Polija draud neierasties samitā par ES nākotni pēc “Brexit”. Pēc Tuska pārvēlēšanas Polija atsakās parakstīt samita galadokumentu

    0
    1700

    Polijas konservatīvā valdība ceturtdien piedraudēja sabotēt Eiropas Savienības (ES) samitu par bloka nākotni pēc “Breksita”, ja savienības līderi uzstās uz Polijas ekspremjera Donalda Tuska pārvēlēšanu Eiropadomes prezidenta amatā, neraugoties uz Varšavas opozīciju.
    “Mēs informēsim mūsu [ES] partnerus, ka viss samits ir pakļauts riskam, ja viņi šodien uzspiedīs balsojumu [par Tusku],” ceturtdien poļu telekanālam TVN24 paziņoja Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis.
    “Mēs darīsim visu iespējamo, lai panāktu, ka balsojums nenotiek šodien,” sacīja ministrs. “Mēs esam informējuši vāciešus, ka Eiropadomes prezidentu nav nepieciešams ievēlēt šodien.”
    Izsakot minējumus par Briselē notiekošā divu dienu samita gaitu, Polijas mediji ieskicējuši divus scenārijus.
    Pirmkārt, Polija varētu pieprasīt, lai Tuska pārvēlēšana notiek vienbalsīgi. Atbilstoši pašreizējiem noteikumiem tam ir nepieciešams kvalificēts vairākums, tomēr ES pamatā dod priekšroku vienbalsības principam.
    Līdz ar to Tusku pārvēlēt nebūtu iespējams.
    Pieļaujot, ka Tusks tomēr tiek pārvēlēts, Polijas mediji min, ka Varšava varētu atteikties apstiprināt samita secinājumus, tādējādi to faktiski torpedējot.
    Tuska pārvēlēšanai uz vēl vienu pilnvaru termiņu ir ES līderu pārliecinošs atbalsts, neraugoties uz to, ka viņa dzimtā Polija atbalsta citu kandidātu, trešdien atzina augsta ranga Vācijas amatpersona.
    Pēc Francijas prezidenta Fransuā Olanda un Vācijas kancleres Angelas Merkeles pirmdienas tikšanās ar Itālijas un Spānijas kolēģiem Francijas amatpersona norādīja, ka “nav iemesla apšaubīt viņu pārliecību par Tusku”.
    Polijas premjerministre Beāta Šidlo trešdien atkāroti paziņoja par iestāšanos pret Tuska pārvēlēšanu Eiropadomes prezidenta amatā.
    Viņa uzsvēra, ka Tusks ir “brutāli pārkāpis (..) politiskās neitralitātes” noteikumu, iesaistoties Polijas iekšpolitiskajos strīdos.
    Polijas konservatīvā valdība sestdien kā savu oficiālo kandidātu nosauca Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Jaceku Sarjušu-Volski, kuru līdz šim gan atbalstījusi tikai Ungārija.
    Polijas valdošās konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņškis tikmēr Tusku nosaucis par “Vācijas kandidātu”.
    Ekspremjers Tusks, kurš pārstāv šobrīd opozīcijā esošo centriski labējo partiju “Pilsoniskā platforma” (PO), par Eiropadomes prezidentu kļuva 2014.gadā.
    2015.gada rudenī notikušajās Polijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva PiS, un kopš tā laika Tuska attiecības ar jauno Polijas valdību ir ļoti saspīlētas.
    Arī Sarjušs-Volskis, kuru konservatīvā valdība izvēlējusies par alternatīvu Tuskam, pārstāv PO.
    ES līderi ceturtdien Briselē sanāk uz divu dienu samitu, kurā paredzēts apspriest ES nākotni pēc “Breksita”.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/56D0A61A-12B0-4F7A-8621-3B5CA3DFCA2D/

    Reaģējot uz Donalda Tuska pārvēlēšanu Eiropadomes prezidenta amatā, Polija atteikusies parakstīt Eiropas Savienības (ES) kārtējā samita ceturtdienas sēdes galadokumentu, vēsta avoti diplomātu aprindās.
    “Polija tagad iebilst pret noslēguma dokumentu,” kuru bija paredzēts izplatīt visu 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vārdā pēc kārtējās tikšanās Briselē, aģentūrai AFP pavēstīja viens no avotiem.
    Tas gan tiesiski neietekmēs Tuska pārvēlēšanu.
    Kā ziņots, par spīti Polijas kategoriskajiem iebildumiem, ES dalībvalstu līderi ceturtdien Briselē notiekošajā samitā uz atkārtotu 30 mēnešus ilgu pilnvaru termiņu Eiropadomes prezidenta amatā ievēlēja Tusku.
    Par Tusku balsoja visas pārējās 27 dalībvalstis, un Varšava palika vienīgā, kas balsoja pret viņa kandidatūru.
    Polija jau iepriekš draudēja bloķēt ES samitu, ja tai tiks uzspiesta Tuska kandidatūru, un centās panākt balsojuma atlikšanu, taču galu galā balsojums notika.
    Maltas premjerministrs Džozefs Muskats, kura pārstāvētā valsts šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, uzstāja, ka balsojumam jānotiek ceturtdien un viņu atbalstīja visu pārējo 26 dalībvalstu līderi, arī parastie Varšavas sabiedrotie, pat Ungārijas premjers Viktors Orbāns.
    Kopumā dalībvalstu līderiem šī jautājuma izšķiršanai nevajadzēja pat ne pusstundu.
    Diskusiju laikā Tusks atstāja sanāksmju telpu, bet pēc balsojuma viņa atgriešanās tika sagaidīta ar aplausiem.
    Pēc balsojuma Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels, lietojot formulu, ko Vatikāns izmanto, lai pavēstītu par jauna pāvesta ievēlēšanu, tviterī paziņoja: “”Habemus #EUCO Presidentum” (“Mums ir Eiropadomes prezidents”).
    Savukārt pats Tusks tai pašā tviterī izteica pateicību Eiropadomes locekļiem par pozitīvo novēlējumu un solīja darīt “visu, kas manos spēkos, lai padarītu ES labāku”.
    Tikmēr Polijas premjerministre Beāta Šidlo brīdinājusi, ka šāda pārējo dalībvalstu rīcība kaitēs centieniem reorganizēt ES pēc gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās.
    Viņa norādīja, ka tas ir “principa jautājums” un ka Eiropadomes prezidentam ir jābauda paša izcelsmes valsts atbalsts.
    “Polija šos ES dibināšanas principus aizstāvēs līdz galam. Valstis, kas to nesaprot, neveido Eiropas sabiedrību, tās to destabilizē,” uzsvēra Polijas premjere.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/FDDF62B1-EE20-4343-BB33-928261311CF5/