēstīja laikraksts “Latvijas Avīze”. Minētais nosacījums satraucis mazpilsētu mazturīgos iedzīvotājus un pensionārus, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.
    Uzzinot par paredzamajiem darbiem, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.
    Kukainis atzina, ka viņš izprot radušos problēmu, bet, ja Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums ir pieņemts un stājies spēkā, tad tas ir jāpilda: “Esmu pārliecināts, ka Latvijā satraukuma maksimums vēl nav sācies. Daudzviet pašvaldības un komunālo pakalpojumu sniedzēji likuma skaidrošanu ir novilcinājuši, un tātad arī ne iedzīvotāji, ne vietējās varas pārstāvji nemaz nav apjautuši, kas viņus gaida tuvākajos gados. “Smiltenes NKUP” jau pērn sāka namīpašnieku brīdināšanu un aicināja ierīkot uzskaites mezglus, mudinot likuma prasību izpildi neatlikt uz pēdējo dienu. Es saprotu, ka cilvēki iekrāto naudu ir paredzējuši citiem nolūkiem vai arī šīs naudas daudziem vispār nav, taču likuma norma ir jāpilda. Ja tā būtu pašvaldībā vai NKUP pieņemta, noteikti varētu lemt par atbalsta mehānismu. Tagad diemžēl palīdzēt nevaram. Taču piekrītu – slogs uz iedzīvotāju makiem uzlikts liels.”
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5F08E2D7-EE93-4061-AAC9-BF3D4F04EAAC/

    Iedzīvotājiem nav jāsedz ēkas kopējā ūdensskaitītāja izmaksas

    Lai iedzīvotāji par ūdenssaimniecības pakalpojumiem – ūdensapgādi un kanalizāciju maksātu atbilstoši faktiski izmantotajam apjomam, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana. Savukārt ēku īpašniekiem ir jānodrošina speciāla vieta vai telpa ūdenssaimniecības pakalpojumu mērierīces uzstādīšanai, piemēram, ēkas pagrabā vai tai piederošajā teritorijā. Izdevumi par šīs ierīces uzstādīšanu un nomaiņu jāsedz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam.
    Jāuzsver, ka visiem iedzīvotājiem nav jābūvē skataka vai cita īpaša būve vietā, kur no centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem atzarojas pievads uz konkrēto ēku. Praksē risinājumi var būt katrai ēkai atšķirīgi, ņemot vērā nekustamā īpašuma specifiku. Tāpēc pakalpojumu lietotājiem ar iestādi vai komersantu, kas konkrētajai ēkai sniedz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, jāvienojas par to, kur ir iespējams ierīkot komercuzskaites mēraparāta mezglu. Var būt gadījumi, kad iedzīvotājiem nekādi papildu izdevumi neradīsies, tāpat kā gadījumi, kad mezglu var būt nepieciešams atsevišķi izbūvēt.
    Lielākoties par centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu atbild pakalpojumu sniedzējs, bet par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem un pievadiem – īpašuma lietotājs vai īpašnieks. Likumi pieļauj komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi ārpus piederības robežas. Tas nozīmē, ka komercuzskaites mēraparāta mezglu var ierīkot arī privātīpašniekam piederošā ēkā, piemēram, tās pagrabā.
    Mezglam ir jābūt vietā, kur pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta, mēraparāta nomaiņas u.tml. nolūkos, arī iepriekš vienojoties ar īpašuma lietotāju vai īpašnieku.
    Vienlaikus atzīmējam, ka Ūdenssaimniecības pakalpojuma likums stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Tas paredz pārejas periodu komercuzskaites mēraparātu mezglu izbūvei līdz 2020. gada 1. janvārim.
    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicinās Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas biedrus un citus ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējus skaidrot iedzīvotājiem informāciju par mērierīču mezglu izveidi.
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/40078533-2C7F-47E5-84F6-4363F9EBB787/

    SIA “Smiltenes NKUP” lūgs VARAM skaidrot jaunos Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma nosacījumus

    Valmiera, 15.marts, LETA. SIA “Smiltenes NKUP” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) lūdzis skaidrojumu par likumu, kas paredz, ka līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, lai uzņēmums arī varētu darboties atbilstoši likuma normām, aģentūrai LETA pavēstīja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (ZZS).
    Kukainis pauda neizpratni par sacelto ažiotāžu – pašvaldības ieskatā savi maciņi komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei būs jāatver tikai jauno pieslēgumu īpašniekiem un tiem, kuri neatrodas piederības teritorijās. Likuma mērķis ir panākt to, lai korekti tiktu uzskaitīts patērētais ūdens.
    Priekšsēdētājs radušās iedzīvotāju sūdzības skaidro ar to, ka normatīvais akts ir sarežģīts, kāpēc arī SIA “Smiltenes NKUP” prasīs VARAM izskaidrot to.
    Kukainis arī uzsver, ka smilteniešu vēstulē, kurā pašvaldība lūgts nostāties iedzīvotāju pusē un kurā solīts vērsties pie tiesībsarga, likums traktēts nepareizi un tajā bijušas vairākas nepatiesības. Viņš solīja, ka novadniekiem normatīvais akts tiks skaidrots.
    Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore Baiba Gulbe aģentūrai LETA jau norādīja, ka nosacījums par ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi neskars pašreizējos ūdensapgādes pakalpojumu saņēmējus, kuriem ūdens skaitītāji jau ir uzstādīti.
    Viņa skaidroja, ka jaunais Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma nosacījums, kas paredz privātīpašumā jauna ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi, attiecināms tikai tad, ja cilvēki paši grib pārcelt mēraparātu, tam papildus pieslēdzot klāt, piemēram, saimniecības ēku vai pirti. Tādā gadījumā pakalpojuma saņēmēji atsevišķi vienojas ar uzņēmumu par tā izbūvi.
    Asociācijas izpilddirektore skaidroja, ka jaunā likuma norma vairāk attiecināma uz jauno privātmāju projektu attīstītājiem, lai tie projekta ietvaros var laicīgi ieplānot izmaksas, kas saistāmas ar minētā mezgla izbūvi. Turklāt viņa piebilda, ka gadījumā, ja tā izveide paredzēta ārpus privātīpašniekam piederošās teritorijas, tad izmaksas sedz pakalpojumu sniedzējs, savukārt, ja tas notiek privātīpašuma teritorijā, tad tās jāsedz pašam īpašniekam.
    Gulbe norādīja, ka katrai pašvaldībai ir individuāli saistošie noteikumi, kas nosaka pieslēgšanās kārtību ūdensapgādei. Tomēr, pēc viņas teiktā, ja cilvēkam skaitītājs ir pieslēgts tādā vietā kā pagrabs un tam ir beidzies derīguma termiņš, tad to nomaina pats pakalpojumu sniedzējs, līdz ar to pakalpojumu saņēmējiem, ja neskaita iespējamās armatūras izmaksas 20 eiro apmērā, tas nav jāapmaksā.
    Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore norādīja, ka līdz šim publiski izskanējusī informācija un saceltā ažiotāža saistībā ar jauno Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma normu uzskatāma par neveiksmīgas komunikācijas rezultātu.
    Laikraksts “Latvijas Avīze”, jau vēstīja, ka līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls. Minētais nosacījums satraucis mazpilsētu mazturīgos iedzīvotājus un pensionārus, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.
    Uzzinot par paredzamajiem darbiem, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.
    Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci.
    Šādai vietai jābūt tāpēc, lai nodrošinātu mērierīci pret tās darbības pareizībai nelabvēlīgu iedarbību (gan klimatiskiem apstākļiem, gan negodprātīgu cilvēku rīcību) un, lai pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta un citos nolūkos, norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas preses sekretāre Laura Jansone.
    Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka – paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED5B8-E83A-1167-B120-BCAEEB322CBF/

    If you have found a spelling error, please, notify us by selecting that text and pressing Ctrl+Enter.